Siguldas novada pašvaldība informē, ka šobrīd turpinās darbs pie Siguldas Sporta centra dokumentācijas sakārtošanas, kā arī tiek veikti pēdējie centra iekārtošanas darbi. Lai vērienīgā celtne būtu droša, decembrī un janvārī, kā to paredz normatīvie akti, tika veiktas vairākas standarta pārbaudes un ekspertīzes ēkas konstrukcijām. Vērienīgākā no pārbaudēm bija ēkas dzelzsbetona pārseguma konstrukciju ekspertīze, kuras laikā uz ēkas starpstāva pārseguma tika novietotas 26 tonnas smaguma, lai pārliecinātos par tā izturību. 10.februārī no ekspertīzes veicējiem – SIA „LBS – Konsultants” ir saņemts pozitīvs atzinums par dzelzsbetona pārseguma konstrukciju paneļu reālu izlieču deformācijas pārbaudi pēc lietderīgo slodžu aprēķina, un tas nozīmē, ka ir atlicis pavisam nedaudz, lai Siguldas Sporta centrs vērtu durvis apmeklētājiem.
Līdz ar pozitīvā atzinuma saņemšanu no ekspertīzes veicējiem ir izpildīts Būvniecības Valsts kontroles biroja norādījums, lai varētu turpināt Siguldas Sporta centra nodošanas ekspluatācijā procesu. Būvniecības Valsts kontroles birojam iesniegšanai ir sagatavoti 25 izpilddokumentācijas sējumi, kas satur 29 mapes un 7211 lapas. Šāda apjoma dokumentācijas sakārtošana, saskaņojot to ar vairākām pusēm, ir ļoti sarežģīta un darbietilpīga. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 170.punktu, ēku ekspluatācijā pieņems Būvniecības Valsts kontroles birojs.
Gatavojoties Siguldas Sporta centra darba uzsākšanai, jau ir apstiprināts centra pakalpojumu cenrādis, kas paredz atlaides ID karšu īpašniekiem, daudzbērnu ģimenēm un vēl vairākām iedzīvotāju grupām. Ir noslēgusies arī Siguldas Sporta centra kafejnīcas telpu nomas tiesību izsole un līgums pēc izsoles ir noslēgts ar SIA „Arseja”. Tāpat šobrīd Sporta centrā turpinās smagatlētikas, trenažieru un aerobikas zāles aprīkojuma uzstādīšana, grīdas marķējuma uzklāšana, kā arī ēkas aprīkošana ar vizuālās identitātes norādēm.
Kopš decembra Latvijā novērojami grantēto ielu un ceļu uzturēšanas darbiem nelabvēlīgi laikapstākļi, tādēļ daudzviet novadā veikt greiderēšanas darbus ilgstoši nebija iespējams, savukārt vietās, kur tas darīts, atkal izveidojušās bedres un izskalojumi. Šobrīd, ziemas apstākļos veicot grantēto ceļu stāvokļa izvērtēšanu, pieņemts lēmums vairākām ielām un ceļiem veikt seguma uzlabošanu ar grants-šķembu maisījumu, kā arī papildu jau ieplānotajiem ielu un ceļu atjaunošanas un pārbūves darbiem uzsākt ceļa rekonstrukcijas projektēšanas darbus Strēlnieku ielā posmā no Melioratoru līdz Pulkveža Brieža ielai un Melioratoru ielā, lai abas ielas noklātu ar asfaltsegumu.
Jau ziņots, ka ņemot vērā pašvaldības pārdomāto budžeta plānošanu, kas ļāvusi 2016.gadu noslēgt ar 3,5 miljonu eiro uzkrājumu, kā arī pamatojoties uz iepriekšējos gados veikto pašvaldības ielu un ceļu izvērtējumu, jau pagājušajā gadā tika uzsākti sliktākajā stāvoklī esošo ielu un ceļu atjaunošanas darbi, piemēram, Televīzijas ielā un Līvkalna ielā. Lai turpinātu uzsākto, tuvākajos gados prioritārā secībā tiks veikti vērienīgi pašvaldības ielu un ceļu atjaunošanas un pārbūves darbi – šogad pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanai, kā arī remontam paredzēti līdz šim vērienīgākie līdzekļi – 5,1 miljons eiro. 10.martā uzsāksies sengaidītie Zinātnes ielas pārbūves darbi par turpat miljonu eiro. Pie labvēlīgiem laikapstākļiem jau agrā pavasarī tiks uzsākta apļveida krustojuma Pulkveža Brieža un Vildogas ielā, kā arī apļveida krustojuma Krišjāņa Barona ielā, Pils, Cēsu, Līvkalna ielā pārbūve. Papildu jau ieplānotajiem darbiem nolemts uzsākt ceļa rekonstrukcijas projektēšanas darbus arī Strēlnieku ielā posmā no Melioratoru līdz Pulkveža Brieža ielai, kā arī Melioratoru ielā. Tuvojoties pavasarim un sagaidot zemes virskārtas atkušanu, abās ielās tiks veikta ceļa seguma uzlabošana ar grants – šķembu maisījumu, lai līdz brīdim, kad tiks uzsākti asfaltseguma izbūves darbi, ielas būtu labā stāvoklī.
Teritorijas attīstības pārvaldes darbinieki norāda, ka laikapstākļi, kad ceļa virskārta ir pārmitrināta vai naktīs piesalst, no rītiem kūst un pa dienu līst, ir nepiemēroti greiderēšanas darbu veikšanai. Atkušņa un nokrišņu laikā grants ceļu segas virskārta atkūst un grants segas konstrukcija pārmitrinās un tajā var sākt strauji veidoties defekti. Kamēr grants ceļa klātne nav pilnībā atkususi un ceļš nav apžuvis, bedrīšu veidošanos nav iespējams uzreiz novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu. Grants segumu iespējams greiderēt tikai tad, kad segums ir apžuvis.
Teritorijas attīstības pārvaldes darbinieki aicina iedzīvotājus būt saprotošiem; grantēto ielu un ceļu uzturēšanas darbi tiks atsākti, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem. Tāpat autovadītāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem un ceļa stāvoklim piemērotu braukšanas ātrumu un ievērot piesardzību.
Pašvaldība šogad veiks grantēto lauku ceļu pārbūves projektēšanu Siguldas novadā, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, kā arī izlietojot pašvaldības budžeta līdzekļus. Savukārt Siguldas pilsētā šogad notiks grantēto ielu izbūve uz asfalta vai bruģa segumu prioritārā secībā. Vērā tiks ņemtas arī ielas, kur ikviena dzīvojamā māja būs pieslēgta pilsētas komunikācijām – kanalizācijai, ūdenim un elektrībai.
Ar pilnu šogad ieplānoto darbu aprakstu iespējams iepazīties šeit.
No 1.aprīļa tiks paaugstināta maksa par atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā. Līdzšinējais tarifs – 11,07 eiro/m³ bez PVN pieaudzis par 0,61 eiro, sasniedzot 11,68 eiro/m³ bez PVN. Atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstinājums skaidrojams ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, paaugstinot dabas resursa nodokļa likmi par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā no 12,00 eiro/t uz 25,00 eiro/t. Lai nosegtu izmaksu pieaugumu, tika veiktas izmaiņas nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifā, kas ir proporcionālas dabas resursa nodokļa pieaugumam. Dabas resursu nodokļa likumā veiktās izmaiņas paredz nodokļa pakāpenisku pieaugumu arī turpmākajos gados, līdz 2020.gadam sasniedzot 50,00 eiro/t.
Ņemot vērā, ka dabas resursu nodoklis tika palielināts jau no 2017.gada 1.janvāra, bet nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas stājas spēkā no 1.aprīļa, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 36.punktam, paaugstinātā dabas resursu nodokļa likmes pieaugums, kas radies līdz 1.aprīlim, proporcionāli tiks iekļauts turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.gada 31.decembrim.
Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs PSIA „Jumis” aicina Siguldas novada iedzīvotājus šķirot atkritumus tam paredzētajos šķirošanas punktos, kā arī atkritumu šķirošanas laukumā „Zemdegas”, tādējādi samazinot nešķiroto un poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu, kā arī izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.
Atgādinām, ka 18.februārī specializētajā SIA „Jumis” transportlīdzeklī būs iespēja bez maksas nodot nolietoto un nederīgo sadzīves tehniku.
9.februārī uzsākta un līdz 9.martam norisinās Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Siguldas novada būvvaldē Zinātnes ielā 7, Siguldā, iespējams iepazīties ar būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā vizuālo risinājumu un skaidrojošo aprakstu par iecerēto būvniecību. Plānots, ka Siguldas Jaunās pils pārbūves darbi tiks uzsākti šogad.
Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojekta izstrādē tiks nodefinētas ļoti konkrētas prasības ēkas pārbūvei un funkcijas maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu. Šobrīd ēkas nesošās konstrukcijas vietumis ir pirmsavārijas stāvoklī, tādēļ nepieciešami vērienīgi pārbūves darbi.
Būvniecības ieceres prezentācijas pasākums notiks 6.martā plkst.17.00 Siguldas novada būvvaldē Zinātnes ielā 7, Siguldā. Atsauksmju iesniegšanas termiņš un laiks: līdz 9.marta plkst.18.00. Plašāka informācija par būvniecības ieceri pieejama šeit.
1878.gadā neogotikas stilā būvētā pils bijusi muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Pirmā pasaules kara laikā – 1917.gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922.gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. 1934.gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā un no 1936. līdz 1937.gadam pilī tika veikti apjomīgi pārbūves darbi – ēka tika pilnībā pārplānota, paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem. Šajā laikā muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne jeb ekskursantu nams ar guļamām telpām atsevišķi sievietēm un vīriešiem, bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā – tenisa korti. Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma Siguldas pils dārzā sāka celt jaunu siltumnīcu un vīna māju, kurā audzētās vīnogas tiktu pasniegtas viesiem un izmantotas Siguldas vīna gatavošanā. Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tika izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem uzbūvēja pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome Siguldas Jaunajā pilī ierīkoja Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām, bet 1953.gadā Siguldas pils kompleksa ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Kopš 1993.gada pilī atradās Siguldas novada pašvaldība, kas 2016.gada rudenī darbu uzsāka pils kompleksa atjaunotā staļļa ēkā.
Jau ziņots, ka Siguldas novada pašvaldība kopš 2013.gada ir uzsākusi Siguldas pils kompleksa attīstību. Siguldas pils kompleksa rekonstrukciju plānots veikt līdz 2018.gadam, lai unikālais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošu kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties radošajai uzņēmējdarbībai. Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksa muižas koka mājā, pils kompleksa dzīvojamā mājā un saimniecības ēkā, kur kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.
Piektdien, 10.februārī
Plkst.11.00 Siguldas novada atklātās sacensības distanču slēpošanā un skolēnu ziemas čempionāta „S! – Fischer 2017” trešais posms Fischer Slēpošanas centrā. Šajā sacensību posmā plānots slēpojums klasiskajā solī, distance – atkarībā no skolēnu vecuma grupas – 600 metri līdz 4,8 kilometri. Sacensību nolikums un plašāka informācija – šeit. Dalības maksa katram dalībniekam par vienu posmu – 2,5 eiro.
Sestdien, 11.februārī
Plkst.10.00 Latvijas čempionāta fināls 64 lauciņu dambretē – U10 vecuma grupai Siguldas Sporta skolā. Ieeja – bez maksas.
Plkst.11.00 Siguldas Sporta skolas sacensības kalnu slēpošanā Siguldas Pilsētas trasē.
Plkst.11.00 Sirsnības svētki „Ļauj man tevi sasildīt!”. Spēles, rotaļas un atrakcijas bērniem Siguldas pagasta Kultūras namā. Būs iespēja iziet šķēršļu joslu, piedalīties dažādās aktivitātēs, spēlēt boulingu, kā arī kopā ar Minjoniem nofotografēties foto stūrīti. Ieeja – bez maksas.
Plkst.11.00 Sirsnības svētki „Ļauj man tevi sasildīt!”. Siguldas novada uzņēmēju produktu prezentācija un tirdzniecība Siguldas pagasta Kultūras namā. Lai veicinātu novada uzņēmēju atpazīstamību un ļautu labāk iepazīt pašiem savus uzņēmējus, notiks Siguldas novada uzņēmēju tirdziņš un radošās darbnīcas – bērnu sejiņu apgleznošana, pop-kūciņu radošā darbnīca, sveču liešanas darbnīca, karikatūru zīmēšana, apsveikuma kartiņu darbnīca, būs iespēja vizināties kamanās vai zirga mugurā, iegūt momentfoto, piedalīties rotaļās, nosūtīt Valentīndienas pastkarti, kā arī iegādāties vietējo uzņēmēju produkciju. Dalības maksa radošajās darbnīcās – līdz 3 eiro.
Plkst.12.00 Sirsnības svētki „Ļauj man tevi sasildīt!”. Bērnu koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā. Piedalīsies bērnudārza „Saulīte” audzēkņi, deju kolektīvs „Purenīte” un bērnu vokālais ansamblis „Zibsnis”. Ieeja – bez maksas.
Plkst.15.00 Sirsnības svētki „Ļauj man tevi sasildīt!”. Siguldas pagasta Kultūras nama amatiermākslas kolektīvu koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā. Piedalās jauniešu deju kolektīvs „Vizbulīte”, senioru deju kopa „Preilene”, pūtēju orķestris un pūtēju ansamblis „Sigulda”, jauktais koris „Sigulda” un tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces. Ieeja – bez maksas.
Plkst.19.00 Rīgas saksofonu kvartets un Kristīne Gailīte koncertā „Ziemas šūpulī” koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Koncerta programmā iekļautas Jāņa Mediņa un Jāzepa Mediņa romantiskākās solo dziesmas, tāpat arī Alfrēda Kalniņa un Jāzepa Vītola darbi, ko ar savu spoži dzidro soprānu izjūt un izdzied izcilā Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Gailīte, īpašās aranžijās solo dziesmas iegūst pavisam jaunu skanējumu, jo tradicionālā klavieru pavadījuma loma uzticēta saksofonu kvartetam. Biļetes cena – no 5 līdz 10 eiro. 
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 1 eiro atlaide. Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē Raiņa ielā 3 un stundu pirms koncerta – norises vietā.
Plkst.22.00 Sirsnības svētki „Ļauj man tevi sasildīt!”. Valentīndienas balle Siguldas pagasta Kultūras namā. Piedalās grupas „Laika upe”, „Vēja Radītie”, „Laikā pirms” un DJ Fox. Fotostūrītis, spēles, balvas un atrakcijas kopā ar improvizātoriem Krišjāni Berķi un Elīnu Geidu. Dresskods – sarkans! Ieejas maksa – 10 eiro.
Izstādes
Trešdien, 8.februārī Siguldā, Pils ielā 16 ar svinīgu pasākumu tika atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Siguldas biznesa inkubators – viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos. Tā atklāšanas pasākumā jaunos uzņēmējus un viesus uzrunāja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, kā arī LIAA Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga.
Pasākuma laikā esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt biznesa inkubatora darbības pamatprincipus, apskatīt tā telpas, iepazīties ar biznesa inkubatora sadarbības partneriem, kā arī iegūt informāciju par LIAA biznesa inkubatora attīstības plāniem Siguldā un tā darbības teritorijā – Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Krimuldas, Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novados.
„Siguldieši ir aktīvi, radoši un drosmīgi,” iedzīvotāju aktivitāti atzinīgi novērtē Siguldas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja Ina Stupele. „Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka pērn jaunu uzņēmumu skaits pieaudzis 50 pašvaldībās un jaunu uzņēmumu skaita ziņā Siguldas novads, kur pērn reģistrēti 97 jauni uzņēmumi, apsteidz vairāku Latvijas lielo pilsētu rādītājus. Siguldas novada pašvaldība novada uzņēmējus atbalsta gan ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm, gan atbalstu infrastruktūras izbūvē, savukārt jaunie novada uzņēmēji var piedalīties dažādos pašvaldības organizētos konkursos, gūstot atbalstu savām biznesa idejām. Biznesa inkubatora piedāvātā iespēja saņemt profesionāļu konsultācijas, apmācības un līdzfinansējumu dažādām aktivitātēm ir vērtīgs papildinājums pašvaldības sniegtajam atbalstam gan pieredzējušiem novada uzņēmējiem, gan tiem, kas tikai gatavojas uzsākt savu uzņēmējdarbību, tādēļ esam priecīgi par iespēju sadarboties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, nodrošinot vēl plašākas atbalsta iespējas mūsu uzņēmējiem.”
Savukārt LIAA direktors Andris Ozols uzsver, ka Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni: „Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc LIAA biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.”
Lai veicinātu auglīgu un inovatīvu jauno komersantu attīstību, LIAA 2016. gada 1.septembrī izveidoja 14 biznesa inkubatorus — LIAA reģionālās filiāles visā Latvijā: nacionālas nozīmes centros – Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī; reģionālas nozīmes centros – Kuldīgā, Talsos, Bauskā, Siguldā, Ogrē un Madonā un vienu radošo biznesa ideju inkubatoru Rīgā.
Inkubatorā uzņēmumi var saņemt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai. Visiem pakalpojumiem tiks piemērots 50% līdzfinansējums, proti, uzņēmumam no pakalpojuma kopējās vērtības vajadzēs segt tikai 50%, un inkubators attiecīgi segs otru pakalpojuma vērtības daļu.
Inkubatoros ir pieejama arī tā sauktā pirmsinkubācija, kuras ietvaros uzņēmēji var testēt savas biznesa idejas un saņemt bezmaksas konsultācijas.
Informācija par pieteikšanās kārtību inkubatorā un cita informācija pieejama LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv.
Ņemot vērā pašvaldības pārdomāto budžeta plānošanu, kas ļāvusi 2016.gadu noslēgt ar 3,5 miljonu eiro uzkrājumu, kā arī pamatojoties uz iepriekšējos gados veikto pašvaldības ielu un ceļu izvērtējumu, jau pagājušajā gadā tika uzsākti sliktākajā stāvoklī esošo ielu un ceļu atjaunošanas darbi, piemēram, Televīzijas ielā un Līvkalna ielā.
Lai turpinātu uzsākto, tuvākajos gados prioritārā secībā tiks veikti vērienīgi pašvaldības ielu un ceļu atjaunošanas un pārbūves darbi – šogad pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanai, kā arī remontam paredzēti līdz šim vērienīgākie līdzekļi – 5,1 miljons eiro. 10.martā uzsāksies sengaidītie Zinātnes ielas pārbūves darbi par turpat miljonu eiro. Pie labvēlīgiem klimatiskajiem laika apstākļiem jau agrā pavasarī tiks uzsākta apļveida krustojuma Pulkveža Brieža un Vildogas ielā, kā arī apļveida krustojuma Krišjāņa Barona ielā, Pils, Cēsu, Līvkalna ielā krustojumā pārbūve.
Šogad veicamie darbi:
Papildu pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanai un pārbūvei 5,1 miljona eiro apmērā, pašvaldības īpašumā esošo ēku un teritoriju uzturēšanai, remontdarbiem un kopšanai, tajā skaitā lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pirmās kārtas izbūvei, ielu apgaismošanai un citiem darbiem šogad ieplānoti 3,4 miljoni eiro.
Tuvāko gadu pašvaldības prioritāte ir ielu un ceļu atjaunošana un izbūve, kā arī lietusūdens sistēmas pilnveidošana un sakārtošana, ik gadu šiem darbiem paredzot vairākus miljonus eiro.
Lai veicinātu iedzīvotāju aktīvo atpūtu dabā un padarītu pieejamākus unikālos dabas objektus Gaujas senielejā, Dabas aizsardzības pārvalde 2016.gadā dabas tūrisma attīstībā Siguldas apkārtnē investējusi 60 000 eiro.
Dabas aizsardzības pārvalde pagājušajā gadā uzturējusi un apsaimniekojusi dabas tūrisma infrastruktūru aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas vietu un informācijas stendu un informatīvo norāžu izveidošanai, izvietošanai, atjaunošanai un uzturēšanai, apsaimniekoti arī bioloģiski vērtīgie zālāji 26 hektāru platībā, parkveida pļavas 32 hektāru platībā un 6,3 hektāri gravu un nogāžu meži. Regulāri apsekoti un izzāģēti bīstamie koki gar dabas tūrisma maršrutiem un uzturētas skatu vietas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atpūtu ūdenstūrisma cienītājiem, Dabas aizsardzības pārvalde 2016.gadā uzturēja ūdens tūristu apmetnes vietas „Kaķīškalns”, „Gaujas tilts” „Sigulda” un „Vējupīte”, kurās atjaunotas atpūtas vietas ar aprīkotām ugunskuru vietām, galdiem, soliem un nojumēm. 2016.gada nogalē Dabas aizsardzības pārvalde izbūvēja kāpnes no Sateseles pilskalna uz avotiņu.
Infrastruktūra atjaunota un labiekārtota vairākos Gaujas Nacionālā parka maršrutos:
Arī 2017.gadā Dabas aizsardzības pārvalde turpinās attīstīt dabas tūrisma iespējas Gaujas Nacionālajā parkā. Siguldas apkārtnē plānots pilnveidot dabas taku infrastruktūru, tostarp uzlabot Siguldas serpentīna taku, novēršot vairākus defektus un stāvajām vietām izbūvējot pakāpienus, atjaunot kāpnes pie gaisa trošu ceļa, kājinieku tilta koka konstrukcijas, pilnveidot informācijas stendus un norāžu zīmes, labiekārtot Gūtmaņalas atbalsta sienu un apkārtni, kā arī atjaunot Ķeizarkrēslu un iekārtot tā apkārtni.
Ceturtdien, 9.februārī, plkst.17.30 Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes sēde.
Kultūras konsultatīvās padomes darba kārtībā – par Mākslu skolas un koncertzāles „Baltais Flīģelis” darbību, informācija par pieminekļu Teodoram Zaļkalnam un Alfrēdam Kalniņam izvietošanu Siguldas pilsētvidē, diskusija par piemiņas vietas izveidi Mārtiņam Bucleram, informācija par apstiprinātajiem pašvaldības līdzfinansētajiem 2017.kultūras projektiem un festivāliem un par pašvaldības dalību/pieteikumiem Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidē.
Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes galvenais uzdevums ir sekmēt kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā, aktivizēt dialogu starp pašvaldību un sabiedrību, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu kultūras jomā.
Kultūras konsultatīvās padomes sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties ikviens interesents.
Kopš 1.februāra darbu sācis Siguldas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Andris Būce. A.Būce absolvējis Juridisko koledžu tiesību zinātnēs, iegūstot pirmā līmeņa augstāko izglītību ar kvalifikāciju jurista palīgs un šogad absolvēs Rīgas Stradiņa universitātes Juridisko fakultāti.
A.Būcem ir turpat 20 gadu pieredze, strādājot pašvaldības policijā – viņš bijis kārtībnieks Rīgas pašvaldības policijā, pēc tam vairāk nekā 10 gadus bijis gan vecākais inspektors, gan priekšnieka pienākumu izpildītājs Ikšķiles novada Pašvaldības policijā, bet pēdējos četrus gadus vadījis Saulkrastu Pašvaldības policijas Administratīvo nodaļu.
„Esmu ieguvis lielu darba pieredzi, kuru vēlos izmantot Siguldas novada pašvaldības policijā, lai uzlabotu sabiedrisko kārtību Siguldas novadā un radītu iedzīvotājiem un viesiem drošības sajūtu. Plānoju ieviest intensīvākas patruļas visā novada teritorijā, iegādāties pārvietojamās videonovērošanas kameras sabiedriskās kārtības uzlabošanai publiskās vietās, atjaunot regulārās informatīvās un izglītojošās tikšanās mācību iestādēs ar skolēniem, kā arī pilnveidot Pašvaldības policijas darbinieku materiāltehnisko nodrošinājumu, lai novadnieki justos droši,” par prioritātēm Siguldas novada Pašvaldības policijā stāsta Andris Būce.
Pašvaldības policijas uzdevumi ir garantēt sabiedrības drošību, novērst likumpārkāpumus, sniegt palīdzību un savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus. Lai Siguldas novada iedzīvotāji jebkurā situācijā varētu ātri un ērti sazināties ar Pašvaldības policiju, darbojas diennakts tālrunis 26160288. Tāpat iespējams sazināties, rakstot uz e‑pastu policija@sigulda.lv.
Sestdien, 4.februārī, koncertzālē „Baltais Flīģelis” Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics svinīgā pasākumā „Esmu dzimis Siguldas novadā” sveica 2016.gada otrajā pusgadā dzimušos novadniekus un viņu ģimenes. No 116 Siguldas novadā otrajā pusgadā deklarētajiem mazuļiem 22 ģimenēs piedzimis trešais bērniņš, piecās ģimenēs piedzimuši ceturtie bērniņi, vienā ģimenē sagaidīts piektais, vienā – sestais mazulis. Divās ģimenēs pasaulē nākuši dvīņi.
Pasākums, kurā katrs Siguldas novadā deklarētais jaundzimušais novadnieks no Domes priekšsēdētāja saņem īpaši veidotu monētu, kurā iegravēts novada ģerbonis, mazuļa dzimšanas gads un Siguldas Jaunās pils kontūra, norisinās jau kopš 2012.gada.
Nākamais pasākums „Esmu dzimis Siguldas novadā” plānots jūlijā, kad tiks godināti 2017.gada pirmajā pusgadā dzimušie novadnieki.
Ielūgtās ģimenes, kuras pasākumu neapmeklēja, tiek aicinātas sazināties ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldi pa tālruni 67970848, lai saņemtu jaundzimušo monētas.
Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2016.gadā ir sasniegts jaundzimušo novadnieku rekords –Siguldas novadā reģistrēti 266 jaundzimušie, kuru pirmā deklarētā dzīvesvieta ir Siguldas novads – 132 zēni un 134 meitenes. 2015.gadā Siguldas reģistrēti 226 jaundzimušie, 2014.gadā – 265 mazuļi, savukārt 2013.gadā – 247 jaundzimušie novadnieki. 2016.gadā Siguldas novadā trešie bērniņi piedzimuši 44 ģimenēs, bet ceturtie bērniņi – 10 ģimenēs. Sešās ģimenēs sagaidīts piektais mazulis, savukārt vienā – sestais. Piecās ģimenēs dzimuši dvīnīši, savukārt vienā ģimenē dzimuši trīnīši. Populārākie vārdi, kas doti 2016.gadā dzimušajām meitenēm, bijuši Elza, Anna, Emīlija un Paula, savukārt zēniem – Dominiks, Jēkabs un Edvards.
Fotogrāfijas no pasākuma iespējams lejuplādēt
18.februārī specializētajā SIA „Jumis” transportlīdzeklī būs iespēja bez maksas nodot nolietoto un nederīgo sadzīves tehniku. Tiks pieņemtas jebkāda veida elektriskās un elektroniskās iekārtas – veļas mašīnas, televizori, ledusskapji, plītis, datori un citas.
Specializētais transportlīdzeklis 18.februārī būs pieejams:
Nododot nolietoto sadzīves tehniku – elektroiekārtām jābūt neizjauktām, pilnā komplektācijā. Elektroiekārtas satur kaitīgas vielas, kas var apdraudēt apkārtējo vidi un cilvēku veselību, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai atstāt pie atkritumu konteineriem.
Atgādinām, ka Siguldas novada iedzīvotāji atkritumu apsaimniekošanas laukumā „Zemdegas”, Siguldas pagastā, otrdienās no plkst.14.00 līdz 16.00 un sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00 bez maksas var nodot polietilēnu, logu stiklu, metālu, baterijas, akumulatorus, luminiscentās spuldzes, auto riepas, kā arī nolietotās elektropreces.