Allažos, zemes gabalā “Sproģi”, nākamnedēļ tiks uzsākta pirmās no četrām gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu ēkām būvniecība. Ēkā paredzēti 40 dzīvokļi, kuros plānots izmitināt galvenokārt uzņēmuma darbiniekus, bet daži dzīvokļi paredzēti arī Siguldas novada pašvaldības speciālistiem – piemēram, skolotājiem.
Būvniecībā izmantos Allažos ražotus kokmateriālus no uzņēmuma “Kokpārstrāde 98”, kas arī organizēs un veiks būvdarbus. Lai nodrošinātu ēkai piekļuvi, pirms būvdarbu sākuma tiks izbūvēts jauns ceļa posms ar pieslēgumu Skolas ielai pretī Ošu ielai. Atbilstoši būvatļaujai šajā teritorijā paredzēta 27 koku nociršana, kas ir neatņemama infrastruktūras izbūves sastāvdaļa.
Jaunais ceļa posms ir pirmais solis iecerētās ielas izveidē, kas nākotnē savienos Skolas un Meža ielu. Tas ļaus attīstīt līdz šim neizmantotas teritorijas ap skolu un sporta laukumu un veicinās Allažu ciema izaugsmi. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem – projekts ir nozīmīgs solis ciema attīstībā, kas nodrošinās jaunas dzīvesvietas un radīs pamatu turpmākai infrastruktūras attīstībai.
VAS “Latvijas Pasts” informē, ka no 23. augusta uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tas ir saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas “de minimis” režīma apturēšanu visām valstīm.
“Latvijas Pasts” turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.
Paredzams, ka jaunās izmaiņas muitas politikā ietekmēs Eiropas pasta operatoru, tai skaitā “Latvijas Pasta”, darbību. Uzņēmums sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk spētu atjaunot konkrētās sūtījumu piegādes uz ASV.
Patlaban “Latvijas Pasts” kopā ar Eiropas Pastu apvienību (PostEurop), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta Savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.
ASV prezidenta izpildrīkojums par bezmuitas “de minimis” režīma apturēšanu visām valstīm būs spēkā no 2025. gada 29. augusta.
Informāciju sagatavoja:
VAS “Latvijas Pasts”
Tuvojoties jaunajam 2025./2026. mācību gadam, Mālpils Mūzikas un mākslas skola aicina pieteikties audzēkņus profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības (sagatavošanas) programmās. Tajās bērniem tiek piedāvāta iespēja attīstīt muzikālās un mākslinieciskās prasmes, gūstot zināšanas un pieredzi pedagogu vadībā.
Interesenti tiek uzņemti šādās profesionālās ievirzes izglītības programmās:
Tāpat iespējams pieteikties arī interešu izglītības (sagatavošanas) programmās:
Uzņemšana notiks 25. un 26. augustā no plkst. 15.00 līdz 19.00 Mālpils Mūzikas un mākslas skolas 313. kabinetā. Iesniedzot dokumentus, vecākiem jāuzrāda bērna personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz izraksts no stacionāra vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u).
Papildu informāciju iespējams iegūt, zvanot uz tālruņa numuru 29151675 vai 26557299.
21. augustā norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 30 lēmumprojekti. Svarīgākie no pieņemtajiem lēmumiem apkopoti šajā rakstā. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Siguldas novads arvien biežāk kļūst par vietu, kur satikties jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem, pedagogiem un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem no visas Eiropas, lai īstenotu un piedalītos “Erasmus+” programmas projektos. Novada daba, kultūras bagātība un viesmīlīgā vide rada lieliskus apstākļus starptautisku projektu īstenošanai.
To apliecina arī nesen noritējušās starptautiskās “Erasmus+” mācības “The Power of Together: Building Stronger Groups Outdoors and Indoors”, kas no 3. līdz 11. augustam notika Gaujā, Siguldas novadā, un ko īstenoja biedrība “Piliens okeānā”. Mācībās piedalījās jaunatnes darbinieki un pedagogi no dažādām valstīm – Spānijas, Latvijas, Itālijas, Igaunijas, Grieķijas, Polijas un Turcijas. Nedēļas laikā dalībnieki guva jaunas zināšanas, izmantojot neformālās izglītības principus, apguva radošas un interaktīvas metodes, lai veicinātu iekļaujošu un drošu klimatu jauniešu grupās, mācījās, kā veidot komandu klasēs vai jauniešu centros, kā arī kā palīdzēt jauniešiem mācīties no situācijām grupās.
Īpašs notikums bija aptuveni 10 stundu ilgs pārgājiens Gaujas Nacionālajā parkā, kur dalībnieki vistiešākajā veidā izjuta grupas un tās dinamikas nozīmi, piedzīvojot un pārvarot kopīgus izaicinājumus. Daudziem šī bija vienreizēja pieredze – atklāt Latvijas dabu un izbaudīt Gaujas Nacionālā parka daudzveidīgo bagātību. Dalībnieki atzina, ka šīs tēmas ir ļoti būtiskas viņu ikdienas darbā ar jauniešiem, skolēniem un studentiem.
Nozīmīgs mācību jautājums bija par grupu vadītāju lomu un veselīgu robežu noteikšanu grupās. Kā atzina dalībniece Sofija no Grieķijas, šī pieredze palīdzēja labāk izprast, cik svarīgi ir skaidri formulēt savas vajadzības un radīt vidi, kurā katrs dalībnieks jūtas sadzirdēts – vai tas būtu pasākumā, vai mācību telpā skolā. Savukārt Pierpaolo no Itālijas uzsvēra, ka vadītājam jāspēj būt grupas daļai, nevis vienkārši “docētājam”, kas tikai māca.
Arvien vairāk nevalstisko organizāciju izvēlas Siguldas novadu par vietu, kur rīkot apmācības un apmaiņas programmas. Tas apliecina, ka novada apkārtne ir piemērota gan saturīgai mācību videi, gan arī aizraujošai brīvā laika pavadīšanai. “Erasmus+” programmu pieredze Siguldas novadā ir pierādījums tam, ka Latvija un Siguldas novads ir vieta, kur var radīt starptautiskas idejas, sniegt jaunas iespējas jauniešiem un veidot sadarbību Eiropas mērogā.
“Erasmus+” ir Eiropas Savienības programma izglītībai, jaunatnei un sportam, kas sniedz iespējas mācīties, gūt pieredzi un sadarboties starptautiskā vidē. Tā palīdz jauniešiem, skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem un organizācijām attīstīt prasmes, paplašināt redzesloku un veidot starptautiskus kontaktus. Programma veicina arī aktīvu līdzdalību sabiedrībā un stiprina Eiropas kopīgo identitāti.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo biedrības “Piliens okeānā” dalībnieka uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Siguldā intensīvi notiek Ausekļa un Raiņa ielas pārbūve. Lai turpinātu darbus, no 25. līdz 30. augustam būs papildu satiksmes ierobežojumi Pils un Ausekļa ielas krustojumā, to slēdzot satiksmei. Lai apbrauktu šo posmu, iedzīvotāji un viesi aicināti izmantot Ausekļa, Krišjāņa Valdemāra, Šveices un Pils ielu.
Savukārt No 27. līdz 30. augustam darbus plānots veikt nakts laikā, nodrošinot iespēju strādāt pilnā ielas platumā, kas būs ērtāk gan iedzīvotājiem, gan būvuzņēmējam. Satiksmi šajā laikā regulēs satiksmes regulētāji vai papildus izvietotie satiksmes organizācijas līdzekļi.
Atgādinām, ka joprojām satiksmei slēgts Ausekļa un Raiņa ielas krustojums. Slēgto posmu iespējams apbraukt, izmantojot Pils ielu, kā arī Oskara Kalpaka un Parka ielu. Piekļuve Siguldas dzelzceļa stacijai un Siguldas novada Pašvaldības policijai nepieciešamības gadījumā ir nodrošināta no Parka un Rūdolfa Blaumaņa ielas puses.
Būvdarbu laikā iedzīvotājiem jārēķinās ar īslaicīgām satiksmes organizācijas izmaiņām. Aicinām autovadītājus sekot ceļazīmēm un plānot maršrutus savlaicīgi!
Būvdarbi uz reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Siguldā ilgs līdz šā gada rudenim. Tos pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma par līgumsummu 4 717 192,93 eiro (ar PVN) veic SIA “Vianova”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “ACM Projekts”. Pārbūves projekta autors ir SIA “Projekts 3”.
Sestdien, 23. augustā, plkst. 18.00 bigbends “Sigulda” muzicēs koncertā “Big-Band-Fest Gauja’25”, ko organizē bigbends “Cēsis”. Pasākums notiks “The Art Ranch Dukuri” Cēsīs, Gaujas ielā 92.
“Big-Band-Fest Gauja’25” ir iecere, kas paredz turpmāk regulāri pulcēt bigbendu kolektīvus, lai priecētu klausītājus ar daudzveidīgu šī žanra mūziku un vienlaikus smeltos radošu iedvesmu turpmākajam darbam.
Šoreiz uz vienas skatuves satiksies trīs bigbendu kolektīvi no pilsētām Gaujas krastos – bigbends “Valmieras puikas” diriģenta Gunāra Geduševsa vadībā, bigbends “Sigulda” diriģenta Arņa Šmitiņa vadībā un bigbends “Cēsis” diriģenta Mareka Auziņa vadībā.
Bigbends “Sigulda” aicina klausītājus doties līdzi muzikālā piedzīvojumā un izbaudīt daudzveidīgas noskaņas – no džeza klasikas līdz liriskām balādēm un enerģiskiem deju ritmiem.
Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā aula.lv.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija informē, ka personām, kurām ir parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam, ir iespēja to nomaksāt izdevīgāk – bez likumiskajiem procentiem un bez piespiedu izpildes.
Noslēdzot vienošanos par parāda atmaksu līdz 2028. gada beigām, iespējams:
Lai noslēgtu vienošanos, aicinām sazināties ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju:
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija aicina rīkoties savlaicīgi un izmantot šo iespēju, lai sakārtotu savas saistības.
No 30. augusta plkst. 15.45 līdz 31. augusta 8.00 rītā notiks Dzejas nakts pārgājiens, kas ievadīs dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”. Pārgājiena laikā dzejas lasījumos un performancēs dzirdēsiet vairāk nekā 60 dzejnieku uzstāšanos. Dzejas nakts pārgājiena īpašie viesi – dzejnieki Andris Akmentiņš, Ilmārs Šlāpins, Jānis Rokpelnis, Guntars Godiņš un Contra.
Kad sestdienas pēcpusdienā Siguldā pienāks vilcieni no Rīgas un Valgas, dalībnieki un līdzgājēji pulcēsies Siguldas stacijas laukumā, kur tiks atklāts Dzejas nakts pārgājiens. Šogad pārgājiena maršruts vedīs no Siguldas Stacijas laukuma uz Krusta kalnu, Gaujas krastu, Dainu kalnu, Turaidas baznīcu, Gūtmaņalu un pēc pusnakts atgriezīsies Siguldā – Jaunās pils kvartālā, kur ar dzeju tiks sagaidīts rīts. Visu ceļu pārgājienu muzikāli pavadīs siguldiešu Gunta Kursiša un Artūra Barisa džeza duets “Jaunskungi”.
Programma:
Plkst. 15.45–16.30
Pirmā pietura – individuālie dzejas lasījumi Siguldas Stacijas laukumā
Marija Luīze Meļķe īstenos performanci “Individuālie dzejas lasījumi” kopā ar pieciem savas paaudzes dzejniekiem: Raimondu Ķirķi, Martu Madaru Grantiņu, Māru Ulmi, Aleksandru Baronu un Betiju Zvejnieci. Autoriem kopīga ir ne tikai stiepjamā un staipāmā vecumgrupa, bet arī starpdisciplināras darbošanās pieredze, līdzās dzejas rakstīšanai iesaistoties teātra, vizuālās mākslas, mūzikas, kino un citās norisēs. Varētu domāt, ka šie cilvēki, tik labi pazīstami ar performativitāti, nemaz nemulst no publikas, bet tā nav taisnība. Tāpat kā klausītājā raisās dažādas emocijas, pieredzot tikai viņam vienam priekšā nolasītu dzejoli, arī autors jūt šo klātbūtni un ir pakļauts neparedzamiem impulsiem, bet tur jau tas skaistums. Savā ziņā, protams, šis atkal ir teātris, bet, no otras puses, divi cilvēki patiešām satiekas, un tajā brīdī viņus vieno dzejolis.
Plkst. 17.30–18.05
Otrā pietura – Ingas Gailes un autoru grupas “Dzejnieki liftā” performance “Dzejnieku liftā 4000 gadu vēsture” Krusta kalnā
Piedalās: Inga Gaile, Dita Putniņa, Dita Vīksna, Raimonda Arāja, Jānis Buholcs, Sandra Marta Grudule.
Krusta kalnu saucot par Krusta kalnu, jo uz tā savulaik atradies krusts. Vienlaikus to sauc arī par Karātavkalnu un Miroņkalniņu. Arheologi atraduši Vidzemes zemgaļu atstātas liecības – jau kopš otrā gadu tūkstoša pirms Kristus, te dzīvojuši arī lībieši un krustneši. Starp mums un mūsu priekštečiem ir gadu simti vai tūkstoši. Noskaidrot visu, kas un kā ar viņiem noticis šo 4000 gadu laikā, nav iespējams – ja vien tā nav alternatīvā vēsture, par kuru apvienībai “Dzejnieki liftā” ir zināms viss. Performances laikā apvienība ļaus ielūkoties dažos nejaušos šīs vēstures pieturpunktos.
Plkst. 18.30–18.55
Trešā pietura – Andra Akmentiņa dzejas lasījumi pie Gaujas tilta
Andris Akmentiņš pašlaik cenšas uzstāties, cik vien reti var, un lielākas formas darbi viņam ir veids, kā koncentrēt haotisko ideju plūsmu. “Taču pastaigāt dabā un samērīties vajag kaut reizi gadā. Savās 20 minūtēs iepazīstināšu ar dzejoļiem no gandrīz gatavās bērnu dzejas grāmatas “Klātbūtne” un ieskatīšos hamletiskas Dzejas lugas fragmentos (kurai par laimi, joprojām nav nosaukuma)”, stāsta Andris.
Plkst. 19.25–20.00
Ceturtā pietura – autoru grupas “Preiļu konceptuālisti” performance “Dainu kalna akreditācija” Dainu kalnā Turaidas muzejrezervāta teritorijā
Piedalās: Elvīra Bloma, Anna Auziņa, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Aivars Madris, Raimonds Ķirķis.
Preiļu konceptuālistu akreditācijas komisija ar akreditāciju nodarbojas kopš 2020. gada, kad tika akreditēta Somija. 2024. gadā komisija devās izplatīt zināšanas pilsētā Nākotne un vēlāk izplatīja tās arī Igaunijā, kur rūpīgi izvērtēja Tartu atbilstību Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Tartu joprojām gaida ekspertu komisijas lēmumu slēgtās aploksnēs, parakstītās ar drošiem elektroniskajiem parakstiem. Kopš tā laika grupa ir akreditējusi arī Raiņa un Aspazijas muzeju un Salaspils novada bibliotēku. Šķiet, ka nākotne sākās tieši Nākotnē, jo akreditācija nebeidzas un Preiļu konceptuālisti neapstāsies, līdz nebūs akreditētas pilnīgi visas iestādes, mājas, takas, koki, upes un ezeri ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē. Savs laiks arī Dainu kalnam. Lai sākas lielais akreditācijas darbs!
Plkst. 20.15–20.40
Piektā pietura – Ilmāra Šlāpina dzejas lasījumi Turaidas pils pagalmā
Laikā, kad visapkārt pasaulē valda kaislīgs un nevaldāms jaunības kults, Ilmārs Šlāpins nolēmis pierādīt, ka neka jauna tajā visā nav. Dzejas valodā iespējams runāt arī par ikdienišķākajām un banālākajām lietām – vientulību, vecumu un nāvi. Dzejoļos no jaunākā krājuma “cilvēks bez noteikta dzīvesveida” dokumentēta šķietami intīma un personiska dzīves un attiecību pieredze mūsdienu pasaulē, taču tā cenšas vienādot un vienot ikvienu no mums, ar poētiskiem līdzekļiem padarot tekstu par apzinātu piedzīvojumu un pierādot to, ka vienmēr varam izvēlēties kaut ko citu. Kaut ko labāku par to, kas esam bijuši līdz šim.
Plkst. 21.00–21.30
Sestā pietura – Jāņa Rokpeļņa dzejas lasījumi Turaidas baznīcā
Savas jubilejas priekšvakarā Jānis Rokpelnis lasīs jaunākos dzejoļus, kas septembrī iznāks krājumā “Nomods” izdevniecībā “Neputns”. Dzejoļi Rokpelnim šobrīd nāk aumaļām, jāsteidz tikai pierakstīt. Savulaik, kad dzejniece Mirdza Bendrupe bijusi Jāņa tagadējā vecumā un ļoti daudz rakstījusi, bet Jānis – dzejas vārdos bijis skops, viņa, dāvinot savu krājumu, ierakstījusi Jānim šādu sveicienu “Klausies, mīļais – lai cik esi man darījis laba, bet ja Tu domā tik maz dzejot arī turpmāk, es, jānudien, kādudien Tevi vienkārši piekaušu – un Tu nevarēsi sist pretī džentelmeņa godprātības dēļ!”. Šie vārdi šobrīd dzejniekam kalpo par dzinuli un attaisnojumu, kad daudzrakstīšana kļuvusi kā sena parāda atdošana.
Plkst. 22.00–22.35
Septītā pietura – Guntara Godiņa un igauņu dzejnieka Contra dzejas lasījumi “Abi labi” Gūtmaņalā
“Gūtmaņa alā lasīsim dzejoļus, kas jau izdomāti tajā laikā, kad Gūtmanis dzīvoja vēl alā, bet ir mūsdienās joprojām aktuāli. Dzejoļi būs galvenokārt igauniski, bet lielāka daļa no tiem tomēr latviski. Var nopietni smieties un smieklīgi nopietnoties”, tā savus lasījumus piesaka Godiņš un Contra.
Plkst. 22.45–24.00
Astotā pietura – kempings “Dainas”
Atpūta, ugunskurs, zupa, kafija, dziesmas, dejas…
Dzejas lasījumi: Rēzija Krieviņa, Valters Liberts, Elīna Līce, Uvis Leskavnieks, Viviāna Zariņa, Anete Pulkstene, Alise Zālīte
Plkst. 1.00–2.00
Devītā pietura – Siguldas pilsdrupas
Plkst. 1.00 Siguldas dzejnieku dzejas lasījumi: Lea Vinks, Aija Rozena, Marta Veismane, Ulrika Ūpe, Endijs Graudiņš.
Plkst. 1.30 Autoru grupa “Tekstūra” – Sandra Ratniece, Iveta Šimkus, Kristaps Vecgrāvis, Džena Andersone, Leons Jūlijs Strupītis – uzstāsies ar priekšlasījumu “Rakstniecības (radošuma) anatomija”. Rakstniecība ir nesaraujami saistīta ar radošumu, rakstnieka emocijām, domāšanu, zināšanām, taču tā izpausmēs līdzdarbojas apzināti, bet biežāk – neapzināti, arī ķermenis, tādējādi atklājot ķermeņa valodas, maņu būtiskumu teksta jaunrades brīžos. Autoru grupas “Tekstūra” dalībnieki reflektēs par šiem un citiem rakstniecības anatomijas atsedzošiem jautājumiem.
Plkst. 2.00–7.00
Desmitā pietura – Jaunās pils kvartāls
Plkst. 2.00 Nakts piesegā no savām cellēm iznāks vienpatņi – Liepa Rūce, Dārta Sīka, Ulvis Zirnis, Anna Dzintare, Lāsma Olte, Sintija Sudmale, Valentīns, Mygluojs, Agrita Grīnvalde, Gaiķu Māris. Uz tilta, kas ved uz Jaunās pils terasi, viņi lasīs ar citiem nesaskaņotu dzeju Visi rakstošie ir vienpatņi, bet daži kādā brīdī, kādā atskaites sistēmā, no kādas vietas skatoties, izskatās vai jūtas lielāki vienpatņi par citiem vienpatņiem. Un tas ir tik mainīgi – vienā brīdī vari sajusties kā vienpatnis, bet jau nākošajā atrasties paša dzīvības mutuļa viducī. Vienpatņu sastāvs ir mainīgs, tāpat kā vienpatnības sajūta.
Plkst. 3.00 Jaunās pils dārzā “postmistiķi” – Elīna Vendija Rībena, Māra Ulme, Betija Zvejniece, Alise Bogdanova, Paula Lūcija Lejiņa – piedalīsies ar performanci “Sejas”. Viņi reflektēs par savu seju – to, ko tev uzliek citi, to, kas tev nepieder un to, ko vari ietekmēt. Kā vēsta “postmistiķu” manifests: “post-misticisms līdzīgi kā post-ironija ir vienlaikus abās frontes pusēs – atzīstot mistiskās pieredzes un vienlaikus noliedzot jeb kā īstenību un realitāti un apzinoties subjektīvisma kā arī interpretācijas robežas un žņaugus.”
Plkst. 3.45 Pils laukumā “13. kurss” – Ivars Vācers, Dainis Deigelis, Mārtiņš Pommers, Alise Mētra, Ginta Gerbaševska, Agnese Blaua – uzstāsies ar performanci “a pilsētas”. Stāsti vai nestāsti pilsēta ir brīvība un… mēs tiecamies pēc gaismas, pēc gaisa, pēc ūdens, saklausām leģendas, attīstām nostāstus, izrokam pierādījumus dažādu vēju ciklos – šis ir īstais. Pilsētas cilvēka iedaba. Istaba. Nē!? Pamatotus pierādījumus, ne tādus, kas balstās uz pāļiem, kas skaļākās balsīs. Visbiežāk klusi garaiņi nospiedumu vairās – kā putekļi nostūros īd bez savas saules. Savas saules frekvencē dzīvo pasaules pilsētas.
Plkst. 4.25 “Sintakses stupors” performancē “Plaisas klusumā” ar dzeju, attēliem, skaņām un ķermeņu kustībām atbrīvos iepriekš noklusēto. Audums mijiedarbosies ar ķermeni. Sintakses Stupora dalībnieki centīsies atbrīvot noklusēto, pieskaroties gan personiskai pieredzei, gan plašākām, daudzu cilvēku dzīvi skarošām tēmām. Vai plaisas ir klusums, vai klusumā ir plaisas? Laima Ābele, Andris Alps, Aļesja Loseva, Ilze Kuzmicka, Meldra Ķemere, Pauls Kauķis, Arnolds Ščuckis, Kristīne Juckoviča performancē mēģinās atbildēt uz šiem jautājumiem. Par skaņu rūpēsies Kaspars Sils, scenogrāfe Daina Šteinerte.
No plkst. 5.00 līdz pirmajiem vilcieniem Pils paviljonā notiks dzejas lasījumi pie brīvā mikrofona.
Pārgājienam var sekot jebkurš interesents ar personīgo transportu vai piesakoties uz brīvajām vietām autobusā Facebook grupā “Dzejas nakts pārgājiens”.
Dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” organizē kultūras centrs “Siguldas devons”. Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto: Jūlija Dibovska
Jau 15. gadu tiek īstenots konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi. Šogad konkursā klātienē tiek vērtētas 23 energoefektīvas ēkas 10 Latvijas pilsētās, tostarp vienģimenes ēka Bebrīšu ielā 10, Inčukalnā.
Privātmāja Bebrīšu ielā 10, Inčukalnā, pirmreizējā ekspluatācijā nodota 2024. gadā. Tā ir viena stāva SIP paneļu ēka ar kopējo platību 192 kvadrātmetri un iekštelpu platību 133 kvadrātmetri. Speciāli novietota ēka ar pārkari, lai ziemā saule silda māju, taču vasarā saule logos netiek un to nekarsē.
Ēkas ārsienas veidotas no SIP paneļiem un siltinātas ar Neopor putuplastu 250 milimetru biezumā. Bēniņu pārsegumu veido SIP paneļi, kas siltināti ar Neopor putuplastu 300 milimetru biezumā. Grīdas pārsegums siltināts ar EPS 300 milimetru biezumā. Ēkai ir Ruukki Classic jumta segums.
Ēkā ir lokālā siltumapgāde ar siltumsūkni. Izveidots ventilācijas ievads 64 m garumā zem zemes, 1,8–2 m dziļumā, tādā veidā izmantojot zemes vēsumu vasarā. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras. Ēkā ir vienotā siltumenerģijas uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei. Karstā ūdens sagatavošanu veic siltumsūknis. Ir atsevišķa siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai.
Ēkā ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Mājas apgaismojums ir tikai LED strīpas, 24V DC, apgaismojums uz sensoriem/automatizāciju pēc kalendāra saules rietēšanas/aušanas laikiem. Izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori. Ierīkota mājas automatizācija izmantojot Loxone kontrolieri.
Saskaņā ar ēkai piešķirto pagaidu energosertifikātu tā atbilst A+ klasei ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu 65 kWh/m² gadā.
Vienģimenes ēkas projekta pasūtītājs – Emīls Bernhards, kurš reizē ir arī galvenais būvuzņēmējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, projekta autors sadarbībā ar arhitektu Kārli Līci.
Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek īstenots kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros. Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība. Pieteikumus konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025” varēja iesniegt līdz 2025. gada 18. jūnijam. Konkursam tika pieteiktas 36 ēkas piecās nominācijās. Savukārt konkursa laureātu apbalvošana plānota šā gada septembrī. Plašāka informācija.
Foto: Privātmāja Bebrīšu iela 10, Inčukalns; publicitātes foto no vietnes Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025
13. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Siguldas Svētku laukumā norisināsies labdarības festivāls “Kalniešu spēles”, ko jau devīto gadu organizē biedrība “Cerību spārni”.
Festivāls pulcē plašu interesentu loku – gan Siguldas iedzīvotājus, gan viesus no citām vietām. Pasākuma mērķis ir atbalstīt bērnus un pieaugušos ar invaliditāti, kā arī viņu ģimenes. Apmeklētājus sagaidīs daudzveidīgas aktivitātes – meistarklases, amatnieku un mājražotāju tirdziņš, ēdināšanas zona, brīvā laika pavadīšanas iespējas un labdarības koncerts.
Biedrība “Cerību spārni” aicina pieteikties amatniekus, mājražotājus, sociālos uzņēmējus un skolēnu uzņēmumus, kas rada kvalitatīvus un sabiedrībai interesantus produktus. Tirgotājiem paredzētā vieta atradīsies Leona Paegles ielā 21, Siguldā, un tās iekārtošana būs iespējama no plkst. 8.00. Tirdziņš darbosies no plkst. 10.00 līdz 16.00. Dalības maksa par vienu vietu (līdz 3x3 metri) ir 20 eiro, ja nepieciešams elektrības pieslēgums – 25 eiro, savukārt sociālajiem un skolēnu uzņēmumiem dalība ir bez maksas. Tirdzniecība no transporta līdzekļiem un transporta atrašanās ierādītajā vietā pasākuma laikā nav atļauta. Organizatori ar galdiem, teltīm un citu inventāru nenodrošina.
Pieteikšanās notiek līdz 5. septembrim, rakstot uz e‑pasta adresi marketings@ceribusparni.lv. Pēc pieteikuma saņemšanas biedrības grāmatvedis izrakstīs un nosūtīs rēķinu. Dalība festivālā sniedz iespēju ne tikai tirgoties, bet arī būt daļai no sabiedriski nozīmīga un sirsnīga notikuma.
Festivāla laikā iegūtie līdzekļi no dalības maksām – ziedojumiem – tiks novirzīti bērnu ar funkcionāliem traucējumiem terapiju nodrošināšanai, dienas aprūpes centra cilvēkiem ar invaliditāti aktivitātēm, kā arī grupu mājas “Cerību māja” izpirkšanai, lai saglabātu mājas 14 jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Šajā nedēļas nogalē maršrutā Rīga–Ropaži–Sigulda–Cēsis–Smiltene–Valka–Valga pēc gada pārtraukuma norisināsies tradīcijām bagātais UCI kategorijas daudzdienu velobrauciens “Baltic Chain Tour”. Piektdien, 22. augustā, sacensības šķērsos arī Siguldas novadu. Velobrauciena laikā satiksme netiks slēgta, taču iedzīvotājiem un novada viesiem jārēķinās ar lēnāku satiksmes plūsmu sacensību maršrutā.
Velobrauciena starts 190 kilometru garajam otrajam posmam tiks dots Biķernieku trasē. Tas vedīs cauri Ropažiem, Inčukalnam, Sunīšiem, Turaidai, Siguldai, Līgatnei, Cēsīm, Priekuļiem, Raunai, Smiltenei un Valkai, līdz finišam Valgā – tieši uz Latvijas un Igaunijas robežas. Posmā būs arī divi starpfiniši – Siguldā (Gaujas kalna augšā) un Smiltenē (Smiltenes tehnikuma kalna augšā). Turpmākie divi posmi ir gaidāmi Igaunijā.
Piektdien, 22. augustā, sacensību maršruts vedīs cauri Siguldas novadam – posmā no Inčukalna līdz Sunīšiem, no Sunīšiem līdz Turaidai, no Turaidas līdz Siguldai, cauri Siguldai Cēsu virzienā uz A2 šoseju. Sportistiem uzbraucot pa Gaujas kalnu, Siguldā, Gaujas un Cēsu ielas krustojumā, tiks izvietos starpfinišs, kur velobraucēji varēs iegūt bonusa sekundes sacensību kopvērtējuma laikam un punktus aktīvākā braucēja titulam.
Satiksmi sacensību laikā regulēs Valsts policijas konvojs. Satiksme uz ceļa netiks apturēta, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka būs ierobežots pārvietošanās ātrums novada teritorijā no plkst. 14.40 līdz 16.00.
Velobrauciens tiek rīkots par godu 1989. gada “Baltijas ceļa” akcijai, kas vienoja vairāk nekā divus miljonus Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju. Jau no 1955. līdz 1987. gadam Baltijas valstīs regulāri notika daudzdienu velobrauciens, kura pirmais uzvarētājs bija leģendārais Harijs Japiņš. Sacensības atdzima 2011. gadā, taču pērn, finansējuma trūkuma dēļ, nenotika.
Pateicoties Latvijas un Igaunijas organizatoru ciešajai sadarbībai, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam, “Baltic Chain Tour” šogad norisināsies no 22. līdz 24. augustam. Sacensībās startēs apmēram 20 komandas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem.
Sacensībās startēs arī Latvijas Nacionālā šosejas riteņbraukšanas izlase, kuras sastāvu treneris Gatis Smukulis paziņos nākamajā nedēļā.
Vairāk informācijas par sacensību norisi un maršrutiem tīmekļa vietnē www.balticchaintour.com.
Sacensības norisinājās ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Riteņbraukšanas federācija