Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” 2025. gadā veiksmīgi īstenojusi projektu “Sudraba ekonomika Latvijā: diskriminācijas risku mazināšana senioru iekļaušanai darba tirgū”, kura mērķis bija mazināt diskriminācijas riskus pēc vecuma pazīmes jeb eidžismu Latvijā, vienlaikus veicinot “sudraba ekonomikas” attīstību un senioru aktīvu, sociāli iekļaujošu dzīvi.
Projekta aktivitātes norisinājās sešās Latvijas pašvaldībās – Siguldā, Krāslavā, Jēkabpilī, Ikšķilē, Gulbenē un Kuldīgā –, pulcējot kopumā 313 dalībniekus. Dalībnieki gan klātienē, gan attālināti apguva projekta laikā izstrādātu apmācību programmu, kas sastāvēja no pieciem tematiskiem apmācību cikliem un sniedza zināšanas par eidžismu jeb vecuma diskrimināciju, kā arī uzņēmējdarbības tendencēm.
Būtiska projekta daļa bija mentorēšanas programma, kurā 20 seniori ar mentoru atbalstu uzsāka saimniecisko darbību vai stiprināja jau iepriekš uzsāktu uzņēmējdarbību. Projekts deva iespēju senioriem noticēt saviem spēkiem, spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā un kļūt ekonomiski neatkarīgākiem, pārliecinoties par savu biznesa ideju dzīvotspēju.
Senioriem bija iespēja savu profesionālo pieredzi, hobijus vai aizraušanos pārvērst ienākumu gūšanas avotā. Mentoru atbalsts sniedza drošības sajūtu un pārliecību, ka uzņēmējdarbības uzsākšana ir sasniedzams un reāls mērķis arī senioru vecumā. Mentorēšanas laikā visbiežāk tika sniegts atbalsts juridisko jautājumu risināšanā, saimnieciskās darbības reģistrēšanā, ražošanas un realizācijas nosacījumu izstrādē, grāmatvedības jautājumos, kā arī sociālo tīklu izmantošanā produktu un pakalpojumu virzīšanai tirgū. Biedrībai īpašs gandarījums ir par senioru radītajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem, kas, pateicoties projektam, jau ir uzsākuši ceļu pie saviem klientiem.
Šobrīd ir uzsākta projekta informatīvā kampaņa “Nopelni ar pieredzi”, kuras ietvaros tiek popularizēti pieci pozitīvi veiksmes stāsti par senioriem, kuri, pateicoties dalībai projektā, ir uzsākuši savu saimniecisko darbību. Kampaņai var sekot “Vidusdaugavas NVO centra” tīmekļa vietnē vidusdaugavasnvo.lv.
Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” izjūt patiesu gandarījumu par īstenoto projektu – tas palīdzējis vairākiem dalībniekiem savus sapņus pārvērst īstenībā, bet pārējiem sniedzis vērtīgu ieskatu mūsdienu ekonomikas procesos, iedrošinot būt aktīviem un sabiedrībā iesaistītiem arī senioru vecumā.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” projekta vadītāja
Laimdota Kancāne
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 14. decembrī, notika svētku rotājumu izgatavošanas meistarklase ar brīnišķīgām un talantīgām floristēm Elitu Vīnu un Gundu Ķiguri.
Meistarklasē dalībnieki veidoja tradicionālas svētku dekorācijas mūsdienīgā izpildījumā. Meistarklases vadītājas iepazīstināja ar Ziemassvētku dekorēšanas tradīcijām, kas vijās cauri gadiem, kā arī dalījās ar aktuālajām tendencēm floristikā un dekorēšanā.
Mālpils muiža, kā ierasts, cienāja dalībniekus ar gardām piparkūkām un siltu dzērienu.
Pasākums notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Turaidas muzejrezervāts aicina izglītības iestāžu skolēnu mācību uzņēmumos, dizaina un tehnoloģiju programmās, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā iesaistītos skolotājus un skolēnus radīt mākslas darbus, iedvesmojoties no leģendas par Turaidas Rozi. Par konkursa dalībnieku var kļūt bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 19 gadiem. Darbu iesniegšanas termiņš ir līdz 2026. gada 24. aprīlim.
Konkursu organizē Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Tā mērķis ir kultūras mantojuma iekļaušana radošā interpretācijā saskaņā ar vides ilgtspējas principiem, izmantojot dažādus materiālus un būvatlikumus – mālu, koku, stiklu, metālu, papīru, audumu un citus. Darbi tiks eksponēti izstādē Turaidas muzejrezervāta Administrācijas ēkas izstāžu zālē un digitālā formātā tīmekļa vietnē atklajturaidu.lv.
Konkursa “Roze uzplaukst laikā” nolikums pieejams šeit.
Raiņa lugai “Mīla stiprāka par nāvi” – 100: traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi” sacerēta laikā no 1926. līdz 1927. gadam. Tajā spēcīgi skan humānisms, pārliecība par mīlas un ētiskas skaidrības uzvaru pār rupju varu. Maijas rīcība apliecina garīgo spēku un ticību vērtībām. Leģenda ir nemateriālais kultūras mantojums, kas stiprina kultūras identitāti, stāstniecības tradīcijas un kolektīvo atmiņu. Leģenda tiek uzturēta dzīva, jo tā palīdz mums dzīvot, saglabājot ticību, ka ikvienam ir iespēja pacelties līdz varonībai.
Leģenda par Maiju – Turaidas Rozi
Turaidas meitenes Maijas Greifas dzīvesstāsts pārtapis teiksmainā leģendā par Turaidas Rozi.
Notikumi risinās 17. gadsimta sākumā – poļu–zviedru kara laikā Turaidā. Piemiņas vieta Maijai Greifai atrodas Turaidas Baznīckalnā senas kapsētas malā, kurā no 13. gadsimta līdz 1772. gadam apglabāti vietējie iedzīvotāji. Laikam ritot, 20. gadsimta sākumā bijušās kapsētas malā tika izcelta apbedījuma vieta, ko iezīmē veca liepa, tai 1922. gadā piestiprināta plāksne ar uzrakstu “Še dus Turaidas Roze”. Vēlākajos gados turpinājusies cilvēku un vietas mijiedarbība – tā vairākkārt labiekārtota, tautas apziņā izveidojoties par svētvietu. Kādā folklorizētā leģendas pārstāstā teikts, ka Siguldas pils dārznieks Viktors uz savas mīļotās kapa uzstādījis baltu rozi, kas no Maijas asinīm kļuvusi sarkana. Rozes kā skaistuma un ideāla simbols Baznīckalnā tiek stādītas arī mūsdienās, un Maijas dienā katru gadu tradicionāli tiek svinēti Rožu svētki.
Cauri gadsimtiem – mērim, kariem un ugunsgrēkiem – tautas atmiņā ir saglabājies stāsts par Turaidas meiteni Maiju. Leģendas pamatā ir patiesi notikumi, kas Turaidas apkārtnē risinājušies pirms vairāk nekā 420 gadiem. Pārbūvējot Rīgas pils pagrabus, zem gruvešiem tika uzieti seni dokumenti – Vidzemes tiesas arhīvs. 1848. gadā Vidzemes pilstiesas asesors Magnuss fon Wolfelds izdevis trīs sējumu biezu grāmatu par Baltijas sodu lietām, un šajā krājumā ievietoti akti par slepkavību Turaidas pilsnovadā. Notikumiem, kas ilgu laiku uzskatīti par leģendu, ticis iegūts rakstisks apliecinājums.
Īss laikmeta fona raksturojums, kurā risinās notikumi: 16. gadsimta beigās, 17. gadsimta sākumā Vidzemē noris postoša karadarbība, ko dēvē par poļu–zviedru karu (1600.–1629.). Kaujas notiek arī pie Turaidas. Abu valstu armijas vairākkārt pārstaigā Turaidas novadu, un kara postījumi ir milzīgi. Šajā laikā cilvēku ticība brīnumiem un maģijai ir ļoti liela. Sievietes sociālais statuss ir pakārtots vīrietim – tās ir pakļautas aizbildniecībai – laulībām nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišana.
1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēmuši Turaidas pili, un tajā sākuši dzīres – neviens nelicies zinis par kaujas laukā kritušajiem un smagi ievainotajiem. Tikai vecais Turaidas pils rakstvedis Greifs naktī viens pats devies asinīm slacītajā ielejā lūkot, vai kādam nevajag palīdzību. Gaišajā mēnesnīcā vecais vīrs starp kritušajiem cīnītājiem izdzirdis kādu raudam – tur gulējusi mirusi skaista kundze, kura ar vienu roku apkampusi nonāvētu bruņinieku, bet ar otru – mazu, raudošu bērnu. Vecais Greifs aiznesis bārenīti mājās un apņēmies to izaudzināt, pieņemot par audžumeitu. Tā kā tas noticis maijā, Greifi meitiņu nosaukuši par Maiju. Gājuši gadi, un Maija izaugusi par daiļu jaunavu – viņas skaistuma un tikuma dēļ ļaudis Maiju nosaukuši par Turaidas Rozi.
Tajos laikos jauni amatnieki ceļojuši pa pasauli – jauns vīrietis Viktors Heils no Vāczemes ieradies Livonijā un pie Siguldas pilskunga salīdzis par dārznieka mācekli. Drīz viņš iepazinies ar Maiju – Turaidas Rozi, un abu jauniešu sirdīs iedegusies mīlestība. Greifs sniedzis laulībām nepieciešamo piekrišanu. Vakaros abi jaunieši satikušies pusceļā starp Siguldas un Turaidas pili – Gūtmaņa alā. 1620. gada augustā bijušas ieplānotas kāzas.
Tajā laikā Turaidas pilī dienējuši divi poļu armijas dezertieri – karakalpi Ādams Jakubovskis un Pēteris Skudrītis. Jakubovskis ieraudzījis Maiju un kaislīgi viņā iemīlējies, taču meitene viņa uzmanības apliecinājumus noraidījusi. Tas Jakubovski saniknojis, un viņš nolēmis Maiju iegūt ar varu, izdomājot velnišķīgu plānu – uzrakstījis zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilinājis Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnākusi un sapratusi, ka ir ar viltu atmānīta un piekrāpta. Meitenei ap kaklu bijis līgavaiņa Viktora Heila dāvināts sarkans zīda lakatiņš. Viņa teikusi Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks – tā nēsātājs tiekot pasargāts no zobena cirtieniem, un aicinājusi to pārbaudīt. Šajā laikā cilvēki ticējuši dažādām burvestībām. Māņticības un alkatības pārņemtais Jakubovskis noticējis stāstam par burvju lakatu – sākumā vilcinājies, bet tad cirtis no visa spēka, un meitene saļimusi bez dzīvības pie viņa kājām. Maija nolēmusi labāk mirt nekā tikt piesmietai. Pēc notikušā Jakubovskis nobijies, ieskrējis mežā un pakāries sava zobena siksnā.
Pievakarē Viktors Heils atradis Maiju Gūtmaņa alā nogalinātu un izmisis steidzies uz Turaidas pili pēc palīdzības. Tikmēr cilvēki pie alas atraduši Viktora dārznieka cirvīti, tādēļ tiesnesis nolēmis, ka slepkava ir Viktors Heils. Tiesa notikusi Turaidas pilī – Viktoru Heilu gribējuši notiesāt par slepkavību. Notikumu gaitu mainījis karakalps Pēteris Skudrītis, kurš ieradies tiesā un izstāstījis patiesību. Viktors ticis attaisnots, bet Maiju apglabājuši Turaidas Baznīckalnā, krustā liekot uzrakstu “Mīla stiprāka par nāvi”. Tā paša gada vēlā rudenī Viktors Heils devies atpakaļ uz savu dzimteni Vāciju, ņemdams līdzi sauju smilšu no savas līgavas – Turaidas Rozes kapa.
Turaidas Rozes tēls kā iedvesmas avots radošos meklējumos ir sastopams gandrīz visos mākslas veidos – literatūrā, teātrī, mūzikā, baletā, kino, operā, glezniecībā, tēlniecībā un citos mākslas veidos.
Dažādos konkursos bērnu un jauniešu mērķauditorijai redzams, ka leģenda turpina dzīvot, piemēram, 2024. gadā logo konkursā “Turaidas pilij 810”, viduslaiku karogu metu konkursā, kā arī 2025. gadā konkursā “Turaidas suvenīrs”, kur viena no vispopulārākajām tēmām ir mīlestības stāsts par Turaidas Rozi.
Ja pratīsim iejusties stāstā, iespējams, labāk spēsim saprast arī šodienas pasauli.
Foto: Agris Tabaks
Informāciju sagatavoja:
Komunikācijas izglītojošā darba nodaļas sadarbības projektu vadītāja
Sandra Ķirule
Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendijas 12 izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā, tostarp novadniecēm – rakstniecei, dzejniecei un dramaturģei Ingai Ābelei un mākslas un dizaina profesionālei, Siguldas novada Goda novadniecei Helēnai Mednei.
Šogad mūža stipendijai tika pieteiktas 43 kultūras jomas personības. Ik gadu tiek piešķirtas 12 jaunas stipendijas, un kopumā VKKF mūža stipendija tiek izmaksāta apmēram 260 kultūras personībām. Mūža stipendijas apmērs no 2026. gada būs 390 eiro mēnesī.
VKKF mūža stipendijas piešķir kopš 1999. gada. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Tiesības pieteikt pretendentus mūža stipendijas saņemšanai ir Kultūras ministrijai, tās iestādēm un kapitālsabiedrībām, Latvijas Radošo savienību padomei un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Strauji tuvojas Ziemassvētki, un līdz ar svētku noskaņu mājās, birojos un citviet ienāk arī eglīte. Lai novērstu nozaļojošu eglīšu nonākšanu pilsētvidē vai atkritumu poligonos, Siguldas pilsētas SIA “Jumis” un SIA “ZAAO” aicina no šī svētku dekora atbrīvoties videi draudzīgā veidā.
Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” aicina savus klientus, kuriem nav iespējas svētku eglīti pašiem nodot otrreizējā apritē, bez maksas to nodot šķirošanas laukumā “Zemdegas” Siguldā vai šķirošanas laukumā “Dzelzceļa stacija Inčukalns” Inčukalnā, to darba laikā līdz 31. janvārim. Tāpat Siguldas pilsētas robežās pēc iepriekšēja pieteikuma eglīšu savākšana tiks nodrošināta arī no mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Maksa par vienas eglītes (augstumā līdz 2,5 metriem) izvešanu ir 5 eiro bez PVN (6,05 eiro ar PVN). Eglīšu individuālās izvešanas pakalpojums tiks nodrošināts līdz 31. janvārim, bet izvešana jāpiesaka līdz 23. janvārim.
Šogad iniciatīvai ir arī īpaša pievienotā vērtība: sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu SIA “Baltic Wood Trade” nokaltušās Ziemassvētku eglītes tiks pārvērstas kurināmajā materiālā un nodotas labdarībai, atbalstot biedrību “Cerību spārni”.
Pieteikties eglīšu individuālai izvešanai “JUMIS” klienti var, rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv. Eglīšu savākšana tiks nodrošināta noteiktos datumos, par to klientus iepriekš informējot.
SIA “ZAAO” piedāvā līdz 31. janvārim bez maksas nodot egles, kuru garums nepārsniedz 2 metrus. Egļu savākšana notiks gan klientu adresēs, gan EKO laukumā Vidus ielā 12, Raganā. Pirms nodošanas eglīte jāatbrīvo no visiem rotājumiem. Lai atkritumvedēju vadītāji eglīti pamanītu, tā jānovieto redzamā vietā – blakus atkritumu konteineram vai speciāli norādītajā vietā, ko noteicis namu apsaimniekotājs. Eglīti nedrīkst iesaiņot, kā arī to nedrīkst ievietot atkritumu konteinerā.
ZAAO savāktās eglītes nogādās aprites ekonomikas centros “Daibe” un “Kaudzītes”, kur priekšapstrādes procesā tās tiks atdalītas no kopējā atkritumu apjoma, sašķeldotas un izmantotas komposta veidošanai.
Ar jautājumiem, atkritumu nodošanas iespējām, jaunumiem, kā arī laukumu darba laikiem var iepazīties, vēršoties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai to tīmekļa vietnēs:
Šis ir ziemas tumšais laiks, kad saule redzama vien īsu brītiņu, tādēļ dienas ir tumšas un pelēkas, taču, kā zināms, gaisma rada drošības sajūtu. 21. decembrī Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sadarbībā ar Lēdurgas un Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām jau sesto gadu organizēs izgaismotu Ziemassvētku braucienu ar izdekorētām ugunsdzēsēju automašīnām.
Pasākuma mērķis ir iepriecināt iedzīvotājus, radot svētku noskaņu, kā arī atgādināt par ugunsdrošību svētku laikā. Ugunsdzēsējiem ir patiess prieks piedalīties svētku pasākumos, ne tikai steigties sniegt palīdzību ārkārtas izsaukumos.
Pasākumā piedalīsies septiņas ugunsdzēsēju automašīnas. No Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības būs četras autocisternas un autokāpnes – divas no Inčukalna posteņa, viena no Vangažu posteņa, viena no Inciema posteņa un viena no Mālpils posteņa, kā arī viena autocisterna no Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un viena autocisterna no Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.
Pasākuma sākums plānots plkst. 15.00 Sidgundā, bet noslēgums – plkst. 20.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur tehnika būs apskatāma līdz plkst. 20.30.
Aicinām interesentus un aktīvistus iesaistīties svētku braucienā un pievienoties kolonnas noslēgumam ar izdekorētām automašīnām.
Interesenti ir aicināti iesaistīties svētku braucienā un pievienoties kolonnas noslēgumam ar izdekorētām automašīnām.
Pasākuma maršruts:
Lai dabas tūrisma objektu apmeklētāji varētu vienkāršāk un ātrāk informēt par infrastruktūras bojājumiem, vandaļu un dabas stihiju postījumiem vai citām konstatētajām neatbilstībām, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir izveidojusi problēmu ziņošanas funkciju mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”.
“Lietotnē apkopoti vairāk nekā 700 dažādu dabas tūrisma galamērķu visā Latvijā – gan dabas takas, gan skatu vietas un torņi. Uzlabotā lietotnes funkcionalitāte kalpos par labu pamatu atgriezeniskās saites nodrošināšanai starp dabas objektu apmeklētājiem un to uzturētājiem. No vienas puses, lietotne ļaus ātrāk nodot informāciju par šajos objektos pamanītajām problēmām, no otras – sniegs iespēju mums vai citiem tūrisma infrastruktūras uzturētājiem operatīvāk reaģēt un novērst konstatētos trūkumus, tādējādi ieguvēji būsim mēs visi,” pauž DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa.
Viņa norāda, ka lietotne ir ļoti ērts rīks, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā, un aicina aktīvi izmantot arī tās pilnveidoto funkcionalitāti: “Šādi mēs visi kopā varam veicināt sakoptu, drošu un ilgtspējīgu dabas tūrisma vidi Latvijā.”
Ziņojumu iesniegšanai nav nepieciešama e‑pasta piesaiste. Atverot lietotni un izmantojot izvēlni “Ziņot par problēmu”, pavisam ātri iespējams informēt par konstatētajiem infrastruktūras bojājumiem, pievienojot īsu aprakstu un līdz trim fotogrāfijām. Lietotne automātiski noteiks lietotāja atrašanās vietas koordinātas, un ziņojumu varēs nosūtīt ar vienas pogas palīdzību.
Līdz ar uzlabojumiem lietotājiem ir vienkāršāk ziņot arī par mobilajā lietotnē iekļauto objektu aprakstu neprecizitātēm, kļūdām vai informāciju, kas vairs neatbilst situācijai dabā, piemēram, mainītiem darba laikiem vai jaunām iespējām objektā.
Gadījumos, kad ziņojumu nav iespējams nosūtīt uzreiz, piemēram, slikta mobilā tīkla pārklājuma dēļ, to var izdarīt arī vēlāk, manuāli norādot problēmvietu kartē. Ziņošanas funkcija pieejama gan konkrēta objekta aprakstā, gan objektu sarakstā vai kartes skatā. Ja ziņošanai par problēmu tiek izmantots saraksts vai karte, lietotājam jānorāda attiecīgais objekts.
Visi lietotnē iesūtītie ziņojumi ir anonīmi un nesatur sūtītāja personīgo informāciju. Vienlaikus lietotājs pēc izvēles var norādīt kontaktinformāciju, ja vēlas saņemt atbildi vai precizējošu informāciju – tā tiks izmantota tikai saziņai par konkrēto ziņojumu.
DAP izveidotā mobilā lietotne “Dabas tūrisms” viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglo Latvijas apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu atrašanu dabā, kā arī sniedz detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem. Tajā ietverta informācija par velomaršrutiem, laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, informācijas centriem un punktiem, autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām u. c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Mobilā lietotne bez maksas pieejama gan iPhone, gan Android tālruņiem App Store un Google Play vietnēs. Lai to varētu izmantot, ir nepieciešams tikai interneta pieslēgums un aktivizēta globālā pozicionēšanas sistēma jeb GPS. Lietotne ir pieejama latviešu un angļu valodā, kas sniedz iespēju arī mūsu valsts viesiem brīvi iegūt informāciju par dabas tūrismu Latvijā.
Plašāka informācija:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Vecākā komunikācijas speciāliste
Baiba Ralle
16. decembrī Sunīšu Kopienas centrā sadarbībā ar labdarības biedrību “Tavi draugi” tika atklāta maskēšanās tīklu darbnīca Ukrainas armijas atbalstam, un notika apmācības tīklu pīšanā. Biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs uzstādīja tīkla rāmi un ierādīja pareizo tīklu pīšanas tehniku. Biedrība “Tavi draugi” nodrošina arī visus materiālus tīklu pīšanai.
Ikviens ir aicināts iesaistīties, lai kopā izdarītu labu darbu – palīdzētu Ukrainas aizstāvjiem frontē, kur atbalsts joprojām ir ļoti nepieciešams, vienlaikus gūstot prieku par noderīgi pavadītu laiku, īpaši laikā, kad dienas kļuvušas īsas un drūmas.
Tīklu pīšanā var iesaistīties ikviens atbilstoši savām spējām un iespējām – nepieciešamas tikai čaklas rokas, laiks un vēlme palīdzēt. Tā ir arī lieliska nodarbe roku veiklības attīstīšanai. Tas ir darbs, kas ļauj piedzīvot kopības sajūtu, ienesot savā ikdienā vairāk gaismas un prieka, jo, palīdzot citiem, mēs dziedinām arī sevi.
Tīklu darbnīca Sunīšu Kopienas centrā darbosies darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, ar iespēju darboties arī darba dienu vakaros un brīvdienās. Interesenti aicināti pieteikties, zvanot vai sūtot ziņu lietotnē WhatsApp Sociālā dienesta kopienas speciālistei Inesei Romanovai uz tālruņa numuru 28732647.
Maskēšanās jeb kamuflāžas tīklu pīšanu biedrība “Tavi draugi” uzsāka 2024. gada pavasarī Ukrainas armijas atbalstam pēc Ukrainas armijas vienību pieprasījumiem, lai no agresora paslēptu tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas. Šobrīd tīklu darbnīcas darbojas vairākās vietās Latvijā – Rīgā, Ikšķilē, Suntažos, Cēsīs un citviet. Visas darbnīcas apvienotas zem vienota nosaukuma “Tīklu alianse”, simbolizējot kopīgu mērķi un pieeju tā sasniegšanai. Pateicoties domubiedru un brīvprātīgo entuziasmam, nopīti jau vairāk nekā 400 maskēšanās tīkli, kas nogādāti karavīriem frontes līnijā.
Maskēšanās tīklu darināšanai tiek izmantotas dažādu toņu flizelīna auduma strēmeles pūciņas vieglumā un tīkla sagatave, kas vizuāli atgādina zvejas tīklu, taču ir mazāk smagnēja. Siešana notiek īpaši pielāgotā tehnikā, ņemot vērā attiecīgā tīkla pasūtītāja atrašanās vietas apvidus īpatnības un dabā sastopamo krāsu gammu, kā arī izvairoties no precīzu ģeometrisku formu radīšanas.
Gatavie maskēšanās tīkli ar biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo un sadarbības partneru palīdzību tiek nogādāti Ukrainas aizstāvjiem tieši rokās. Katram uz Ukrainu nosūtītajam tīklam tiek dots vārds, un kopā ar tiem karavīri saņem arī citas kaujas laukā noderīgas lietas, gardus pārsteigumus un bērnu zīmējumus kā sirsnīgus sveicienus no Latvijas.
Informējam, ka MFD Mobilā diagnostikas busiņa iepriekš plānotā vizīte 17. decembrī ir pārcelta. Mobilais mamogrāfs ieradīsies Siguldā 2026. gada 13. janvārī, Raiņa ielā 3, kur no plkst. 10.00 līdz 17.00 iedzīvotājiem būs iespēja saņemt diagnostikas pakalpojumus – mamogrāfijas un rentgena izmeklējumus.
Mamogrāfijas izmeklējums sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta (NVD) Valsts skrīninga programmas ietvaros, ir bez maksas (uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus kopš iesūtīšanas datuma). Ar ģimenes ārsta vai speciālista, kuram ir līgums ar NVD, nosūtījumu – 3 eiro, bet ar nosūtījumu no ārsta, speciālista, kuram nav noslēgts līgums ar NVD – 42 eiro.
Būs pieejams arī rentgena pakalpojums – 1 projekcija ar ģimenes ārsta nosūtījumu – 22 eiro.
Pacientu pieņemšana notiek tikai ar iepriekšēju pierakstu, zvanot uz tālruņa numuru 25431313 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00. Pierakstoties nepieciešams sagatavot personas kodu un tālruņa numuru. Izmeklējumi tiek veikti rindas kārtībā.
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100–64111.
22. decembrī no plkst. 17.30 līdz 21.00 jauniešu iniciatīvu centrā “Mērķis”, Raiņa iela 3, Siguldā, norisināsies projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” noslēguma pasākums. Pasākumu papildinās dzīvās mūzikas grupas “Rahu the Fool” uzstāšanās, radot svinīgu un jauniešiem draudzīgu atmosfēru gada izskaņā.
Ballītes “Gada balva” laikā tiks apbalvoti uzvarētāji un aktīvākie dalībnieki digitālā projekta konkursos šādās kategorijās:
Ballīte “Gada balva” būs pēdējais jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” pasākums šajā gadā, simboliski noslēdzot gan aktīvu pasākumu sezonu, gan arī digitālo projektu. Tajā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novada jaunietis.
Šogad JIC “Mērķis” īstenoja projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”, kura ietvaros jauniešiem tika nodrošinātas plašas iespējas attīstīt un pilnveidot digitālās prasmes, vienlaikus izveidojot mūsdienīgu, ilgtspējīgu un uz jauniešu problēmu risinājumiem vērstu digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībā. Projekta kopējais finansējums ir 48 335,65 eiro, par kuriem iegādāts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums, kā arī nodrošinātas dažādas aktivitātes.
Projekta ietvaros jauniešiem bija iespēja piedalīties gan teorētiskajās, gan praktiskajās mācībās:
Projektam noslēdzoties, jaunieši tika aicināti iegūtās prasmes izmantot un pielietot, piedaloties digitālo prasmju konkursos.
Projekta īstenotājs – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Vairāk informācijas tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv. Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
SIA “Saltavots” informē, ka maģistrālā ūdensvada akas pārbūves darbu dēļ ceturtdien, 18. decembrī, laika periodā no plkst. 9.00 līdz aptuveni plkst. 12.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem Inciemā.
Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem:
Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi sagatavot ūdens rezerves. Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Modris Guķis (tālrunis 29234845).
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
27. decembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” decembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dziedātāju Ievu Akurateri.
Šajā vakarā līdzās Ievas Akurateres izpildītajām dziesmām dzirdēsiet arī sarunu par dažādām tēmām: dziesmas nozīme okupācijas un Atmodas laikā; uzdrošināšanās nepakļauties cenzūrai un aizliegumiem; mākslinieku reakcija un piedalīšanās politiskajos notikumos; E. Veidenbauma, L. Breikša, K. Skujenieka, M. Melgalva, K. Elsberga un citu dzejnieku teksti mūzikā; grupas “Pērkons” fenomens; iesaiste dažādos teātra uzvedumos un muzikālajos projektos u. c.
Ieva Akuratere ir viena no populārākajām un drosmīgākajām latviešu mūziķēm, kura 80. gadu beigās ar dziesmu “Manai Tautai” spēcīgi ietekmēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos. Dziesma kļuva par Dziesmotās revolūcijas himnu, kas saviļņoja un vienoja latviešu tautu kopīgā lūgšanā par brīvību.
Ieva Akuratere plašāku atpazīstamību ieguva 80. gadu sākumā kā Latvijas rokgrupas “Pērkons” dziedātāja. “Pērkona” sastāvā dziedātā “Zaļā dziesma” (1988) kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Ieva Akuratere ir daudzpusīga mūziķe, kura uzstājusies gan kā soliste, gan arī dažādu projektu sastāvā, piemēram, jaunā viļņa un postpanka grupā “K. Remonts”, eksperimentālās mūzikas grupā “NSRD” un četru latviešu popmūzikas dziedātāju projektā “Dāmu pops”. 90. gados viņa nodibināja grupu “Simulācija”, kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Akuratere ir darbojusies arī eksperimentālajā tautas mūzikas projektā “Lidojošais paklājs”. Mūziķe joprojām aktīvi muzicē, piedalās dažādos Latvijā populāros mūzikas raidījumos un projektos. 2025. gadā Ieva Akuratere kopā ar Latvijas alternatīvā roka grupu “Sudden Lights” iedziedāja dziesmu “Mūsu mīlestība”.
Ieva Akuratere ir dzīva leģenda latviešu sirdīs. Ar savu harizmu, skaisto un unikālo balsi viņa ir apbūrusi arī cilvēkus ārpus Latvijas. Viņas dziesmas “Kā man klājas” (1989) pavadībā katru pilnmēness nakti uz Gobas deju (angliski – Elm Dance) dejošanu sanāk cilvēki daudzās kopienās Eiropā un pasaulē. Deja kalpo par apliecinājumu dzīves mīlestībai, cerībai un cilvēces solidaritātei ar Zemi un visu dzīvo.
Ieva Akuratere savulaik ir darbojusies arī kā aktrise, operetes aktrise un politiķe. Savas muzikālās darbības laikā, dziedot viena un esot dažādu muzikālo grupu sastāvā, viņa ir iedziedājusi ap 20 mūzikas albumu. Jaunākais albums “Ceļš” (2024) ir ierakstīts kopā ar latviešu mūziķi un komponistu Aivaru Hermani. Mūziķe ar koncertiem ir uzstājusies dažādās valstīs Eiropā, ASV un Āzijā, dziedot gan tautiešiem, gan svešiniekiem.
Foto: Jānis Deinats
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.