27. decembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” decembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dziedātāju Ievu Akurateri.
Šajā vakarā līdzās Ievas Akurateres izpildītajām dziesmām dzirdēsiet arī sarunu par dažādām tēmām: dziesmas nozīme okupācijas un Atmodas laikā; uzdrošināšanās nepakļauties cenzūrai un aizliegumiem; mākslinieku reakcija un piedalīšanās politiskajos notikumos; E. Veidenbauma, L. Breikša, K. Skujenieka, M. Melgalva, K. Elsberga un citu dzejnieku teksti mūzikā; grupas “Pērkons” fenomens; iesaiste dažādos teātra uzvedumos un muzikālajos projektos u. c.
Ieva Akuratere ir viena no populārākajām un drosmīgākajām latviešu mūziķēm, kura 80. gadu beigās ar dziesmu “Manai Tautai” spēcīgi ietekmēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos. Dziesma kļuva par Dziesmotās revolūcijas himnu, kas saviļņoja un vienoja latviešu tautu kopīgā lūgšanā par brīvību.
Ieva Akuratere plašāku atpazīstamību ieguva 80. gadu sākumā kā Latvijas rokgrupas “Pērkons” dziedātāja. “Pērkona” sastāvā dziedātā “Zaļā dziesma” (1988) kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Ieva Akuratere ir daudzpusīga mūziķe, kura uzstājusies gan kā soliste, gan arī dažādu projektu sastāvā, piemēram, jaunā viļņa un postpanka grupā “K. Remonts”, eksperimentālās mūzikas grupā “NSRD” un četru latviešu popmūzikas dziedātāju projektā “Dāmu pops”. 90. gados viņa nodibināja grupu “Simulācija”, kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Akuratere ir darbojusies arī eksperimentālajā tautas mūzikas projektā “Lidojošais paklājs”. Mūziķe joprojām aktīvi muzicē, piedalās dažādos Latvijā populāros mūzikas raidījumos un projektos. 2025. gadā Ieva Akuratere kopā ar Latvijas alternatīvā roka grupu “Sudden Lights” iedziedāja dziesmu “Mūsu mīlestība”.
Ieva Akuratere ir dzīva leģenda latviešu sirdīs. Ar savu harizmu, skaisto un unikālo balsi viņa ir apbūrusi arī cilvēkus ārpus Latvijas. Viņas dziesmas “Kā man klājas” (1989) pavadībā katru pilnmēness nakti uz Gobas deju (angliski – Elm Dance) dejošanu sanāk cilvēki daudzās kopienās Eiropā un pasaulē. Deja kalpo par apliecinājumu dzīves mīlestībai, cerībai un cilvēces solidaritātei ar Zemi un visu dzīvo.
Ieva Akuratere savulaik ir darbojusies arī kā aktrise, operetes aktrise un politiķe. Savas muzikālās darbības laikā, dziedot viena un esot dažādu muzikālo grupu sastāvā, viņa ir iedziedājusi ap 20 mūzikas albumu. Jaunākais albums “Ceļš” (2024) ir ierakstīts kopā ar latviešu mūziķi un komponistu Aivaru Hermani. Mūziķe ar koncertiem ir uzstājusies dažādās valstīs Eiropā, ASV un Āzijā, dziedot gan tautiešiem, gan svešiniekiem.
Foto: Jānis Deinats
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 7. decembrī, aizvadīja ēdienu gatavošanas meistarklasi kopā ar lielisko muižas šefpavāri Aiju Gabrāni.
Turpinot svētku gaidīšanas ceļojumu, pasākuma dalībnieki ieskandināja un iesmaržināja muižas pērli – Dārza māju. Ikvienam bija iespēja piedalīties gatavošanas procesos, baudīt un izzināt tradicionālo svētku ēdienu gatavošanas noslēpumus, ar kuriem dalījās šefpavāre un viņas komanda.
Aija Gabrāne ir šefpavāre ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, konkursa “Mūsdienu Latvijas garša” uzvarētāja, kura apvieno Latvijas un internacionālās garšas mūsdienīgā un savā interpretācijā. Meistarklases laikā viņa stāstīja par Ziemassvētku ēdienu tradīcijām un kulinārajām vērtībām svētkos.
Pēc kopīgi pagatavotās maltītes dalībnieki sēdās pie krāšņi klāta svētku galda un devās garšu un sajūtu ceļojumā!
Mālpils muižā notiks arī citi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi:
Pasākumi notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
No 15. līdz 19. decembrim diennakts tumšajā laikā, no plkst. 19.00 līdz 24.00, militārajā poligonā “Ādaži” ASV bruņoto spēku artilērijas bataljons veiks kaujas šaušanu, kas var radīt paaugstinātu troksni.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
11. decembrī, vietējās kopienas sadarbības ietvaros, Allažu pirmsskolas izglītības iestādē viesojās Allažu Tautas nama bērnu folkloras grupa “Tiptaiņi” un tās vadītāja Liena Vija Teterovska. Viņu misija ir atrast saikni starp senajām tradīcijām un mūsdienām, iedzīvināt un popularizēt latviešu tautas folkloru ikdienas dzīvē un svētkos, ko arī pieredzēja šajā kopīgajā pasākumā.
Pirmsskolēni piedzīvoja īpaši sagatavotu svētku programmu, kas ietvēra tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, tautiskās rotaļas un stāstus par Ziemassvētkiem – par maskām un par iešanu rotaļās.
Pasākumā bērni uzzināja, iemācījās un līdzdziedāja Ziemassvētku dziesmas ar tradicionālajiem ziemas dziesmu piedziedājumiem “kaladū, kaladū” un “totari, totari”. Bērnu folkloras grupas “Tiptaiņi” dalībnieki iesaistīja pirmsskolēnus jautrās Ziemassvētku rotaļās – “Dindaru, dandaru ozoliņi”, “Nabagais, bagātais”, “Aitiņas mājās”. Tas ļāva bērniem iemācīties un izjust ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Mazajiem skatītājiem, praktiski darbojoties, bija iespēja iepazīt, kā pirms daudziem gadiem tika svinēti šie svētki – kā dziedāja dziesmas, spēlēja spēles un gāja rotaļās. Tas palīdz bērniem iepazīt mūsu tautas kultūras mantojumu un izprast Ziemassvētku patieso nozīmi – mieru, siltumu un mīlestību.
Allažu pirmsskolas izglītības iestāde izsaka pateicību bērnu folkloras grupai “Tiptaiņi” un vadītājai Lienai Vijai Teterovskai par atsaucību pasākuma organizēšanā un iespēju bērniem piedzīvot latviešu tradicionālo Ziemassvētku noskaņu!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pirmsskolas izglītības iestādes direktora vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos
Jana Baranovska
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi četrus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
10. decembrī tika godināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” pretendenti. Atzinīgi novērtējot ieguldīto darbu pieaugušo neformālās izglītības īstenošanā, IZM īpašais Pateicības raksts tika pasniegts biedrībai “Cerību spārni” par kvalitatīvas iekļaujošās pieaugušo neformālās izglītības nodrošināšanu un specifisku mērķa grupu iesaistes mācībās veicināšanu.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Ieva Suškeviča, sveicot balvas nominantus un viņu atbalstītājus, norādīja: “Neformālā izglītība ir vide, kur cilvēks nāk mācīties, bet rezultātā iegūst daudz vairāk kā tikai jaunu prasmi. Viņš aiziet ar sajūtu, ka var būt radošs, ka viņš ir varošs, ka viņš ir ieinteresēts, viņam ir atjaunota dzīves garša un ir ieguvis pieredzi, kā būt kopā un būt piederīgam. (…) Neformālā izglītība nav tikai par saturu, tā ir par cilvēka spēju atgūt pārliecību, sajust motivāciju un atvērties jaunajam.”
Pieaugušo neformālās izglītības ceļojošā balva “Saules laiva” tika pasniegta jau desmito gadu pēc kārtas. Tā ir dibināta ar mērķi izteikt atzinību par nozīmīgu ieguldījumu pieaugušo neformālās izglītības procesa veicināšanā un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā, kā arī atbalsta sniegšanā mācībās pieaugušo neformālās izglītības ietvaros.
Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit.
Foto: Toms Norde
13. decembrī no plkst. 12.00 līdz 24.00 un 14. decembrī no plkst. 12.00 līdz 18.00 militārajā poligonā “Ādaži” Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri veiks kaujas šaušanu ar pašgājējhaubicēm.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies Siguldas Jaunajā pilī. Ģimenes ar bērniem aicinātas piedalīties priekšā lasīšanā un radošās aktivitātēs, kurās bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošas pasakas, stāstus un rotaļas. Pasākumi ļaus iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Pasaku pēcpusdienas notiks decembra otrajā un trešajā nedēļas nogalē Siguldas Jaunās pils svētku zālē plkst. 16.00. Katrā no pasākumiem ar rotaļām priecēs pasaku rūķis, bet ar lasījumiem un stāstiem piedalīsies atpazīstami novadnieki un īpašie viesi.
Pasākumu programma:
Pasākumi ir bez maksas, un gaidīti ir visi – ģimenes, bērni, vecvecāki un ikviens, kurš mīl pasakas un sirsnīgus satikšanās brīžus.
13. decembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirdziņš “Cits Bazārs”, kas ir daļa no izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Fonda AUGT” rīkotā reģionālo pasākumu cikla. Tirdziņā skolēni apmeklētājiem prezentēs un pārdos pašu radītus produktus, gūstot vērtīgu praktisku pieredzi uzņēmējdarbībā.
Tirdziņā būs iespējams iegādāties skolēnu veidotus oriģinālus izstrādājumus – suvenīrus, rotaslietas, izglītojošas spēles un rotaļlietas, mājsaimniecības un skaistumkopšanas preces, veselīgus našķus un daudz ko citu. “Cits Bazārs” jauniešiem sniedz iespēju attīstīt radošumu, prezentēšanas un pārdošanas prasmes, kā arī sagatavoties nākotnes darba tirgum un uzņēmējdarbībai.
“Priecē redzēt, ka skolēnu mācību uzņēmumi arvien plašāk iesakņojas Latvijas skolās – tas pierāda, ka uzņēmējdarbības izglītība vairs nav tikai izvēles priekšmets, bet būtiska mūsdienu prasmju daļa. Mēs īpaši novērtējam skolotājus, kuri iedrošina jauniešus spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā, ļaujot viņiem drošā vidē mācīties, kļūdīties un augt. Skolēnu tirdziņi reģionos ir apliecinājums tam, ka uzņēmēja gars ir dzīvs it visur Latvijā, un jaunā paaudze jau pavisam drīz pievienos reālu vērtību Latvijas ekonomikai,” uzsver Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.
“Skolēnu mācību uzņēmumi sniedz jauniešiem lielisku iespēju jau skolas laikā pārvērst idejas reālos produktos un atklāt savu profesionālo potenciālu. Jau otro gadu turpinām atbalstīt reģionālos pasākumus, lai vēl lielākam skolēnu skaitam būtu iespēja piedzīvot tirdziņu dinamiku un iegūt īstu uzņēmējdarbības pieredzi. Aicinām vietējās kopienas, jo īpaši reģionu uzņēmumus, ieraudzīt, ko spēj mūsu jaunieši, jau esot skolas solā, un novērtēt, kā aug mūsu jaunā uzņēmēju paaudze. Ceram, ka aizvien vairāk reģionālo uzņēmumu uzsāks sadarbību ar skolām, lai atbalstītu bērnu un jauniešu uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanu,” norāda Guna Joma, “Fonds AUGT” vadītāja.
Pasākuma laikā skolēnu uzņēmumi tiks vērtēti vairākās nominācijās, tostarp: “Ilgtspējīga SMU prece/pakalpojums”, “Labākā SMU pārdošanas komanda”, “SMU biznesa potenciāls”, “Sociāli atbildīgs SMU”, “Tehnoloģiskās inovācijas prece/pakalpojums”, “Uz zināšanām balstīts SMU prece/pakalpojums” un “Business Pitch” konkurss.
Reģionālos “Cits Bazārs” pasākumus atbalsta “Fonds AUGT” un ilggadējais SMU programmas partneris Swedbank, kā arī Siguldas novada pašvaldība.
Par SMU programmu
Skolēnu mācību uzņēmumu programma ir mācību metode 4.–12. klašu skolēniem, kas ļauj praksē apgūt uzņēmuma izveidi un vadību, radīt produktus un piedāvāt tos klientiem. Vidēji 22 % programmas absolventu pēcāk iesaistās uzņēmējdarbībā. Metodi atzinusi un izglītības iestādēm iesaka Izglītības un zinātnes ministrija. SMU nav juridiska statusa – tos Latvijā pārstāv JA Latvia, kas ir Junior Achievement Worldwide licences īpašnieks. 2024./2025. mācību gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1700 skolēnu mācību uzņēmumu..
Par Junior Achievement Latvia
JA Latvia ir lielākā izglītības organizācija Latvijā uzņēmējdarbības, karjeras un finanšu pratības jomā, daļa no Junior Achievement Europe un Junior Achievement Worldwide tīkla (42 Eiropas valstis, 112 valstis pasaulē). Kopš 1991. gada JA Latvia nodrošina piekļuvi starptautiski atzītām biznesa izglītības programmām, katru gadu sasniedzot vairāk nekā 120 000 skolēnu. Organizācija regulāri izglīto un iedvesmo arī pedagogus. Par izglītības veicināšanas darbu Junior Achievement Worldwide 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā nominēta Nobela Miera prēmijai un atzīta par vienu no ietekmīgākajām NVO pasaulē.
Decembrī noslēdzās projekts “Mājvārdi – lībisko liecību nesēji Lēdurgas kultūrtelpā”. Projektu realizēja Lēdurgas pagasta biedrība “Smailes” ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja”. Projekta rezultātā izveidota karte ar mājvārdiem un vietvārdiem, kuru skanējums ļoti ticami apliecina saistību ar to lībisko izcelsmi. Karte ir izvietota Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un pieejama ikvienam apmeklētājam.
10. decembrī notika projekta noslēgums ar mājvārdu kartes atklāšanu Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un vēsturnieces Sarmītes Kauliņas stāstījumu par novadpētniecību Lēdurgas pagastā, projekta gaitu un izaicinājumiem. Karte ir papildinājums jau esošajam veikumam lībisko liecību izzināšanā Lēdurgas pagastā – gan augu nosaukumu izpētei, gan Putnu modināšanas tradīcijas iedzīvināšanai, gan videofilmai “Mudurgciema stāsts”.
Kartes ievadā lasāms: “Lēdurgas apkaimes vietvārdi glabā dažādu vēstures laiku liecības, līdzās kādam jaunākam vietas nosaukumam turpat blakus var būt gadsimtiem sens mājas, upes vai citas vietas nosaukums. Visdrīzāk senāko mājvārdu izcelsmei un saknēm vairs nav iespējams izsekot, jo ilgajā vietas nosaukuma mūžā cilvēki to ir lietojuši atbilstoši sava laika valodas izjūtai un izpratnei. Tieši ūdeņu nosaukumi pieder pie visvecākajiem dabas objektu nosaukumiem, un daudzi no tiem ir pārdzīvojuši ne vien vairākas paaudzes, bet pat tautas. Arī Lēdurgas apkaimes ūdeņu nosaukumi ir spilgti liecinieki šīs vietas lībiskajam mantojumam – Aģe, Jugla, Sudurga, Mudurga, Aijažu ezers, Aģes ezers. Taču arī Lēdurgas apkaimes mājvārdos, kaut laika gaitā tie mainās straujāk par citu vietu nosaukumiem, saskatāms novada lībiskais mantojums. Aicinām kartē iepazīt tos mājvārdus, kuros ir saskatāma lībiskā izcelsme vai mājas saimnieku kultūrvēsturiskā saikne ar lībisko mantojumu”.
Apjomīgais projekts realizēts septiņu mēnešu garumā. Tā gaitā apzināti un izpētīti vairāk nekā piecdesmit mājvārdi un vietvārdi, intervēti vairāki mājvietu saimnieki, veiktas mājvietu fotofiksācijas.
Projekta dalībnieki informāciju smēlušies gan Lēdurgas bibliotēkā, gan Turaidas muzejrezervāta arhīvā, gan iedzīvotāju atmiņās un privātajos krājumos.
Mājvārdu projekta rezultāti Lēdurgas pagastā būs daļa no mājvārdu izcelsmes sociolingvistiskā pētījuma Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ietvaros, kas kalpos par pamatu kopīgam zinātniskajam rakstam ar prof. Karla Pajusalu un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas konferences saturam 2026. gadā.
Biedrība “Smailes” izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam, tā vadītājam Valtam Ernštreitam un pētniecei Guntai Kļavai par palīdzību mājvārdu un vietvārdu iespējamās izcelsmes skaidrošanā.
Kopš 2022. gada Siguldas novada Lēdurgas pagasts ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks.
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško
Informējam, ka MFD Mobilā diagnostikas busiņa iepriekš plānotā vizīte 18. decembrī ir pārcelta. Mobilais mamogrāfs ieradīsies Raganā 2026. gada 12. februārī, Saules ielā 1A, pie “Doktorāta”, kur no plkst. 10.00 līdz 17.00 iedzīvotājiem būs iespēja saņemt diagnostikas pakalpojumus – mamogrāfijas un rentgena izmeklējumus.
Mamogrāfija:
– ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli – bez maksas;
– ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kuram ir noslēgts līgums ar NVD – 3 eiro;
– ar nosūtījumu no ārsta, speciālista, kuram nav noslēgts līgums ar NVD – 39 eiro.
Rentgens (plaušām, locītavām un citi):
– viena projekcija ar ģimenes ārsta nosūtījumu – 20 eiro.
Pacientu pieņemšana notiek tikai ar iepriekšēju pierakstu, zvanot uz tālruņa numuru 25431313 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00. Pierakstoties nepieciešams sagatavot personas kodu un tālruņa numuru. Izmeklējumi tiek veikti rindas kārtībā.
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100–64111.
Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumā noteikto, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu būs 130 eiro par tonnu (šobrīd tās apmērs ir 120 eiro par tonnu). Dabas resursu nodokļa likme ir viena no komponentēm, kas tiek ņemta vērā, nosakot atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru.
Pamatojoties uz savstarpēji noslēgtā līguma Nr. 768–2‑043 noteikumiem, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. un 41. pantu, kā arī pašvaldības saistošajiem noteikumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tiks mainīta maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Ievērojot iepriekš minēto, nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa no 2026. gada 1. janvāra būs:
Vienlaikus, ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pantā noteikto, nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ietekmē arī bioloģisko (BIO) atkritumu apsaimniekošanas maksu, kas, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, būs:
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “ZAAO” klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot uz tālruņa numuru 64281250 vai rakstot uz e‑pasta adresi zaao@zaao.lv.