Siguldas novada pašvaldība aicina Rožu ielas Siguldā apkārtnes iedzīvotājus uz tikšanos 5. jūnijā plkst. 17.30 Rožu un Akāciju ielas krustojumā, lai pārrunātu pašvaldības speciālistu priekšlikumus par satiksmes organizācijas izmaiņām Rožu ielā.

Pašvaldības speciālisti piedāvā veikt šādas satiksmes organizācijas izmaiņas:

• vienvirziena kustības izveide virzienā no Nītaures ielas uz Rūdolfa Blaumaņa ielu. Vienvirziena kustība mazinātu caurbraucošo transportlīdzekļu skaitu, it īpaši laikā, kad slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, dos iespēju sašaurināt brauktuves daļu un izveidot gājēju joslu. Tāpat vienvirziena kustība uzlabotu satiksmes drošību, mazinot sadursmju risku un to smaguma apmērus;
• ātruma mierināšana, izbūvējot ātrumvaļņus un sašaurinot braukšanas joslu, kas liktu autovadītājiem mazināt ātrumu;
• gājēju kustības virzīšana, ar ceļa horizontālajiem apzīmējumiem un lokāli izvietotiem ceļa stabiņiem izveidojot atdalītu gājēju joslu Pulkveža Brieža ielas pusē, kā arī novirzot gājēju plūsmu uz Nītaures ielas un Rūdolfa Blaumaņa ielas esošajām gājēju pārejām.

Aicinām iedzīvotājus apmeklēt tikšanos un dalīties ar viedokli, lai mēs kopīgi nonāktu pie piemērotākā risinājuma satiksmes plūsmas organizēšanai Rožu ielā Siguldā!

Kopš 2008. gada, kad Latvijā pirmo reizi konstatēja Spānijas kailgliemežus (Arion vulgaris), invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi. Arī Siguldas novadā turpina izplatīties Spānijas kailgliemeži – vieni no postošākajiem laukaugu kaitēkļiem. Tie ir pielāgojušies mūsu klimata apstākļiem, sastopami dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, mežos un pļavās. Apdraud ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī pārnēsā dažādus slimību ierosinātājus un rada ekonomiskus zaudējumus – bojā kultūraugus un dārzeņus, ietekmē izaudzētās produkcijas kvalitāti.

Lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatību, Siguldas novada pašvaldībalīdz 31. augustam veiks to ierobežošanu ar dzelzs fosfātu saturoša limacīda “Ferramol Limacide” un dzelzs pirofosfātu saturoša limacīda “Vitrol GB” ēsmas garnulām pašvaldībai piederošās teritorijās: Allažu, Allažmuižas, Inčukalna, Jūdažu, Mālpils, Mores un Turaidas ciema teritorijā, kā arī Siguldas pilsētā. Publiskās vietās, kur notiks limacīda lietošana, tiks izvietoti informatīvi paziņojumi.

Limacīdi “Ferramol Limacide” un “Vitrol GB” nav kaitīgi cilvēkiem, dzīvniekiem, kukaiņiem, augiem, bet var būt nāvējošs gan Spānijas kailgliemežiem, gan arī citiem gliemežiem.

Aicinām arī visus iedzīvotājus aktīvi iesaistīties Spānijas kailgliemežu ierobežošanā, t.sk. sakopjot savus īpašumus, pļaujot zālienu, neveidojot dēļu un zaru kaudzes, jo ēnainas un mitras vietas ir labvēlīgas tā attīstībai un ekspansīvai izplatībai. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu. Katrs gliemezis sezonas laikā var izdēt līdz 500 olām.

Tikpat svarīgi par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei tīmekļa vietnē.

Padomi kailgliemežu ierobežošanai un iznīcināšanai

Nolasīšana ar rokām

• Intensīvas gliemežu lasīšanas gadījumā kailgliemežu populāciju var ievērojami samazināt līdz populācijas blīvumam, kas ir zem būtiska kaitīguma sliekšņa. Šī ir viena no darbietilpīgākajām, bet reizē dabai draudzīga metode.
• Gliemeži visaktīvākie ir mitros apstākļos un naktī. Sausā laikā no slēptuvēm tie izlien vēlu vakarā. Pirmie īpatņi slēptuves pamet ap plkst. 20.00, bet visvairāk to ir, iestājoties krēslai. Kailgliemežus var lasīt arī agri no rīta. Tiklīdz izzūd rīta rasa, pazūd arī kailgliemeži. Lietainā laikā, kā arī mitrās, apmākušās dienās, kailgliemežus var lasīt arī dienā (īpaši vietās, kur to populācijas ir īpaši lielas).

Mehāniskā iznīcināšana

• Mehāniskas iznīcināšanas gadījumā gliemežus neuzlasa, bet gan uzreiz mehāniski nogalina, piemēram, tos pāršķeļot ar lāpstu, vai caurdurot ar uzasinātu durkli, vai pārgriežot ar dārza šķēru palīdzību vai sasmalcinot ar zāles pļāvējiem.
• Ja neuzlasa nogalinātos gliemjus, dārzs būtu jāapseko atkārtoti, jo Spānijas kailgliemeži ir kanibāli un tie pulcējas ap bojāgājušajiem īpatņiem, kurus apēd. Beigtos gliemežus iespējams izmantot kā ēsmu pievilināšanai, lai nolasītu dzīvi palikušos gliemežus, kuri nāk baroties ar beigtajiem gliemežiem.
• Šāda metode nav pielietojama vasaras otrajā pusē, kad Spānijas kailgliemeži sāk vairoties un dēt olas. Ja, pāršķeļot gliemezi, tajā ir olas, tās rūpīgi jāuzlasa un jāutilizē. Gliemežu mehānisku iznīcināšanu veic tādos pašos diennakts laikos kā nolasīšanu.

Paslēptuves un pievilināšana

• Mitrās un ēnainās vietās dārzā ciešā saskarē ar augsni izvieto dažādus priekšmetus, piemēram, dēļus, kastes, burkas, pudeles, zem kuriem labprāt sarāpo un slēpjas gliemeži.
• Paslēptuvēs var ievietot barību vai vielas, kas pievilina gliemežus. Gliemeži šīs mākslīgās slēptuves izmantos tikai tad, ja zem tām būs pietiekami mitrs. Vajadzības gadījumā tās jāaplaista vai jāpiesūcina ar ūdeni.

• Kailgliemežus viegli pievilināt ar alu, to izlejot zem zemē esošiem priekšmetiem, piemēram, dēļiem. Par gliemju pievilinātājiem var kalpot arī raudzēta maize, kefīrs vai augu komposts. Gliemeži lielā skaitā salasās komposta kaudzēs un tvertnēs, kā arī uz zemes atstātās pūstošu augu kaudzēs.
• Tie labprāt barojas ar suņu un kaķu mākslīgo barību un kombinēto barību, tāpēc gar krūmiem var izkaisīt mākslīgās barības granulas.
• Jāatceras, ka visi pievilināšanas pasākumi būs efektīvi tikai mitrā laikā vai mitrās vietās.

Aizsargbarjeru izmantošana

• Izbūvējot aizsargsienas, materiālu saskares vietās nedrīkst palikt spraugas. Sienām jābūt ar vienlaidus konstrukcijām, bez dekoratīvajiem caurumiem. Sienām jāsākas dziļi augsnē, pie tām nedrīkst krāties mitrums un apkārt jābūt nopļautai un novāktai zālei.
• Elektriskā gana žodziņu var pagatavot pats vai iegādāties jau gatavu rūpniecisko izstrādājumu. Gliemežu atbaidīšanai lieto spriegumu 6–9 voltiem (12 Ah), pieskaroties metāla stieplēm, gliemji gūst nelielu elektrisko šoku un atkāpsies. Spriegums virs 12 V gliemjiem ir letāls.

Indijas skrējējpīļu jeb pudeļpīļu izmantošana

• Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles iecienījušas šos kailgliemežus. Izmantojot šo metodi kailgliemežu ierobežošanai, jāatceras, ka pīlēm ir nepieciešams izvietot papildu ūdens dzeršanas vietas un nodrošināt papildu barību, lai sniegtu pilnvērtīgu uzturu.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

• Pret gliemežiem ir reģistrēti 3. klases augu aizsardzības līdzekļi, kas satur dzelzs fosfātu. Tie nopērkami bez apliecībām.
• Tos lietojot rūpīgi jāseko līdzi preparātu lietošanas nosacījumiem, lai nenodarītu kaitējumu videi.

Pirms uzsākt cīņu ar Spānijas kailgliemezi, ir jāatceras, ka tas ir darbietilpīgs un ilgstošs process, kas jāveic katru gadu. Šobrīd par visefektīvāko veidu, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, tiek uzskatīts: savākt tos ar rokām un pēc tam iznīcināt.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Adven Sigulda” (reģ. Nr.40003709385; juridiskā adrese: Pulkveža Brieža iela 109, Sigulda, LV-2150) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2010. gada lēmumu Nr. 1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”, un pamatojumu jaunajam tarifam.

Noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 31. oktobrim:

Sabiedriskā pakalpojuma veids	Spēkā esošais tarifs EUR/MWh (bez PVN)	Noteiktais tarifs, EUR/MWh (bez PVN)	Noteiktā tarifa palielinājums/ samazinājums (%)
Siltumenerģijas ražošana	61.30	59.91	-2.3%
Siltumenerģijas pārvade un sadale	26.52	26.24	-1.1%
Siltumenerģijas tirdzniecība	0.70	0.70	0.0%
Akcīzes nodokļa komponente	0.21	0.21	0.0%
Neparedzētie ieņēmumi/izdevumi	4.15	4.15	0.0%
Siltumenerģijas ražošanas gala tarifs	92.88	91.21	-1.8%

Noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs no 2026. gada 1. novembra:

Sabiedriskā pakalpojuma veids	Spēkā esošais tarifs EUR/MWh (bez PVN)	Noteiktais tarifs, EUR/MWh (bez PVN)	Noteiktā tarifa palielinājums/ samazinājums (%)
Siltumenerģijas ražošana	61.30	59.91	-2.3%
Siltumenerģijas pārvade un sadale	26.52	26.24	-1.1%
Siltumenerģijas tirdzniecība	0.70	0.70	0.0%
Akcīzes nodokļa komponente	0.21	0.21	0.0%
Neparedzētie ieņēmumi/izdevumi	0.00	0.00	0.0%
Siltumenerģijas ražošanas gala tarifs	88.73	87.06	-1.9%

Noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nebūs pieņēmusi un publicējusi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu. Noteiktā tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar kurināmā izmaksu izmaiņām.

No noteiktā tarifa spēkā stāšanās datuma nepiemēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes ar 2024. gada 12. septembra lēmumu Nr. 62 “Par SIA Adven Sigulda siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem” apstiprināto tarifu, kas 2024. gada 13. septembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (2024., Nr. 179), un SIA “Adven Sigulda” noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu, kas 2025. gada 29. aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (2025., Nr. 82).

Iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu un noteiktā (piedāvātā) tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu lietotājs var SIA “Adven Sigulda” birojā Pulkveža Brieža ielā 109, Siguldā, LV-2150, katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00, iepriekš sazinoties pa tālruņa numuru 67973565 vai rakstot uz e‑pastu sigulda@adven.com.

Priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt Pulkveža Brieža ielā 109, Siguldā, LV-2150, elektroniskā pasta adrese sigulda@adven.com, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Skanstes ielā 25, elektroniskā pasta adrese sprk@sprk.gov.lv septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Biedrības “Kultūra. Vide. Sabiedrība” radošais centrs Sunīšos

• 3., 10., 17. un 26. jūnijā plkst. 18.00 – mašīnadīšana (bez priekšzināšanām). 22 eiro par nodarbību. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās (tālruņa numurs 29100422).
• 5., 12., 19. un 27. jūnijā – keramikas meistarklases. 20 eiro par nodarbību. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās (tālruņa numurs 29109324).
• 5., 12., 19. un 27. jūnijā – gleznošana (iesācējiem). 15 eiro par nodarbību. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās (tālruņa numurs 26848384).

Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļa

• 14. jūnijā plkst. 11.00 Inčukalna stacijas laukumā notiks atceres pasākums komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Transportam no Siguldas uz Inčukalnu iespējams pieteikties pie Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājas Guntas Veigules, zvanot uz tālruņa numuru 29771583.

Biedrība “Siguldas Senioru skola”

• vingrošana – no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 9.30 līdz 10.00;
• dziedāšanas nodarbības – pirmdienās un trešdienās no plkst. 11.00 līdz 12.00;
• izglītojošas spēles/dārza/sporta aktivitātes – pirmdienās no plkst. 12.00 līdz 14.00;
• galda spēles/trenažieri/nūjošana – otrdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00;
• radošās darbnīcas (pērļošana, makramē, zīmēšana, sveces, dekupāža, adīšana, u.c.) – otrdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00;
• darbnīca “Esi vesels” – piektdienās no plkst. 10.00 līdz 11.30;
• mūzikas terapija; silto graudu terapija – piektdienās no plkst. 10.00 līdz 12.00;
• filcēšanas darbnīca 4., 11., 18., 25. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 14.00;
• “Darbnīca dzīvespriekam” 12. jūnijā plkst. 10.00;
• nodarbību cikls “Zaļās prasmes manā dzīvē” 16. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 14.00;
• Līgo/Jāņu svinēšana + “Atvērto durvju diena” 20. jūnijā plkst. 11.00.

Nodarbības notiek Ata Kronvalda ielā 4 Siguldā. Plašāka informācija pieejama pie vadītājas Mārītes Rozentāles, zvanot uz tālruņa numuru 26421634.

5. jūnijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, ar dzejnieka Eduarda Aivara, kurš arī rakstnieks Aivars Eipurs, un mūziķes Ilzes Gruntes uzstāšanos tiks atklāta Siguldas vasaras lasījumu sezona.

Dzejnieks Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, ir desmit dzejas krājumu autors, un vienpadsmitais jau iesniegts izdevniecībā. Izgudrojis dzejoļus ar gariem virsrakstiem. Dzejas krājums “Ainava kliedz” (1996) kritikās atzīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gadu darbiem, kurš ietekmējis jaunākus dzejniekus. Par dzejas krājumu “Es pagāju” (2001) saņēmis gan Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), gan Dzejas dienu balvu (2002), kurai nominēts arī krājums “Jauns medus” (2006). Par dzejas krājumu “Sakvojāžs” ticis nominēts Literatūras gada balvai un ieguvis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” (2012). Krājums “Parādības” bijis par pamatu dzejas izlasēm angļu un krievu valodās (abas 2018. gadā), bet krājums “Dzejoļu remonts” (2020) nominēts žurnāla “Domuzīme” balvai. Dzejas kopas iekļautas latviešu dzejas antoloģijās citās valodās, kā arī publicētas atsevišķi gan drukātajā periodikā, gan interneta izdevumos. Dzejoļi iekļauti 2023. gadā Somijā iznākušajā izlasē “Pieci viri laivā”. Lietuvā šogad jānāk klajā Aivara dzejas un paša radītā īsprozas žanra – minimu – izlase, kuru autors paraksta ar savu īsto vārdu. Latviski iznākušas trīs minimu grāmatas. Divas no tām tulkotas arī Braila rakstā. No paša tulkojumiem izceļami V. B. Jeitsa un Dž. Donna dzejoļi. Jaunākais veikums – dažu Mikelandželo sonetu atdzejojumi. Aivars ir dzimis Saulkrastu pusē, toreizējā Pabažu ciemā, desmit kilometrus no jūras. Studējis baltu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem slimnīcā, bijis galvenais redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors žurnālos un avīzēs, rakstījis slejas par aktuāliem kultūras notikumiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saistīts ar jauno literātu nometni “Aicinājums”, bet, sākot ar 2005. gadu Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, strādā ar dažāda vecuma autoriem, gan iesācējiem, gan turpinātājiem. Kopš 2019. gada ir izglītības programmu kurators Jāņa Akuratera muzejā.

Ilze Grunte ir mūziķe, multiinstrumentāliste, mūzikas aranžētāja, producente un mūzikas sacerētāja. Ilzes galvenais instruments ir 12 stīgu ģitāra, taču jau vairākus gadus viņa apgūst arī bolīviešu čarango, ķeltu arfu un citus instrumentus. Kopš 1990. gada kā multiinstrumentāliste, producente un aranžētāja piedalās dažādu dziesminieku (Valda Atāla, Haralda Sīmaņa, Ievas Akurateres, Kaspara Vecvagara, Raimondas Vazdikas u.c.) un tautas mūzikas (Rīsa Zvejnieki, Pūces Etnogrāfiskais Orķestris, Elektrofolk, Raxtu Raxti u.c.) ierakstu albumos. Veido akustiskās mūzikas programmas dažādiem izpildītāju sastāviem Latvijas teātriem, mūzikas – teātra klubiem un citur. Regulāri koncertē kopā ar dziedātājiem Laimi Rācenāju, Evitu Zālīti, Ievu Akurateri, aktrisi Raimondu Vazdiku, sadarbojas ar tautas mūzikas speciālisti Zani Šmiti un piedalās Valta Pūces, Uģa Prauliņa, Ivara Cinkusa, apvienības Raxtu Raxti un citos projektos.  No 2020. līdz 2023. gadam strādājusi pie programmas “Es nopinu vainadziņu”. 2022. gadā kopā ar Zani Šmiti pētījusi, iestudējusi un izpildījusi Hernhūtiešu dziesmas. Sadarbībā ar I. Akurāteri un R. Vazdiku izveidojusi programmu “Māsas. Mīlestība nerūs”, kas izskanējusi teātra klubā “Austrumu Robeža” un citviet Latvijā. Izveidojusi koncertprogrammu “Senza Fine” un izpildījusi to kopā ar L. Rācenāju, A. Grunti un I. Nīmani dažādās vietās Latvijā. No 2013. līdz 2021. gadam strādājusi pie Haralda Sīmaņa albuma “Pa apli” – veidojusi aranžējumus, iestudējusi, ierakstījusi un producējusi. No 2018. līdz 2020. gadam aranžējusi, ierakstījusi un producējusi Raimondas Vazdikas dziesmu albumu “Vēstules rokrakstā smalkā”. Jaunākais notikums ir muzikālās izrādes “Nazis sirdī iestrēdzis” izveide. Tā balstīta uz F. G. Lorkas dzeju un H. Sīmaņa mūziku, piedaloties aktieriem Gunai Zariņai un Gerdam Lapoškam, mūziķiem Zanei Šmitei, Andrim Gruntem un Ilzei Gruntei, kā arī scenogrāfei Dacei Ignatovai.

Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau otro vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties Siguldas tīmekļvietnē.

Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.

“Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja bez maksas.

Kopš februāra Siguldas novada bibliotēka iesaistījusies Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) Latvijas teritorijā īstenotajā Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot Bibliotēkas un vietējās pašvaldības”.

21. februārī Siguldas novada bibliotēka parakstīja nodomu protokolu ar Siguldas novada Sociālo dienestu un biedrību “r.a. “Siltumnīca””. Protokols paredz, ka visas trīs iesaistītās puses apņemas veidot partnerību, lai veicinātu trešo valstu pilsoņu integrāciju vietējā kopienā, kā arī sadarboties projekta mērķu un uzdevumu īstenošanā.

Projekta mērķis ir izstrādāt un īstenot integrācijas stratēģiju un plānu, kas paredz trešo valstu pilsoņu sekmīgu iekļaušanu sabiedrībā reģionālā līmenī un vietējā kopienā, izmantojot bibliotēku pakalpojumus. Tāpat paredzēts nodrošināt trešo valstu pilsoņu piekļuvi pielāgotiem bibliotēku resursiem un pakalpojumiem, kas veicina piederības sajūtu un aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Projektu īsteno bibliotēkas sadarbībā ar pašvaldībām un integrācijas institūcijām.

Paredzamie rezultāti:

• esošo atbalsta iniciatīvu un aktivitāšu apzināšana un kartēšana bibliotēkās un citās vietējās iestādēs (tīmekļvietnes izveide);
• informatīvu ceļvežu un tiešsaistes rīku izstrāde bibliotekāriem, lai palīdzētu starpkultūru komunikācijas īstenošanā;
• labās prakses piemēru apkopošana un izplatīšana saistībā ar trešo valstu pilsoņu integrāciju;
• metodoloģijas un stratēģijas izvietošana un satura izplatīšana īpaši izstrādātas platformā (E‑PANEMA).

Siguldas novada bibliotēka integrācijas un atbalsta jautājumos sadarbojas ar biedrību “r.a. “Siltumnīca””, Siguldas novada pašvaldības Sociālo dienestu un Sabiedrības integrācijas fonda Vidzemes reģiona Vienas pieturas aģentūru.

Dalība projektā stiprina Siguldas novada bibliotēkas lomu kā kopienu saliedējošam centram un palīdz veidot sabiedrību, kurā ikviens jūtas piederīgs.

Projektu administrē nevalstiskā organizācija Bibliothèques Sans Frontières (Francija) sadarbībā ar Viesmīlības pilsētu un teritoriju nacionālo asociāciju (Association Nationale Des Villes Et Territoires Accueilants, Francija) un citiem projekta īstenotājiem:  BSF Italia (Itālijas filiāle), Nationale des Villes et Territoires Accueillants asociācija (ANVITA, Francija), Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC, Latvija), Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas birojs (EBLIDA, Nīderlande), Informācijas sabiedrības attīstības fonds (FRSI, Polija), Asociația Comunitățile Viitorului (ACV, Rumānija).

Ceturtdien, 29. maijā, plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras nama Deputātu zālē Zinātnes ielā 7, Siguldā, notiks Siguldas novada pašvaldības domes sēde. Domes sēdi būs iespējams vērot arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.

Domes sēžu video ierakstu arhīvu ikviens interesents var skatīt tīmekļa vietnē www.sigulda.lv. Domes sēžu ieraksti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē glabājas piecus gadus.

28. jūnijā norisināsies jau piektie Mālpils Zemeņu svētki. Tā ietvaros Mālpils Kultūras centrs, sadarbībā ar Mālpils muižu un “Dabas saldumu maģiju” aicina visus kūku cepšanas entuziastus piedalīties gardākajās sacensībās – kūku konkursā “Mana dzimšanas dienas kūka”, kas norisināsies Mālpils muižas klētī.

Piedalīties ir aicināti gan amatieri, gan profesionāļi, neatkarīgi no vecuma. Pieredze kūku cepšanā nav obligāta, taču svarīga ir vēlme cept, radoši izpausties un dalīties ar garšu!

Nāc un parādi savu kūku meistarību – ļauj Mālpilij sajust īstu zemeņu garšu!

Pieteikties kūku konkursam var līdz 24. jūnija plkst. 23.59, zvanot uz tālruņa numuru 29488244 vai rakstot uz epasta adresi aina.kuzmane@sigulda.lv.

Plašāka informācija pieejama konkursa nolikumā.

Dalība bez maksas.

Lai ikdienas gaitas būtu ērtākas gan Siguldas novada iedzīvotājiem, gan viesiem, Siguldas dzelzceļa stacijā pieejama jauna rokas bagāžas glabātava. Glabātava īpaši noderēs tiem, kuri pārvietojas ar sabiedrisko transportu un vēlas uz brīdi atstāt mantas, lai ērti dotos ikdienas darbos, uz kultūras vai sporta pasākumiem, vai vienkārši izbaudītu pastaigu pa pilsētu ar “brīvām rokām”. Šo iniciatīvu īstenoja Siguldas novada pašvaldība, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus.

Svarīga informācija:

• glabātava pieejama Siguldas dzelzceļa stacijā tās darba laikā (gan darba dienās, gan brīvdienās – no plkst. 5.30 līdz 22.00);
• maksimālais mantu glabāšanas laiks – 3 dienas (pārtikas produktus vai citas lietas, kas var sabojāties, drīkst glabāt ne ilgāk kā 12 stundas);
• skapīši tiek aizslēgti un atvērti ar lietotāja izdomātu četru simbolu kombināciju. Lai aizslēgtu skapīti, jāaizver skapīša durvis, apaļais rokturis jāpagriež ar atzīmi pret simboliem un jāuzstāda paša izdomāts kods. Skapīti pēc tam ir iespējams atvērt, atkārtoti ievadot simbolu kombināciju un rokturi pagriežot ar atzīmi uz leju.

Gadījumā, ja ir aizmirsies sava skapīša kods:

• lai saņemtu savas mantas no bagāžas glabātavas, nepieciešams uzrakstīt iesniegumu, kurā norādīts aptuvenais laiks, kad bagāža tika nodota, glabātavas numurs, mantu apraksts un to aptuvenā vērtība, kā arī sava kontaktinformācija (tālruņa numurs, e‑pasta adrese). Iesniegums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jāiesniedz Tūrisma informācijas centrā Ausekļa ielā 6, Siguldā, tā darba laikā (katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00). Ārpus Tūrisma informācija centra darba laika aicinām vērsties Siguldas novada Pašvaldības policijā Ausekļa ielā 6, Siguldā;
• ja iesniegumā minētais bagāžas apraksts saskanēs ar bagāžas glabātavā nodoto mantu, pašvaldības speciālists sazināsies uz iesniegumā norādīto tālruņa numuru un vienosies par laiku, kad mantas varēs saņemt.

Aicinām izmantot šo iespēju atbildīgi un ievērot lietošanas noteikumus, lai pakalpojums būtu ērts un drošs visiem!

Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi četrus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:

• Autoostas ēkas pārbūves būvprojekta izstrāde un tā ietvaros autoruzraudzības veikšana Raiņa ielā 3, Siguldā;
• Futbola laukuma ierīkošana un palīgēkas jaunbūve Institūta iela 12 un Rītu ielā 15, Sigulda, Siguldas nov., LV-2150;
• Autobusu ar šoferi noma 2025.gada XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā;
• Siguldas novada pašvaldības lietotnes un Siguldas ID karšu sistēmas nomas un papildus izstrādes pakalpojumi.

Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv

Autotransporta direkcija informē: Siguldas novada iedzīvotājiem jāņem vērā, ka saistībā ar Rīgas maratonu un noteiktajiem satiksmes ierobežojumiem Rīgā, 17. un 18. maijā būs izmaiņas vairāku reģionālo autobusu kustību grafikos galvaspilsētā, kur noteiktos laika posmos netiks apkalpotas dažas Rīgas centrā esošās pieturas.

17. maijā, sestdien, pieturas “Merķeļa iela”, “Brīvības bulvāris” netiks apkalpotas laika posmā starp plkst. 10.55 un plkst. 11.30 šādā maršrutā:

• nr. 6255 Rīga–Sigulda.

18. maijā, svētdien, pieturas “Merķeļa iela”, “Brīvības bulvāris”, “Brīvības piemineklis”, “Centrālā stacija”, “Medicīnas muzejs/Elizabetes iela”, “Dzirnavu iela/Hanzas iela” un “Pētersalas iela” netiks apkalpotas laika posmā starp plkst. 6.55 un plkst. 17.00 šādos maršrutos:

• nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda;
• nr. 6255 Rīga–Sigulda;
• nr. 6992 Rīga–Mālpils.

Pietura “Matīsa iela” (Brīvības ielā) netiks apkalpota laika posmā starp plkst. 6.55 un plkst. 11.00 šādos maršrutos:

• nr. 5612 Rīga–Ragana–Sigulda;
• nr. 6255 Rīga–Sigulda;
• nr. 6992 Rīga–Mālpils.

Pasažieri aicināti rēķināties ar reģionālo autobusu iespējamajiem kavējumiem, iebraucot un izbraucot no galvaspilsētas svētdien, 18. maijā.

Vasaras sākumā Balonu pļavā Siguldā ieradīsies Latvijas dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks, kas sācis savu astoto dabisko pļavu atjaunošanas sezonu. Šogad kopumā 125 Galovejas šķirnes govis dosies uz 11 dažādām, ganību vietām visā Latvijā, lai ar noganīšanas palīdzību būtu iespējams uzturēt un atjaunot īpaši aizsargājamu zālāju biotopu apmēram 200 hektāru platībā.

Balonu pļava ir publiski pieejama, tāpēc LDF atgādina, ka šīs ganības ir caurstaigājamas un iedzīvotāji var droši izmantot ierasto taku un ganību malās uzstādītos vārtiņus. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes, taču tās nevajag aiztikt vai barot. Tāpat, ejot pastaigā ar suni, tas jātur pavadā. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti. Tomēr, šķērsojot ganību teritoriju, tiek aicināts ievērot visus drošības noteikumus:

• Ganību teritorijā var iekļūt pa gājēju vārtiņiem. Vārtiņus aiz sevis vienmēr jāaizver!
• Ja dodaties pastaigā ar suni, tas jātur stingri pavadā!
• Teritorija, kurā uzturas lopi, ir norobežota ar elektrisko ganu. Nedrīkst skarties tam klāt!
• Mobilā ganāmpulka govis ir miermīlīgas un pieradušas pie cilvēku klātbūtnes. Taču jāturas drošā attālumā no tām, nedrīkst glaudīt, barot un kaitināt!
• Jāizturas saudzīgi pret aplokiem un ganību infrastruktūru!

Ja ievērojat kādas problēmas ganībās, redzat bojātu aploku vai rodas kādas neskaidrības, lūdzam sazināties ar LDF pārstāvjiem, zvanot pa tālruni 67830999.

LDF mobilais ganāmpulks tika izveidots 2017. gadā kā risinājums sarežģīti apsaimniekojamām un grūti pieejamām dabisko zālāju platībām, jo noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai, taču ne visiem pļavu īpašniekiem ir pieejami liellopi. Savas darbības laikā LDF mobilais ganāmpulks ir noganījis gandrīz 1000 hektāru īpaši aizsargājamo biotopu veidus dažādās vietās Latvijā.

LDF mobilais ganāmpulks izveidots, jo noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos – vienā kvadrātmetrā var būt pat vairāk nekā 50 augu sugu. Taču šo dzīvotņu Latvijā šobrīd palicis ļoti maz – tikai 0,9% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% mūsu valsts. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas mūsu dabiskās pļavas, lai Latvija šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību nezaudētu.

GrassLIFE2 ir Eiropas Savienības LIFE programmas finansēts un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un projekta partneru līdzfinansēts projekts, kura mērķis ir atjaunot un ilgtspējīgi apsaimniekot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos zālāju biotopus Latvijā.

WoodMeadow LIFE ir LDF un Igaunijas dabas un zinātnes organizāciju kopīgi īstenots projekts Latvijas un Igaunijas parkveida pļavu atjaunošanai. Projektu finansē Eiropas Savienības LIFE programma un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.