Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu daudzviet Gaujas Nacionālajā parkā Dabas aizsardzības pārvalde uzlabo dabas tūrisma infrastruktūru – Siguldas apkārtnē tiek atjaunotas tūrisma takas aptuveni 20 kilometru garumā.
„Gaujas Nacionālais parks, t.sk. Sigulda, ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, un ik gadu uzņem ap miljonu apmeklētāju. Mūsu mērķis ir padarīt dabas teritorijas ērti pieejamas apmeklētājiem – bet vienlaikus nenodarīt kaitējumu dabas vērtībām. Tāpēc speciālisti ir rūpīgi strādājuši, lai ievērotu šos it kā pretrunīgos nosacījumus. Šī projekta nolūks ir radīt tādus apstākļus, lai tūristu atrašanās dabas objektos neatstātu negatīvu ietekmi. Taku, laipu, ugunskuru vietu u.c. infrastruktūras izveide ir tieši saistīta ar apmeklētāju plūsmas regulēšanu un saudzīgu dabas vērtību un resursu patērēšanu. Tā kā arvien lielāku lomu dabas aizsardzībā ieņem sabiedrības izglītošana, tad projekta ietvaros nozīmīga loma atvēlēta informācijas infrastruktūrai – stendiem, norādēm u.tml. Mēs atvainojamies visiem dabas tūrisma/atpūtas dabā cienītājiem, jo daudzviet pieeja dabas objektiem šovasar būs ierobežota vai pilnībā slēgta. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotām atpūtas zonām u.tml. jau gada otrajā pusē,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.
Siguldas novadā dabas tūrisma infrastruktūras darbi sākušies Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Gaujas senielejā 2,8 kilometru garumā tiks atjaunota Bebru taka, kas atrodas starp Velnalu un Balonu pļavu. Gan gājējiem, gan velobraucējiem gada otrajā pusē būs pieejama ērtāka un drošāka taka posmā no atpūtas kompleksa „Brūveri” līdz Mednieku namiņam. Labiekārtota tiks arī gājēju taka pie Krimuldas muižas, bet jauna taka tiks izveidota no Krimuldas muižas līdz Mednieku namiņam un ap to.
Gūtmaņa alas apkārtnē tiek iekārtota jauna, 1,4 kilometrus gara taka „Mazā Sigulda”, kas ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa Sigulda – Turaida, top jauna dabas taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Gājējiem un velobraucējiem tiks izveidota 1,5 kilometrus gara taka no Gūtmaņalas stāvlaukuma līdz skatu vietai pie Gaujas, kā arī no tilta pār Gauju līdz skatu platformai pie Gaujas.
Tāpat tiek labiekārtota taka Paradīzes kalna apkārtne – arī tās infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jauna gājēju taka top no Paradīzes kalna līdz Pēteralai, kā arī no Pēteralas līdz Kraukļupītei.
Siguldas apkārtnē vēl šajā gadā tiks sakārtota vairāk nekā divus kilometrus gara gājēju taka uz Kārļa kalnu, kas atrodas virs Gūtmaņa alas un gandrīz 700 metrus garā taka uz Ķeizarkrēslu.
Jauna gājēju taka taps arī panorāmas rata apkārtnē, bet Gaujas senielejas nogāzē, no Svētku laukuma līdz Peldu ielai, tiks izbūvēts 550 metrus garš bruģēts serpentīns.
Autotransporta novietne tiks uzlabota Gaujas Nacionālajā parkā un dabas liegumā „Mežmuižas avoti” Allažu pagastā.
Darbus visos objektos plānots pabeigt līdz 2015.gada 10.decembrim.
Dabas aizsardzības pārvalde atvainojas par neērtībām, kas var rasties apmeklējot objektus, kur notiek infrastruktūras izbūves darbi. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina apmeklētājus būt saudzīgiem pret radītajiem infrastruktūras uzlabojumiem.
Infrastruktūras atjaunošanas darbi tiek veikti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” Nr.3DP/3.5.1.3.0/10/IPIA/VIDM/001 ietvaros.
Siguldas novada pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas, galvenās grāmatvedes amatā no 2.jūlija strādā Dace Matuseviča. „Ik dienu būs jauna pieredze tieši darbā ar publiskā sektora grāmatvedības organizāciju un pats galvenais — tā būs iespēja piedalīties visa novada attīstības projektu realizācijā,” par jauniem izaicinājumiem stāsta galvenā grāmatvede.
Augstāko izglītību Dace ieguvusi Latvijas Universitātē, ar sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā, specializējoties grāmatvedībā un auditā. Dace arī turpina izglītoties, jo nodokļu un grāmatvedības likumdošanas izmaiņas ir nemitīgas.
Galvenās grāmatvedes Daces Matusevičas profesionālā pieredze jau vairāk nekā 15 gadus ir bijusi saistīta ar galvenā grāmatveža pienākumu pildīšanu, no kuriem pēdējos 10 strādājusi ražošanas uzņēmumā. Papildus ikdienas darbam Dace piedalījusies dažādos projektos un sabiedriskajās aktivitātēs, palīdzot sakārtot grāmatvedību privātajos uzņēmumos un biedrībās.
Dace ir siguldiete un tās patriote! Brīvo laiku labprāt pavada kopā ar ģimeni — ceļo, pavada laiku brīvā dabā un apmeklē dažāda veida pasākumus.
Šogad Latvijas Sarkanais Krusts, sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un citām NVO, Pasaules hepatīta dienas ietvaros organizē sabiedrības informēšanas akciju par vīrus hepatītiem, to kontroles pasākumiem un veselības pārbaužu veikšanu.
Pirmdien, 10.augustā, Siguldas novada pašvaldības Dienas centrā (Pils ielā 3) no plkst.9.00 līdz 12.00 Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas Apriņķa komiteja organizē bezmaksas C hepatīta eksprestestus. Pozitīva testa gadījumā apmeklētājiem tiks sniegta informācija, kur nekavējoties jāvēršas, lai savlaicīgi uzsāktu ārstēšanos un nenodarītu vēl lielāku kaitējumu savai veselībai. Tāpat Dienas centrā būs pieejami arī drukātie materiāli dalīšanai par hepatītiem u.c., infekcijas saslimšanām.
Informāciju sagatavoja:
LSK Rīgas Apriņķa priekšsēdētāja
Irēna Ikstena
Piektdien, 7.augustā
Plkst.19.00 Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” vasaras virtuves „Ligzda” atklāšana. Projekts „Ligzda” ir jauniešu izveidota atpūtas vieta Siguldas novada Jaunrades centra teritorijā. Popularizējot videi draudzīgu dzīvesveidu un jauniešiem lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, tika labiekārtota viena no teritorijā esošajām nojumēm, kurā būs iespējams piedalīties dažādās aktivitātēs, jogas nodarbībās, radošajās darbnīcās, attīstīt veiklību un atjautību spēļu vakaros, iegūt jaunas zināšanas, draugus, kā arī dalīties ar savām idejām un prasmēm. Turpat tiks izveidota vieta, kur vērot brīvdabas kino.
Plkst.19.30 Strītbols Allažu Sporta centrā. Sacensības paredzētas „A” grupai — 2001.gadā dzimuši un jaunāki; „B” grupai — 2000.gadā dzimuši un vecāki.
Sestdien, 8.augustā
Plkst.10.00 Siguldas CUP 2015 kauss minifutbolā Siguldas 1.pamatskolas stadionā.
Plkst.12.00 Jau otro gadu pēc kārtas augusta sākumā More pulcina ļaudis uz vasaras spēlēm „Satiksimies Morē!”, kur ikvienam daudzveidīgajā pasākuma programmā visas dienas garumā būs iespēja rast savām interesēm atbilstošu nodarbi.
Plkst.14.00 Siguldas kauss 2015 orientēšanās sportā Nītaurē.
Svētdien, 9.augustā
Plkst.10.00 Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā tiks dots starts „Red Bull Uzvaras Mežam” – 10 stundu ilgām izturības velosacensībām pa mežu, kurās var piedalīties dalībnieki ar jebkādu velosipēdu, sākot no 16 gadu vecuma. Dalība sacensībās – bez maksas.
Plkst.12.00 Siguldas kauss 2015 orientēšanās sportā Nītaurē.
Plkst.14.00 Turaidas pils pagalmā notiks svētki „Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kuru laikā ģimenes ar bērniem aicinātas kopīgi izzināt vēsturi interaktīvās darbnīcās „Viduslaiku mācības”. Aizraujošā spēlē gan mazs, gan liels varēs apgūt rakstīšanu – gotiskās rakstības veidus, latīņu valodu, aritmētiku, astronomiju, mūziku, mazo un lielo vīru spēles biedrības „Livonensis” vīru vadībā, kā arī pārbaudīt savu veiklību un atjautību viduslaiku galda spēlēs. Ieejas maksa – 1,14 līdz 4,98 eiro, ar siguldiešu ID kartēm ieeja bez maksas.
Izstādes
Svētdien, 9.augustā, plkst.10.00 Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā tiks dots starts „Red Bull Uzvaras Mežam” – 10 stundu ilgām izturības velosacensībām pa mežu, kurās var piedalīties dalībnieki ar jebkādu velosipēdu, sākot no 16 gadu vecuma.
Sacensības „Red Bull Uzvaras Mežs” Latvijā notiks pirmo reizi. Sacensību dalībnieki cīnīsies par vērtīgām balvām, kopvērtējuma uzvarētājiem galvenajā balvā – velosipēds „Cube Elite C68 SLT 29 Zeroblack”. Dalība sacensībās ir bezmaksas. Sacensību limits – 1000 dalībnieki.
Reģistrācija sacensībām notiks Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā, Puķu ielā 4. Katram dalībniekam jāapliecina sava dalība sacensībās, no plkst.7.30 līdz 9.30 reģistrējoties reģistrācijas punktā pie trases starta. Līdz ar reģistrēšanos tiks izsniegti starta numuri, elektroniskais laika čips un notiks velosipēdu pārbaude.
Sacensībās individuāli tiks vērtēti vīrieši un sievietes. Godalgoto vietu sadalījums: 1.– 3.vieta Solo sieviešu klasē; 1.– 3.vieta Solo vīriešu klasē. Uzvarētājs tiks noteikts pēc visvairāk nobraukto apļu skaita, dalībnieki pēdējā aplī varēs doties ne vēlāk kā plkst.19.45. Vienādu apļu skaita gadījumā uzvarēs tas dalībnieks, kurš finišējis pirmais, dodoties sacensību pēdējā aplī.
Pasākuma programma:
(Laika plāns ir provizorisks un var tikt mainīts attiecīgās dienas laika apstākļu dēļ.)
Ar sacensību nolikumu iespējams iepazīties šeit.
Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas karšu programmas „Es esmu s!guldietis” piedāvājumu skaits turpina pieaugt. Trijos mēnešos programmai pievienojušies seši jauni sadarbības partneri, kas Siguldas novada iedzīvotājiem piedāvā dažādus produktus un pakalpojumus ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Informācija par visiem ID karšu piedāvājumiem pieejama šeit.
Pēdējā desmitgadē daudzās Eiropas valstīs konstatēta parastā oša, kā arī tam radniecīgā šaurlapu oša audžu bojāeja. Pēc tam, kad iepriekšējos gados tika konstatēta šķietami veselu un zaļu ošu lūšana un krišana Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas, Turaidas, Krimuldas apkaimē, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Chalara fraxinea infekcijas izplatību ošu audzēs pētīja dendrologs Andrejs Svilāns, kurš secināja, ka lielākajai daļai šajā teritorijās augošo ošu ir konstatēta šī infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs.
Mēģinot kompensēt zaudēto zaru apjomu, koks katru nākamo gadu veido arvien jaunus dzinumus – ūdenszarus – no vēl dzīvajiem zariem. Slimības pēdējā stadijā, pēc 3–5 gadiem, ūdenszari veidojas pat no stumbra. Slimībai progresējot, arvien samazinās koka lapu apjoms, lapas vairs nespēj pietiekamā daudzumā apgādāt ar barības vielām stumbru un sakņu sistēmu. Koks tiek novājināts, notiek strauja sakņu, tai skaitā balsta sakņu atmiršana, kuras tālāk noārda saprofītie organismi (lielākoties sēnes). Balsta sakņu atmiršana samazina koku mehānisko stabilitāti, izraisot koku gāšanos pat nelielā vējā bez acīmredzama iemesla. Ar infekciju slimie jaunie koki iet bojā dažu gadu laikā pēc inficēšanās, vecākus kokus slimība parasti nobeidz 4–5 gadu laikā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts uzsver: “Ņemot vērā, ka tā saucamā ošu slimība rada apdraudējumu arī dabas vērtību baudītājiem, atpūtniekiem un Gaujas Nacionālā parka tūristiem, Dabas aizsardzības pārvalde gan ikdienas apsaimniekošanas darbu ietvaros, gan īstenojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu par dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanu, arī šogad turpina daudzu bīstamo koku izzāģēšanu. Gaujas Nacionālais parks ik gadu uzņem ap miljonu apmeklētāju, un Dabas aizsardzības pārvalde kā gādīgs un atbildīgs teritorijas saimnieks ir izvēlējusies gan preventīvi izzāģēt ošus, lai mazinātu slimības potenciālo apdraudējumu, gan lielā apjomā novākt jau slimības skartos kokus. Aktivitātes galvenokārt tiek īstenotas gar tūristu iecienītām takām un apmeklētāko dabas tūrisma objektu tuvumā. Diemžēl ošu slimība nav ierobežojama, un mums ir jāpakļaujas dabas likumiem. Tāpēc aicinām Gaujas Nacionālā parka iemītniekus un viesus ar sapratni izturēties pret šīm aktivitātēm”.
Pastāv uzskats, ka tā saucamā “ošu slimības” izplatība notiek ar vēja iznēsātām sporām un augu sulu sūcošu kukaiņu starpniecību. Šī patogēnā sēne attīstās dzinumu vadaudos, tos nosprostojot un izraisot dzinumu atmiršanu. Pirmās infekcijas pazīmes ir pēdējā gada dzinumu lapu strauja vīšana un dzinumu nokalšana. Tā vērojama tieši šajā gada laikā – vasaras otrajā pusē, jūlijā, augustā.
Andrejs Svilāns, Latvijas Dendrologu biedrības prezidents, norāda, ka: “Līdz šim nav atklāts pietiekoši efektīvs līdzeklis slimības uzņēmīgo ošu sugu aizsardzībai pret Chalara fraxinea infekciju. Tāpēc tuvākajās desmitgadēs prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Līdzīgi Latvijas teritorijā jau ir noticis ar vīksnām un gobām, ko ilgstoši postījusi grafioze jeb Holandes slimība, kuras rezultātā mūsu teritorijā šo koku ir atlicis ļoti maz. Arī šīs koku slimības “klīniskā aina” ir lapu vīšana un ieritināšanās. Atkarībā no laika apstākļiem, koka vecuma un tā uzņēmības tas var iznīkt dažās nedēļās vai mēnešos. Līdzīgi kā ar ošiem arī gobu un vīksnu slimību pilnībā koku izārstēt nevar, bet tikai attālināt tā nokalšanu. Tuvākajās desmitgadēs Latvijā vairs nebūs lielu ošu. Infekcijai savu ceļu turpinot, kamēr tās populācija mazināsies un neradīsies pret to rezistenti stādi, mūsu valsts teritorijā galvenokārt būs tikai mazi oši. Svarīgi ir saprast, ka vizuāli maldīgā efekta dēļ (koks it kā vēl zaļo), slimību skartie oši būtiski apdraud cilvēku, infrastruktūras drošību, īpaši teritorijās, kas tiek izmantotas publiskiem mērķiem. Tāpēc vēlama to izzāģēšana, īpaši tūristu apmeklētās vietās, pie autoceļiem, tūristu takās, pie skatu platformām u.tml. Tāpat ieteicama pameža tīrīšana un retināšana, kur tas nepieciešams pārredzamības nodrošināšanai, kā arī, lai novērstu sējeņu ieaugšanu veco ainavisko koku vainagos, saglabājot veselīgus, augtspējīgus lapukokus (izņemot ošus, vīksnas, gobas) un skujkoku. Būtu jāatturas no ošu izmantošanas apstādījumos. Plānojot vēsturisko apstādījumu apsaimniekošanu, labāk jau savlaicīgi izņemt tos ošus, kam ir infekcijas pazīmes. Ja runājam par bioloģisko daudzveidību, tad ošu iznīkšana ilgtermiņā drīzāk radīs pozitīvu ietekmi. Tomēr daļai putnu un kukaiņu sugu, kas īpaši piemērojušies, varētu būt īslaicīgs negatīvs efekts, līdz piemērosies jauniem apstākļiem”.
Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Inese Pabērza
Siguldas novada pašvaldības Īpašuma nodaļa informē, ka turpinās Siguldas novada ielu remontdarbi. Līdz rudenim plānots uzsākt Televīzijas un Dārza ielu pārbūvi, turpināt asfalta seguma atjaunošanu Pils ielā, veikt ceļa rekonstrukciju un labiekārtošanu Allažos, Klusajā ielā un citviet.
Nākamnedēļ notiks piedāvājumu atvēršana atklātajiem konkursiem par Televīzijas un Dārza ielu pārbūvi – „Dārza ielas pārbūve posmā no Televīzijas ielas līdz Nītaures ielai Siguldā, Siguldas novadā” un „Televīzijas ielas pārbūve posmā no Līvkalna ielas līdz Dārza ielai Siguldā, Siguldas novadā”. Ielu segumu nomaiņu plānots uzsākt augustā.
Tuvākajās dienās sāksies Klusās ielas rekonstrukcijas darbi Allažos. Ielai tiks veikts asfalta seguma remonts un gājēju celiņa izbūve. Tāpat ieplānoti labiekārtošanas darbi – atpūtas laukuma izveide, kurā tiks izvietoti soliņi un informācijas stends. Paralēli šiem darbiem plānota iebraucamo ceļu izbūve pie Allažu pagasta Tautas nama un Allažu pagasta pārvaldes.
Tiek sagatavota iepirkuma dokumentācija Pils ielas asfalta seguma atjaunošanai posmā no Raiņa līdz Ausekļa ielai. Notiek arī projektu izstrāde par gājēju celiņa izbūvi Strēlnieku ielā, kā arī Paparžu ielas pārbūvi no grants uz asfalta segumu. Darbus šajās ielās plānots uzsākt rudenī.
Ar pašvaldības līdzfinansējumu drīzumā tiks uzsākti iekšpagalmu sakārtošanas darbi Leona Paegles ielā 4 un 12. Darbi tiks uzsākti uzreiz pēc tam, kad projekta pieteicēji – biedrības, kas pārstāv šo manu iedzīvotāju intereses, būs izpildījušas savas saistības un iemaksājušas noteikto līdzfinansējuma daļu. Atgādinām, ka juridiskas vai fiziskas personas var saņemt līdzfinansējumu līdz pat 90% apmērā iebraucamo ceļu pārbūves vai atjaunošanas darbiem pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kā arī iebraucamo ceļu, pagalmu un stāvlaukumu jaunai būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2003.gada 1.jūnijam.
Tāpat Siguldas novadā turpinās novada grantēto ielu un ceļu greiderēšana, kā arī šonedēļ uzsākta grantēto maģistrālo ielu kaisīšana ar pretputekļu maisījumu. Ar pretputekļu maisījumu tiks kaisītas arī ielas, kas tiek izmantotas kā apbraucamie ceļi remontdarbu laikā, ņemot vērā to noslogotību.
Augusta sākumā atklāta jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” vasaras virtuve „Ligzda”. Jaunatklātajā objektā ikviens var piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt veiklību lentošanā (slackline), kā arī labi pavadīt laiku kopā ar talantīgajiem Siguldas novada jauniešiem.
Projekts „Ligzda” ir jauniešu izveidota atpūtas vieta Siguldas novada Jaunrades centra teritorijā. Popularizējot videi draudzīgu dzīvesveidu un jauniešiem lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, tika labiekārtota viena no teritorijā esošajām nojumēm, kurā iespējams piedalīties dažādās aktivitātēs, jogas nodarbībās, radošajās darbnīcās, attīstīt veiklību un atjautību spēļu vakaros, iegūt jaunas zināšanas, draugus, kā arī dalīties ar savām idejām un prasmēm. Turpat tiks izveidota vieta, kur vērot brīvdabas kino.
Aktivitātes jauniešiem augustā:
11.augustā, plkst.17.30 Sarunas par un ap zaļāku dzīvesveidu. Meistarklase ar praktiskiem padomiem par to, kā pielāgot savus ikdienas paradumus zaļākam dzīvesveidam.
13.augustā, plkst.17.00 Radoša diskusija „Cik cukura es apēdu”. Saruna par produktu daudzveidību, veselīgumu un to sabalansēšanu. Noskaidrosim, cik cukura ir mūsu iemīļotākajos produktos, izzināsim, ar ko tos var aizstāt, lai kļūtu veselīgāki. Gatavosim veselības zupu!
21.augustā, plkst.18.00 „Āfrika ligzdā”. Pasākums, kurā varēs ļauties Āfrikas ritmiem, veidot talismanus un rotas, apgūt afrikāņu dejas.
22.augustā plkst.12.00„Ligzda Raiņa parkā”. Iespēja iesaistīties jautrās un radoši sportiskās aktivitātēs kopā ar “Sigulda Fit Nation”, koka bumbas izcīņa basketbolā, „Rampu kauss” BMX frīstailā, našķu baudīšana, hennas meistarklase un mantu maiņas tirdziņš „Maini un Smaidi” sadarbībā ar Siguldas Zaļo tirgu. Tirdziņā būs iespēja mainīt, dāvināt, piedāvāt bez maksas vai pārdot par simbolisku samaksu dažādas saimniecībā noderīgas lietas (apģērbu, apavus, grāmatas, traukus, savus darinājumus un rokdarbus utt.). Maksa par mainīšanos, dāvināšanu un simbolisku pārdošanu – 1 eiro. Sīkāka informācija un pieteikšanās, zvanot pa tālruni 26630452.
Paralēli tirdziņam un sacensībām, Raiņa parkā norisināsies dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem, hennas darbnīca, spēļu maratons, veiklības un fiziskās sagatavotības pārbaudījumi.
28.augustā, plkst.19.00 Vasaras noslēguma ballīte „Divi gadalaiki – vasara un skola”. Pasākums, kurā ar dažādiem priekšnesumiem un radošajām darbnīcām sagaidīsim Jauno mācību gadu.
Plānots, ka Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” darbu atsāks 1.septembrī un šogad jauniešiem piedāvās Siguldā vēl nebijušas aktivitātes un pasākumus. Jaunajā mācību gadā „Mērķis” plāno sadarboties ar Siguldas pilsētas vidusskolu, īstenojot radošu projektu „Garais starpbrīdis”, kurā bērniem un jauniešiem būs iespēja starpbrīdī mācīties deju soļus, tādējādi veicinot radošu, jautru un veselīgu mācību procesu, savukārt no septembra „Mērķis” sāks realizēt projektu „Siguldas spieķis” – tas būs jauniešu veidots raidījums par tiem aktuālo un interesanto Siguldas novadā.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Vilciņa
Sabīne Birzniece
Naktī uz pirmdienu, 3.augustu, iespējams, ļaunprātīgi aizdedzināta Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” fasāde. Kopējā degšanas platība bija 15 kvadrātmetri.
Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību apsardzes firmai „Evor” par operatīvo rīcību, nekavējoties rīkojoties un nodzēšot ugunsgrēku.
Pazīmes notikuma vietā liecina, ka varētu būt notikusi ļaunprātīga dedzināšana, tādēļ Mākslu skolas vadība ir vērsusies Valsts policijā, kas ierosinājusi krimināllietu. Šobrīd tiek aprēķināti nodarītie zaudējumi.
Ceturtdien, 30.jūlijā Siguldā notika Māra Anša Mitrevica grāmatas “Lašu stāsti” atvēršana. Grāmatā apkopoti Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības inspektoru piedzīvojumi, dokumentāli notikumi un fotogrāfijas pirmajos nacionālā parka pastāvēšanas gados.
„Grāmatā apkopotie stāsti nav tikai par lašiem. Šajā dižciltīgo zivju vārdā parasti dēvē arī taimiņus. Protams, kopā ar lašiem. Šie stāsti nav arī tikai par maluzvejniekiem, kas ar žebērkļiem, tīkliem un elektroietaisēm mēģina ķert un arī noķer skaistās rudens zivis. Un vēl – šie stāsti nav tikai par Gaujas nacionālā parka pirmajiem dabas aizsardzības inspektoriem un viņu piedzīvojumiem – tverstot maluzvejniekus, kurus pieredzējušie dabas sargi sauc vienkārši par žuļikiem. Galu galā šie stāsti nav tikai par Gauju, kaut tieši Gauja šeit ir galvenā persona. Īsumā var teikt, ka šie stāsti ir par lašiem, žuļikiem, inspektoriem un Gauju, kaut gan patiesībā tie nemaz nav stāsti… Šī grāmata ir profesionāla dabas aizsardzības inspektora, ko mūsdienās sauc par reindžeru, atskats uz nelielu daļu no tiem brīnumainajiem, dažreiz neticamajiem, bet tomēr tikai patiesajiem notikumiem, ko pirmā Latvijas nacionālā parka inspektori piedzīvojuši uz Gaujas, pie Gaujas un tās pietekām, visvairāk – lašus sargājot…”, par savu sirdslietu un nupat izdoto grāmatu stāsta tās autors Mitrais.
Grāmatas atvēršanas svētki pulcēja lielu skaitu bijušo Gaujas nacionālā parka vides inspektoru, kas klātesošajiem stāstīja aizraujošus stāstus par Gaujas nacionālā parka izveidi un dabas aizstāvju aizraujošajiem piedzīvojumiem.
Šī nav pirmā grāmata, kuras autors ir Māris Ansis Mitrevics, kas jau ir izdevis padomu krājumu sēriju „99 Minhauzena padomi iesācējiem lašu duršanā”, „111 Minhauzena padomi jaunajiem medniekiem” un “Minhauzens un boļševiku partija. 100 padomi politiķiem un deputātiem”. Tāpat Mitrais ir izdevis grāmatu par plostniekiem “Aiz nākošā līkuma”.
Māris Ansis Mitrevics ir dzimis 1940.gada 20.maijā un savu darba mūžu veltījis Gaujas nacionālajam parkam un ar savu entuziasmu nosargājis daudzas Latvijas skaistākās vietas. 1964.gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti kā inženieris mežkopis. Bijis pludināšanas meistars uz Gaujas Latvijas pludināšanas kantorī un Inčukalna mežrūpniecības saimniecības Siguldas mežniecības mežziņa vietnieks (1964.–1974.gads). Gaujas nacionālā parka administrācijas dabas aizsardzības inspektors (1974.–1998.gads), Gaujas nacionālā parka administrācijas Vides inspekcijas vadītājs (1998.–2001.gads), Gaujas nacionālā parka administrācijas direktora vietnieks vides aizsardzības jautājumos (2001.–2003.gads), Gaujas nacionālā parka administrācijas Valsts vides vecākais inspektors (2003.–2009.gads).
2002.gadā Māris Ansis Mitrevics apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2013.gadā režisors Dainis Kļava filmā „Mitrais” (VFS Films) portretēja M.A.Mitrevicu kā vienu no pirmajiem Latvijas profesionālajiem dabas inspektoriem, kurš savu darba mūžu veltījis Gaujas nacionālajam parkam un ar savu entuziasmu nosargājis daudzas Latvijas skaistākās vietas, kļūstot par piemēru ikviena Latvijas iedzīvotāja gribasspēkam un mērķtiecībai.
2014.gadā Māris Ansis Mitrevics saņēma augstāko Siguldas novada Domes apbalvojumu – nomināciju „Siguldas novada Goda novadnieks 2014” – par mūža ieguldījumu dabas aizsardzībā un novada attīstībā, jaunās paaudzes izglītošanā un patriotisma veicināšanā.
No 31.jūlija līdz 2.augustam Siguldā notiks XXIII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, kuros, kā ierasts, būs iespēja dzirdēt gan Latvijas, gan pasaules izcilākos operdziedātājus.
„Siguldai jau vairāk nekā 20 gadus ir liels gods ik vasaru būt opermūzikas virsotnei Latvijā. Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku organizatora Daiņa Kalna gribasspēks un drosme šajos svētkos skatītājiem piedāvāt brīvdabas oriģināliestudejumu “Zelta zirgs”, īpaši šogad – Raiņa un citu Latvijas tautas dižgaru zīmē, ir Latvijas tautas īstena patriota apliecinājums, ” svētku programmu novērtē Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
XXIII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku programma
Piektdiena, 31.jūlijs
Plkst.19.00 Livonijas ordeņa Siguldas pilī notiks lielkoncerts „Mēs no Latvijas”. Tajā uzstāsies latviešu solisti Kalvis Kalniņš, Dināra Rudāne, Andžella Goba, Liene Kinča, Krišjānis Norvelis, Romans Poļisadovs, Andris Ludvigs, Rihards Mačanovskis un citi. Piedalīsies festivāla orķestris, pareizticīgo vīru koris „Logos” un festivāla koris. Biļetes cena – no 20 līdz 30 eiro.
Sestdiena, 1.augusts
Plkst.15.00 Jaunās pils dārzā notiks koncerts „Jaunie talanti”. Koncertā piedalīsies Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas studente Laura Lolita Peresivana, jaunā un talantīgā vijolniece Ticiana Geitus, tenors Mihails Čulpanovs, Zābera vokālā konkursa Grand Prix ieguvējs Valts Urtāns un arī vairāku starptautisku konkursu laureāts Reinis Sprūde (mežrags). Biļetes cena – 3 eiro.
No plkst.19.30 līdz 20.30 Siguldas Jaunās pils dārzā sievišķīgā un siltā balss tembra īpašnieces Elzas Nathas un draugu koncerts – tautas mūzika džeza aranžējumā.
Plkst.21.00 Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs” brīvdabas oriģināliestudējums Siguldas pilsdrupu estrādē Gunta Gailīša režijā, diriģents – Atvars Lakstīgala. Galvenajās lomās: Antiņš – Jānis Kurševs, Saulcerīte – Jolanta Strikaite, Baltais tēvs – Jānis Apeinis, Melnais Princis – Andris Ludvigs, citās lomās – Juris Ādamsons, Andris Lapiņš, Kristīne Gailīte, Irma Pavasare, Aira Rūrāne, Krišjānis Norvelis, Liene Lasmane u.c. Dekorācijas un tērpi – Krista un Reinis Dzudzilo. Biļetes cena – 20 līdz 40 eiro. Siguldas ID kartes īpašniekiem Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē ir pieejamas biļetes C1 sektorā, kuru cena ir 18 eiro. Biļešu skaits ir ierobežots.
Pēc Siguldas XXIII Starptautisko Opermūzikas svētku izrādes – operas „Zelta zirgs” – naktī no sestdienas, 1.augusta, uz svētdienu, 2.augustu, plkst.1.00 tiks norīkots papildu dīzeļvilciens Sigulda – Rīga.
No plkst.24.00 līdz 1.00 ikviens aicināts baudīt „Klasikas un vīna nakti” Siguldas Jaunās pils terasē un klausīties pasaules klasikas pērles vinila platēs. Ieeja – bez maksas
Svētdiena, 2.augusts
Plkst.15.00 koncerts Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Melodiskās Emīla Dārziņa solodziesmas izdziedās Miervaldis Jenčs un Antra Bigača. Pavadījums – Gints Bērziņš. Ieeja – bez maksas.
No plkst.16.45 līdz 17.45 uz muzikālu baudījumu Siguldas Jaunās pils dārzā aicinās Daumants Kalniņš un draugi koncertprogrammā „Vasaras muzikālās improvizācijas”. Ieeja – bez maksas.
Plkst.18.00 Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku greznais Galā koncerts „Ielūdz Klementīne Margēna un Marsello Alvaress”. Koncertā piedalīsies pasaulē vispieprasītākais tenors no Argentīnas Marsello Alvaress un franču izcilais mecosoprāns Klementīne Margēna, kura pagājušā gada Siguldas Opermūzikas svētkos iejutās Karmenas lomā. Biļetes cena – no 25 līdz 60 eiro. Siguldas ID kartes īpašniekiem Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē ir pieejamas biļetes C1 sektorā, kuru cena ir 18 eiro. Biļešu skaits ir ierobežots.
Pēc Galā koncerta no plkst.20.30 līdz 21.30 Siguldas Jaunās pils dārzā koncertprogramma „Melodijas un stāsti” ģitāras virtuoza Kaspara Zemīša izpildījumā. Ieeja – bez maksas.
Svētku norises laikā ikviens apmeklētājs varēs klātienē vērot kā top īsta glezna — mākslinieces Agitas Zālītes dzīvajā performancē „Mākslas impulsi Stikla kalnā”.
Koši un spilgti Jaunās pils dārza un terases radošo gaisotni piepildīs mākslinieces Dinas Dubiņas darbu personālizstāde „PārVērtības”, kā arī Brēmenes mākslinieces Haides Marijas Foigtas un Siguldas mākslinieces Zinaīdas Ceskes radošo darbu izstāde.
Par to, lai apmeklētāju labsajūta nezustu ne mirkli, rūpēsies svētku kafejnīcas un restorāni — romantiskais „Mr.Biskvīts”, elegantais „Cafe 2Locals”, radošā „Fazenda” un vienmēr profesionālais viesnīcas „Sigulda” restorāns „Kropotkins”.
Biļetes uz Siguldas Opermūzikas svētkiem iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Siguldas ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļetes Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē iepriekšpārdošanā, tiks piemērota 10% atlaide. Tāpat 15% atlaide pieejama visiem LMT klientiem.