No 2.jūnija darbu Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Dienas centrā darbu uzsākusi jauna vadītāja Ruta Leišavniece, kura ieguvusi sociālā darbinieka izglītību Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Praktiskā darba pieredze sociālajā darbā saistīta ar dažādām mērķa grupām – bērniem, pieaugušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kas iegūta aktīvi darbojoties gan valsts un pašvaldību, gan nevalstiskajā sektorā.

R.Leišavniece profesionālo darba pieredzi ieguvusi Valsts probācijas dienestā, Siguldas novada pašvaldības Sociālajā dienestā, kā arī bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībā „Cerību spārni”.

Strādājot iepriekšminētās organizācijās, ir iegūta praktiskā pieredze sociālā darba organizēšanā, sociālo rehabilitācijas plānu izstrādē, dažādu atbalsta un izglītojošo grupu veidošanā un vadīšanā.

„Savā profesionālajā darba pieredzē esmu secinājusi, ka sadarbojoties ir iespēja sasniegt labākus rezultātus jebkurā situācijā, tāpēc, strādājot Dienas centrā, vēlos veidot un nostiprināt dažādu sabiedrisko organizāciju aktīvu līdzdalību Siguldas novada sabiedriskajā dzīvē,” stāsta Dienas centra vadītāja Ruta Leišavniece.

Piektdien, 6.jūnijā

Plkst.15.00 Starptautiskas izstādes par sāmu kultūru atklāšana Turaidas muzejrezervātā. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija

Plkst.18.00 „Ghetto Alianse” sacensības ielu basketbolā Raiņa parka laukumā. Plašāka informācija

Plkst.11.00 Yamahas skolas audzēkņu koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā. Ieeja – bez maksas.

Plkst.12.20 „Divu tiltu skrējiens 2014” Serpentīna ceļa pakājē. Pirmais sacensību starts tiks dots bērniem – plkst.12.20. Bet meistaru klases trasē dosies plkst.13.00. Krosa skrējiens notiks ar kopējo startu pa marķētu trasi un tam pieteikties var līdz 7.jūnijam mājaslapā www.ba2.lv. Plašāka informācija

• Siguldas novada amatnieku izstāde Mores kauju muzejā
• Aivara Lapiņa fotoizstāde „Daba. Cilvēks. Mijiedarbība” Siguldas pagasta Kultūras namā
• Izstāde „Pavasaris” Namiņā Oskara Kalpaka ielā 11
• „Pazīsti putnus” – Vijas Vāveres fotoizstāde Allažu pagasta bibliotēkā
• Izstāde „Grāmatas lasīšanai saulainās un lietainās vasaras dienās” Bērnu literatūras nodaļā
• Izstāde „Viss par dārzu” Jūdažu bibliotēka
• Dizaina un mākslas studijas audzēkņu darbu izstāde Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
• Izstāde veltīta publicistam Jānim Peteram – 75 Siguldas novada bibliotēkā
• Izstāde „Kā izaudzināt laimīgu bērnu?” Siguldas novada bibliotēkā
• No 7.jūnija – fotoizstāde „Par Kroderu” kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis”

Siguldas novada pašvaldība ir saņēmusi Siguldas pagasta Pīlādžu ielas iedzīvotāju priekšlikumu nodot atsavināšanai saimnieciskos ceļus, kas atrodas starp apbūves gabaliem (skatīt grafisko pielikumu).

Vēsturiski izveidojusies situācija, ka daļa no zemes ar saimnieciskajiem ceļiem jau ir daļa no privātajiem nekustamajiem īpašumiem, izpērkot zemi zem individuālajām dzīvojamām mājām, bet daļa pašvaldības valdījumā.

Siguldas novada pašvaldība aicina Peltes ciema iedzīvotājus līdz 1.jūlijam izteikt savu viedokli (e‑pasts buvvalde@sigulda.lv vai pa pastu Zemes nodaļai Zinātnes iela 7, Peltes, Siguldas pagasts, Siguldas novads) par ierosinājumiem nodot šo zemi atsavināšanai. Ja ciema iedzīvotāji atbalstīs ierosinājumu iegādāties starpgabalus starp esošajiem īpašumiem atsavināšanas procesa rezultātā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pašvaldība uzsāks procesu lēmuma pieņemšanai.

Neskaidrību gadījumā lūdzam vērsties pie Siguldas novada pašvaldības Zemes nodaļas vadītājas Anitas Viškeres pa tālruni 67800962.

Aicinām interesentus 9.jūnijā plkst.17.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē uz tikšanos par vēstures ekspozīcijas izveidošanas plāniem Siguldas pils kompleksā.

Tikšanās laikā plānojam apzināt viedokļus par Siguldas vēstures un siguldiešu dzīvesstāstu ekspozīcijas izveidošanas nepieciešamību, tajā izmantojamo vēstures apjomu, kā arī piemērotāko vietu un izpildes veidu.

Jau ziņots, ka 2013.gadā tika apstiprināta Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģija ar vīziju attīstīt vidi radošai uzņēmējdarbībai un radošu aktivitāšu centra izveidei Siguldas iedzīvotājiem un viesiem. Stratēģijā norādītās rīcības ir vērstas uz mērķi, lai Siguldas pils kompleksā veiksmīgi attīstītos radošā uzņēmējdarbība, veicinot inovācijas dažādos pakalpojumu un preču sektoros, tūrisma piedāvājuma paplašināšanā un darbīgas vietējās kopienas stiprināšanā.

Plašāka informācija pieejama pa tālruni 26432154 vai e‑pastu inga.krisane@sigulda.lv.

Informāciju sagatavoja:
Inga Krišāne,
Siguldas pils kompleksa vadītāja,
P/A „Siguldas Attīstības aģentūra”

Uzņēmējdarbības vides attīstība ir svarīga ikvienam novada iedzīvotājam, tā rada jaunas darbavietas un dod iespēju novadam attīstīties.
Kopš aprīļa Siguldas novadā darbojas Uzņēmējdarbības atbalsta punkts, kas tika izveidots ar mērķi sniegt atbalstu Siguldas novada uzņēmējdarbības vides stiprināšanai un attīstībai.

Jau pirmajā darba mēnesī esam saņēmuši apstiprinājumu, ka šāda iespēja uzņēmējiem ir nepieciešama. Tā sniedz iespēju saņemt aktuālu informāciju par finansējuma piesaistes iespējām, tirdzniecības organizēšanu Siguldas novada teritorijā, atrast jaunus sadarbības partnerus un nepieciešamos speciālistus, kā arī konsultanta kompetences ietvaros saņemt padomu citos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos.

Lai aktivizētu dialogu starp pašvaldību un novada uzņēmējiem, tiek veidota Uzņēmēju konsultatīvā padome, kuras galvenais uzdevums būs sniegt ieteikumus labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Ikviens uzņēmējs, kas gatavs bez atlīdzības darboties Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvā padomē, tiek aicināts līdz 6.jūnijam sagatavot iesniegumu, kurā norādīta pretendenta profesionālā kompetence un pieredze uzņēmējdarbībā, un iesniegt Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai nosūtīt elektroniski uz e‑pastu dome@sigulda.lv.

Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkts apmeklētājiem atvērts pirmdienās un ceturtdienās no plkst.8.00 līdz 18.00, un tas atrodas Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10, Siguldā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja
Ina Stupele

Sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem un iedzīvotāju atsaucība ļāvusi Siguldas novadam izvērst vienu no veiksmīgākajiem identifikācijas kartes (ID) projektiem valstī – trīs gadu laikā to ieguvuši un lieto divas trešdaļas novada iedzīvotāju. Tā dēvētās „siguldieša kartes” īpašnieki var iegūt dažādas atlaides novada uzņēmumos, un Siguldas pašvaldībai ir vērienīgas ieceres, kā padarīt ID karti vēl noderīgāku, pat izmantot kā norēķināšanās līdzekli skolās.

Sestdien, 30.maijā, apritēja trīs gadi kopš Siguldas novada iedzīvotāji var iegūt ID kartes „Es esmu siguldietis”, kas nodrošina dažādas priekšrocības, apmeklējot kultūras un sporta pasākumus, kā arī saņemot pašvaldības iestāžu un novada uzņēmēju pakalpojumus. ID karte ir iecienīta novada uzņēmēju vidū, jo aizstāj ierastās lojalitātes kartes, kuru uzturēšana prasa papildu tēriņus. Arī lietotājiem ērtāk izmantot vienu karti un saņemt atlaides vairāk nekā 200 dažādiem pakalpojumiem, nevis nēsāt līdzi katra veikala lojalitātes karti.

Projektā līdz šim iesaistījušies gandrīz 70 uzņēmēji un kartes lieto vairāk nekā 11 700 no 18 197 novadā deklarētajiem iedzīvotājiem jeb divas trešdaļas. Reālais lietotāju īpatsvars ir vēl augstāks, jo kartes netiek izsniegtas pirmsskolas vecuma bērniem.

„Novadā deklarēto iedzīvotāju identifikācijas kartes ir lieliska iespēja pašvaldībai pateikties saviem iedzīvotājiem par samaksātajiem nodokļiem un lojalitāti. Radot identifikācijas karšu projektu, vēlējāmies palielināt sabiedrības izpratni par to, kur paliek deklarēto iedzīvotāju samaksātie nodokļi, kas veido ļoti lielu daļu no novada budžeta. Ir likumsakarīgi, ka novada pašvaldība, sadarbojoties ar uzņēmējiem, rada priekšrocības un atlaides nodokļu maksātājiem,” par identifikācijas karšu ieviešanu stāsta idejas autors, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Iedzīvotājiem ar ID kartēm pieejamas dažādas atlaides, tostarp bezmaksas ieeja Livonijas ordeņa Siguldas pilī, iespēja bez maksas lietot vairākus vietējos autobusu maršrutus, atlaides iegādājoties degvielu, pārtiku, apmeklējot kultūras, sporta pasākumus, kino un aktīvās atpūtas objektus. „Un, kas nav mazsvarīgi, ID kartes ir palīdzējušas mums stiprināt kopienu – novadnieki ar lepnumu rāda savas ID kartes un saka: „Es esmu siguldietis”,” teic U.Mitrevics.

Par siguldieša kartes popularitāti liecina fakts, ka projektā iesaistījušies arī kaimiņu novadu uzņēmēji. Piemēram, Atpūtas parks „Rāmkalni”, kas atrodas Inčukalna novadā, jau trīs gadus piešķir atlaides karšu īpašniekiem.

„Jau kopš projekta pirmsākumiem mums izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Siguldas novadu un ID kartes lietotājiem. Siguldieši regulāri apmeklē mūsu bistro un atrakcijas, un mēs esam priecīgi, ka varam panākt pretī saviem kaimiņiem un uzticamajiem klientiem. Mūsu sadarbību stiprina arī tas, ka kopā ar Siguldu darbojamies vienā Gaujas nacionālā parka klāsterī,” pieredzē dalās „Rāmkalnu” īpašnieks Viktors Grūtups.

ID kartes pāris minūšu laikā var saņemt ikviens novadā deklarētais iedzīvotājs no sešu gadu vecuma. Identifikācijas kartes bez maksas var saņemt jaunieši līdz 16 gadiem, maznodrošinātie novada iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar invaliditāti un pensionāri.

Pašvaldība plāno tuvākajā nākotnē ieviest jaunas tehnoloģijas ID kartes. „Tas nozīmēs, ka jaunās kartes būs iespējams izmantot arī citiem pakalpojumiem – vairāk tieši saistībā ar transportu un pakalpojumiem pašvaldības iestādēs. Kopā ar iestāžu vadītājiem ir uzsākta diskusija par iespējām reģistrēt skolēnu ierašanos izglītības iestādēs. Tāpat, iespējams, tās varēs kalpot kā skolēnu garderobes skapīšu atslēgas vai pat elektroniskais maciņš, lai skolēni ērti varētu norēķināties par pusdienām,” nākotnes plānus ieskicē U.Mitrevics.

Jaunās personalizētās kartes sniegs iespēju precīzāk segmentēt lietotājus, piemēram, daudzbērnu ģimeņu kartēs tiks ieprogrammētas tās papildu atlaides, kas tām pienākas. Līdz jaunās sistēmas ieviešamai gan vēl nedaudz jāuzgaida, līdz valsts līmenī tiks noteikta iedzīvotāju elektronisko karšu attīstība saistībā ar sabiedriskā transporta lietošanu.

Atzīmējot ID karšu projekta trīs gadu jubileju, piektdien, 30.maijā, Siguldas novada iedzīvotāji, ID karšu īpašnieki, varēja piedalīties aizraujošā pasākumā – ID karšu trīs gadu jubilejas naktī „S!guldieši svin!”. Visu vakaru Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā apmeklētāji varēja iesaistīties Egona Reitera (Radio 7) vadītajā atraktīvajā pasākuma programmā, kurā dīdžeju lomās iejutās tādi pazīstami siguldieši kā skeletonisti brāļi Dukuri, „Vizbulītes” ilggadējā vadītāja Daina Štāla, leģendārais Gaujas nacionālā parka inspektors Māris Mitrevics, Mores briežu dārza īpašnieks Dainis Paeglītis un citi.

Portāla NeoGeo.lv pētījums liecina, ka Sigulda ir vienīgā no 20 pēc iedzīvotāju skaita lielākajām Latvijas pilsētām, kurā kopš 1990.gada, lai arī neliels, bet ir iedzīvotāju pieaugums.
2014.gada vidū Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām deviņas ir republikas pilsētas un 67 novadu pilsētas. NeoGeo.lv ir apkopojis datus par 20 lielāko Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu trijos laika periodos (1990., 2000. un 2014.gadu) un aprēķinātas iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Latvijas 20 lielāko pilsētu rangu tabula

* Pilsētas statusu Salaspils ieguva 1993.gadā.

Portālā sniegtā informācija liecina, ka 2014.gada sākumā 20 lielākajās Latvijas pilsētās dzīvoja aptuveni 61% Latvijas iedzīvotāju un Latvijā ir tikai viena pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000. Tā ir Rīga (1990.gadā šādas pilsētas bija trīs – Rīga, Daugavpils un Liepāja).

Pēdējo 25 gadu laikā gandrīz visas 20 lielākās Latvijas pilsētas ir zaudējušas ievērojamu skaitu savu iedzīvotāju, tomēr iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo 25 gadu laikā 20 lielākajās Latvijas pilsētās procentuāli ir mazāks nekā Latvijā kopumā. Kopā vidēji šajās pilsētās iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16%, bet Latvijā – par 21%.

Kopš 1990.gada visievērojamāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Dobelē (-35%). Pilsētas ar vislielākajiem iedzīvotāju zudumiem – Liepāja (-30%), Cēsis (-24%) un Rēzekne (-24%). Arī divas lielākās Latvijas pilsētas Rīga un Daugavpils pēdējos 25 gados ir zaudējušas ievērojamu savu iedzīvotāju skaitu – katra pa 23%.

Dati par iedzīvotāju skaitu Latvijas pilsētās iegūti no Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Šeit var iepazīties ar visu rakstu.

Šogad 135 čaklākajiem novada skolu audzēkņiem, kuri beidzot mācību gadu, saņēmuši novērtējumu “ļoti labi” un “teicami” Siguldas novada pašvaldība dāvina ielūgumus uz Siguldas Opermūzikas svētku izrādi bērniem “Sapņu zirgs”, kas norisināsies 2.augustā plkst.15.00 Siguldas pilsdrupu estrādē.

Muzikālais uzvedums ar lellēm ļaus bērniem un jauniešiem pasapņot vaļējām acīm, skatīties mākoņos, kur ganās sapņu zirgi un vienkārši sirsnīgi pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Izrādē piedalās aktieri Dace Vītola, Santa Didžus, Dana Lāce, Edgars Lipors, Anrijs Sirmais, Valdis Vanags, kuri aicina doties kopā neparastā ceļojumā ar Sapņu zirgu, kurš aizvedīs pie dažādiem pasaku varoņiem. Ceļojuma laikā bērni apciemos omulīgo krustmāti Agati un kārtīgo krusttēvu Tontonu, laupītāju meitēnu Ronju un viņas draugu Birku, lapsiņu Kūmiņu un vilku Znotiņu, un, protams, princeses un prinčus, mošķuļus un citus pasaku tēlus. Ceļojumā dosies arī dejas teātra kompānijas “Stars Well” dejotāji dejas teātra režisores un horeogrāfes Lilijas Liporas vadībā. Uzvedumā skanēs Raimonda Paula, Ivara Vāgnera, Mārtiņa Brauna, Renāra Kaupera un citu populāru latviešu komponistu dziesmas un mūzika. Muzikālās izrādes režisore ir Laila Kirmuška, savukārt māksliniece – Anita Znutiņa.

Interesentiem biļetes uz Siguldas Opermūzikas svētku izrādi bērniem “Sapņu zirgs” joprojām var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un Siguldas novada Kultūras centra kasē. Biļetes cena – 5 eiro (3,51 lati). Ar Siguldas novada ID karti biļešu cenai atlaide – 1 eiro (0,71 lati); bērniem no četru gadu vecuma jāiegādājas pilnas cenas biļete. Ģimenes ieejas biļete (2 pieaugušie un 2 bērni) – 15 eiro (10,54 lati). Īpašs piedāvājums Siguldas novada daudzbērnu ģimenēm – uzrādot ID karti un pašvaldības izsniegtu izziņu no Daudzbērnu ģimeņu reģistra, – ieejas biļetes cena 15 eiro (10,54 lati).

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību Siguldas novadā un aktivizētu dialogu starp pašvaldību un novada uzņēmējiem, Siguldas novada pašvaldība līdz 6.jūnijam aicina pieteikties uzņēmējus dalībai Uzņēmēju konsultatīvajā padomē. Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvajā padomē tiks uzņemti 15 dalībnieki.

„Uzņēmēju konsultatīvās padomes galvenais uzdevums būs sniegt priekšlikumus par aktuāliem novada uzņēmējdarbības vides problēmjautājumiem, kā arī sniegt ieteikumus labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Pašvaldības dienaskārtībā ir vairākas iniciatīvas, kā veicināt uzņēmējdarbību novadā, tādēļ mums ir nepieciešams uzņēmēju viedoklis un ieteikumi. Arī pašvaldības ikdiena pierāda, ka atsevišķu lēmumu pieņemšanā ir nepieciešamas konsultācijas no attiecīgo jomu profesionāļiem, tādēļ šī padome būs labs instruments, kā efektīvi un operatīvi pieņemt lēmumus, kas skar uzņēmējdarbības vidi Siguldas novadā”, skaidro Uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs, Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Siguldas novada pašvaldība aicina novada uzņēmējus, kuri gatavi bez atlīdzības darboties Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvā padomē, līdz 6.jūnijam sagatavot iesniegumu, kurā norādīta pretendenta profesionālā kompetence un pieredze uzņēmējdarbībā, un iesniegt Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai nosūtīt elektroniski uz e‑pastu dome@sigulda.lv.

Jau ziņots, ka 21.maijā Siguldas novada Domes Attīstības, tūrisma un sporta komitejas sēdē apstiprināts Uzņēmēju konsultatīvās padomes nolikums.

Šodien, 2.jūnijā, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sveica Jauno lidotāju skolas dalībniekus, pasniedzot apliecības par veiksmīgu programmas apguvi un gatavību piedalīties Aerodium šovos. Šādas apliecības saņēma deviņi jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem: Monta Anete Siliņa, Paula Luīze Zavicka, Elza Osmane, Tituss Edžus Kalniņš, Svens Siksne, Niks Ermansons, Svens Martuļevs, Niks Širins un Rūdolfs Daņiļevičs.

2014.gadā Rīga sadarbībā ar Siguldu ir izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lai apliecinātu Siguldas kultūras daudzveidību 2014.gadā, pirms četriem gadiem – 2010.gadā – Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA „Aerodium” izveidoja Jauno lidotāju skolu, kurā apmācības uzsāka 27 bērni. Jauno lidotāju skolas izveidošanas mērķis bija apmācīt bērnus lidošanas un akrobātikas prasmēs, kā arī iesaistīt viņus jaunā un perspektīvā sporta un atpūtas veidā, kā rezultātā šajos Siguldas Novada svētkos tika izveidoti divi septiņu minūšu gari unikāli šovi.

„Esam ieguldījuši vērienīgas investīcijas mūsu jauniešu izaugsmē un iespējā apgūt tik unikālas prasmes – lidot vēja tunelī un izpildīt akrobātiskus trikus. Mēs uzticējām viņiem šo grūto uzdevumu, un šī uzticība ir attaisnojusies,” sveicot Jaunās lidotāju skolas dalībniekus, sacīja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

SIA „Aerodium” pārstāve Līga Gablika pateicās Siguldas novada pašvaldībai par iniciatīvu Jauno lidotāju skolas izveidē, piebilstot, ka dažus no jaunajiem lidotājiem Aerodium uzrunās piedalīties kādā no turpmākajiem šoviem. Viņa piebilda, ka jauniešiem ir liels potenciāls kļūt par treneriem un instruktoriem nākotnē, lai savas iegūtās zināšanas un pieredzi nodotu tālāk.

Jāatzīmē, ka lidošanai vēja tunelī ir nepieciešama ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā sagatavotība. Jaunie lidotāji 3,5 gadu garumā trenējās ne tikai Siguldas sporta bāzēs un Aerodium vēja tunelī, bet arī Rīgā, kur apguva akrobātikas vingrinājumus. Ar jauniešiem strādāji vairāki treneri: Nauris Keišs, Ēriks Osmanis, Renārs Vuškāns, Toms Īvāns un Liene Fimbauere.

Jau ziņots, ka SIA „Aerodium” starptautiskā pieredze, piedaloties dažādos šovos visā pasaulē – Turīnā, Mehiko, Maskavā, Londonā, Dubajā, Šanhajā – ir apliecinājusi Latvijas lidotāju talantu un devusi unikālu pieredzi, ko nodot tālāk, savukārt Siguldas novada pašvaldība, līdzdarbojoties šajā projektā, uzsver novada kultūras iespēju daudzveidību un inovatīvu ideju radīšanu un ieviešanu, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un izaugsmi.

Labklājības ministrija no 16.aprīļa līdz 19.maijam aicināja Latvijas iedzīvotājus noteikt ģimenei draudzīgā atpūtas vietas. Aptaujai noslēdzoties, kā ģimenēm ar bērniem draudzīgā pilsēta visbiežāk norādīta Sigulda. Tāpat kā iepriekšējos gadus, iedzīvotāji novērtējuši atpūtas iespējas arī Rīgā, Salaspilī, Ventspilī, Kuldīgā un Jūrmalā, bet pirmo reizi kā ģimenei draudzīgas pilsētas nosauktas Jelgava, Talsi, Mērsrags un Kandava. Savukārt par Latvijā ģimenei draudzīgāko vietu Latvijas iedzīvotāji atzinuši Tērvetes dabas parku, tam seko Rīgas Zoodārzs un Ventspils bērnu pilsētiņa.

Par ģimenei draudzīgākajām atpūtas vietām no Siguldas atzītas „Tarzāns”, Gaujas nacionālais parks, Turaidas muzejrezervāts, piedzīvojumu parks „Mežakaķis”. Visas aptaujā ieteiktās ģimenei draudzīgās atpūtas vietas aplūkojamas Labklājības ministrijas interneta vietnē.

Aptauja atklāj, ka par ģimenēm ar bērniem draudzīgām vietām balsotāji lielākoties uzskata tās vietas, kur laiku var pavadīt brīvā dabā. Lielākā balsotāju daļa norādījuši konkrētas vietas, bet daudzi par ģimenēm draudzīgām vietām aptaujā nosauca viesu mājas, atpūtas kompleksus, tirdzniecības centrus, kā arī dažādas ēdināšanas vietas, kurās ir rotaļu laukumi vai rotaļu istabas. Ģimenei draudzīgas atpūtas vietas ir tādas, kur ģimene var izklaidēties, aktīvi atpūsties vai baudīt kultūras pasākumus. Tāpat svarīgs priekšnosacījums: šajā vietā jābūt pietiekami plašam nodarbību (atrakciju) piedāvājumam dažādu vecumu bērniem. Ir būtiski, lai atpūtas vieta ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai invaliditāti.

Labklājības ministrija uzskata, ka uz draudzīgumu ģimenēm norāda bērniem piemērota vide, proti, bērnu rotaļu vietas un tās ierīču drošība, gaiss bez tabakas dūmiem, aprīkojuma nodrošinājums maziem bērniem. Būtisks nosacījums ir pieejamība iespējami plašam apmeklētāju lokam, ko iespējams panākt ar saprātīgu cenu politiku, laipnu un bērniem draudzīgu apkalpošanu, īpaši bērniem un ģimenei paredzētiem pakalpojumiem.

Atgādinām, ka arī 2013.gadā Labklājības ministrijas aptaujā par ģimenei draudzīgākajām atpūtas vietām Vidzemē tika novērtēta Sigulda, Līgatnes dabas takas un atpūtas komplekss „Rakši”.

Vakar, 30.maijā, ar aizraujošu pasākuma programmu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tika atzīmēta Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas karšu 3 gadu jubileja.
Programmā tika iekļauta divas spēles ar Siguldas uzņēmumu apmeklēšanu. „Mazajā aplī” ar 16 apmeklējamiem objektiem kopā izlozei tika nogādātas 267 kartes, savukārt „lielajā aplī” ar 12 apmeklējamiem objektiem tika iesniegtas 173 kartes. Kopumā no plkst.18.00 aptuveni četru stundu laikā tika veikti 6348 apmeklējumi Siguldas uzņēmumos.

Lielā apļa galveno balvu – ceļojumu ģimenei ar brīvdienām Legolandē Dānijā, kā arī Berlīnes zooloģiskā dārza un Heideparka apmeklējumu – ieguvis siguldietis Artūrs Altbergs ar ģimeni.

Pateicamies par sadarbību uzņēmumiem, kuri piedalījās „Lielajā aplī”: Jāņa Rozes grāmatnīcai, SPA viesnīcai „Ezeri”, skaistumkopšanas salonam „Kolonna”, gumijlēcējiem „Bungee Sigulda”, viesnīcai „Aparjods”, „Datoru doktorātam”, bistro „Zaļumnieku piestātne”, restorānam „Fazenda”, autosalonam „Citroen”, veloveikalam „Veloriba”, viesnīcai „Segevold”, kā arī skaistumkopšanas salonam „Ēra”.

„Mazā apļa” galveno balvu – lidojumu ģimenei ar gaisa balonu – ieguvusi siguldiete Vita Dāboliņa ar ģimeni. Kopumā „mazajā aplī” tika izspēlētas 19 dažādas balvas.

Pateicamies par sadarbību uzņēmumiem, kuri piedalījās „Mazajā aplī”: „Siguldas saldējums”, „Velo Machine” ar trīsriteņiem „Spārīte”, SIA „Sortus” krāsainās dzērvenes, „Koka vardes” rotaļlietas, „FS Baltic” melnie ķiploki, koncertzāle „Baltais flīģelis”, mūzikas skola Yamaha, radošās somas „Pixelbags”, „Pogotavas” radošie darbi, „Siguldas minerālūdens”, LGK atrakcijas, piedzīvojumu parks „Tarzāns”, skaistumkopšanas salons „Elfrisa”, viesnīca „Sigulda, „Datoru doktorāts”, kultūras un mākslas telpa „Tornis”.

Aicinām Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā pieteikties šādus laimētājus: Laura Šumska, Māris Klaučs, Katrīna Zaķīte, Vita Rukmane, Tamāra Lavriņenko, kurus aicinām saņemt grāmatas no „Jāņa Rozes grāmatnīcas”.

Savas simpātiju balvas piešķīra „Siguldas saldējums”, dāvājot laimīgajiem jauno, Siguldā ražoto saldējumu. Tāpat vakara gaitā tika noteikta mazā siguldiete, kura tika pie jauna trīsriteņa „Spārīte” no „Velo Machine”.

Paldies siguldiešiem, kuri vakar ieņēma DJ lomu – Mārim Ansim Mitrevicam, Dainai Štālai, Dainim Paeglītim, Ojāram Eglītim, Jurim Dudko un Martinam Dukuram, kā arī Egonam Reiteram.

Pasākuma laikā apmeklētājus izklaidēja Radio7 un Egons Reiters, koncertzāle „Baltais flīģelis” ar „Alternatīvā flīģeļa” programmu, piedāvājot „Oxford Street Drummer” vitruozo bundzenieku no LielbritānijasOded Kafri un grupu “Laime pilnīga”, savukārt noslēgumā bija Silent Disco  ballīte.