Jau ziņots, ka februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti 19.gadsimtā būvētajā Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka pils, kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Šobrīd norisinās vērienīga trīs pils kompleksa ēkupārbūve, kā arī pils kompleksa dārza rekonstrukcija, kas ietver arī vēsturisko stādījumu atjaunošanu, kas saskaņota ar vēsturisko apbūvi.

Siguldas pils kompleksa atjaunošanas būvprojekta vadītāja, arhitekte Ināra Caunīte un arhitekte, vēsturisko parku pētniece Ilze Māra Janelis skaidro, ka Siguldas pilsmuižas apbūves centrs un dārzs veidojies parastam muižas centram netipiskos apstākļos – kādreizējās nocietinātās pils priekšpilī, ko apņem laika gaitā daļēji labots, nojaukts un dažviet uz vecajiem pamatiem no jauna uzmūrēts priekšpils aizsargmūris, savukārt galvenais piebraucamais ceļš uz Jauno pili vēsturiski vedis caur augļu un ogulāju dārzu. „Kopš Latvijas pirmās agrārreformas Siguldas vēsturiskajā kompleksā notikušas dažādas pārmaiņas, un nebūt ne visas saucamas par uzlabojumiem – no vēsturiskajiem 19.gadsimta stādījumiem saglabājušies vien pāris lieli ozoli un 1930.gados stādītās liepas ap parādes pagalma apli. Vecākie, tagad slimie un neatgriezeniski kalstošie oši, kas vietumis paši iesējušies vairākās vietās pils kompleksa teritorijā, ir kopš 1940.–1950.gadiem un, ņemot vērā koku stāvokli, tie nav savulaik laicīgi nocirsti. Teritorijā esošie baltalkšņi un pūpolvītoli ir vēl daudz jaunāki, bet tie nav konkrētajam parkam atbilstoši, tādēļ nozāģēt nepieciešams arī tos. Savukārt tūju rindas, kam vēsturiski muižas augļu dārzā nevarēja būt vietas, stādītas padomju laikā. Visaplamākie stādījumi bija tūjas, kas daļēji „uzgūlās” gājēju ietvei un arī aizsedza dārza daļu līdz žogam ar vairākiem ļoti lieliem Amūras ceriņiem – tagad, kad šīs tūju rindas vairs nav, skaisti redzams pils tornis ar galveno ieeju, un jaunie stādījumi plānoti tā, lai šo skatu turpmāk neaizsegtu. Vēl būs jānozāģē viena tūja, kas, izaugusi nepilna metra attālumā no divstāvu koka ēkas, bojā tās pamatus un ziemeļu sienu, kā arī dažas neatgriezeniski apkaltušas un būtiski bojātas tūjas, kuras vēsturiskā augļu dārza austrummalā arī stādītas padomju laikā. Lielākā daļa tūju pils muižas dārzā tiek saglabātas, jo tās vismaz būtiski netraucē atjaunot kultūrvēsturiskā mantojuma ainavu un tiks iekļautas jaunajos stādījumos,” pārmaiņas pils parkā skaidro ekspertes. 

Pils kompleksa teritorijas rekonstrukcijas projektā plānots atjaunot simbolisku 19.gadsimta nogales muižas augļu dārzu ar dekoratīviem augļu kokiem un ogulājiem, tāpat tiks sastādītas daudzas villaino ceriņu, hortenziju, Japānas spireju, parka rožu un citu ziedošo krūmu grupas. Dažādas pārmaiņas un uzlabojumi ieplānoti arī pils kompleksa teritorijas labiekārtošanā, ievērojot tās vēsturisko formu un nozīmi, galveno akcentu piešķirot muižas ēkām – atjaunots tiks pils parādes pagalma aplis, bet pils dārzu papildinās jaunas pastaigu taciņas. Neskatoties uz to, ka 19.gadsimta dārziem tas nav raksturīgi, īpaši padomāts, lai kopējā dārza koncepcijā iekļautos parādes apļa vidū esošais Kronvaldu Ata piemineklis.

Vērienīgos rekonstrukcijas darbus – trīs vēsturisko ēku pārbūvi, pamatojoties uz izsludinātā iepirkuma rezultātiem, par vairāk nekā četriem miljoniem eiro veic pilnsabiedrība „ReRE Būve 1”.

Jau ziņots, ka Siguldas novada pašvaldība kopš 2013.gada ir uzsākusi

Siguldas novadā strauji pieaug bērnu dzimstība – katru mēnesi pasaulē nāk vairāk nekā 20 jaunie siguldieši, tādēļ, lai nodrošinātu vietas pašvaldības bērnudārzos visiem mazajiem novadniekiem, pašvaldība šī gada rudenī Skolas ielā 3 plāno atklāt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi. Šobrīd ēkā Skolas ielā 3 jau izvietotas četras bērnudārza „Pasaciņa” grupiņas un šovasar plānots veikt remontdarbus vēl daļā ēkas, lai jau rudenī durvis vērtu jauns bērnudārzs ar sešām grupiņām.

Turpinot tradīciju, ka nosaukumus pašvaldības bērnudārziem ierosina un izraugās paši novada iedzīvotāji, ikvienam līdz 1.aprīlim bija iespēja iesniegt ierosinājumus bērnudārza nosaukumam. Tika saņemti 80 ierosinājumi, kuri līdz 9.aprīlim tiek nodoti iedzīvotāju balsojumam. Balsošana norisinās elektroniski šeit. Autors, par kura ideju būs atdots visvairāk balsu, saņems pārsteiguma balvu.

Atgādinām, ka Siguldā ir vairākas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes – bērnudārzs „Ābelīte”, „Ieviņa”, „Pasaciņa”, „Pīlādzītis” un „Saulīte”, kuras apmeklē vairāk nekā 1000 mazo novadnieku. Kopš 2011.gada pašvaldība mērķtiecīgi ir palielinājusi vietu skaitu pirmskolas izglītības iestādēs par vairāk nekā 450 vietām – ir paplašināts bērnudārzs „Pīlādzītis”, uzbūvēti divi jauni bērnudārzi – „Ieviņa” un „Pasaciņa”, izveidota bērnudārza „Pasaciņa” filiāle. Domājot par mazo siguldiešu ērtībām, katru gadu pašvaldības investīcijas tiek veiktas arī citu bērnudārzu ēku vai telpu rekonstrukcijā un teritoriju labiekārtošanā. Tāpat, izvērtējot pirmsskolas vecuma bērnu un skolēnu skaita dinamiku, jau ir izstrādāts skolu tīkla optimizācijas plāns, kas paredz jauna skolas korpusa būvniecību.

Siguldas novada pašvaldība ir viena no retajām pašvaldībām Pierīgā, kas novadnieku ģimenēm joprojām līdzfinansē aukļu pakalpojumu, tāpat pašvaldība ar līdzfinansējumu atbalsta ģimenes, kuru bērni apmeklē privātās pirmskolas izglītības iestādes.

Siguldas novada pašvaldība ir saņēmusi informāciju no Būvniecības valsts kontroles biroja, ka piektdien, 7.aprīlī plānots pieņemt ekspluatācijā Siguldas Sporta centru.

Sporta centra pirmajā stāvā atrodas multifunkcionāla sporta zāle ar laukumiem basketbolam, volejbolam, futbolam un badmintonam, kā lielais peldbaseins, bērnu peldbaseins, ūdens atrakcijas un atpūtas zona. Ēkas otrajā stāvā atrodas vieglatlētikas sektors, aerobikas un fitnesa zāles, kā arī smagatlētikas zāle, kas īpaši piemērota profesionāliem sportistiem.

Par Siguldas Sporta centra darbības uzsākšanu pašvaldība informēs piektdien pēc Būvniecības valsts kontroles biroja sagatavota akta saņemšanas.

Plānots, ka pēc objekta nodošanas ekspluatācijā Siguldas Sporta centrs darbību varētu uzsākt divu nedēļu laikā.

Šonedēļ uzsākta Dārza ielas nomaļu sakārtošana, kuras laikā visā ielas garumā tiks izveidota dabīgā granīta akmens bruģa nomale, kā arī mainīta Dārza un Krišjāņa Barona ielas krustojuma konfigurācija, padarot to drošāku.

„Dārza iela ir viena no pilsētas galvenajām ielām un kopā ar Vidzemes šoseju, Nītaures ielu, Ausekļa un Šveices ielām tā veido maģistrālo apli kustībai cauri pilsētai, atslogojot citas pilsētas ielas. Ņemot vērā lielo satiksmes intensitāti, kā arī to, ka nelielā zaļā zona uz ielas regulāri tiek izbraukāta, savukārt ziemā, domājot par satiksmes dalībnieku drošību, to sabojā uz ielām izkaisītais sāls, izveidosim dabīgā granīta akmens bruģa nomali. Tāpat, uzklausot iedzīvotājus, pārbūvēsim Dārza un Krišjāņa Barona ielas krustojumu virzienā uz Nītaures ielu, lai krustojums būtu drošāks un to neizmantotu pārgalvīgi atbraucēji jeb drifteri,” skaidro Teritorijas attīstības pārvaldes vadītāja Inga Zālīte.

Dārza ielas nomaļu sakārtošanu un krustojuma korekcijas plānots veikt līdz maija sākumam. Lai saglabātu zaļo zonu, akmens bruģa nomali plānots papildināt ar dekoratīviem, transformējamiem puķu traukiem, veidojot krāšņus apstādījumus vasaras sezonā. Ziemā puķu trauki tiks demontēti, tādējādi atbrīvojot nomali sniega vaļņa veidošanai.

Atgādinām, ka Dārza ielas rekonstrukcija tika veikta 2008.gadā, kad tika pilnībā pārbūvēta septiņus metrus plata asfaltēta ielas braucamā daļa 1,1 kilometra garumā, kā arī izbūvēts 2,25 metrus plats un 1,3 kilometrus garš gājēju velosipēdistu celiņš.

Piektdien, 31.martā

Plkst.10.00 Akcija „Satiec savu meistaru!”. Tikšanās ar Turaidas kalēju Andri Ščeglovu Turaidas muzejrezervātā. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt kalēja arodu un senus kalēja instrumentus. Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos – bez maksas.

Plkst.20.00 Allažu pagasta Tautas nama amatierteātra „Aka” izrāde „Dullais barons Bunduls” Allažu pagasta Tautas namā. Amatierteātris „Aka” ar izrādi „Dullais barons Bunduls” veiksmīgi piedalījās Pierīgas novadu amatierteātru skatē un tika izvirzīts uz reģionālo skati Lielvārdē. Ieeja – bez maksas.

Sestdien, 1.aprīlī

Plkst.11.00 Akcija „Satiec savu meistaru!”. Tautas lietišķās mākslas studijas „Sigulda” un Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas meistarklases pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3. Ikvienam būs iespēja apgūt aušanu ar lielajām un mazajām sviru stellēm, īpašu mežģīņu darināšanas tehniku – knipelēšanu, cimdu, zeķu un mauču adīšanas noslēpumus. Dalība – bez maksas.

Plkst.11.30 Teātra diena „Laiks svinēt”. Kuldīgas Kustību teātra „Purple line” izrāde bērniem „Devējs” Mores pagasta pārvaldē. Tas ir stāsts caur dziesmu, deju un stāstījumu par suni Snifu, zosi Grečenu, govi Monu un vardi Aleksi. Izrāde piemērota bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Ieejas maksa – 1 eiro.

Plkst.13.00 Teātra diena „Laiks svinēt”. Karlosa Martinesa pantomīmas monoizrāde „Laiks svinēt” Mores pagasta Tautas namā. Programmas pirmajā daļā apvienotas mākslinieka labākās etīdes no izrādēm, savukārt otrajā daļā mākslinieks pievēršas mūžīgajam jautājumam par laiku, ko risina ar maigu ironiju un humoru. Ieejas maksa – 3 eiro.

Plkst.15.00 „Astro’n’out” jaunā albuma „Urda” prezentācijas papildkoncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Jaunajā koncertprogrammā grupa izspēlēs spilgtākās skaņu ainavas un galvenos „URDA” albuma jautājumus, vienlaikus radot kosmisku atmosfēru ar scenogrāfijas palīdzību, tomēr neaizmirstot arī savas iepriekšējo albumu pērles. Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro.

Plkst.16.00 Teātra diena „Laiks svinēt”. Meistarklase amatierteātru aktieriem ar pantomīmas meistaru Karlosu Martinesu Mores pagasta Tautas namā. Trīsdesmit piecu gadu garumā Karloss Martiness izkopis savu klusuma valodu, kas nereti runā daudz pārliecinošāk un saprotamāk par vārdiem. Viņa meistarklases atzinīgi novērtējuši aktieri no Nacionālā teātra, Kultūras akadēmijas studenti, kā arī improvizācijas apvienību pārstāvji. Dalība ap iepriekšēju pieteikšanos zvanot uz tālruni 28646332. Dalības maksa – 8 eiro.

Plkst.18.00 „Astro’n’out” jaunā albuma „Urda” prezentācijas koncerts koncertzālē „Baltais Flīģelis”. Biļetes izpārdotas!

Plkst.19.00 Teātra diena „Laiks svinēt”. Ādažu amatierteātris „Kontakts” izrādē „Krustmāte Jūle no Tūles” Mores pagasta Tautas namā. Ieejas maksa – 2 eiro.

Svētdien, 2.aprīlī

Plkst.12.30 VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U16 grupas spēle: Sigulda–Valmiera Siguldas Sporta skolā. Ieeja – bez maksas.

Plkst.14.00 VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U15 grupas spēle: Sigulda–Valmiera Siguldas Sporta skolā. Ieeja – bez maksas.

Plkst.15.00 Akcija „Satiec savu meistaru!”. Tradicionālo danču stunda ar folkloras kopu „Senleja” pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3. Ikvienam būs iespēja apgūt Goda soli, kā arī Siguldas saimniekdanča un Gaujas valša soļu prasmes. Tiks dancotas arī citu novadu un tuvāko valstu populāras tradicionālās dejas. Dalība – bez maksas. 

Izstādes

• Fotoizstāde „Daba mostas” Allažu pagasta bibliotēkā;
• Gleznošanas studijas „Krāsas pa gaisu” darbu izstāde „Pretī gaismai” nodarbību centrā „Namiņš” Oskara Kalpaka ielā 11;
• Jura Petraškeviča bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Izstāžu zālē;
• Tematiskā izstāde „2.aprīlis – Starptautiskā bērnu grāmatu diena” Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.

Ceturtdien, 30.martā, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā uzsākti kājnieku tilta remontdarbi pie Velnalas Siguldā. Remontdarbu laikā paredzēts nomainīt tā koka konstrukcijas, uzlabot velo uzbrauktuves un atjaunot vanšu aizsargkārtu, tādejādi nodrošinot drošu un ērtupārvietošanos un tilta ilglaicīgu ekspluatāciju. Remontdarbus plānots īstenot viena mēneša laikā. Šajā laikā tilts būs slēgts.

„Kājnieku tilts pie Velnalas ir ne tikai svarīgs apskates un tūrisma, bet arī būtisks infrastruktūras objekts, kas savieno abus Gaujas krastus, nodrošinot iespēju plānot un īstenot garus apskates maršrutus abpus Gaujai un tās senlejā. Līdz ar to tilta uzturēšanai Dabas aizsardzības pārvalde velta īpašu vērību,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts. „Visus nepieciešamos remontdarbus esam plānojuši veikt aprīlī, lai līdz aktīvās tūrisma sezonas sākumam tas jau būtu lietošanas kārtībā,” tā M.Zīverts.

Izvērtējot tilta nolietojumu un nepieciešamos labojumus, Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi veicamo darbu specifikāciju, pēc kuras vadoties SIA „Mārzeme” nodrošinās tilta atjaunošanas darbus. Tilta remontdarbu laikā tiks veikta nolietoto koka konstrukciju nomaiņa un pamatu attīrīšana no apauguma un aizsargkārtas atjaunošana, kā arī vanšu pārklāšana ar speciālu materiālu, kas atturēs tilta izmantotājus no turēšanās pie vantīm un tilta šūpošanas.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina sportotājus un dabas tūristus būt saprotošiem un remontdarbu laikā izvēlēties citus alternatīvus maršrutus. Tuvākā iespējamā Gaujas šķērsošanas vieta ir Gaujas tilts pie Siguldas. Kā arī aicinām izvairīties no pārgalvīgām rīcībām un nekādā gadījumā nešķērsot norobežojošās lentas.

Kājnieku tilts pie Velnalas ekspluatācijā nodots 1979.gadā. Līdz šim tiltam jau divas reizes ir mainīts koka klājs, kā arī tas vienu reizi ir pārkrāsots.

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Elīna Ezeriņa

No 15.aprīļa līdz 15.maijam Siguldas novadā norisināsies Spodrības mēnesis, kura laikā iedzīvotāji aicināti sakopt savus īpašumus, kā arī piedalīties Lielās talkas aktivitātēs, kas visā Latvijā norisināsies 22.aprīlī. Jau šobrīd zināms, ka Lielās talkas aktivitātes, kurās aicināti piedalīties novadnieki, norisināsies Turaidas muzejrezervātā, pie Allažu pagasta Tautas nama, kā arī Siguldas novada „Kārklos” – Sociālā atbalsta centrā „Cerību māja”.

Atgādinām, ka pašvaldības saistošie noteikumi „Siguldas novada teritorijas un tajā esošo ēku, būvju, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” nosaka, ka privātīpašnieku pienākums ir apsaimniekot savu privātīpašuma teritoriju, kā arī tai piegulošo teritoriju piecu metru platumā. Sausās lapas, zarus un citus organiskos atkritumus nelielos daudzumos pilsētā drīkst dedzināt pavasarī no 15.aprīļa līdz 15.maijam un rudenī no 15.septembra līdz 31.oktobrim, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, vai citā laikā, saņemot pašvaldības atļauju. Ārpus apdzīvotām vietām organiskos atkritumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos visu sezonu.

Savukārt Lielās talkas ietvaros Siguldas novadā 22.aprīlī no plkst.9.00 tiks organizētas vairākas talkas – Turaidas muzejrezervātā, pie Allažu pagasta Tautas nama, kā arī Siguldas novada „Kārklos ” – Sociālā atbalsta centrā „Cerību māja”. Siguldas novada pašvaldība aicina novada iedzīvotājus un uzņēmumus pievienoties jau reģistrētajām talkošanas vietām vai pieteikt savas talkošanas vietas interneta vietnē www.talkas.lv, kā arī līdz 18.aprīlim informēt par tām Siguldas novada Lielās talkas koordinatori Ditu Lauri, zvanot uz tālruni 67800952 vai rakstot uz e‑pasta adresi dita.laure@sigulda.lv. Piesakot sabiedriskās teritorijas sakopšanas vietu, aicinām norādīt atbildīgo personu, kura Lielās talkas dienā koordinēs atkritumu maisu saņemšanu un organizēs pilno maisu nogādāšanu norādītajā vietā.

Plašāka informācija par Spodrības mēneša un Lielās talkas aktivitātēm būs pieejama pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

Lieldienu laikā – no 15 līdz 17.aprīlim – norisināsies otrais Šūpoļu festivāls „Latvija Šūpojas Siguldā”, kura laikā ikviens aicināts doties aptuveni trīs kilometru garā pastaigu maršrutā, lai apskatītu un izšūpotos 100 īpaši festivālam veidotās šūpolēs. Unikālas un neparastas šūpoles šogad Siguldā radīs mūziķi no grupām „Astro‘n‘out” un „Dzelzs Vilks”, LNT Brokastu komanda, kā arī citas sabiedrībā zināmas personības.

Šobrīd Siguldā norit aktīva gatavošanās otrajam Šūpoļu festivālam, kas trīs dienu garumā Lieldienu laikā norisināsies Siguldā. Dalību festivālā pieteikuši 50 dalībnieki, kas pasākuma apmeklētājus priecēs ar aptuveni 100 dažāda izmēra vides objektiem un šūpolēm, kas Siguldas pilsētas teritorijā būs brīvi pieejamas ikvienam interesentam. Šogad īpaši padomāts arī par šūpolēm cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.

Festivāla objektus radījušas dažādas sabiedrībā zināmas personības – mūziķi no grupām „Astro‘n‘out” un „Dzelzs Vilks”, Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku organizatori, LNT Brokastu komanda, tēlnieks un scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, jaunās mākslinieces Kristīne Niedrāja un Zanda Puče, kā arī Siguldas novada uzņēmēji, amatiermākslas kolektīvi un izglītības iestādes. Apmeklētāji varēs izšūpoties Dabas aizsardzības pārvaldes radītajās dabas šūpolēs, iejusties čempionu lomā „Skeletona šūpolēs”, novērtēt Siguldas Restorānu nedēļas „Gardēžu šūpoles” un baudīt laiskus atpūtas brīžus „TVNet” šūpuļtīklos.

Festivāla objekti tiks izvietoti trīs kilometru garā pastaigu maršrutā, bet atsevišķi objekti atradīsies arī citās Siguldas iedzīvotāju un viesu iecienītās vietās – Siguldas pils kompleksā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā un citviet. Iezīmējot otrā Šūpoļu festivāla norisi Siguldas novadā, festivāla objekti būs apmeklējami arī Allažos, Morē, Jūdažos un Siguldas pagastā. Īpašā šūpoļu ceļa karte būs pieejama Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā, kā arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

Šūpoļu festivāls tiks atklāts 15.aprīlī ar aizraujošu zaķu skrējienu – skrējiena starts tiks dots plkst.13.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.

Svētdien, 16.aprīlī, no plkst.9.00 līdz 16.00 Siguldas Svētku laukumā notiks Lieldienu gadatirgus, kurā būs iespējams iegādāties amatniecības izstrādājumus, zemnieku labumus un pašmāju gardumus svētku galdam. Svētku noskaņu papildinās Lieldienām atbilstoša kultūras programma.

Zinātnes ielas rekonstrukcijas laikā 13.maršruta (Autoosta – Institūts – Kakīškalns)  un 9. maršruta (Autoosta – Institūts) pieturvieta, uz ielas remontdarbu laiku, tiek pārcelta uz maršrutu galapunktu Institūta ielā 1.

Jau ziņots, ka martā tika uzsākta Zinātnes ielas rekonstrukcija 1,7 kilometrus garā posmā – no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 „Inciems–Sigulda–Ķegums”. Ielas rekonstrukciju par turpat miljonu eiro plānots pabeigt līdz šā gada rudenim. Darbus veic iepirkuma procedūras rezultātā izvēlētais SIA „8 CBR”.

Sākoties Zinātnes ielas rekonstrukcijai, plānoti satiksmes ierobežojumi – līdz augustam Zinātnes ielā būs vienvirziena satiksme virzienā no autoceļa P8 uz Vidzemes šoseju (satiksmes organizācijas shēmu skatīt – šeit).