Turaidas muzejrezervātā ir ieradušies Eiropas mantojuma brīvprātīgie, lai no 19. jūlija līdz 1. augustam kopīgi piedalītos starptautiskā projektā, praktiski atjaunojot un kopjot Turaidas vēsturiskā centra kultūrainavu, izmantojot tradicionālās metodes. Projekta mērķis ir integrēt vēsturisko pļavu apsaimniekošanu ar mūsdienu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, sniedzot praktisku ieguldījumu muzejrezervāta attīstības stratēģijā.
Kultūras mantojuma brīvprātīgie sabraukuši no Eiropas valstīm – Itālijas, Īrijas, Vācijas, Bulgārijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Nīderlandes, kā arī no ASV.
Šo divu nedēļu laikā brīvprātīgie pētīs pļavu augu izmantošanu tautas medicīnā, tekstila krāsošanā un rituālos; sertificēta restauratora uzraudzībā iepazīs pļavas ziedu gleznojumus uz vēsturisko muižas ēku sienām; ievācot pļavas sēklas, piedalīsies Turaidas muzejrezervāta zālāju atjaunošanas un apsaimniekošanas plāna realizācijā, kā arī piedalīsies meistardarbnīcās, kurās iepazīs siena sagādes darba rīkus, to pagatavošanu un paši piedalīsies siena pļaušanā, grābšanā un pareizā kaudzes izveidošanā uz zārdiem. Projekta laikā ārvalstu dalībniekiem būs iespēja prezentēt savu pieredzi un salīdzināt mantojuma saglabāšanas izaicinājumus Eiropas mērogā.
Eiropas mantojuma brīvprātīgos būs iespējams satikt pasākumā “Siena diena Turaidā”, kas notiks 25. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00. Visā pasākuma laikā viņi darbosies kopā ar muzejrezervāta pārstāvjiem, kā arī dalīsies ar savu pieredzi sarunu laikā “Eiropas pļavu stāsti” plkst. 14.30–15.30, kas notiks Klaušinieku mājā.
Šis starptautiskais projekts notiek, sekmīgi sadarbojoties Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustībai, Eiropas mantojuma zīmes birojam un Turaidas muzejrezervātam.
2026. gadā tiek realizēti 17 mantojuma brīvprātīgo projekti nozīmīgos Eiropas pieminekļos, tostarp astoņi UNESCO Pasaules mantojuma objekti Vācijā, Rumānijā, Grieķijā, Melnkalnē, kā arī citi: viduslaiku katedrāles un pilis, nozīmīgas kultūrainavas ar vēsturiskiem tiltiem, papīra dzirnavām, kalnrūpniecības un autentiskiem tradicionālās tautas arhitektūras objektiem, vēsturiski dārzi un kapsētas.
Turaidas muzejrezervāts kopš 2021. gada lepojas ar Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina objekta būtisko lomu Eiropas kopīgajā vēsturē un vērtību sistēmā. Šis projekts stiprina Turaidas kā dzīvas, starptautiski atvērtas kultūrainavas statusu un veiksmīgi attīstās arī sadarbība ar Eiropas mantojuma zīmes biroju, kas sniedz finansiālu ieguldījumu projekta realizēšanā. Plašāka informācija par Eiropas mantojuma zīmi, kopienu un aktivitātēm pieejama tīmekļa vietnē ehl-bureau.eu.
Eiropas mantojuma brīvprātīgo programma (European Heritage Volunteers) specializējas kultūras mantojuma saglabāšanā, apvienojot brīvprātīgo darbu ar praktisku apmācību. Apmācību kursi aptver plašu prasmju klāstu, kas saistīti ar tradicionālo amatniecību (namdaru darbi, mūrēšana, darbs ar kaļķa javu un māla tehnikām), kultūrainavu uzturēšanu (vēsturisko dārzu, parku un taku atjaunošana), kā arī dokumentēšanu (mantojuma objektu uzmērīšana, fotografēšana un inventarizācija). Organizācija 2025. gadā ir saņēmusi Eiropas mantojuma (Europa Nostra) balvu kategorijā “Izglītība, apmācība un prasmes”. Šis ir augstākais pagodinājums kultūras mantojuma nozarē Eiropā. Plašāka informācija par Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustību un darbību pieejama tīmekļa vietnē heritagevolunteers.eu.
Foto: E. Semanis
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
12. septembrī visā Latvijā norisināsies Latvijas pirts diena, kuras laikā arī Siguldas novada pirtnieki, pirts saimnieki, viesu māju saimnieki un pirts pakalpojumu sniedzēji aicināti atvērt pirts durvis apmeklētājiem un iepazīstināt interesentus ar īstu latviešu pirts pieredzi.
Dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko iesaistes veidu:
Dalība Latvijas pirts dienā sniegs iespēju popularizēt savu darbu, iepazīstināt apmeklētājus ar piedāvājumu, iegūt jaunus klientus un sadarbības iespējas, kā arī veicināt latviešu pirts tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Informācija par dalībniekiem tiks publicēta interaktīvajā Latvijas pirts kartē, biedrības “Latvju Pirts un SPA Asociācija” tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos.
Dalību Latvijas pirts dienā iespējams reģistrēt, aizpildot pieteikuma formu šeit. Organizatori aicina kļūt par vienu no 100 Latvijas pirtīm, kas 12. septembrī vienlaikus vērs durvis apmeklētājiem visā Latvijā.
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.latvjupsa.lv.
Biedrība “Latvju Pirts un SPA Asociācija” ir nevalstiska organizācija, kas kopš 2017. gada apvieno pirtniekus, pirtsmīļus un pirts saimes no visas Latvijas. Asociācijas mērķis ir saglabāt, attīstīt un popularizēt latviešu pirts tradīciju kā dzīvu Latvijas kultūras mantojumu, veidojot spēcīgu Latvijas pirts kustību kā saliedētu kopienu, kurā ikviens var atrast savu vietu, godāt šo tautas vērtību un nodot to nākamajām paaudzēm.
Sniedzot iespēju novadniekiem apgūt jaunas un papildināt jau esošās zināšanas tehnoloģiju jomā, augustā Siguldā ar daudzveidīgām aktivitātēm norisināsies Tehnoloģiju mēnesis. Lai veicinātu interesi par robotiku, Tehnoloģiju mēneša ietvaros no 14. līdz 16. augustam Siguldas novada Jaunrades centrā, Raiņa ielā 3, Siguldā, notiks Cīņas robotu hakatons, kurā aicināti piedalīties Siguldas novada robotikas entuziasti un ikviens interesents. Hakatonu organizē Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar Siguldas novada Jaunrades centru.
Hakatonā komandās būs iespēja izveidot funkcionālu sacensību kaujas robotu, kas balstīts uz Latvijas Robotikas čempionāta Antweight robotu disciplīnas
.Kaujas robotu veidošana ietver dažādas prasmes, kas aptver vairākas disciplīnas:
Kopumā kaujas robotu veidošana ir praktisks, daudznozaru darbs, kas veicina radošumu, kritisko domāšanu un komandas darbu. Dalībnieki ne tikai iegūst praktiskās iemaņas inženierzinātnēs un tehnoloģijās, bet arī attīsta konkurences garu un aizraušanos ar inovācijām robotikā.
1. augustā no plkst. 11.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus uz radošo semināru izglītības programmas rakstniecībā ietvaros, kurā varēs noklausīties rakstnieku Ingas Ābeles, Ilzes Jansones un Gunta Bereļa lekcijas un saņemt atbildes uz jautājumiem par literāru darbu rakstīšanu.
Semināra programma
Plkst. 11.00–12.00 rakstnieks Guntis Berelis nolasīs lekciju “Ar mietu pa pieri. Ko rakstniekam pasākt ar kritiku un kā kritikas negantajās krustugunīs izsargāties no nervu sabrukuma”. Vai literatūras kritiķis ir ērce, kas piezīdusies literatūras miesai un sūc laukā tās dzīvību? Kas vispār ir literatūras kritika un kāda ir tās loma kultūras procesā? Vai kultūra spējīga pastāvēt bez reflektējošajiem žanriem? Visbeidzot – kā rakstniekam izdzīvot un vēl saglabāt saprātu? Arī par dažādajiem kritikas žanriem, par spēju domāt metaforās, literatūras pašapzināšanos un pašrefleksiju, objektivitātes un subjektivitātes ilūziju, hronisko latviešu literatūrkritikas agonijas stāvokli un daudzām citām lietām, kas apslēptas literatūras zemdegās. Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jautājumiem.
Plkst. 12.00–13.00 rakstniece Ilze Jansone nolasīs lekciju “Rakstnieks ir nodarbošanās, kam pakļauta visa dzīve”. Radošajā nodarbībā tiks pārrunāti iemesli (un cēloņi), kas cilvēku mudina nodarboties ar literatūru, un šīs izvēles sekas. Pieskarsimies jautājumiem, kāpēc rakstniekam ir svarīgi vispirms iemācīties lasīt, vai katrs stāsts ir pelnījis nonākt uz papīra, kāda nozīme literatūrā ir valodai un vai vispār ir iespējams iemācīties rakstīt. Rakstniece sola iepazīstināt ar “jaunā rakstnieka baušļiem”. Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jautājumiem.
Plkst. 13.00–13.15 kafijas pauze.
Plkst. 13.15–14.15 rakstniece Inga Ābele nolasīs lekciju “Skrejceļi, strupceļi un piektā stūra meklējumi literāru darbu radīšanas procesā”. Rakstniece stāstīs par veidiem, kā saklausīt savu tekstu starp pasaules trokšņiem, kā to piefiksēt un ļauties plūdumam. Kā atbrīvoties no stinguma, kad vārds izliekas sasalis ledū. Paņēmieni, kā iegūt distanci un palūkoties uz rakstīto no malas. Drosme izsvītrot. Sākums un beigas, un distances garums. Maratons, pusmaratons un sprints. Otrā, trešā un ceturtā elpa. Kur ņemt enerģiju? Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jūsu jautājumiem.
Plkst. 14.15–16.00 individuālas konsultācijas par iepriekš iesūtītiem prozas darbiem.
Pieteikšanās radošajam semināram un individuālām konsultācijām, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Dalība – bez maksas.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Piektdien, 17. jūlijā, Siguldā norisinājās Siguldas novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas sanāksme. Tajā kopā ar operatīvajiem dienestiem un jomu speciālistiem tika apspriesti jautājumi par rudenī gaidāmajām visaptverošām valsts aizsardzības mācībām “Namejs 2026” apdraudējuma pārvarēšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanai. Pastiprināta uzmanība tika veltīta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām krīžu pārvaldībā. Sēdes noslēgumā Pašvaldības policijas darbinieki demonstrēja pašvaldības rīcībā esošo tehniku.
Komisijas locekļi apsprieda visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” taktiskā līmeņa aktivitāšu aprakstu un tā ieviešanu Siguldas novada pašvaldībā, piemēram, komisijas sagatavošanu darbam un darba organizāciju, krīzes komunikāciju, evakuācijas principus, digitālos risinājumus iedzīvotāju apziņošanā un citos jautājumos, kā arī sadarbību ar nevalstisko organizāciju sektoru.
Sēdē tika pārrunāta arī sadarbības pilnveides iespējas ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju un iedzīvotāju biedrībām Siguldas novadā, kas spētu nodrošināt dažāda veida atbalstu krīzes pārvarēšanas pasākumos.
Sēdes otrajā daļā tika apspriesti jautājumi par civilās aizsardzības plāna papildināšanu un gatavības pasākumiem kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai. Pašvaldības teritorijā atrodas vairāki kultūrvēsturiski un aizsargājumi objekt, tāpēc svarīgi izstrādāt vienotus rīcības algoritmus un kārtību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai apdraudējuma gadījumā. Savus priekšlikumus un pieredzi sanāksmē prezentēja Turaidas muzejrezervāta vadība.
Sēdes vadītājs Linards Kumskis informēja komisiju, ka šogad uzsākts darbs pie iedzīvotāju un pašvaldības darbinieku semināriem civilajā aizsardzībā. Kopumā kopš gada sākuma 2026. gadā Siguldas novadā ar nozaru speciālistiem un iedzīvotājiem aizvadītas 40 tikšanās par civilās aizsardzības jautājumiem. Uzlabota savstarpējā sadarbība ar iedzīvotājiem un institūcijām gatavībai un noturībai ārkārtas situācijās, apspriesti jautājumi par evakuāciju un citiem tematiem.
Sanāksmes noslēgumā komisijas locekļi iepazinās ar Siguldas novada pašvaldības policijas rīcībā esošo tehniku un aprīkojumu novērošanai no gaisa.
Programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) kontaktpunkts Latvijā 24. jūlijā plkst. 10.00 aicina piedalīties informatīvā vebinārā par aktuālajiem CERV programmas projektu uzsaukumiem.
Vebināra programma:
Vebinārā būs iespēja uzzināt par projektu uzsaukumu mērķiem, finansējuma iespējām, projektu iesniegšanas termiņiem un pieteikšanās nosacījumiem.
Dalībai vebinārā nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Plašāka informācija un reģistrēšanās pieejama Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē.
Eiropas Komisija ir izsludinājusi CERV programmas “Dafne” 2026. gada projektu uzsaukumu, kas sniedz finansējuma iespējas organizācijām, kuras darbojas ar dzimumu saistītas vardarbības, vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērniem novēršanas un apkarošanas jomā.
Šī gada uzsaukumā atbalsts paredzēts projektiem, kas stiprina atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzlabo cietušo un vardarbību pārdzīvojušo personu aizsardzību un atbalstu; veicina ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu; sekmē Stambulas konvencijas un ES tiesību aktu īstenošanu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas jomā; stiprina integrētas bērnu aizsardzības sistēmas un starpnozaru sadarbību.
Projektu pieteikumus var iesniegt līdz 2026. gada 3. novembrim plkst. 17.00 (CET).
Ieinteresētās organizācijas aicinātas savlaicīgi iepazīties ar uzsaukuma nosacījumiem un uzsākt projektu pieteikumu sagatavošanu. Plašāka informācija pieejama šeit.
Šajā nedēļas nogalē Siguldas novadā gaidāmas daudzveidīgas aktivitātes, sākot no dažādiem koncertiem līdz pat enerģiskām sporta spēlēm un svētkiem visas dienas garumā. Piektdien un sestdien Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē norisināsies Apkaimes svētki 2026 pulcējot iedzīvotājus un viesus ar plašu notikumu programmu. Kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta Siguldas novada mākslinieku izstādes “Ex opere”.Sestdien Gaujas pludmalē Siguldā sportiska gaisotne turpināsies līdz pat vēlam vakaram – notiks “Mamanet nakts turnīrs Siguldā 2026”, pulcējot sieviešu komandas no visas Latvijas. Ziemeļu kapsētā notiks kapusvētki, aicinot kopīgi pieminēt tuviniekus.
Piektdiena, 17. jūlijs
Plkst. 9.15 dienas centrā “Iespēju māja” notiks vingrošanas grupa “Ritmas”.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.00 dienas centrā “Iespēju māja” notiks rokdarbu grupas “Hobijparks” nodarbība.
Plkst. 11.00 Gaujas Kopienas centrā notiks iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
No plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē norisināsies Apkaimes svētki 2026 pulcējot novada iedzīvotājus un viesus, ģimenes un draugus, lai divu dienu garumā baudītu koncertus, izklaides un kopā būšanas prieku. Plašāka informācija.
Sestdiena, 18. jūlijs
No plkst. 10.00 Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē norisināsiesApkaimes svētki 2026 pulcējot novada iedzīvotājus un viesus, ģimenes un draugus, lai divu dienu garumā baudītu koncertus, izklaides un kopā būšanas prieku. Plašāka informācija.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas nodarbība – apļa treniņš Spēka zālē. Priekšrocība maznodrošinātajiem ar Sociālā dienesta atzinumu.
Plkst. 13.00 Kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies Siguldas novada mākslinieku izstādes “Ex opere” atklāšana.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 16.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīcā izskanēs slavas un pielūgsmes mūzikas koncerts “Dziesmu diena”, kurā kopīgā muzicēšanā vienosies vairāk nekā 100 dziedātāju un instrumentālistu no Latvijas baptistu draudzēm. Koncertā skanēs dziesmas ar Psalmu un citu Bībeles tekstu vārdiem, kas aicinās klausītājus piedzīvot mūzikas spēku, ticības stiprinājumu un kopības sajūtu. Tā būs īpaša iespēja baudīt daudzbalsīgu skanējumu un dažādu paaudžu mūziķu kopīgu kalpošanu caur dziesmu. Ieeja bez maksas. Būs iespēja ziedot. Papildu informācija.
No plkst. 17.00 Gaujas pludmalē Siguldā sportiska gaisotne turpināsies līdz pat vēlam vakaram – notiks “Mamanet nakts turnīrs Siguldā 2026”, pulcējot sieviešu komandas no visas Latvijas. Sacensību dalībniecēm būs iespēja cīnīties ne tikai par godalgotajām vietām, bet arī par turnīra atbalstītāju sarūpētajām balvām. Plašāka informācija.
Svētdiena, 19. jūlijs
Plkst. 10.00 Siguldas Jaunās pils dārzā koncertu sērijā “Muzikālās brokastis” izskanēs senās mūzikas programma “Brokastis ar grācijām”. Pirmoreiz kopīgā programmā apvienojušās trīs spilgtas un starptautiski pieredzējušas solistes – soprāni Terēze Gretere, Ilze Grēvele-Skaraine un Nora Kalniņa, sadarbībai pieaicinot klavesīnisti Gertrūdu Kraukstu. Šāds sastāvs Latvijas koncertvidē ir retums, tāpēc 16. un 17. gadsimta itāļu muzikālajā mantojumā sakņotais repertuārs klausītājiem būs īpašs muzikāls piedzīvojums. Programmā skanēs skaņdarbi trim, divām un vienai balsij, atklājot kaislīgas mīlestības stāstus, dabas iedvesmotas noskaņas, mīlas sāpju pilnus pārdzīvojumus, spilgtus sieviešu iekšējos monologus un mitoloģijas noslēpumaino pasauli. Ieeja koncertos no plkst. 10.00. Ieeja – bez maksas. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Pils paviljonā.
Plkst. 10.00 Turaidas skolas laukumā norisināsies Latvijas beisbola līgas spēles.
Plkst. 15.00 Ziemeļu kapsētā notiks kapusvētki, luterāņu svētbrīdis. Plkst. 14.00 luterāņu svētbrīdis un plkst. 15.00 katoļu svētbrīdis.
Izstādes un aktivitātes
Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau trešo gadu organizē konkursu – Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2026”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk nekā 30 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 184 000 balsis.
Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2026” ir aicinājums ikvienam domāt par kopienas dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.
Konkursa balvu fonds ir 7000 eiro. Trīs finālisti katrā no piecām nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (1000 eiro katras nominācijas uzvarētājam), un viens no finālistiem iegūs galveno balvu – 2000 eiro prēmiju.
Dalība konkursā ir bez maksas. “Gada balvas 2026” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija uzsāks vērtēšanu.
Konkursa pieteikumus vērtēs konkursa komisija, piešķirot punktus par pagalma ilgtspēju, estētiskumu, novitāti, efektivitāti, oriģinalitāti, ietekmi uz pilsētvidi, unikalitāti, ieguldījumu vides aizsardzībā, bioloģiskās daudzveidības veicināšanā un ainavas kvalitātē, sabiedrības iesaisti, kā arī finansiālā ieguldījuma un rezultāta samērīgumu.
Gada balvas nominācijas:
Speciālās balvas:
Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2026” laikā, kas notiks 1. oktobrī Rīgā, ATTA centrā.
Plašāka informācija par konkursu, kā arī pieteikuma anketa pieejama tīmekļa vietnē www.majoklis.lv.
Saistībā ar būvprojekta “Ausekļa un Šveices ielas seguma atjaunošanas darbi” īstenošanu no 15. līdz 17. jūlijam būs noteikti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi Ausekļa un Šveices ielā, Siguldā.
Trešdien, 15. jūlijā, satiksmei tiks slēgts aptuveni 120 metru garš Šveices ielas posms, sākot no Mazās ielas. Satiksme tiks novirzīta pa Mazo ielu un Ausekļa ielu.
Savukārt ceturtdien, 16. jūlijā, un piektdien, 17. jūlijā, satiksmes ierobežojumi plānoti Ausekļa ielā posmā no Mazās ielas līdz Šveices ielas krustojumam. Šajā posmā satiksme tiks organizēta ar satiksmes regulētāju palīdzību.
Aicinām autovadītājus sekot pagaidu ceļa zīmēm un satiksmes regulētāju norādēm, jo būvdarbu zona katru dienu var mainīties.
Plānots, ka ierastā satiksmes organizācija tiks atjaunota līdz piektdienas, 17. jūlija, vakaram.
Būvdarbus veic SIA “Strauteks”.
Aicinām iedzīvotājus līdz nedēļas nogalei, iespēju robežās, izvēlēties alternatīvus pārvietošanās maršrutus.
Pagaidu satiksmes organizācijas shēma
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, rokmūzikas enerģiju, zemeņu smaržu un radošuma pilnu programmu aizvadīti Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki, kas šogad norisinājās ar tēmu “Roķīgā zemene”. Visas dienas garumā Mālpili piepildīja krāšņi noformējumi, zemenīgas noskaņas, sporta sacensības, mākslas un modes notikumi, koncerti, svētku tirgus un daudzveidīgas aktivitātes visām paaudzēm, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju no visas Latvijas.
Mālpils Kultūras centra komanda priecājas, ka arī šogad daba bija svētkiem labvēlīga – lieliskie laikapstākļi ļāva pilnvērtīgi īstenot plašo programmu un visas dienas garumā baudīt svētku atmosfēru. Īpašs gandarījums ir par lielo apmeklētāju atsaucību, kas apliecina, ka Mālpils Zemeņu svētki kļuvuši par vienu no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā.
SPORTA AKTIVITĀTES
Mālpils Zemeņu svētku diena tradicionāli iesākās ar sportiskām aktivitātēm, kas jau no agra rīta pulcēja gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Mālpils stadionā visas dienas garumā valdīja īsta sacensību atmosfēra – norisinājās futbola turnīrs, volejbola laukumā spēkiem mērojās “Ķer un servē” komandas, bet turpat blakus spraigas cīņas risinājās arī virves vilkšanas turnīrā. Sportiskajās aktivitātēs kopumā piedalījās ap 170 dalībnieku.
FUTBOLA TURNĪRS
Futbola turnīrā piedalījās 13 pieaugušo komandas un 11 bērnu komandas, kas sacentās trīs vecuma grupās – U14, U12 un U10. Uz Mālpili bija mērojušas komandas no Siguldas, Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām Latvijas vietām. Visas dienas garumā spēļu gaitu atraktīvi komentēja sporta komentētājs Matīss Timofejevs, radot īstu futbola svētku noskaņu.
Pieaugušo konkurencē uzvaru izcīnīja komanda “Suntaži United”, otro vietu ieguva “Traktors/Pieredze”, bet trešajā vietā ierindojās “Karstie auni”. U14 vecuma grupā uzvarēja komanda “Pēdējā minūte”, aiz sevis atstājot “Baltos fūžus” un “Sidgundas bosus”. U12 grupā pirmo vietu ieguva “Baltie balleri”, otro – “Balleri United”, bet trešo – “Raķetes”. Savukārt U10 grupā uzvarēja “Mālpils muižkungi”, otrajā vietā ierindojās komanda “Sigulda”, bet trešo vietu izcīnīja FK “Dzimtenīte”.
“ĶER UN SERVĒ” TURNĪRS DĀMĀM
Līdzās futbola laukumam norisinājās sieviešu komandu turnīrs “Ķer un servē”, kurā piedalījās deviņas komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Mālpili pārstāvēja divas “Mālpils Zemenes” komandas, bet turnīrā startēja arī dalībnieces no Bauskas, Rēzeknes novada, Madonas, Aizkraukles, Ropažiem un Lēdmanes. “Ķer un servē” ir uz volejbola noteikumiem balstīts sporta veids, kurā bumba netiek atsista, bet gan noķerta un tikai tad mesta tālāk, padarot spēli dinamisku un pieejamu plašākam dalībnieču lokam.
Par turnīra uzvarētājām kļuva komanda “Bauskas lauvenes”, otro vietu ieguva “BezĒ” no Lūznavas, Rēzeknes novadā, bet trešo vietu izcīnīja “Foksijas” no Dricāniem, Rēzeknes novadā. Pēc sacensībām sportiskās dāmas devās arī svētku gājienā, apliecinot, ka sports ir neatņemama Mālpils Zemeņu svētku sastāvdaļa.
VIRVES VILKŠANAS TURNĪRS
Ne mazāk spraigas cīņas norisinājās arī virves vilkšanas turnīrā, ko organizēja biedrība “Sporta entuziastu klubs Sigulda”, Latvijas Virves vilkšanas federācija un Mālpils Kultūras centrs. Turnīrā piedalījās četras komandas, un jau otro gadu pēc kārtas uzvaras kausu izcīnīja komanda “Traktors”. Otrajā vietā ierindojās komanda “Ar mani atkal runā deputāts”, trešo vietu ieguva “Spāre”, bet ceturtajā vietā palika komanda “Suntaži”.
ZEMENĪGI ROĶĪGS TIRGUS
Jau no pusdienlaika svētku teritoriju piepildīja vairāk nekā 200 mājražotāji, amatnieki, ēdinātāji un tirgotāji no dažādām Latvijas vietām, piedāvājot apmeklētājiem vietējos gardumus, amatniecības izstrādājumus, dizaina preces un, protams, zemenes visdažādākajās garšās, tekstilā, keramikā un citos veidos. Par īpašu svētku noskaņu un radošāko noformējumu rūpējās arī paši tirgotāji.
Pēc tirgus organizatores Ilzes Andersones un viņas komandas vērtējuma ar SIA “Lugarde” balvām tika godalgoti trīs tirgotāji. Par fifīgākajiem ēdinātājiem tika nominēta “Rozes virtuve”, īsts zemenīšu sapnis bija “Poli rotas”, bet zemenes ar pienu un zemenes pa sienu tika atzinīgi vērtētas “Dodo pankūkas”. Svētku tirgus arī šogad bija viena no apmeklētākajām Zemeņu svētku norises vietām, kur visas dienas garumā valdīja rosība un vasarīga atmosfēra.
SVĒTKU GĀJIENS
Par vienu no krāšņākajiem un gaidītākajiem dienas notikumiem kļuva tradicionālais Mālpils Zemeņu svētku gājiens, kurā šogad piedalījās 24 kolektīvi, uzņēmumi, iestādes un biedrības. Svētku gājienu pie Mālpils muižas sagaidīja folkloras kopas “Mālis” asprātīgie uzsaucieni, bet uz Zemeņu lielās skatuves sagaidīja Voldemārs un Liene Cērpi. Gājienu ievadīja mālpilietis Ramonds Grollis, kurš ar sarkano traktoru veda lielo svētku karalieni, Zemeņu svētku simbolu – ZEMENI! Tai sekoja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, SIA “Mālpils ZemeNes” pārstāve Santa Kraukle, Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule un Zemeņu svētku idejas autore, biedrības “Mālpils iedvesmo” vadītāja Kristīne Jonīte Jurkēviča.
Gājienā valdīja īsta “Roķīgās zemenes” noskaņa – dalībnieki bija sagatavojuši atraktīvus tērpus, radošus noformējumus un tematiskus transportlīdzekļus. Skatītāju ovācijas izpelnījās īpaši SIA “KVIST” motociklisti, SIA “Lugarde” ar māju uz riteņiem, retro automobiļu parāde, kvadracikli, Inčukalna pūtēju orķestris, kā arī Mālpils un Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Gājiena noslēgumā svētku dalībniekus sveica Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, simboliski noslēdzot krāšņo svētku parādi ar skaļām taurēm.
MODES SKATE “ZEMENES UZ MĒLES”
Mālpils Zemeņu svētkos allaž apmeklētāji pucējās zemenīgās kleitās un rotās, uzvalkos un cepurēs, kuras rotā zemeņu tēma. Tā radās ideja veidot modes skati, kas aizsākās Mālpils Mākslas dienās, sadarbībā ar Siguldas novada Mākslas skolām, Māras Ārentes vadībā. Modes skatei “Zemenes uz mēles” varēja pieteikties šuvējas, mājražotāji, amatnieki un vienkārši modes mīļotāji, kā arī skolēni no mākslas skolām, kas bija radījuši tērpus klašu un pedagogu iesaistītā darbā.
Modes skati vadīja un tērpus vērtēja modes mākslinieks un dārzkopis Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Uz skatuves 15 radošos uznācienos tika demonstrētas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Ropažu mākslas skolu audzēkņu, kā arī amatierkolektīvu radītās kolekcijas.
1. vietu ieguva Mores Tautas nama lietišķās mākslas studija “More” (vadītāja Gundega Pētersone) par izcilu šūšanas kvalitāti un pārdomātu četru gadalaiku konceptu un māksliniecisko sniegumu, 2. vietu ieguva Ropažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar kolekciju “Ziedošās zemenes” par krāšņo tērpu kolekciju, izdomu, radošumu, ko Dāvids īpaši atzina kā savu simpātiju, bet 3. vietu saņēma Mālpils Kultūras centra vokālais ansamblis “Sidgundietes” par radošu uzdrīkstēšanos, apliecinot, ka arī ielas tērps, saskaņots ar pārdomātu priekšnesumu, ir vērtība, kas liek uzdrīkstēties katram uzkāpt uz mēles. Katrs modes skates dalībnieks saņēma īpaši šim notikumam keramikas studijas “Māl-pils” vadītājas Gunas Petrēvicas radītu porcelāna zemenes brošu, savukārt laureātu balvas sarūpēja SIA “Mālpils ZemeNes” un ar stādiem papildināja “Augusta Zemenes”.
Modes skate pulcēja kuplu skatītāju skaitu un kļuva par vienu no gaidītākajiem un emocionālākajiem šī gada Zemeņu svētku notikumiem, kuru vadīja pasākuma organizatore Agita Mačuka un Lielās skatuves vadītājs, aktieris Mārtiņš Kalita.
KONKURSS “ROĶĪGĀ ZEMEŅU KŪKA”
Par vienu no gardākajiem Mālpils Zemeņu svētku notikumiem kļuva starptautiskais kūku konkurss “Roķīgākā zemeņu kūka”, kas visas dienas garumā norisinājās Mālpils muižas klētī. Apmeklētāji varēja aplūkot konkursam radītās kūkas, satikt to autores un balsot par savu favorītu “Skatītāju simpātijas” nominācijā.
Apbalvošanā 1. vietu kūku konkursā “Roķīgākā zemeņu kūka” ieguva Inese Krūmiņa ar kūku “Nāc dejot”. 2. vietu ieguva Daiga Karlsone ar kūku “Sadziedāsim!?”, bet 3. vietu – Kristīne Brīvkalne ar kūku “Noslēpumainā dumpiniece”. Pirmajai vietai galveno balvu pasniedza SIA “KVIST”, savukārt Svētku ēdienu vēstniecība pirmo trīs vietu ieguvējām dāvināja 20 kilogramu miltu maisus, novēlot, lai arī turpmāk top gardas un radošas kūkas. Skatītāju simpātijas balvu ieguva Amanda Neimane ar kūku “Ozijs vandās Sidgundā”. Siguldas novada pašvaldības šimpātiju balvu ieguva Paula Lemberga ar kūku ”Vasaras skūpsts”.
Konkursa darbus vērtēja deviņu cilvēku žūrija, kuras priekšsēdētāja bija “Kūku muzeja” vadītāja Ilze Kupča. Žūrijā darbojās juriste un dzīves iedvesmotāja Ieva Brante, žurnāla “100 Labi Padomi” galvenā redaktore Ilze Trofimova, pārtikas tehnoloģe Evita Bundule, “Zemeņu muižas” šefpavārs Rolands Kiršteins, Gastronomijas institūta vadītāja Inese Preisa, Latvijas lielāko kūku cepšanas konkursu laureāte Sintija Lukjaņeca, “Mālpils muižas” īpašnieks un mākslas mecenāts Aldis Plaudis un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Kūku cepējus ar balvām un īpašajām simpātiju balvām sveica SIA “KVIST”, Svētku ēdienu vēstniecība, Siguldas novada pašvaldība, žurnāls “100 Labi Padomi”, SP Food un Dansuker, pateicoties ikvienam dalībniekam par radošumu, meistarību un ieguldījumu Zemeņu svētku gardākā notikuma tapšanā.
Šogad kūku konkursā piedalījās arī Ruta Pogorelova ar kūku “Rubīna sapnis”, Luīze Marta Lemberga ar kūku “Rokenrols”, Edgars Indriksons ar kūku “Ripojošie akmeņi” (“Rolling Stones”), Laila Rudzone ar kūku “Zemeņu solo”, Liene Aktanaroviča ar kūku “Zemeņu smarža!”, Nita Bēma ar kūku “Rock & roll zemene”, Šarlote Mūrmane un Elza Gailuma ar kūku “Pele, roks un zemenes”, Gita Prikule ar kūku “Vecmāmiņas roks”, Sanita Vaidere ar kūku “Šokolādes kūka Zemene ar pipariņu”, Baiba Stepanova ar kūku “Lauku ritmi”, Anastasija Ezeriņa ar kūku “Zemenes šokolādē”, Dzintra Meijere ar kūku “Nāriņu rokenrols”, Zane Žeivate ar kūku “Burvīgais kumoss”, Adrija Šuste no “Mājas našķiem” ar kūku “Roķīgais Roks”, Ieva Ermansone ar kūku “Tautasdziesma” un Valda Štamere ar kūku “Dzimtā valoda”.
MĀKSLAS MUIŽAS KONKURSIZSTĀDE “TEODORS’26”
Mākslas muižā Zemeņu svētku apmeklētāji varēja aplūkot 2. starptautiskās konkursizstādes “TEODORS’26” darbus, kas veltīti tēlnieka Teodora Zaļkalna 150. jubilejai. Konkursa darbus vērtēja mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule, Siguldas novada pašvaldības pārstāve Solvita Strausa un Mākslas muižas dibinātāja un izstādes kuratore Anete Kalniņa-Blumberga. Profesionāļu grupā galveno balvu un 1000 eiro profesionālās darbības honorāru saņēma Pēteris Līdaka par darbu “Puscūka”, bet studentu grupā galveno balvu, 500 eiro profesionālās darbības honorāru un iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā ieguva Filips Dadzītis par darbu “Domājot par Teodoru”. Partneru simpātiju balvas saņēma Ērika Zutere, Dāvis Jānis Baumanis un Zane Ulmane, bet Mākslas muižas pagalmā svētku noskaņu papildināja grupu “aPēdājs” un “PND” koncerti.
KONCERTPROGRAMMA
DEJU KONCERTS “ROKAM PA VECAM”
Par vienu no skaistākajiem Zemeņu svētku notikumiem kļuva Mālpils Kultūras centra deju kolektīvu un viņu draugu koncerts “Rokam pa vecam”. Koncerta režisore Maija Orlova, sadarbojoties ar Janu Baranovsku, radīja koncertuzvedumu, kurā caur latviešu skatuvisko deju tika izstāstīts stāsts par Mālpili, tās cilvēkiem, darbu, tradīcijām un paaudzēm. Koncerta vadītājs Mārtiņš Kalita, tekstu autore Agita Mačuka.
Koncertu ievadīja Janas Baranovskas deja “Tirgū”, kur mīlestības ziedus saņēma skatītāji un “Mālpils kadriļa”, kurā vienkopus dejoja bērni, jaunieši, veidojot paaudžu satikšanos dejā. Dejas mūzikas autors ir Juris Kaukulis, kurš, iedvesmojoties no Mālpils pusē pierakstītajām tautasdziesmām, radījis īpašu skaņdarbu, bet horeogrāfijas autore ir ilggadējā Mālpils deju pedagoģe Lilita Jansone. Šis kopdarbs, kas tapis 2022. gadā, arī šoreiz izpelnījās īpašas skatītāju ovācijas.
Koncertā piedalījās Mālpils Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska), Mālpils Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Māra” (vadītāja Maija Orlova), Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” (vadītāja Māra Gaile‑Dišereite), Mālpils vidusskolas bērnu tautas deju kolektīvs “Dundiņa” (vadītājas Ināra Zutere un Māra Gaile‑Dišereite), kā arī vieskolektīvi – Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvs “Labāko gadu Virši” (vadītājs Andrs Briņķis), Ogres novada Suntažu Kultūras nama senioru deju kolektīvs “Suncele” (vadītāja Skaidrīte Andževa), Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Altona” jauniešu tautas deju kolektīvs “Rits” (vadītāja Lelde Krēsliņa, asistents Nils Sūna) un Salaspils Kultūras nama “Rīgava” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ūsa” (vadītāja Tatjana Madžule). Koncerts noslēdzās ar kopīgi izdejoto “Zemeņu valsi”, kas kļuva par sirsnīgu pateicību dejotājiem un skatītājiem par kopā piedzīvotajiem svētkiem.
ROKS UN MŪZIKA
Vakara kulmināciju uz Zemeņu lielās skatuves piedzīvoja tūkstošiem apmeklētāju, baudot grupas “Dzelzs vilks” koncertu un koncertprogrammu “Roķīgajiem – tikai tā!”, kurā uzstājās Uldis Marhilevičs, Igo, Antra Stafecka un Ralfs Eilands. Savukārt līdz pat rīta gaismai svētku viesus dejot aicināja grupas “Tumsa” un “Zelta kniede”, bet visas dienas garumā par muzikālo noskaņu rūpējās DJ “Ballīšu zvērs”.
CITVIET SVĒTKOS VARĒJA BAUDĪT
Zemeņu svētku viesi visas dienas garumā varēja doties ekskursijās uz SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta Zemenes” saimniecībām, iepazīt Skulmju dzimtas mājas ekspozīciju, piedalīties ekskursijās pa Mālpili, kā arī apskatīt izstādes Mālpils Kultūras centrā, Mākslas muižā un citviet svētku norises vietās. Svētku noskaņu papildināja arī koncerts Mālpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur uzstājās Mālpils vokālais ansamblis “Vokālā Bilance”, kas šajos svētkos īpaši pārsteidza, svētku gājienā iebraucot ar retro auto un krāšņi piedaloties modes skatē.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, simtiem dalībnieku un desmitiem notikumu visas dienas garumā Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki vēlreiz apliecināja, ka tie ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Mālpils Kultūras centrs saka sirsnīgu paldies ikvienam māksliniekam, sportistam, kolektīvam, uzņēmējam, brīvprātīgajam, sadarbības partnerim un svētku apmeklētājam, kurš palīdzēja radīt šos patiesi roķīgos, zemenīgos un sirsnīgos svētkus.
Zemeņu svētku komanda pateicas SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta zemenes” par atbalstu svētku tapšanā.
Uz tikšanos Mālpils Zemeņu svētkos 2027!
Foto: R. Grabis
Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra svētku organizatore
Agita Mačuka
Jau šo ceturtdien, 16. jūlijā, plkst. 15.00 Siguldā, Šveices ielā 13 kopīgi atklāsim Latvijā garāko ielu mākslas darbu “Pirmais brauciens”!
Mākslas darbu radījis slavenais ielu mākslinieks Kiwie. Mākslas darbs veltīts bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 40. gadadienai.
Pasākumā piedalīsies un uzrunas vārdus teiks Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā sporta centra vadība, sporta pārstāvji, kā arī mākslinieku komanda. Ar muzikālu priekšnesumu viesus priecēs siguldietis, mūziķis Eksis.
Pasākuma otrajā daļā apmeklētāji varēs paviesoties bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”.
13. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieka Māra Bērziņa lekcija “Grūtā rotaļa”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Māris Bērziņš radošajā nodarbībā un sarunā par rakstniecību “Grūtā rotaļa” sola mierinošu stāstu par to, ka, neskatoties uz radošā procesa grūtībām un mokām, viss, kam jāuzrakstās, uzrakstīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Par rakstnieka brīvās gribas esamību un neesamību attiecībā pret topošo tekstu. Autors dalīsies ar personīgo pieredzi un atbildēs uz jebkuriem ar rakstniecību saistītiem jautājumiem.
Māris Bērziņš (1962) ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, septiņu romānu, no kuriem pēdējais “Klēpja dievs” iznācis šogad, un daudzu Gūtenmorgenu autors. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Baltijas Asamblejas balvu, Latvijas Literatūras gada balvu un Autortiesību bezgalības balvu par romānu “Svina garša”, kas iznācis romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Pēc stāsta “Gūtenmorgens un laika mašīna” E. Lihačeva uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu, bet Latvijas simtgades projekta “Viens ciems – visa Latvija” ietvaros L. Olte uzņēmusi spēlfilmu “Gūtenmorgens Vienciemā” pēc Bērziņa stāsta “Vienciems” motīviem. Latvijas Nacionālajā teātrī Valters Sīlis iestudējis izrādi pēc romāna “Svina garša”, savukārt Ināra Slucka – traģikomēdiju pēc romāna “Aizliegtais pianīns”. 2022. gadā Māris Bērziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.