Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs aicina iedzīvotājus iesaistīties ar savu viedokli un ieteikt Siguldas novadā nozīmīgas vietas, cilvēkus, tradīcijas un ēkas, kuras varētu tikt iekļautas nacionāli nozīmīgā dokumentālās fotogrāfijas projektā “Viena diena Latvijā”, kas norisināsies 2027. gada 27. augustā. Viedokli iespējams izteikt, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv līdz 23. oktobrim.
Dokumentālās fotogrāfijas projekts “Viena diena Latvijā” aizsākās jau 1987. gadā ar mērķi vienas dienas laikā dokumentēt Latvijas dzīvi, radot unikālu vizuālo liecību nākamajām paaudzēm. 2007. gadā projekts tika īstenots vēl plašākā mērogā, iesaistot vairāk nekā 120 fotogrāfus un radot vairāk nekā 500 000 fotogrāfiju. No šī materiāla tapa grāmata, dokumentālā filma un vairāk nekā 40 izstādes visā pasaulē. 2027. gada 27. augustā ar 20 gadu intervālu norisināsies šīs akcijas trešais cikls.
Projekta veidotāji aicina apzināt savā novadā:
Izvirzot kādu vietu, cilvēku vai objektu, nepieciešams arī paskaidrot, ar ko tie ir īpaši.
Iedzīvotāju viedoklis un ieteikumi ir ļoti būtiski, lai varētu apkopot Siguldas novada nozīmīgākos objektus, vietas, tradīcijas, kuras rekomendēt fotoakcijas “Viena diena Latvijā” organizatoriem. Akcijas organizatori tālāk plānos 2027. gada 27. augusta fotoakcijas norisi, kurā tiks iekļauta arī vairāku Siguldas novada objektu vai cilvēku iemūžināšana.
Šis projekts ir ilgtermiņa kultūrvēsturisks ieguldījums, kas veido Latvijas vizuālo arhīvu un identitāti. Projekts apvieno kopienas, dokumentē cilvēku dzīves un rada materiālu, kas būs nozīmīgs arī pēc desmitiem gadu. Pašvaldību un iedzīvotāju iesaiste palīdz nodrošināt, ka katrs Latvijas reģions projektā ir pārstāvēts kvalitatīvi un autentiski.
Aicinām Siguldas novada iedzīvotājus iesaistīties un sūtīt savus ieteiktos objektus, vietas, cilvēkus ar paskaidrojumu, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv līdz 23. oktobrim.
Foto: E. Semanis
Rūpējoties par kvalitatīvu un ērtu vidi iedzīvotājiem visā novadā, Siguldas novada pašvaldība arī šogad turpinājusi mērķtiecīgi uzlabot ceļu un ielu infrastruktūru. Šogad veikti vairāki nozīmīgi ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanas darbi. Atjaunoti ielu segumi, pārbūvēti ceļu posmi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtāku un drošāku pārvietošanos.
Būvdarbi noslēgušies šādos objektos:
Pirms ielas nodošanas ekspluatācijā būvuzņēmējs sadarbībā ar būvuzraugu veica ieklātā asfaltbetona augstuma atzīmju nivelēšanu un kontrolmērījumus visā atjaunotajā ielas posmā. Mērījumu rezultāti apliecina, ka novirzes no izstrādātā atjaunošanas būvprojekta nepārsniedz pieļaujamās robežvērtības un ir saskaņotas ar autoruzraudzību. Ņemot vērā faktiski konstatēto ielas seguma stāvokli un veikto kontrolmērījumu rezultātus, būvuzraugam nav pamata atteikties pieņemt izbūvēto brauktuves asfaltbetona dilumkārtu.
Pulkveža Brieža ielā tiek īstenots ceļa seguma atjaunošanas projekts, nevis pilna ielas pārbūve. Projekta risinājumi izstrādāti, lai pēc iespējas saglabātu esošo ceļa konstrukciju, vienlaikus uzlabojot seguma tehnisko stāvokli un nodrošinot efektīvāku lietusūdens novadīšanu. Viens no galvenajiem mērķiem bija saglabāt esošo asfaltbetona apakškārtu, atjaunojot ceļa seguma virskārtu.
Lai to panāktu, atjaunošanas būvprojektā tika izstrādāts iespējami aptverošs ielas garenprofils, kas ļautu samazināt frēzēšanas dziļumu un pēc iespējas saglabāt esošās augstuma atzīmes. Vienlaikus bija jārod risinājums lietusūdens novadīšanai no ceļa klātnes. Tādēļ projektā paredzēts garenprofils ar nelieliem kritumiem, kas atsevišķās vietās veido lauztāku profilu un var ietekmēt braukšanas komfortu.
Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, par prioritāti tika noteikta ceļa seguma tehniskā stāvokļa uzlabošana un efektīvas ūdens atvades nodrošināšana. Šāds risinājums ļauj saglabāt lielāko daļu esošās ceļa konstrukcijas un izvairīties no apjomīgākas pārbūves, tādējādi būtiski samazinot izmaksas. Lai gan pilnībā izlīdzināts ielas garenprofils nodrošinātu lielāku braukšanas komfortu, izvēlētais risinājums ļauj pašvaldības finanšu līdzekļus izmantot lietderīgāk, novirzot tos arī citu ielu un ceļu remontdarbiem novadā.
Šogad tika uzsākti divi vērienīgi būvprojekti – “STACIJA 2.0” Siguldā un Tirgus un Mazās ielas pārbūves darbi Krimuldas pagastā. Abi projekti paredz būtiskus uzlabojumus ielu infrastruktūrā un apkārtējās teritorijas labiekārtošanā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtāku, drošāku un sakārtotāku vidi.
2026. gada jūlijā Siguldā tika uzsākts būvprojekts “STACIJA 2.0”, kura ietvaros paredzēta Stacijas un Viestura ielu pārbūve pie Siguldas tirgus, Raunas ielas pārbūve posmā no Stacijas ielas līdz Viestura ielai, kā arī teritorijas labiekārtošana stacijas apkārtējās teritorijas pārbūve, īstenojot multimodāla sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības projektu. Projekta mērķis ir veicināt transporta tīkla attīstību, stiprinot dzelzceļa lomu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu un vienlaikus uzlabojot mikromobilitātes iespējas Siguldas pilsētā.
Tāpat turpināsies Tirgus un Mazās ielas pārbūve Raganā, Krimuldas pagastā.
Darbu laikā paredzēts atjaunot ielu infrastruktūru, izbūvēt jaunas gājēju ietves un apgaismojumu, sakārtot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kā arī uzlabot satiksmes drošību.
Lai uzlabotu satiksmes drošību, Tirgus ielas un Mazās ielas krustojumā tiks izbūvēts pacelts krustojums, savukārt pār valsts reģionālo autoceļu P9 Ragana–Limbaži tiks ierīkota apgaismota gājēju pāreja. Darbus plānots pabeigt 2027. gada būvdarbu sezonā.
“Stacija 2.0” un Tirgus un Mazās ielas projektu darbu norise kā arī šogad paveicamo darbu apjoms būs atkarīgs no laikapstākļiem un būvdarbiem labvēlīgas temperatūras saglabāšanās.
Ceļu un ielu sakārtošana ir nepārtraukts process un arī turpmāk pašvaldība turpinās atbilstoši pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot projektus, kas uzlabo pārvietošanās iespējas un ikdienas komfortu Siguldas novada iedzīvotājiem.
31. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks Leģendu nakts “Pieskarties gaismai”. Šogad Latvijas Piļu un muižu asociācijas izsludinātā Leģendu nakts tēma ir gaisma. Pils telpās gaisma satiksies ar tumsu un ēnām, atklājot dažādus veidus, kā gaismu ieraudzīt, saklausīt, sajust un pat izgaršot. Apmeklētāji būs aicināti sarunāties čukstus, lai neaizbiedētu gaismu, un piedzīvot multimediju dejas teātra “White Knights” izrādi “Pieskarties gaismai” Līvas Ornicānes režijā.
Siguldas Jaunā pils apmeklētājus gaidīs no plkst. 18.00. Spēlējoties ar gaismu, būs iespējams izstaigāt vairākas pils telpas un iepazīt gaismas un ēnu sarunu. Lai gan Leģendu nakts norisinās Halovīna laikā, pasākums pievērsīsies nevis šai tematikai, bet gaismas mākslai, kustībai un iztēlei.
Īsi par gaidāmo programmu
Pils Svētku zālē būs skatāma multimediju dejas teātra “White Knights” izrāde “Pieskarties gaismai” – piecos seansos plkst. 18.30, 19.30, 20.30, 21.30 un 22.30. Izrādes režisore un horeogrāfe ir Līva Ornicāne. Tā atklās cilvēka ilgas pēc gaismas, patiesības, cerības un mīlestības. Apvienojot deju, ēnu teātri, videoprojekcijas, dzīvo video un skaņu, izrāde vedīs simboliskā ceļā no nemiera un ilgām līdz klusumam un sastapšanās brīdim ar gaismu.
Pils Ēdamzālē apmeklētāji būs aicināti spēlēties ar gaismu – pašiem radīt ēnu teātri un izpētīt, kā gaisma veido siluetus un dažādas ēnu nokrāsas. Bibliotēkā būs iespēja pieskarties gaismai, fotografēties ar to un piedzīvot neparastu interaktīvu satikšanos. Pils pagraba gaiteņos gaismas ceļš aizvedīs līdz skaņai, kur par gaismu runās arī mūzikas valoda. Savukārt citā pagraba telpā varēs “izgaršot gaismu”.
“Visas pils pieredzes pieturas savienos gaismas stāsti. Ēna ir viena no radošākajām gaismas izpausmēm, tāpēc šajā naktī aicināsim apmeklētājus ne tikai vērot, bet arī sajust un pat izgaršot gaismu. Un, lai neaizbiedētu gaismu, lūgsim pilī sarunāties čukstus. Jo dažkārt tieši klusumā gaisma spēj izstāstīt visvairāk,” stāsta pasākuma producente Agita Mačuka.
Leģendu nakts īpašo gaismas un ēnu pasauli palīdzēs radīt režisore un horeogrāfe Līva Ornicāne kopā ar multimediju mākslas apvienību “White Knights”, kuras sastāvā darbojas Reinis Ornicāns, Mārtiņš Līdaks, Mārtiņš Točs un Elza Grāvele. Apvienība darbojas kopš 2016. gada, savos mākslinieciskajos projektos apvienojot deju, kustību, video mākslu un multimediālas performances. Radošajai komandai gaismas māksliniecisko risinājumu veidošanā palīdzēs arī Endijs Graudiņš.
Siguldas Jaunajā pilī Leģendu nakts aicina pieskarties, spēlēties, saklausīt un izgaršot gaismu! Uz tikšanos maģiskajā naktī!
Latvijā 15. oktobrī atzīmē Valsts valodas dienu. Šī diena ir veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai, vienlaikus atspoguļojot arī latviešu valodas statusa nozīmīgumu Latvijā.
13. oktobrī Allažu bibliotēkā lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros notika īpaša un sirsnīga pirmsskolas vecuma bērniem organizēta radošā nodarbība “Mana mīļā valodiņa!”, kurā bērni mācījās sajust un iemīlēt latviešu valodu. Bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze mazos apmeklētājus aizveda aizraujošā latviešu valodas ceļojumā – skanīgu dziesmu un mīļu vārdu pasaulē.
Nodarbības laikā bērni uzzināja, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Tā ir skanīga, bagāta un vienīgā visā plašajā pasaulē. Tā ir mūsu valsts bagātība un liela vērtība. Bibliotekāre bērniem saprotamā un rotaļīgā veidā stāstīja par vārdu spēku, mācīja ieklausīties valodas skanējumā. Bērni uzzināja, ka valoda mums palīdz saprasties, ar vārdiem varam pateikt, ko domājam un jūtam.
Savukārt burti veido vārdus. Katram vārdam ir savi burti. Kāds ir tava vārda pirmais burts? Īpaša uzmanība tika veltīta mīļvārdiņiem. Tie ir vārdi, kurus patīkami dzirdēt. Mazie klausītāji aktīvi iesaistījās sarunā, stāstot par vārdiem, ar kuriem viņus mīļi uzrunā mājās. Pirmsskolas audzēkņi paši meklēja skaistākos vārdus.
Bērni varēja iepazīt, lasīt un apskatīt dažādas bērnu literatūras grāmatas. Kopā viņi klausījās Guntas Rudzes grāmatu lasījumos – “Lupatiņu rīts” (Inese Zandere) un mazā vilcēna saruna ar tēti “Klau, tēti… Vai desmit ir daudz?” (Sabīne Bolmane).
Sirsnīgā gaisotnē bibliotēkas vadītāja bērnus uzrunāja ar vārdiem: “Es mīlu savu latviešu valodu! Runāsim latviski, lasīsim un dziedāsim kopā!”
Šādi pasākumi palīdz jau no mazotnes bērnos raisīt interesi par savu valodu, grāmatām un bibliotēku.
Allažu pamatskola pateicas bibliotekārei Guntai Rudzei par iespēju bērniem iepazīt latviešu valodu kopā!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas direktora vietniece pirmsskolas izglītības jomā
Jana Baranovska
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar “Luminor” banku šo ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 17.00 aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju tiešsaistē vērot ikgadējā sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa “Tam labam būs augt” fināla tiešraidi un balsot par šī gada vērtīgāko sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Konkursa finālā šogad startē arī sociālais uzņēmums “Roboskola” no Siguldas novada ar ieceri izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu.
Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš sava sociālā uzņēmuma vai idejas attīstībai saņems 4 000 eiro finansējumu. Otru uzvarētāju, kurš arī saņems 4 000 eiro naudas balvu, noteiks konkursa žūrija.
Kā bērnos rosināt interesi par zinātni, tehnoloģijām un mācīšanos? Sociālais uzņēmums “Roboskola” pierāda, ka vislabāk to iespējams paveikt, ļaujot bērniem pašiem pieredzēt, eksperimentēt, radīt un atklāt. Uzņēmums piedāvā praktiskas STEAM izglītības nodarbības, kurās bērni un jaunieši apgūst virtuālo un paplašināto realitāti, robotiku, programmēšanu, 3D modelēšanu un drukāšanu, kā arī citas jēgpilnas, mūsdienīgas izglītības tehnoloģijas. Lai šīs iespējas būtu pieejamas arī ārpus lielajām pilsētām, “Roboskolas” mobilās darbnīcas dodas uz skolām visā Latvijā, nodarbībās iesaistot arī bērnus ar speciālajām vajadzībām. Līdz šim uzņēmuma aktivitātēs piedalījušies jau vairāk nekā 30 000 bērnu, un šobrīd tiek attīstīti jauni tehnoloģiju centri Madonā un Jelgavā. Tagad “Roboskola” vēlas izveidot mobilo radiovadāmo automobiļu inženierijas un sacensību līgu, kurā bērni varēs paši būvēt un uzlabot automobiļus, apgūt inženierzinības, fiziku un matemātiku, analizēt rezultātus un sacensties ar vienaudžiem no citām Latvijas pilsētām.
Kopumā šogad konkursa finālā iekļuvuši 10 sociālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un biznesa ideju autori no dažādām Latvijas vietām – gan organizācijas ar ilggadēju pieredzi, kas vēlas paplašināt savu darbību un attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus, gan jaunie uzņēmēji, kuri vēl tikai sper pirmos soļus savu sociālās uzņēmējdarbības ideju īstenošanā. Kopā ar “Roboskolu” konkursa finālā startēs arī Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, uzņēmums “Body&Mind”, iniciatīva “Rādi un saki”, sociālais uzņēmums “STEM lab”, medmāsas Ilzes Niedolas brūču aprūpes iniciatīva, nodibinājums “Torņakalna fonds”, sociālais uzņēmums “Tavi draugi”, nodibinājums “Skaidra lieta” un “SILMACHY”.
Konkursa tiešraide būs skatāma, un balsot varēs no plkst. 17.00 līdz 19.00 ziņu medijā Delfi.lv un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontā. Tā ir lieliska iespēja ne vien vērtēt sociālās uzņēmējdarbības idejas, bet arī iepazīt uzņēmīgu Latvijas cilvēku darbus un ieceres, kuru mērķis ir radīt pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā.
Arī šogad konkursā tika saņemts ievērojams skaits pieteikumu no visas Latvijas – 91. Otrajai kārtai tika izvirzītas 26 spēcīgākās sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru autori piedalījās prezentācijas prasmju apmācībās, pēc kurām eksperti noteica 10 konkursa finālistus.
Konkursu “Tam labam būs augt” jau devīto gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar “Luminor” banku ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa norisi atbalsta sociālais uzņēmums – labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs “Delfi.lv” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.
Foto: Roboskola
5. oktobrī mūžībā devusies tekstilmāksliniece, audēja, tautas tradīciju glabātāja un Krimuldas Tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” ilggadējā vadītāja Vija Ābele. Viņas mūža darbs bija cieši saistīts ar latviešu tautas lietišķās mākslas un aušanas tradīciju saglabāšanu, kopšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Vakar 12. oktobrī Rīgas krematorijas Mazajā zālē notika atvadīšanās no Vijas Ābeles, godinot viņas mūža darbu, radošo devumu un atstāto mantojumu.
Piecdesmit sava mūža gadus Vija Ābele veltīja Krimuldai, tās audējām un latviešu tautas lietišķajai mākslai. Kopš 1976. gada viņa vadīja studiju “Krimulda”, kļūstot par nozīmīgu personību tās attīstībā. Viņa pulcēja ap sevi cilvēkus, kuriem aušana kļuva ne tikai par amata prasmi, bet arī par dzīves vērtību un piederību latviskajai kultūrai. Studijas dalībniecēm Vija bija skolotāja, meistare, padomdevēja un iedvesmotāja.
Īpaši nozīmīgs ir Vijas Ābeles ieguldījums jostiņsegu aušanas tehnikas izkopšanā, saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Viņas darbs palīdzējis šai tradīcijai kļūt par atpazīstamu Krimuldas kultūras mantojuma vērtību. Jostiņsegu aušanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā, apliecinot tās nozīmi Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Par studijas sasniegumiem 1993. gadā kolektīvam piešķirta Brāļu Brastiņu piemiņas medaļa.
Vijas Ābeles profesionālais ceļš aizsākās pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļā un studijām Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1985. līdz 2000. gadam viņa strādāja Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrā, tagadējā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, kur kā tautas lietišķās mākslas eksperte organizēja nozares izstādes un koordinēja tautas mākslas procesus valstiskā līmenī. Viņa sniedza arī nozīmīgu ieguldījumu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas attīstībā.
Būtiska Vijas Ābeles darbības daļa bija latviešu tautastērpu tradīciju saglabāšana un popularizēšana. Sadarbojoties ar etnogrāfiem un pētniekiem, 1998. gadā tika izveidota pirmā latviešu tautastērpu skate Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ietvaros. Par šo veikumu darba grupai piešķirta Kultūras ministrijas prēmija tautas mākslā.
Vijas Ābeles mūža ieguldījums tautas lietišķajā mākslā novērtēts arī ar Valsts kultūrkapitāla fonda stipendiju. Taču viņas darba nozīme mērāma ne tikai apbalvojumos un sasniegumos, bet arī prasmēs, zināšanās un tradīcijās, kuras viņa palīdzējusi saglabāt un nodot tālāk. Viņas veikums turpinās studijas “Krimulda” audēju darbā un jostiņsegu aušanas tradīcijā, kas dzīvos arī nākamajās paaudzēs.
Siguldas novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Vijas Ābeles tuviniekiem, kolēģiem, studijas dalībniecēm un līdzcilvēkiem.
Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Siguldas novadā šogad veikti grants un asfalta ielu segumu uzlabošanas darbi, turpinot mērķtiecīgi sakārtot ceļu infrastruktūru un uzlabot pārvietošanās komfortu iedzīvotājiem visā novadā. Atbilstoši 2026. gada pašvaldības budžetā paredzētajām iespējām un prioritātēm darbi veikti dažādās novada teritorijās.
Dubultās virsmas apstrāde nozīmē, ka uz ceļa seguma tiek vienmērīgi uzklāts bitumena slānis, kam uzreiz uzber sīkas šķembas. Šķembas pieķeras pie seguma, veidojot noturīgu un blīvu virsmu, kas mazina bedru un risu veidošanos un novērš putekļu rašanos sausā laikā. Lai gan šī apstrāde nepalielina ceļa nestspēju, tā būtiski uzlabo braukšanas komfortu un ceļa ilgmūžību.
Divkārtas un vienkārtas virsmas apstrādes darbiem 2026. gada budžetā tika atvēlēti vairāk nekā 1 miljons eiro. Jāņem vērā, ka daļa darbu tika uzsākta jau 2025. gadā un pabeigta šogad. 2026. gadā divkārtas virsmas apstrādes kopējais garums ir 9,89 km.
Divkārtu virsmas apstrāde veikta:
Siguldā:
Ar vienkārtas virsmas apstrādi atjauno esošos asfalta seguma posmus, kam sāk veidoties plaisu tīkls, tā paildzinot to ilgmūžību. Šāda virsmas apstrāde nozīmē, ka uz ceļa seguma tiek vienmērīgi uzklāts bitumena slānis, uz kura uzreiz uzber sīkas šķembas. Šķembas pieķeras segumam, veidojot noturīgu un blīvu virsmu, kas mazina bedru un risu veidošanos un novērš putekļu rašanos sausā laikā. Lai gan šī apstrāde nepalielina ceļa nestspēju, tā būtiski uzlabo braukšanas komfortu un ceļa ilgmūžību.
Vienkārtas virsmas apstrāde veikta Strēlnieku ielas vairākos posmos (Autoceļš P8 – Rūdolfa Blaumaņa iela, Vainagu iela – Nītaures iela, Meliorātoru iela – Pulkveža Brieža iela), Skolas ielā Siguldā, Ošu ielā Inciemā un ceļa posmā no autoceļa P8 līdz Jūdažiem.
Ceļu un ielu sakārtošana ir nepārtraukts process un arī turpmāk pašvaldība turpinās atbilstoši pašvaldības finansiālajām iespējām īstenot projektus, kas uzlabo pārvietošanās iespējas un ikdienas komfortu Siguldas novada iedzīvotājiem.
2. oktobrī Dobelē notika Novadu identitātes forums “Vieta, kas runā vienā valodā. Vide. Kultūra. Tūrisms.”, ko organizēja Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) sadarbībā ar Dobeles novada pašvaldību.
Starp foruma lektoriem bija arī Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, kurš prezentācijā “Radošās pilsētas: procesi un cilvēki” dalījās pieredzē par Siguldas un Siguldas novada tēla veidošanas pieeju, īstenotajām aktivitātēm, iestrādnēm, inovācijām un nākotnes plāniem.
Forumā uzstājās arī vietas identitātes pētniece Lolita Ozoliņa, inovāciju eksperts Jānis Ķīnasts, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Ieva Zemīte, radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja Gundega Skudriņa un citi lektori.
Forumā tika diskutēts par to, kā, sadarbojoties vides dizaina, kultūras, tūrisma un komunikācijas speciālistiem, veidot atpazīstamus, ilgtspējīgus un cilvēkiem nozīmīgus novadus. Tā bija iespēja dalīties pieredzē un meklēt jaunas idejas vietas identitātes stiprināšanai.
Foto: Anete Podvinska
Aicinām ikvienu novadnieku līdz 19. oktobrim pieteikt līdzcilvēkus pašvaldības augstākajiem apbalvojumiem “Siguldas novada Gada novadnieks” un “Siguldas novada Goda novadnieks” – cilvēkus, kuru darbs, sirdsdegsme, iniciatīva un nesavtīgais ieguldījums padara Siguldas novadu stiprāku, skaistāku un labāku.
Pieteikuma anketu var aizpildīt:
Apbalvojums “Gada novadnieks” tiek piešķirts par īpašu ieguldījumu pēdējā gada laikā, savukārt apbalvojums “Goda novadnieks” – reizi mūžā par nozīmīgiem nopelniem novada labā.
Ja zini cilvēku, kura paveiktais pelnījis visa novada paldies, piesaki viņu apbalvojumam!
Iesniegtos pieteikumus izvērtēs pašvaldības domes izveidota komisija. Apbalvojumu saņēmēji tiks godināti svinīgā valsts svētku pasākumā 18. novembrī Siguldas Jaunajā pilī.
Mūsu novada spēks ir cilvēkos!
Siguldas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” 2025. gadā saņēma:
SIA “Saltavots” informē, ka 14. un 15. oktobrī Siguldas novadā veiks hidroforu un ūdens sistēmu attīrīšanu un dezinfekciju.
Trešdien, 14. oktobrī, tiks veikta hidroforu un ūdens sistēmu attīrīšana un dezinfekcija, kuras laikā iespējams īslaicīgs ūdens padeves pārtraukums:
Darbu laikā ūdens var būt nedaudz duļķains. Ūdeni var lietot uzturā un sadzīvē. Dezinfekcijā izmantos peroksīdu, kas ūdenī sadalās par ūdeni un skābekli. Bērniem ūdeni pirms dzeršanas ieteicams uzvārīt.
Ceturtdien, 15. oktobrī, hidroforu attīrīšanas un dezinfekcijas darbus varēs veikt bez ūdens padeves pārtraukuma:
Savukārt Allažmuižā iespējams dzeramā ūdens padeves pārtraukums aptuveni no plkst. 9.30 līdz 13.00.
Darbu laikā ūdens var būt nedaudz duļķains. Ūdeni var lietot uzturā un sadzīvē. Dezinfekcijā izmantos peroksīdu, kas ūdenī sadalās par ūdeni un skābekli. Bērniem ūdeni pirms dzeršanas ieteicams uzvārīt.
Darbus veiks SIA “Ūdens risinājumi”.
Pirmdien, 12. oktobrī, un otrdien, 13. oktobrī, SIA “Vianova” veiks asfaltēšanas darbus uz Vidzemes šosejas (A2) divos posmos: no “Jaunpiliešiem” Siguldas pagastā līdz Vidzemes šosejai 52 Siguldā un no Jūdažu ielas līdz autoceļam V83.
Darbu pasūtītājs ir “Latvijas Valsts ceļi”.
Darbi notiks visas dienas garumā – no plkst. 8.00 līdz darbu pabeigšanai vakarā.
Darbu laikā satiksme tiks organizēta pa vienu joslu, to vadīs satiksmes regulētāji. Luksofori šajā laikā būs izslēgti.
Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā darbi var tikt pārcelti.
Aicinām autovadītājus plānot ceļā vairāk laika, būt uzmanīgiem un ievērot regulētāju norādījumus un uzstādītās ceļa zīmes. Paldies par sapratni!
Kādu vēlamies redzēt Siguldas novada tūrisma nākotni? Kādas ir mūsu novada priekšrocības, attīstības iespējas un izaicinājumi? Kā veidot tūrisma piedāvājumu, kas sniedz ieguvumus gan apmeklētājiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
Uzsākot Siguldas novada tūrisma stratēģijas izstrādi, aicinām uz kopīgām sarunām un ideju apmaiņu novada iedzīvotājus, kopienu pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus, ar tūrismu tieši un netieši saistīto pakalpojumu sniedzējus, pašvaldības darbiniekus un citus interesentus.
Darba grupu tikšanās notiks:
Pieteikties dalībai iespējams, aizpildot pieteikuma anketu šeit.
Tikšanās laikā kopīgi meklēsim atbildes uz jautājumiem par novada tūrisma potenciālu, vietējo resursu izmantošanu, sadarbības iespējām un turpmākajiem attīstības virzieniem.
Tava pieredze, viedoklis un idejas ir nozīmīgas, veidojot Siguldas novada tūrisma nākotni! Aicinām piedalīties un kļūt par daļu no šī procesa!