Piektdien, 24.oktobrī, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pasniedza ikgadējo Veselības gada balvu. To saņēma arī Gaujas nacionālais parks par nozīmīgu projektu sabiedrības veselībā īstenošanu. Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, prof.Jānis Vētra, pasniedzot balvu, Gaujas nacionālo parku nosauca par galvenajām Latvijas plaušām, kas ar savu zaļo koku rotu gādā par gan par skābekli, gan sniedz emocionālu baudījumu un iespēju fiziskām aktivitātēm.
Šīs balvas mērķis ir aicināt domāt par veselību ārpus ierastajiem rāmjiem. Kā uzsvēra LĀB prezidents Pēteris Apinis: „Cilvēka veselība ir fiziskās, garīgās un sociālās labklājības kopums. Mūsdienu izpratnē sabiedrības veselību nodrošina tīrs ūdens un gaiss, tīra un sakopta vide, ekoloģiski tīrs un veselīgs ēdiens, sporta nodarbības visa mūža garumā, izvairīšanās no traumām un nelaimes gadījumiem, agrīna smagu slimību diagnostika, profilaktiska vakcinācija, regulāras diagnostiskas apskates un daudzi citi faktori.”
Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, Zemkopības ministriju un vairāku citu uzņēmumu atbalstu, Veselības gada balvu pasniedza jau otro gadu. Šī balva ir iespēja pateikties visu jomu organizācijām un uzņēmumiem, speciālistiem un aktīviem cilvēkiem, kas nodrošina un veicina Latvijas iedzīvotāju veselību. Kopumā svinīgā apbalvošanas ceremonijā tika godināti desmit laureāti — pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, likumdevēji un pašvaldības, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. Pirmoreiz pasniegta balva par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā un nominēts Gada cilvēks sabiedrības veselībā.
Oktobra nogalē beidzas Siguldas novada pašvaldības un SIA “Kūrnams” noslēgtais zemes nomas līgums par SIA „Kūrnams” piederošo publisko atrakciju iekārtas uzturēšanu un apsaimniekošanu un apmeklētāju izklaides organizēšanu publiskā atrakcijā „Panorāmas rats” uz pašvaldībai piederoša zemes gabala Leona Paegles ielā 21. Tas nozīmē, ka 40 gadus nokalpojušā panorāmas rata darbība tiks pārtraukta.
Lai nodrošinātu iespēju arī turpmāk Siguldas viesiem vērot aizraujošās Gaujas senielejas ainavas pāri koku galotnēm, Siguldas novada pašvaldība šobrīd plāno izsludināt publisku pieteikšanos uz zemes gabala Leona Paegles ielā 21 daļas nomu, jaunas aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas investīcijas ieceres realizācijai. Gadījumā, ja pieteiksies vairāki pretendenti, tiks rīkota zemes gabala nomas tiesību izsole.
Siguldas novada pašvaldības prioritāte ir iedzīvotāju un Siguldas apmeklētāju drošība, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāte un kopējā tūrisma tēla nostiprināšana. Siguldas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Dana Spulle stāsta, ka novada viesi pēdējos gados vairākkārt ir norādījuši uz iekārtas nepārliecinošo izskatu un darbību: „Esam saņēmuši viedokļus, ka mūsu panorāmas rats ir morāli un fiziski novecojis, šī ierīce izskatās visai nepatīkamā stāvoklī un neatbilst mūsdienīgam priekšstatam par kvalitatīvu atrakciju”.
Lai arī panorāmas ratam katru gadu tiek veikta drošības pārbaude, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, pēdējos gados apmeklētāji tiek laisti tikai katrā otrajā kabīnē.
Panorāmas rats ir viena no tām apmeklētājus izklaidējošajām atrakcijām, kura iekļauta Latvijas bīstamo iekārtu sarakstā. Ņemot vērā šī rudens negadījumu ar gaisa trošu vagoniņu, Siguldas novada pašvaldība oktobra sākumā notikušajā Tūrisma konsultatīvās padomes sēdē organizēja tikšanos ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, lai pārrunātu patērētāju tiesības tūrisma nozarē, kā arī papildus pievērstu uzmanību atrakciju drošības jautājumam. Siguldas novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Patērētāju tiesību aizsardzības centram ar lūgumu sniegt informāciju par visām iekārtām, kuras ir bīstamo iekārtu reģistrā, lai pārliecinātos par iedzīvotāju un Siguldas apmeklētāju drošību un tūrisma piedāvājumā iekļautu tikai tos uzņēmējus, kuru bīstamām iekārtām ir veikta ikgadējā pārbaude.
Panorāmas rats, no kura paveras aizraujoša Gaujas senielejas ainava no 30 metru augstuma, atrodas Siguldā, Leona Paegles ielā 21 un darbojas jau kopš 1974.gada 11.septembra. Pašvaldībai pieejamajā dokumentācijā nav norādīts pirms 40 gadiem ražotās ierīces ekspluatācijas termiņš.
Siguldas panorāmas rats apmeklētājiem pieejams līdz 31.oktobrim.
Plkst.10.00 Siguldā, Dārza ielā 2A, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Siguldas nodaļa organizē izglītojošu semināru „Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana”. Semināra programma.
Plkst.18.00 Pedagogu – absolventu koncerts un skolas 55 gadu jubilejai veltītas izstādes atklāšana Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”.
Plkst.20.00 Basketbola spēle starp basletbola klubu “Sigulda” un sporta klubu “Rūjiena” Siguldas Sporta skolas zālē
Plkst.10.00 Latvijas Jaunatnes basketbola līgas sacensības zēniem (U14) Siguldas Sporta skolā
Plkst.10.30 Sporta deju sacensības “Siguldas rudens” Siguldas 1.pamatskolā
Plkst.11.00 Siguldas kalnu maratons
Plkst.17.00 Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasē ar pirmo posmu vīriešiem sāksies skeleton.lv lāpstu nobraucienu (Showel Race) otrā sezona. Vairāk informācijas.
Plkst.16.00 Bergenas sieviešu koris „Stord con Spirito” un diriģents Tore Klosters aicina uz koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ieeja par ziedojumiem.
Plkst.17.00 Latvijas Leļļu teātra izrāde bērniem „Viens, divi, trīs – nu Tu esi brīvs” Siguldas novada Kultūras centrā. Ieejas maksa – 6 eiro, bet ar Siguldas novada ID karti – 5 eiro. Biļešu iepriekšpārdošana notiek www.bilesuparadize.lv, kā arī Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Skolēnu rudens brīvlaikā – no 27. līdz 31.oktobrim, novada skolēniem ir iespēja piedalīties radošās nodarbībās Siguldas novada Jaunrades centra brīvā laika pavadīšanas bērnu centrā „Ideju namiņš”, kur norisināsies „Sajūtu pētnieku laboratorija” vai izzināt norises dabā, pievienojoties Gaujas nacionālā parka Jauno reindžeru dienas nometnē.
Siguldas novada Jaunrades centra brīvā laika pavadīšanas bērnu centrā „Ideju namiņš” katru dienu notiks radošās nodarbības, sajūtu eksperimenti, ekspedīcijas svaigā gaisā, kuru laikā skolēni pētīs apkārtējās vides parādības un izzinās pasauli ar visām maņām – redzi, tausti, ožu, dzirdi un garšu. Nedēļas garumā skolēni varēs piepildīt sajūtu somas gan ar praktiskajiem darbiem, gan ar iespaidiem. Katrs varēs izmēģināt savus spēkus teātra mākslā – veidosim paši savu teātra izrādi.
„Sajūtu pētnieku laboratorija” darbosies Siguldas novada Jaunrades centrā, Skolas ielā 3 no plkst.10.30 līdz plkst.17.00. Informācija pa tālruni 67973863.
Savukārt aktīvos un zinātgribošos jauniešus vecumā no 11 līdz 15 gadiem, kurus interesē daba, aicina iesaistīties Gaujas nacionālā parka Jauno reindžeru dienas nometnē, kas norisināsies no 27. līdz 31.oktobrim.
Nometnes dalības maksa – 10 eiro tiks izlietota, lai nodrošinātu skolēniem veselīgas ēdienreizes. Pieteikšanās nometnei notiek līdz 25.oktobrim.
Nometni organizē Gaujas nacionālā parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Plašāka informācija pieejama pa tālruni 26433668 (Anda Andrušaite).
Otrdien, 22.oktobrī, Siguldas pilsētas vidusskolas 9.klases skolēni kopā ar direktori Ņinu Balodi un Siguldas novada Domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu piedalījās SIA „Microsoft Latvia” un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) kopīgi īstenoto izglītības inovāciju pilotprojekta „Gatavi rītdienai!” atklāšanas pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš,Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Pavols Šepeļāks, „Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis un LMT prezidents Juris Binde, kā arī projekta dalībnieki — skolēni no Siguldas, Liepājas, Daugavpils, Ķekavas un Ventspils. Pasākuma ietvaros dalībniekiem bija iespēja piedalīties „Gatavi rītdienai!” atklātajā stundā, kuru vadīja Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs Edgars Bajaruns, un pārliecināties, kā tehnoloģijas var jēgpilni izmantot mācību procesā.
Projekta laikā katras skolas vienas klases skolēni saņēmuši planšetdatorus ar programmnodrošinājumu un klases darba vadības sistēmu. Šis projekts ir nozīmīgs par to, ka vienlaikus ar tehnoloģiju pieejamību projekta laikā tiks izstrādātas un aprobētas metodes jēgpilnai ierīču izmantošanai skolā, un notiks skolēnu motivācijas un mācību rezultātu monitorings, lai gūto pieredzi nākotnē varētu izmantot mācību procesā arī citās skolās. Pateicoties projekta „Gatavi rītdienai!” partneru atbalstam, Siguldas pilsētas vidusskolā ir iespēja mācību procesā izmantot 3D printeri.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš projekta atklāšanas uzrunā norādīja: „Mazās valstis var būt stipras tikai tad, ja tās spēj paveikt ko tādu, kas ir ārpus ierastā. Un ar projektu „Gatavi rītdienai!” mēs ko tādu esam iesākuši. Jo skolēni ir jaunāki, jo tuvāk viņi ir šai nākotnes realitātei, tādējādi arī sagatavotāki rītdienas izaicinājumiem. Tādēļ vēlu drosmi šajā projektā turpināt iesākto.”
„Pēdējo gadu laikā „Microsoft Latvia” īstenojis vairākas iniciatīvas tehnoloģiju prasmju attīstībai un zināšanu nostiprināšanai, un „Gatavi rītdienai!” ir turpinājums iesāktajam. Šī projekta dalībskolu audzēkņiem, izmantojot modernas mācību metodes, ir iespēja attīstīt 21.gadsimtā nepieciešamās prasmes — komunikāciju, sadarbību un kritisko domāšanu,” iniciatīvas nozīmību pamatoja „Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis. Tāpat viņš pauž gandarījumu, ka projektā iesaistās arvien jaunas skolas un sadarbības partneri gan Latvijā, gan no ārvalstīm. „„Gatavi rītdienai!” sākās kā atsevišķu skolu iniciatīva, aicinot mūs palīdzēt ieviest tehnoloģijas skolās, un esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem piecu klašu skolēni visā Latvijā šogad mācību procesā varēs izmantot mūsdienīgu tehnoloģiju iespējas,” turpina Eglītis.
„Mācību videi un tehnoloģijām ir jākļūst ne tikai par skolēnu ikdienu, bet arī skolotāju sabiedroto, kas palīdz motivēt un iesaistīt mācību procesā ikvienu jaunieti, LMT vienmēr ir bijis svarīgi, domājot par nākotni, darīt nepieciešamās lietas jau šodien, tādēļ ar aizrautību esam iesaistījušies projektā, kas palīdzēs skolēniem no visas Latvijas apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, vienlaikus gūstot unikālu mācību un tehnoloģiju lietošanas pieredzi, kas noderēs visā turpmākajā dzīvē,” pārliecināts LMT prezidents Juris Binde.
„Microsoft Latvia” un LMT izglītības projektu „Gatavi rītdienai!” kopš 2014.gada pakāpeniski ievieš četrās vispārizglītojošās izglītības iestādēs Latvijā — Siguldas pilsētas vidusskolā, Liepājas Raiņa 6.vidusskolā, Daugavpils 3.vidusskolā un Ķekavas vidusskolā. Projektā iesaistījusies arī Ventspils 4.vidusskola.
Iniciatīvas „Gatavi rītdienai!” skolās tiek nodrošinātas planšetes ar programmatūru un izglītojošām lietojumprogrammām skolēniem dažādās vecuma grupās — no 1. līdz 5.klasei, no 6. līdz 9.klasei un no 10. līdz 12.klasei.
„Gatavi rītdienai!” nav vienreizēja akcija, bet gan nepārtraukts process, kas sniedz iespēju skolēniem un skolotājiem paplašināt savu zināšanu un praktisko iemaņu apvāršņus, pārsteigt pašiem sevi un pārējos. Plānots, ka projekta ietvaros darbam ar tehnoloģijām līdz 2016.gada maijam tiks sagatavoti arī 75–100 skolotāju visā valstī. „Gatavi rītdienai!” ir „Microsoft Latvia”, LMT un sadarbības partneru — SIA „Corinth”, SIA „Be3D”, Izglītības metodiskās laboratorijas, Izglītības iniciatīvu centra, SIA „SEBIT” un pilotskolu pašvaldību īstenots projekts. Projekta būtība ir 21.gadsimta prasmēm un darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības nodrošināšana, personificēta mācīšanās modeļa ieviešana, skolēnu mācību motivācijas celšana un mācību procesa „iznešana” ārpus klases un stereotipiem.
Informāciju sagatavoja:
Edgars Bajaruns,
Siguldas pilsētas vidusskola
Siguldas novada pašvaldība plāno iegādāties ēku – bijušo kafejnīcu Morē, Siguldas ielā 7. Lai pārrunātu Mores pagasta iedzīvotāju vēlmes un redzējumu par šīs ēkas un Mores pagasta attīstību, pašvaldība 6.novembrī plkst.16.00 aicina morēniešus uz tikšanos.
“Siguldas novada pašvaldībai šobrīd ir vairākas idejas, kādus projektus attīstīt šajā ēkā – tas var būt izglītības, kultūras vai amatniecības centrs, mājturības stundu telpas Mores pamatskolas skolēniem, kā arī morēniešu sabiedriskais centrs, kur pulcēties dažādām iedzīvotāju interešu grupām, tādēļ, lai visprecīzāk noteiktu, kādas funkcijas šī ēka nākotnē varētu nodrošināt, vēlamies uzzināt pašu morēniešu domas un idejas”, uz konstruktīvu sarunu ikvienu interesentu aicina Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Plānots, ka saruna norisināsies 6.novembrī, vienlaikus ar plānoto ikgadējo pašvaldības darbinieku tikšanos ar novada iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka, lai ikvienam Siguldas novada iedzīvotājam būtu iespēja klātienē pārrunāt aktuālos jautājumus un izteikt viedokli par pašvaldības darbu, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics jau sesto gadu aicina iedzīvotājus uz tikšanos ar pašvaldības speciālistiem. Tikšanās ar novada iedzīvotājiem notiks:
• 4. novembrī plkst.17.00 Allažu pagasta pārvaldē;
• 6.novembrī plkst.16.00 Mores pagasta pārvaldē;
• 10.novembrī plkst.17.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā;
• 13.novembrī plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā;
• 24.novembrī plkst.18.00 koncertzāle “Baltais Flīģelis”.
Šīs nedēļas nogalē – naktī no sestdienas uz svētdienu, Latvijā notiks pāreja no vasaras laika – 26.oktobrī, plkst.4.00 pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi “Par pāreju uz vasaras laiku”. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji.
Nākošā pāreja uz vasaras laiku Latvijā notiks svētdien, 2015.gada 29.martā, plkst.03.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumos, kuri stāsies spēkā ar 2015.gadu, ir ietvertas jaunas likuma normas, kuras pašvaldība ir tiesīga noteikt savos saistošajos noteikumos.
2014.gada 1.oktobra domes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi Nr.19 „Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Siguldas novadā”, kuri nosaka kārtību, kādā Siguldas novada pašvaldība īsteno likumā deleģētās tiesības noteiktos gadījumos piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekustamā īpašuma nodokļa objektiem.
Tāpat kā iepriekšējos gados noteikts, ka:
Ar nākamā gada 1.janvāri no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” tiks izslēgts pants, kas līdz šim noteica, ka ar nodokli netiek apliktas saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas – vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša kopš to nodošanas ekspluatācijā.
Plašāka informācija pieejama pie nodokļu administratores pa e‑pastu kristine.berze@sigulda.lv.
Svētdien, 19.oktobrī, Siguldas sadraudzības pilsētas Gruzijā 135 gadu jubilejā, siguldietis Aivars Janelsītis tika nominēts par Čiatūras Goda pilsoni. Goda pilsoņa nominācijas saņēma vēl trīs Čiatūras pilsētas iedzīvotāji, tostarp aizsaulē aizgājušais konstruktors Georgijs Panculajs, kurš savulaik noticēja Janelsīša kunga idejai un palīdzēja izbūvēt gaisa trošu ceļu Siguldā.
Gruzijas pilsētas pārstāvji godināja Janelsīša kungu par nozīmīgo ieguldījumu un iniciatīvu, uzsākot un nostiprinot abu pilsētu sadarbību, rūpīgo un vērtīgo darbu, lai apkopotu un glabātu vēstures liecības par pilsētām, kā arī aizrautību un patiesu sirsnību pret Čiatūras iedzīvotājiem.
Siguldas novads 2006.gadā parakstīja sadarbības līgumu ar Čiatūras pašvaldību Gruzijā, atjaunojot 50 gadus seno pašvaldību draudzību. Čiatūra noslēgusi sadarbības līgumus arī ar Siguldas partneri Igaunijā Keilu un Lietuvas pilsētu Birštonas.
Lai gan Janelsīša kungs ģimenes apstākļu dēļ svinīgo ceremoniju neapmeklēja, tomēr Gruzijas draugiem nosūtīja sirsnīgu video sveicienu (skatīt zemāk).
Aivars Janelsītis dzimis 1929.gada 22.novembrī Cēsīs. Ģimene 1941.gada 14.jūnijā represēta, Aivars Janelsītis atgriezies Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946.gadā. Mācījies Cēsu 2.pamatskolā, Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā). Beidzis Priekuļu lauksaimniecības skolas elektromehāniķu nodaļu. Pēc Siguldas 1.vidusskolas beigšanas iestājies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968.gadā. Studijas turpinājis aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā.
Pēc obligātā kara dienesta 1954.gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas komunālās saimniecības nodaļā. Pēc viņa ierosmes uzsākti lieli Siguldas labiekārtošanas darbi – ielu, ietvju un skvēru izbūve, tajā skaitā Gūtmaņa alas apkārtnes sakārtošana un dīķu kaskādes izveidošana.
A.Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo, pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senlejai. Ideju par gaisa tramvaju A.Janelsītis smēlās tā laika laikrakstā „Ogoņok” 1956.gadā, kur bija apraksts, ka šādi vagoniņi kursē — kā tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, A.Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Aivars sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Un tā sākās būvniecība, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968. gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969.gada janvārī.
Siguldas un vēlāk apvienotā Rīgas rajona Komunālās saimniecības nodaļu viņš vadīja līdz 1974.gadam un pēc tam divdesmit gadus strādāja par Dzīvokļu – komunālās saimniecības pārvaldes vadītāju Republikas Komunālās saimniecības ministrijā. Darba gados rajonā un valstī pēc viņa ierosmes tika realizēti daudzi projekti, lai pilnveidotu un attīstītu nozares darbu, par ko 1990.gadā piešķirts Nopelniem bagātā dzīvokļu un komunālās saimniecības darbinieka goda nosaukums.
A.Janelsītis veica lielu organizatorisko darbu Siguldas 750 gadu jubilejas sagatavošanā, iesaistījies arī projekta „Siguldai 800” darba grupā.
Turpinot vectēva un tēva gaitas, no 1955.gada aktīvi darbojās rajona un republikas Brīvprātīgu ugunsdzēsēju biedrības valdēs. 2009.gadā apbalvots ar Atzinības krusta Zelta goda zīmi kā Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes loceklis.
Vairākkārt bijis ievēlēts Siguldas pilsētas deputātu padomē, bet 1990.gadā ievēlēts par pilsētas padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Aivars Janelsītis ir novadpētnieks un daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīvi.
A.Janelsītis kā novadpētnieks jau piecdesmit gadus nenogurstoši apkopo un krāj materiālus par Siguldas novada attīstību. Vairāk nekā divdesmit lietu („Sigulda laikmeta griežos”) nodotas Turaidas muzejrezervāta fondu glabātavā. Pašreiz A.Janelsītis darbojas Turaidas pils atbalsta fonda valdē. 2012.gadā ieguvis titulu „Siguldas novada Goda novadnieks 2012”.
Par Siguldu A.Janelsītis saka: „Esmu ļoti pateicīgs liktenim, ka savas radošās dzīves labākos gadus bija lemts strādāt un dzīvot šajā paradīzes dārzā Gaujas senlejas krastos un bija lemts kopā darboties ar ļoti labiem, zinošiem, čakliem darba kolēģiem nodaļā, deputātu padomē, pakļautajos uzņēmumos, kuri visi līdzīgi man bija ārkārtīgi lieli savas skaistās Siguldas patrioti.”
No 15.oktobra Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Dienas centrā darbu uzsākusi jauna vadītāja Ilona Eļēna, kuras līdzšinējā darba pieredze saistīta ar pedagoģiju un cilvēkresursiem. Profesionālā darba pieredze iegūta strādājot par direktores vietnieci skolā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Nodarbinātības Valsts Aģentūrā. Praktiskā darba pieredze sociālajā darbā iegūta Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centrā.
Ilona Eļēna šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes maģistrantūrā, lai iegūtu profesionālā maģistra grādu sociālajā darbā, kā arī pilnveidotu profesionālās zināšanas un prasmes mediācijā un psihosociālajā darbā, ir maģistra grādi mūzikā un pedagoģijā.
„Pievienojos uzskatam, ka katram dzīves posmam ir sava jēga un savs uzdevums. Tāpēc atrast tos un sevi tajos ir viens no galvenajiem piemērošanās uzdevumiem dzīvē. Uzsākot darbu Dienas centrā, vēlos attīstīt sabiedrisko organizāciju darbību, koordinēt lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas Dienas centra apmeklētājiem, kā arī veicināt cilvēka ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, piedāvājot asistenta pakalpojumus. Vēlos nodrošināt, lai ikviens Dienas centra apmeklētājs saņemtu atbalstu, atrastu savus domubiedrus un aktīvi iesaistītos dažādās radošās aktivitātēs,” stāsta Dienas centra vadītāja Ilona Eļēna.
Plkst.19.00 Koru festivāls „Tenso dienas Rīgā – Dānijas radio koris” koncertzālē “Baltais flīģelis”. Ieejas maksa 5 eiro, uzrādot siguldiešu ID karti – 1 eiro.
Plkst.19.00 Deju kolektīva “Vizbulīte” atmiņu koncerts Siguldas novada Kultūras centrā. Ieejas maksa 2.50 eiro, Siguldas novada ID karšu īpašniekiem 2 eiro.
Plkst.9.00 Zaļā tirgus Rudens gadatirgus Raiņa ielā 3
Plkst.10.00 12.Siguldas atklātais čempionāts badmintonā Siguldas 1.pamatskolas sporta zālē
Plkst.12.00 Ražas svētku lustes pie Allažu pagasta Tautas nama.
Plkst.12.00 Orientēšanās sacensības „Latvijas Gāzes kauss 2014”, 6.kārtas sacensības Gravzaķos
Plkst.14.00 Pensionāru kopas informatīvā ikmēneša tikšanās Allažu pagasta bibliotēkā
Plkst.18.00 Operešu programmu koncertuzvedums „Lai acis mums mirdz!” Siguldas novada Kultūras centrā. Siguldā skanēs operetes žanra leģendu – F.Lehāra, J.Štrausa, I.Kalmana, N.Dostāla muzikālie meistardarbi. Daudzbērnu ģimenēm un Siguldas ID kartes īpašniekiem – īpaša atlaide.
Plkst.15.00 Mākslinieces Solveigas Vasiljevas izstādes “Mutācijas” atklāšana Siguldas kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis”.
Plkst.16.00 Mākslinieces Solveigas Vasiljevas izstādes “Mutācijas” atklāšana Siguldas novada Kultūras centrā
Sestdien, 25.oktobrī Siguldā notiks ikgadējais skrējiens – „ASICS Siguldas kalnu maratons 2014”, ko sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību rīko raid.lv.
Pēc skrējēju atzinuma, Siguldas kalnu maratons ir Latvijā un Baltijā izaicinošākais maratonskrējiens, jo atšķirībā no citiem ir gan iespaidīgi garš, gan notiek pa takām un pats būtiskākais – iekļauj pamatīgu vertikālo kāpuma metru summu. Maratona 55 km distancē ir jāpārvar vairāk nekā 2000 m kāpuma un arī krituma. Par papildus grūtību faktoru jāuzskata arī rudenīgie laika apstākļi, kas oktobra beigās reti ir patīkami. Piemēram, pirms diviem gadiem maratons notika pa svaigi uzsnigušiem 20 cm sniega, bet pērn maratona dienā pāri Siguldai brāzās vētra ar pamatīgu lietusgāzi.
Vienlaikus ar 55 km kalnu maratonu notiks divi satelītskrējieni īsākās distancēs – 34 un 14 km, kas dod iespēju sajust kalnu maratona garšu tiem, kas vēl nav gatavi pilnajam izaicinājumam. Vertikālo kāpumu summa šajās satelītdistancēs tāpat ir iespaidīga – 1400 un 600 augstuma metri.
Skrējiens ar katru gadu kļūst arvien populārāks, un tā dalībnieku skaits pieaug. Pērn startēja aptuveni 650 skrējēji, šogad divas nedēļas pirms starta bija saņemti jau vairāk nekā 570 dalībnieku pieteikumi. Paredzams, ka pagājušā gada dalībnieku rekords tiks pārspēts. Starp dalībniekiem ir arī krietns pulks ārzemju skrējēju, jo Siguldas kalnu maratons kopš 2007.gada ir iekļauts pasaules populārākā kalnu maratona – 165 km skrējiena apkārt Monblānam (Ultra Trail du Mont Blanc) – kvalifikācijas skrējienu listē. Lai tiktu pie starta Monblāna maratonā, jāsavāc noteikts daudzums kvalifikācijas punktu.
Maratona starts tiks dots Svētku laukumā plkst.11.00 ar iespaidīgu starta skrējienu uz augšu Ziediņa kalnā. Pirmie maratona finišētāji tiek gaidīti aptuveni plkst.16.00. Skrējiena trase vedīs pa Gaujas senlejas takām un atsevišķos posmos arī pa ielām. Tā vīsies abpus upei starp Gaujas tiltu un kājnieku tiltu pie Velnalas klintīm. Senlejas parka takas netiks slēgtas uz skrējiena laiku. Gluži otrādi, organizatori aicina siguldiešus un pilsētas viesus, kas paši nepiedalās skrējienā, doties ārā un uzmundrināt skrējiena dalībniekus.
Satiksmes ierobežojumi: no plkst.11.00 līdz plkst.11:15 uz skrējiena brīdi paredzēts slēgt satiksmi Peldu ielas posmā starp Gaujas tiltu un Ziediņa kalnu. Citi satiksmes ierobežojumi nav plānoti.
Papildus informācija par maratonu: www.raid.lv