Otrdien, 14. oktobrī, no plkst. 18.00 Inciema torņa zālē ikviens aicināts atzīmēt Anšlava Eglīša 119. dzimšanas dienu. Vakara programmā būs filmas “Puika” seanss, cienās ar tradicionālo Anšlava ābolmaizi un kopā ar kino kritiķiem notiks diskusija par recenzēšanu, aplūkojot gan Anšlava piezīmes par filmu, gan to, kā šī filma tiek vērtēta mūsdienās.
No 1950. gadiem izcilais latviešu rakstnieks, trimdinieks Anšlavs Eglītis darbojās Holivudas preses grupā (Hollywood press corps). Tas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmu zvaigznes, tikties ar aktieriem un kino industrijas pārstāvjiem, par jaunumiem kino pasaulē informēt latviešu lasītājus dažās trimdas zemēs, kā arī piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa”, laureātu nominēšanā. Savus vērojumus rakstnieks apskata grāmatā “Lielais mēmais” (1972), kurā atrodamas bagātīgas ziņas par latviešu un pasaules kino vēsturi.
Divdesmitā gadsimta izskaņā iznāca Anšlava Eglīša filmu recenziju grāmata “Ekrāns un skatuve” Māras Celles salikumā. Tajā lasāmas rakstnieka un žurnālista piezīmes par Holivudas un pašmāju filmām. Viena no recenzētajām filmām ir Aivara Freimaņa “Puika”, par ko Anšlavam nudien bija ko teikt. Tāpēc 119. dzimšanas dienas vakarpusē notiks kopīga filmas “Puika” skatīšanās un diskusija, kurā tiks salīdzināta Anšlava kritika ar šodienas skatījumu un apspriesta filmu recenzēšanas tēma kopumā. Pasākumā viesosies spilgta personība – Dārta Ceriņa.
Dārta Ceriņa galvenokārt darbojas kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada viņa ir lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet kopš 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā. Šobrīd raksta maģistra darbu un drīzumā absolvējot Tartu Universitātes maģistra studijas semiotikā. 2017. gadā absolvējusi LKA bakalaura programmu “Audiovizuālās uz skatuves mākslas teorija”. Pēdējos gados Ceriņa papildinājusi zināšanas, piedaloties skatuves un audiovizuālajai mākslai veltītās zinātniskajās konferencēs, festivālos un meistarklasēs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viņa bijusi viena no programmas veidotājām un komunikācijas izstrādātājām Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam (Baltic Sea Docs), kā arī organizējusi vairākas zinātniskās konferences, meistarklases un, radošās producentes statusā, mākslas notikumus. Veidojusi jaunā teātra festivālu “Homo Novus” un strādājusi par resursu speciālisti, producenti Latvijas Jaunā teātra institūtā. Šobrīd viņa strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā kā kuratore, digitālā kataloga redaktore un autore, līdztekus ir Dailes teātra mākslinieciskās daļas vadītāja un starptautisko projektu kuratore. Kopš 2022. gada Ceriņa ir Holivudas Ārzemju preses asociācijas piešķirtās balvas “Zelta globuss” vērtētāja, kopš 2023. gada ir FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle, bet kopš 2024. gada ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre. Veido iknedēļas recenziju raidījumu “Kur kritiķiem nav vietas” kopā ar Žulijenu Nuhumu Kulibali, kas izskan Latvijas Radio 1 kanālā katru ceturtdienu.
Uz drīzu tikšanos Inciemā!
Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
No 14. oktobra Gaujā, Siguldas novadā, posmā līdz Braslas ietekai Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki uzsāks lašu vaislas zivju zveju. Faktiskā zvejas vieta būs atkarīga no zivju migrācijas un laikapstākļiem.
Šajā laikā upē būs redzami “BIOR” pētnieki un zivjaudzētavu darbinieki, kas veiks saskaņotus un iepriekš plānotus darbus. Visi procesi tiks īstenoti, ievērojot drošības un dabas aizsardzības prasības.
Darbi tiks veikti valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna ietvaros, lai nodrošinātu Latvijas lašu populācijas saglabāšanu un atjaunošanu. Darbu veikšanai tiks izmantota zinātniskā elektrozvejas metode, kas ir saudzīga zivīm – tā zivis tikai īslaicīgi apdullina, ļaujot pētniekiem tās droši un saudzīgi noķert. Lašu vaislinieki tiks iegūti ierobežotā apjomā saskaņā ar Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas nosacījumiem.
Valsts zinātniskais institūts “BIOR” aicina iedzīvotājus būt saprotošiem.
Plašāka informācija par Latvijas lašu populācijas saglabāšanas un atjaunošanas mērķiem un īstenošanu pieejama tīmekļa vietnē bior.lv.
Foto: “BIOR” fotokrātuve
Siguldas novadā sakārtots stāvlaukums pie Roķēnu ūdenskrātuves, kur šovasar notika nelaimes gadījums – automašīna ieripoja ūdenstilpnē.
Lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos, stāvlaukumā atjaunots asfalta segums un veikta betona apmaļu nomaiņa, izveidojot stabilu drošības ietvaru starp brauktuvi un ūdenstilpni.
Sākotnēji tika apsvērta ideja par gumijas atdurēm, tomēr, pateicoties noslēgtajam būvdarbu līgumam, bija iespēja īstenot ilglaicīgāku un drošāku risinājumu – ar betona bortu izbūvi.
Darbi veikti, lai nodrošinātu iedzīvotāju un apmeklētāju drošību, kā arī sakārtotu publiski pieejamo infrastruktūru pie iecienītās atpūtas vietas.
19. oktobrī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā būs iespēja baudīt sarunu šova “Krauze pret Krauzi” jaunās sezonas programmu.
Pēc plašas skatītāju atsaucības un pilnām zālēm 2024. gadā brāļi Arnis un Valters Krauzes ar lepnumu izziņo sarunu vakaru cikla “Krauze pret Krauzi” otro sezonu. Komandai pievienojas arī aktieris Andris Bulis, kura humors, teatralitāte un tautā iemīļotais skatuves šarms sola paplašināt šova dinamiku un radīt vēl vairāk neparedzamu, asprātīgu mirkļu.
“Krauze pret Krauzi” ir izjusts un pārdomāti veidots sarunu šovs ar muzikāliem elementiem, kur humors savijas ar sirsnību, pārsteigumi ar atklātību, un katrs stāsts – ar cilvēcīgu patiesumu.
Vakara gaitā skatītāji tiek aicināti ienirt dzīvās sarunās, ļauties spontānai improvizācijai un baudīt izsmalcinātus muzikālos priekšnesumus Kristapa Krievkalna muzikālās apvienības izpildījumā. Pasākumu bagātina īpaši viesi un saturs, kas uzmeklēts tās apkaimes vēstures lappusēs, kurā šovs viesojas – padarot katru vakaru unikālu un vietai piederīgu.
Pagājušajā sezonā šovs viesojās 20 dažādās Latvijas vietās, kur uz skatuves kāpa virkne sabiedrībā iemīļotu personību – aktieris Raimonds Celms, Ainars Ančevskis un Marija Bērziņa, pavārs Lauris Aleksejevs un virkne tautā iemīļotu dziedātāju – Normunds Rutulis, Ance Krauze, Mārtiņš Kanters, Kārlis Būmeisters, Uģis Roze, Kārlis Kazāks, Andris Ērglis, Ieva Akuratere, Intars Busulis, Jānis Aišpurs, koris “Anima” un citi, kā arī komponisti – Raimonds Tiguls un pat maestro Raimonds Pauls. 2025. gadā sagaidāma vēl daudzveidīgāka programma ar vēl vairāk dzīvīguma, asprātības un sirsnīgu mirkļu.
Pasākuma radošais kodols – brāļi Krauzes – katrs ar 25 gadu pieredzi televīzijas ekrānos un kopā ar veseliem 100 apaļos gados sastrādāto, ir piedzīvojuši visu: no ziņu tiešraidēm līdz šovbiznesam, no Atmodas vēsturiskajiem notikumiem līdz sabiedrības portretiem mūsdienās. Šīs pieredzes atspoguļojas sarunu šovā, kurā humors mijas ar pārdomām, mūzika – ar nostalģiju, un sarunas – ar sirsnību.
Biļetes cena – 20–30 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, uz kuras tiek veikta bioloģiskās lauksaimniecības produktu primārā ražošana, ir iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu.
Atvieglojums piešķirams arī zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuru īpašumā esošajās lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs bioloģisko lauksaimniecību veic cita fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā.
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma apmērs:
Atvieglojumi tiek piešķirti saskaņā ar Siguldas novada pašvaldības domes 2023. gada 16. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 23 “Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Siguldas novadā”.
Papildu nosacījumi atvieglojuma saņemšanai:
Tiesības uz NĪN atvieglojumu ir nākamajā gadā, pamatojoties uz kārtējā gada bioloģiskās lauksaimniecības ražošanu. Lai saņemtu atvieglojumu, Siguldas novada pašvaldībā no 1. novembra līdz 31. decembrim jāiesniedz motivēts iesniegums.
Ja zeme tiek nomāta, iesniegumam jāpievieno zemes nomas līguma kopija, kā arī De minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavota un apstiprināta veidlapa vai tās identifikācijas numurs.
Papildu informācija:
Siguldas novada pašvaldības Attīstības un investīciju pārvaldes Nekustamo īpašumu pārvaldības nodaļas lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksona – tālr. 26341991, e‑pasts: ineta.eriksone@sigulda.lv.
Siguldas novada pašvaldības Finanšu pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Bērze – tālr. 67385830, e‑pasts: kristine.berze@sigulda.lv.
Turpinoties ceļu pārbūvei Siguldā, tiks ieviesti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, tādēļ iedzīvotājiem, uzņēmējiem un viesiem jārēķinās ar izmaiņām satiksmes organizācijā.
9. oktobrī Vildogas ceļā, posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz upei Vējupīte, tiks uzsākta asfalta virskārtas ieklāšana. Darbu veikšanas laikā nebūs iespējams piebraukt blakus esošajiem īpašumiem. Blakusteritoriju īpašnieki ir informēti.
14. oktobra vakarā satiksmei tiks atvērts Lorupes tilts, un uzsākti darbi Lorupes gravā. Īslaicīgi tiks slēgts Kalna ielas pieslēgums pie jaunā apļa. Slēgto posmu iespējams apbraukt, izmantojot Noliktavu ielu.
Sigulda jau izsenis ir rudens galamērķis, bet šoruden novads aicina uz ko vairāk – izbaudīt gadalaiku nesteidzīgi, ar visām maņām, atklājot gan labi zināmas vietas, gan jaunus piedzīvojumus.
Pastaigas dabā un rudens ainavas
Rudens Siguldā nozīmē Gaujas senlejas krāsu gammu un nesteidzīgas pastaigas pilsētā un apkārtnē. Pēc vērienīgajiem centra pārbūves darbiem Sigulda kļuvusi par pievilcīgu vietu, kur baudīt atpūtu kafejnīcās un sakārtotajās ielās. Plašāka rudens izzināšana ved uz Lēdurgas dendroparku ar vairāk nekā 1000 koku un augu sugām, Mores kauju parku un briežu dārzu, Mālpils dabas taku un mājražotāju tirdziņiem, kā arī Inčukalna Medību pili un iespaidīgo Velnalu. Inciemā īpašu interesi guvusi rakstnieka Anšlava Eglīša ekspozīcija, kas aktualizējusies pēc seriāla “Pansija pilī”.
Aktīvā atpūta un piedzīvojumi
Sigulda ir arī aktīvu izaicinājumu galamērķis. Šosezon jaunums ir pirmais paddle tenisa laukums Vidzemē “Modžo padel” un “Siguldas labirints”, kas apvieno pastaigu ar spēles elementiem. Novadā pieejamas arī trīs disku golfa trases, golfs, futbolgolfs. Interaktīvu piedzīvojumu cienītājiem pieejamas mobilās spēles “Tūrists Siguldas pilsētā”, “Latvijas ekspedīcija”, “Roadgames” un “Izcilpo Siguldas novadu”. Plašāk – šeit.
Kultūra un jaunas pieturvietas
Siguldas rudens kultūras dzīvi bagātina koncertzāles “Baltais flīģelis” 25. sezona un “Siguldas devons” ar jau astoto sezonu. Turaidas muzejrezervātā oktobris ir Krišjāņa Barona 190. jubilejas mēnesis ar pārgājieniem un notikumiem, ko iespējams apvienot ar jaunās brīvdabas interaktīvās ekspozīcijas “Dabas pērles” apmeklējumu. Savukārt iespēja izzināt Siguldas Jauno pili īpašā 1930. gadu noskaņā būs 25. oktobrī, kad norisināsies Leģendu nakts.
Šoruden novads kļuvis bagātāks ar jaunām kultūrvietām – Siguldā atvērta kultūrtelpa “Blaumanis”, bet Mālpilī “Zemeņu muiža” piedāvā koncertus un meistarklases. Pie Gaujas durvis vēris “Žuļiku muzejs”, kas rotaļīgā veidā stāsta par maluzvejniecības vēsturi un papildina ekspozīciju “Gaujas plostnieku stāsts”.
Garšas, labsajūta un naktsmītnes
Siguldas rudens ir piemērots nesteidzīgai atpūtai ar gardām maltītēm un labsajūtas pieredzi. Restorāni un kafejnīcas piedāvā sezonālos ēdienus. Mālpilī katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā norisinās mājražotāju tirdziņi, bet Siguldas tirgū – tirgus dienas ar vietējiem labumiem.
Naktsmītņu klāsts kļūst arvien daudzveidīgāks – no muižām un viesu namiem līdz modernām dizaina brīvdienu mājām. Pēdējā gada laikā piedāvājumam pievienojušās “Hotel Senleja” un “Siguldas skati”. Savukārt īpašu pieredzi sniedz “Ziedlejas” un labsajūtas procedūras Krimuldas muižā, centrā “Malus” vai neparastā relaksācija bišu dziedinātavā “Montia Zummotava”. Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā iespējams rudeni izmantot arī veselības atjaunošanai. Plašāk – šeit.
Vairāk informācijas
Plašāka informācija par rudens aktualitātēm, tūrisma objektiem un maršrutiem pieejama tīmekļvietnē tourism.sigulda.lv, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Ausekļa iela 6, Sigulda) un Gaujas Nacionālā parka informācijas centrā “Gūtmaņala” (Turaidas iela 2A, Sigulda).
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja
Monta Lūsare
Foto: Viktorija Maško
Pašvaldība organizē vairāku nekustamo īpašumu izsoles. Izsoles notiek elektroniski tīmekļa vietnē izsoles.ta.gov.lv. Pieteikšanās izsolēm notiek līdz 28. oktobrim. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 67800946.
Dalībniekiem, piesakoties izsolēs, jāsamaksā nodrošinājums, ieskaitot to Siguldas novada pašvaldības kontā LV35UNLA0050021519671, kas atvērts AS “SEB banka” (kods UNLALV2X).
Izsoles tiek organizētas šādiem pašvaldībai piederošiem nekustamajiem īpašumiem:
Izsoles dalībniekiem visiem norēķiniem jāizmanto attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas kredītiestādes norēķinu konts. Finanšu līdzekļi, kas nekustamo īpašumu darījumu gadījumos (arī izsoles nodrošinājuma samaksa) Siguldas novada pašvaldības kontā tiek ieskaitīti no trešo personu kredītiestādes kontiem, tiek atgriezti šīm trešajām personām un netiek ieskaitīti kā samaksa par darījumu.
Piedāvātā augstākā maksa par nosolīto nekustamo īpašumu pilnā apmērā jāsamaksā 30 kalendāro dienu laikā no izsoles dienas. Samaksā par nekustamo īpašumu tiek iekļauts samaksātais nodrošinājums.
Piesakoties izsolei, dalībnieks apliecina, ka ir iepazinies ar izsoles noteikumiem, tai skaitā ar pielikumiem, saturu, atzīst to par pareizu, saprotamu un atbilstošu normatīvo aktu prasībām.
Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar daudzveidīgiem pasākumiem, kuros piedalīties aicināts ikviens.
11. oktobrī plkst. 13.00–14.30 notiks sarunu pastaiga Dainu kalnā “Dainu kalna un Induļa Ojāra Rankas skulptūru unikalitāte šodienas acīm” ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju Artu Vārpu un mākslinieci, tēlnieka Induļa Ojāra Rankas meitu, Ilzi Egli.
18. oktobrī plkst. 10.00–18.00 norisināsies Krišjāņa Barona pārgājiens ar uzdevumiem sadarbībā ar Ziedoņa muzeju. Maršruts: Krišjāņa Barona piemineklis Siguldā–mājas “Dainas”–talka Krišjāņa Barona takā, kas tiek organizēta sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Pārgājiena noslēgums notiks Dainu kalnā kopā ar tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas” un folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu.
31. oktobrī plkst. 10.00 pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā notiks pasākums “Rīts ar tautasdziesmu. Krišjānim Baronam – 190”. Ikviens visas dienas garumā aicināts dalīties ar savu mīļāko tautasdziesmu.
Oktobrī skolēniem un citiem interesentiem tiks piedāvāta jauna interaktīva programma Dainu kalnā, kur, meklējot un risinot uzdevumus, dalībnieki atklās dainu pasauli un labāk iepazīs Induļa Rankas radītās skulptūras. Programmas izveidē iesaistījušies Ziedoņa klases pārstāvji sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Krišjānis Barons (1835–1923) plašākai sabiedrībai vislabāk pazīstams ar savu darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Tomēr viņa interešu loks un ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir daudz plašāks. Viņš bijis skolotājs, valodnieks un tulkotājs, viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājs. Viņš publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, interesējies par matemātiku, astronomiju, ģeogrāfiju u. c., kā arī sagatavojis un izdevis vairākus populārzinātniskus un izglītojošus darbus. Sava mūža pēdējo vasaru, 1922. gadā, Krišjānis Barons dzīvoja Turaidā “Dainu” mājās.
Plašāka informāciju, zvanot uz tālruņa numuru 26542116 (Ieva Malceniece). Uzzināt vairāk par pārgājienu var, zvanot uz tālruņa numuru 26357008 (Jānis Holšteins).
16. oktobrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku Eduardu Aivaru, kurš īstajā vārdā pazīstams kā Aivars Eipurs.
Sarunas tēmas: vai Latvija ir dzejnieku zeme; literārā akadēmija jaunajiem literātiem; dzejnieks un sabiedrība; uztveres stereotipi, saprotamā un nesaprotamā dzeja; cenzūra un pašcenzūra; dzeja un politika, godīgums pret sevi un citiem; grūti un viegli uztverama dzeja; atzinības un balvu nozīme radošajam procesam; dzejnieks – profesija vai hobijs, dzejas kritika šodien; literārās ietekmes, atdzejas pienesums un nozīme nacionālajai literatūrai; un citas.
Dzirdēsiet arī dzejoļus autora lasījumā.
Dzejnieks Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, ir vienpadsmit dzejas krājumu autors; jaunākais, “Acu dzīres”, iznācis šogad, augusta vidū. Izgudrojis dzejoļus ar gariem virsrakstiem. Dzejas krājums ”Ainava kliedz” (1996) kritikās atzīts par vienu no labākajiem 20. gadsimta 90. gados, kurš ietekmējis jaunākus dzejniekus. Par dzejas krājumu “Es pagāju” (2001) saņēmis gan Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), gan Dzejas dienu balvu (2002), kurai nominēts arī krājums “Jauns medus” (2006). Par dzejas krājumu “Sakvojāžs” ticis nominēts Literatūras gada balvai un ieguvis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” (2012). Krājums “Parādības” bijis par pamatu dzejas izlasēm angļu un krievu valodās (abas 2018. gadā), bet krājums “Dzejoļu remonts” (2020) nominēts žurnāla “Domuzīme” balvai. Dzejas kopas iekļautas latviešu dzejas antoloģijās arī citās valodās, kā arī publicētas atsevišķi gan drukātajā periodikā, gan interneta izdevumos. Dzejoļi iekļauti 2023. gadā Somijā iznākušajā izlasē “Pieci viri laivā”. Lietuvā drīz nāks klajā Aivara dzejas un īsprozas jeb minimu, paša radītā žanra, izlasei, kuras autors paraksta ar savu īsto vārdu. Latviski iznākušas trīs minimu grāmatas. Divas no tām tulkotas arī Braila rakstā. No paša tulkojumiem izceļami V. B. Jeitsa un Dž. Donna dzejoļi. Jaunākais veikums – dažu Mikelandželo sonetu atdzejojumi.
Aivars dzimis Saulkrastu pusē, toreizējā Pabažu ciemā, desmit kilometrus no jūras. Studējis baltu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem slimnīcā, bijis galvenais redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors žurnālos un avīzēs, rakstījis slejas par aktuāliem kultūras notikumiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saistīts ar jauno literātu nometni “Aicinājums”, bet, sākot ar 2005. gadu, ir Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, strādā ar dažāda vecuma autoriem, gan iesācējiem, gan turpinātājiem. Kopš 2019. gada ir izglītības programmu kurators Jāņa Akuratera muzejā.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija) u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču. Kultūras centra “Siguldas devons” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Uzņēmuma SIA “Modern House” pārstāvji piedalījās Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītē Hamburgā un Rostokā kopā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Vizītes mērķis bija stiprināt Latvijas un Vācijas sadarbību uzņēmējdarbības, inovāciju un ilgtspējīgas attīstības jomās, kā arī iepazīt modernas pilsētvides un būvniecības tendences.
Delegācijas programmā bija iekļauta vizīte HafenCity University Hamburg (HCU) un HafenCity – vienā no Eiropas lielākajiem pilsētattīstības projektiem, kur tika iepazīti inovatīvi risinājumi arhitektūrā, būvinženierijā un ilgtspējīgā pilsētplānošanā. Tāpat delegācija apmeklēja uzņēmumu “ScanHaus Marlow”, kas ir viens no vadošajiem rūpnieciski ražoto koka māju ražotājiem Vācijā, piedāvājot modernus un videi draudzīgus risinājumus māju būvniecībā.
Latvijas un Vācijas uzņēmēji tikās arī Vācu–Latviešu biznesa dienā “Turning Innovation into Resilience: Energy, Technology, Infrastructure”, kur tika pārrunātas sadarbības iespējas enerģētikas, tehnoloģiju un infrastruktūras jomās.
Uzņēmuma “Modern House” pārstāvji atzīst, ka dalība šajā vizītē sniegusi vērtīgu ieskatu Vācijas pieredzē ilgtspējīgā būvniecībā un pilsētattīstībā, kā arī jaunus kontaktus un sadarbības iespējas ar Vācijas uzņēmumiem un institūcijām. Pieredzes apmaiņa veicinājusi jaunas idejas un stiprinājusi izpratni par inovāciju un energoefektivitātes nozīmi būvniecības nozarē.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece uzņēmējdarbības jautājumos Ina Stupele uzsver: “Uzņēmums, ar kuru varam lepoties. Viņi rada modernas un energoefektīvas koka karkasa un moduļu mājas, attīstot dzīvojamo fondu mūsu novadā un nesot Siguldas vārdu plašāk Latvijā un arī ārpus tās. Lepojamies ar mūsu uzņēmējiem, kuri ar savu darbu un idejām veido ilgtspējīgu un skaistu vidi nākotnei.”
Vizīte Vācijā kļuva par nozīmīgu platformu pieredzes apmaiņai, inovāciju ieviešanai un sadarbības stiprināšanai starp Latvijas un Vācijas uzņēmumiem, vienlaikus apliecinot Siguldas novada uzņēmēju profesionalitāti un starptautisko redzējumu.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Adven Sigulda” (reģ. Nr.40003709385; juridiskā adrese: Pulkveža Brieža iela 109, Sigulda, LV-2150) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2010. gada lēmumu Nr. 1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”, un pamatojumu jaunajam tarifam.
Noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 30. septembrim:
| Sabiedriskā pakalpojuma veids | Spēkā esošais tarifs EUR/MWh (bez PVN) | Noteiktais tarifs, EUR/MWh (bez PVN) | Noteiktā tarifa palielinājums/ samazinājums (%) |
| Siltumenerģijas ražošana | 68.90 | 69.45 | 0.8% |
| Siltumenerģijas pārvade un sadale | 29.68 | 29.79 | 0.4% |
| Siltumenerģijas tirdzniecība | 0.78 | 0.78 | 0.0% |
| Akcīzes nodokļa komponente | 0.22 | 0.22 | 0.0% |
| Neparedzētie ieņēmumi/izdevumi | -3.99 | -3.99 | 0.0% |
| Siltumenerģijas ražošanas gala tarifs | 95.59 | 96.25 | 0.7% |
Noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs no 2026. gada 1. oktobra:
| Sabiedriskā pakalpojuma veids | Spēkā esošais tarifs EUR/MWh (bez PVN) | Noteiktais tarifs, EUR/MWh (bez PVN) | Noteiktā tarifa palielinājums/ samazinājums (%) |
| Siltumenerģijas ražošana | 68.90 | 69.45 | 0.8% |
| Siltumenerģijas pārvade un sadale | 29.68 | 29.79 | 0.4% |
| Siltumenerģijas tirdzniecība | 0.78 | 0.78 | 0.0% |
| Akcīzes nodokļa komponente | 0.22 | 0.22 | 0.0% |
| Neparedzētie ieņēmumi/izdevumi | 0.00 | 0.00 | 0.0% |
| Siltumenerģijas ražošanas gala tarifs | 99.58 | 100.24 | 0.7% |
Noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nebūs pieņēmusi un publicējusi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu. Noteiktā tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar kurināmā izmaksu izmaiņām.
No noteiktā tarifa spēkā stāšanās datuma nepiemēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes ar 2025. gada 28. augusta lēmumu Nr. 72 “Par SIA Adven Sigulda siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem” apstiprināto tarifu, kas 2025. gada 29. augustā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (2025, Nr. 166).
Iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu un noteiktā (piedāvātā) tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu lietotājs var SIA “Adven Sigulda” birojā Pulkveža Brieža ielā 109, Siguldā, LV-2150, katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00, iepriekš sazinoties (tālruņa numurs 67973565, e‑pasta adrese sigulda@adven.com).
Priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt Pulkveža Brieža ielā 109, Siguldā, LV-2150, elektroniskā pasta adrese sigulda@adven.com, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Skanstes ielā 25, elektroniskā pasta adrese sprk@sprk.gov.lv septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.