Atklājot Siguldas novada tūrisma ziemas sezonu, pie Siguldas novada Tūrisma informācijas centra Siguldā, Ausekļa ielā 6, ir izvietots vides objekts – bobsleja kamanas. Ikviens ir aicināts piestāt šajā “Bobsleja stacijā”, iekāpt bobā, lai sajustu sporta garu un iemūžinātu viesošanos Siguldas novadā.
Objekts simboliski iezīmē Siguldas saikni ar bobsleju – sporta veidu, kas šeit ir klātesošs jau gandrīz četras desmitgades. Jau 2026. gadā bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” (BKT) atzīmēs savu 40 gadu jubileju. “Latvijas Nacionālā sporta centra” nacionālā sporta bāze BKT ir unikāla sporta infrastruktūra – viena no 12 Pasaules kausu apritē strādājošām mākslīgā ledus trasēm. Tas ir nozīmīgs tūrisma objekts, kas pieejams apskatei, ekskursijām un braucieniem ar atrakcijām visa gada garumā.
Ziemas sezonas piedāvājumi trasē ietver:
Šajā ziemas sezonā bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” notiks arī vairākas starptautiska mēroga sacensības, kurās piedalīsies pasaules vadošie sportisti. Ikviens ir aicināts būt klātienē, lai justu līdzi un izbaudītu augsta līmeņa sporta garu. Sacensības ir lieliska iespēja apvienot aktīvu atpūtu ar aizraujošu skatītāja pieredzi.
Siguldas novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Monta Lūsare uzsver: “Aicinām piestāt Siguldas novadā un nesteidzīgi izbaudīt visu, ko piedāvā mūsu aizrautības tūrisms – no atpūtas dabā un adrenalīna pilnām aktivitātēm līdz kultūras, vēstures un mākslas piedzīvojumiem. Ziemā Siguldas novads piedāvā arī mierpilnu atpūtu – nakšņošanu, relaksējošas pirtis, SPA un baseinus visā novadā. Ziemas sezona šeit ir daudzveidīga, aktīva un uzlādējoša, jo ziema dzīvo Siguldā!”
Vides objekts “Bobsleja stacija” pie Tūrisma informācijas centra atklāj ziemas piedzīvojumu sezonu un aicina apmeklētājus iepazīt arī citus tūrisma punktus visā novadā.
Vairāk informācijas par Siguldas novada tūrisma piedāvājumu pieejama tīmekļa vietnē tourism.sigulda.lv.
Foto: V. Maško
Veidojot pieejamāku un iekļaujošāku vidi, 19. novembrī pie Gaujas Nacionālā parka tūrisma informācijas centra “Gūtmaņala”, Turaidas ielā 2A, atklāts atjaunotais pacēlājs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pacēlāju nepieciešamības gadījumā var izmantot arī vecāki ar bērnu ratiņiem. Šis notikums nav tikai tehnisks uzlabojums, bet gan apliecinājums tam, ka Siguldas novads rūpējas, lai dabas skaistākās skatu vietas būtu pieejamas ikvienam.
Pacēlāja atklāšanā piedalījās tie, kam šis uzlabojums ir visnozīmīgākais – biedrības “Cerību spārni” un apvienības “Apeirons” pārstāvji. Viņu klātbūtne un iespēja uzreiz izmēģināt jauno aprīkojumu kalpoja kā reāls un emocionāls apstiprinājums projekta nozīmīgumam. Notikumā piedalījās arī Siguldas novada pašvaldības pārstāvji – izpilddirektore Līga Bukovska, Siguldas pilsētas un Siguldas pagasta apvienības pārvaldes vadītājs Māris Tračums un Tūrisma nodaļas pārstāvji.
“Šodien Siguldas novadā notiek kas patiesi nozīmīgs – mēs speram soli pretim pieejamākai, iekļaujošākai un cilvēkam draudzīgākai videi. Atklājot pacēlāju pie Gūtmaņa alas, mēs atveram vienu no skaistākajām mūsu dabas vietām ikvienam – arī tiem, kuriem līdz šim šeit nokļūt nebija viegli,” atklājot jauno pacēlāju, uzsvēra Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska.
Klātesošie ar kustību traucējumiem izmantoja iespēju izmēģināt jauno pacēlāju, kas kļuva par starta punktu tālākam ceļojumam. Pēc pacēlāja pārvarēšanas viņi gida pavadībā devās apskatīt pašu Gūtmaņalu un tās apkārtni, iepazīstot un izbaudot šīs vietas atmosfēru.
Biedrības “Cerību spārni” pārstāvis Valts atklāja, ka šī bija viņa pirmā reize apmeklējot Gūtmaņalu, un tas viņam izvērtās par īpašu piedzīvojumu šajā valsts svētku laikā. Viņš bija arī viens no pirmajiem, kas izmēģināja atjaunoto pacēlāju.
Lai pacēlāju varētu izmantot, jāsazinās ar Gaujas Nacionālā parka tūrisma informācijas centru “Gūtmaņala”, zvanot uz tālruņa numuru 61303030 (ziemas periodā līdz 1. aprīlim: pirmdienās–svētdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00).
Pacēlājs iegādāts, pamatojoties uz iepirkumu par kopējo summu 10 880 eiro bez PVN no firmas “Tehnovers”, kas ražo aprīkojumu cilvēkiem ar kustību traucējumiem atbilstoši pasaules standartiem. Šis ieguldījums ir apliecinājums cieņai pret katra iedzīvotāja un Siguldas novada viesa tiesībām uz vienlīdzīgu piekļuvi.
Siguldas novada pašvaldība atjauno Kultūras konsultatīvās padomes sastāvu darbības termiņam līdz 2029. gadam. Aicinām pieteikties dalībai Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē novada iedzīvotājus, radošo profesiju pārstāvjus, novadā reģistrēto sabiedrisko organizāciju, biedrību un asociāciju pārstāvjus, kā arī novada kultūras iestādēs reģistrēto amatiermākslas kolektīvu deleģētos pārstāvjus.
Novada iedzīvotāji, kuri vēlas darboties Siguldas novada Kultūras konsultatīvajā padomē, līdz 9. decembrim aicināti:
Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome darbojas kopš 2015. gada. Kultūras konsultatīvās padomes galvenais uzdevums ir sekmēt kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā, aktivizēt dialogu starp pašvaldību un sabiedrību, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu kultūras jomā. Pašvaldības kultūras nozares darbiniekiem dažādu lēmumu pieņemšanā ir nepieciešamas konsultācijas no attiecīgo jomu profesionāļiem. Padome ir labs instruments, kā efektīvi un operatīvi pieņemt lēmumus, kas skar kultūras nozari Siguldas novadā.
Atgādinām, ka Kultūras konsultatīvās padomes sēdes ir atvērtas un tajās var piedalīties ikviens interesents, bet padomes lēmējvaru veido 14 sabiedrības pārstāvji, kurus, izskatot saņemtos pieteikumus, apstiprinās Siguldas novada pašvaldības domes deputāti.
Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes izveidi un darbu reglamentē Siguldas novada Kultūras konsultatīvās padomes nolikums.
Ceturtdien, 4. decembrī, no plkst. 16.00 līdz 18.00 Mežavēju ielā 1, Kadagā, Ādažu novadā, “LUX Kebab” telpās norisināsies šī gada ceturtā Uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksme.
Tikšanās šoreiz tiek rīkota kā pieredzes apmaiņa pie biedrības “Ādažu uzņēmēji”, ar mērķi iepazīt Ādažu novada uzņēmējus, viņu pieredzi, sadarbojoties ar valsts institūcijām, pašvaldībām un starptautiskajām organizācijām.
Uzņēmēju konsultatīvās padomes tikšanās ir atklātas, un tajās piedalīties var ikviens uzņēmējs, iepriekš piesakoties, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
20. novembra vakars. Laukā drēgna tumsa cauraudusi Allažus, bet Allažu bibliotēkā sveču gaismā varēja justies silti. Notika tikšanās un sirsnīgas sarunas ar dzejnieku Arti Svoku pasākumā “Apziņai no iekšpuses”. Vakara gaitā pasākuma apmeklētāji klausījās dzejas lasījumus, diskutēja, vēroja spilgtas video projekcijas, dzēra tēju un baudīja jaunas satikšanās burvību. Ar laikmetīgu pieskaņu, ietērpjot dzejas rindas košās vizualizācijās un piešķirot tām balsi, Arta dzeja uzrunā vairākos līmeņos.
Arta dzimtā pilsēta ir Aizkraukle, kur viņš dzīvo arī šobrīd. Studējis Rīgā un strādā IT jomā. Arta dzeja ir koša, neparasta, trausla, drosmīga. Viņš raksta par dzīves jēgu, cīņu, iekšējā miera meklējumiem, sevis izzināšanu un iekšējo brīvību. Daiļrades fokusā ir sieviete, mīlestība, attiecības. Autoram ir izdoti divi dzejas krājumi – “Novelc kurpes” (2025) un “Apziņai no iekšpuses” (2021), un šobrīd top autora trešā grāmata. Arta radošās aktivitātes šogad rezultējās arī ar neparastu performanci Aizkrauklē – pilsētas centrā novietotu īpašu “dzejas telti”, kurā varēja klausīties dzeju ierakstā.
Artis atklāj: “Esmu gandarīts par iznākumu. Šajā steidzīgajā laikmetā, varbūt pat gribot, neiznāk laika paņemt grāmatu vai iegriezties pēc tās bibliotēkā. Tādēļ vēlējos dzeju atvest iespējami tuvāk lasītājam. Nesen biju uz filmu, kas man nepatika. Ja jums mana dzejas grāmata nepatīk, tas nekas – katra mākslas izpausme, dzeja vai filma rada jaunas pārdomas, sajūtas.”
Sirsnīgs paldies dzejniekam un – vienkārši – cilvēkam Artim Svokam, kurš, kā pats teica nevar nerakstīt, un Annai Svokai (sievai, bez kuras atbalsta būtu sarežģītāk tikties). Artis par Annu: “Viņa man ir “zelta gabaliņš!”
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Šonedēļ Briselē svinīgā ceremonijā Eiropā lielākā dabas aizsargājamo teritoriju organizācija EUROPARC Federācija pasniedza Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikātus. Eiropas Parlamentā sertifikātu pirmo reizi saņēma arī Gaujas Nacionālais parks (GNP) kā ilgtspējīga tūrisma galamērķis Eiropā.
Sertifikātu saņēma Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) un GNP tūrisma biedrība “Enter Gauja”, kas ciešā sadarbībā apņemas turpināt veicināt tūrismu, līdzsvarojot dabas aizsardzības mērķus ar vietējās sabiedrības un ekonomikas attīstības interesēm. Sertifikāts sniegs GNP strādājošiem uzņēmumiem iespēju piesaistīt jaunus klientus un veidot partnerību ar uzņēmējiem un organizācijām ārvalstīs.
Svinīgajā ceremonijā pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina pauda: “Esam pagodināti saņemt šo sertifikātu, kas apliecina, ka ilgtspējīgs tūrisms nav tikai jēdziens, bet mūsu attieksme pret dabu, cilvēkiem un vietu, kur dzīvojam un strādājam. Gaujas Nacionālais parks ir lielākais Latvijas nacionālais parks un viens no ievērojamākajiem dabas tūrisma galamērķiem. Sadarbība ar biedrību “Enter Gauja” nodrošina stabilu pamatu tā ilgtspējīgai attīstībai arī nākotnē.”
Savukārt biedrības “Enter Gauja” mārketinga un komunikācijas speciāliste Kristīne Luca balvas saņemšanas brīdī uzsvēra: “EUROPARC hartu izmantosim ilgtspējīga tūrisma attīstīšanas labo prakšu izzināšanai un adaptēšanai. Turpināsim veidot jaunas, profesionālas sadarbības ar citām Eiropas dabas aizsargājamām teritorijām. Izsakām pateicību ikvienam, kurš ir iesaistīts ilgtspējīga tūrisma attīstībā Gaujas Nacionālajā parkā – tūrisma uzņēmējiem, iedzīvotājiem, pārvaldei, augstskolai, pašvaldībām un kolēģiem”.
Šogad ceremonijā par apņemšanos veicināt ilgtspējīgu tūrismu tika godinātas 24 Eiropas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Sešas teritorijas, tostarp GNP, hartas sertifikātu saņēma pirmo reizi, bet 18 – atkārtoti. Šādu sertifikātu ir saņēmušas kopumā 93 teritorijas 13 Eiropas valstīs. Daudzas no tām pie šī sasnieguma strādājušas vairākus gadus, apliecinot ciešu sadarbību un ilgtermiņa apņemšanos īstenot atbildīga tūrisma praksi. Latvijā līdz šim hartas sertifikātu saņēmis un vairākkārt veiksmīgi to atjaunojis tikai Ķemeru Nacionālais parks.
Lai GNP saņemtu hartas sertifikātu, notika vērtēšanas vizīte GNP, kurā EUROPARC Federācijas eksperts tikās ar GNP vietējiem tūrisma uzņēmējiem, GNP tūrisma biedrības, pārvaldes, Vidzemes Augstskolas un Bioreģions Gaujas Nacionālajā parkā pārstāvjiem.
Vērtēšanas komisija atzinīgi novērtēja GNP dabas aizsardzības plānu un uzteica spēcīgo sadarbību starp pārvaldi, biedrību “Enter Gauja”, tūrisma uzņēmējiem un Vidzemes Augstskolu, izceļot to kā galveno ilgtspējīga tūrisma attīstības virzītājspēku. Pozitīvi tika novērtēta arī biedrības “Enter Gauja” vēlme uzturēt tūrisma forumu, kurā ilgtermiņā aktīvi iesaistās, savstarpēji sadarbojas daudzi tūrisma uzņēmēji.
Ilgtspējīga tūrisma galamērķa sertifikācija ir starptautiski atzīts instruments, kas palīdz uzlabot sadarbību starp vietējām kopienām un pārvaldības institūcijām, veicina pārdomātu tūrisma attīstību, stiprina vietējo ekonomiku un aizsargā dabas un kultūras vērtības. Harta sniedz arī iespēju mācīties no citiem Eiropas aizsargājamiem reģioniem un stiprina teritorijas tēlu kā atbildīgam un kvalitatīvam tūrisma galamērķim.
GNP ir dibināts 1973. gada 14. septembrī ar mērķi aizsargāt Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas. GNP šogad atzīmē arī 30. gadadienu kopš pievienošanās EUROPARC Federācijai. Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas, tādēļ mūsdienās nacionālajā parkā atrodas spēcīgs un ciešs tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniedzēju tīkls.
EUROPARC Federācijas sertifikācija Gaujas Nacionālajam parkam īstenota Gaujas Nacionālā Parka Tūrisma Biedrības projektā “Gaujas Nacionālā parka tūrisma ilgtspējīgs galamērķis EnterGauja+” 1.2.3.6/2/24/A/008.
Informāciju sagatavoja:
Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrības
Mārketinga un komunikācijas speciāliste
Kristīne Luca
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests 20. novembrī saņēma pateicību par veiksmīgu sadarbību un nozīmīgu ieguldījumu “Laimas” labdarības namiņa iniciatīvā, palīdzot piepildīt bērnu sapņus un dāvāt svētku prieku.
Sociālā dienesta iesaiste projektā paredz daudzu ģimeņu apzināšanu, lai noskaidrotu bērnu vēlmes, kartīšu sagatavošanu kopā ar ģimenēm, to noformēšanu nodošanai, kā arī dāvanu izdalīšanu ģimenēm pirms svētkiem.
“Laimas” labdarības namiņš ir vieta, kur satiekas bērnu sapņi un cilvēku vēlme vairot labo. Katram apmeklētājam klātienē vai tīmekļa vietnē laimasnamins.lv ir iespēja izvēlēties bērna gatavotu kartīti, uzzināt viņa vēlēšanos un kļūt par daļu no Ziemassvētku brīnuma. “Laimas” labdarības namiņa būtība ir vienkārša – laime ir tepat – bērnu sapņos.
Līdz šim iniciatīvas ietvaros gadu gaitā piepildīti jau 14 670 bērnu sapņi, un šogad kartītes iesnieguši vēl 1250 bērni. Šī gada iniciatīvā tiks nodrošinātas dāvanas bērniem no deviņiem Latvijas novadiem: Saldus, Ogres, Cēsu, Madonas, Balvu, Līvānu, Rēzeknes, Ludzas un Siguldas. Projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas dod lielu ieguldījumu projekta īstenošanā.
“Laimas” labdarības namiņš ir kļuvis par skaistu Latvijas tradīciju, kas ir pierādījums tam, cik liels spēks ir kopienai, kas tic labajam un spēj to darīt redzamu.
Projekta norisē piedalās arī uzticami partneri, bez kuru atbalsta iniciatīva nebūtu iedomājama. Viens no tādiem ir “Latvijas Pasts”, kas bez papildu maksas nodrošina laicīgu un atbildīgu dāvanu sūtīšanu visā Latvijā, izmantojot pakomātus vai kurjerpiegādi. Katra dāvana pirms nogādāšanas bērniem tiek skaisti iepakota un papildināta ar “Laima” saldumiem, kas dāvanas saņemšanu padara vēl patīkamāku.
Klātienē “Laimas” labdarības namiņš būs atvērts no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 12.00 līdz 20.00, sestdien un svētdien no plkst. 10.00 līdz 18.00.
Informācijas avots:
delfi.lv
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta
Ģimenes atbalsta nodaļas vadītājas p.i.
Kristiāna Kaminska
Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, trešdien, 26. novembrī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīs šūnu apraides paziņojumu par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu.
Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā 3 minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, un turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums. Trauksmes sirēnu pārbaude tiek veikta, lai konstatētu iespējamus bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.
Pirmo reizi kopā ar trauksmes sirēnu pārbaudi uz viedtālruņiem visā Latvijā tiks nosūtīts šūnu apraides paziņojums. Šis paziņojums pienāks ar lietotāja uzstādīto īsziņas skaņas signālu un tālruņa vibrāciju. Šāda paziņojuma izsūtīšana arī ļaus pārbaudīt, vai šogad Latvijā ieviestā šūnu apraides sistēma darbojas bez tehniskiem traucējumiem. Lai gan testa vidē veiktas dažāda veida pārbaudes, tikai šūnu apraides paziņojuma nosūtīšana uz viedtālruņiem visā Latvijā ļaus pilnībā pārliecināties par sistēmas darbību.
Līdz 26. novembrim VUGD aicina iedzīvotājus atjaunināt savu viedtālruņu programmatūru, jo tas ir būtisks apstāklis, lai šos paziņojumus varētu saņemt. VUGD atgādina, ka šūnu apraide ir viena no valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļām – efektīvs un mūsdienīgs rīks sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās, kas ļauj valstij iedzīvotājiem nodot svarīgus paziņojumus dažu minūšu laikā.
VUGD skaidro, ka šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude un pirmā šūnu apraides sistēmas darbības pārbaude.
Gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, ir jāieslēdz televizors un radioaparāts vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzijas” kanāli LTV1 un LTV7 vai “Latvijas Radio” apraides kanāli), informācijas saņemšanai par to ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.
VUGD reizi pusgadā veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību. Tā kā šogad Latvijā ieviesta šūnu apraide, šīs pārbaudes laikā plānots pārbaudīt arī šīs sistēmas paziņojumu izsūtīšanas procesu.
VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā, mobilo sakaru operatoriem lūgts nosūtīt SMS ar informāciju, ka 26. novembrī plānota trauksmes sirēnu pārbaude.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).
Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir viedtālrunis, aicināts lejupielādēt un izmantot arī bezmaksas lietotni “112 Latvija”, kas lietotājam sniedz vairākas priekšrocības – iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu un uzzināt, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās. Savukārt par šūnu apraidi vairāk lasiet www.112.lv.
Plašāka informācija:
VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa
E‑pasts: prese@vugd.gov.lv
Ziemā atkritumu apsaimniekošana kļūst sarežģītāka – sniegs, apledojums un svētku laika papildu atkritumu apjoms nozīmē, ka piekļuve konteineriem un to iztukšošana prasa lielāku rūpību. Lai iedzīvotāji arī ziemā saņemtu pakalpojumu laikā un izvairītos no sasalušiem atkritumiem konteineros, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” ir apkopojis astoņus praktiskus padomus – no piekļuves nodrošināšanas un konteineru uzturēšanas līdz bioloģisko un citu atkritumu pareizai šķirošanai aukstajā sezonā.
1. Vāks – vienmēr ciet! Jebkurā gadalaikā, taču īpaši ziemā, kad mēdz būt bagātīgi nokrišņi dažādās formās, nepieciešams parūpēties, lai atkritumu konteinera vāks vienmēr būtu ciet. Tas neļaus atkritumiem samirkt, mazinās to sasalšanas riskus, uzlabos apkārtnes estētiku, atvieglos šoferu un krāvēju darbu un nepievilinās dzīvniekus.
2. Šķidrumiem un mitrumiem – nē! Iznesot atkritumus no siltām telpām salā, tajos esošais mitrums strauji sasalst un līdz ar to arī atkritumi var piesalt pie konteinera virsmām. Tas vēlāk apgrūtina konteinera iztukšošanu, tāpēc svarīgi no tādām situācijām izvairīties. Pirmkārt, jāatceras, ka ne ziemā, ne vasarā atkritumu konteineros nedrīkst izmest šķidrumus. Otrkārt, nešķirotos sadzīves atkritumus pirms izmešanas ieteicams uzkrāt maisā un pirms izmešanas to aizsiet, lai atkritumi neizbirtu konteinerā. Treškārt, ja iespējams, maisu ar atkritumiem pirms izmešanas paturēt vēsumā, lai tie atdzistu un nerastos tik krasas temperatūras svārstības, kas veicina piesalšanu.
3. Bioloģisko atkritumu īpatnības salā. Īpaši aktuāli rūpēties par atkritumu nepiesalšanu ir, šķirojot bioloģiskos atkritumus. Mizas un ēdienu atliekas ir materiāls ar augstu ūdens saturu, kas, nonācis temperatūrā zem nulle grādiem, sasalst. Tāpēc vēlams atkritumus konteinerā vienmēr izmest tikai atbilstošā iepakojumā – papīra maisiņos vai speciālajos maisiņos bioloģisko atkritumu šķirošanai. Tāpat var lietot specializēto maisu, kas tiek ieklāts konteinerā.
4. Svētku atkritumu šķirošana. Sākoties Ziemassvētku sezonai, palielinās dažādu preču patēriņš, līdz ar to rodas vairāk atkritumu, tostarp iepakojuma. Pārtikas produkti, dāvanas, dažādi dekori – teju viss, ko iegādājamies, nes līdzi savu otro ādu jeb iepakojumu. Jāatceras, ka papīra, plastmasas un metāla iepakojums liekams vieglā iepakojuma konteinerā, kas parasti ir dzeltenā krāsā. Pirms iepakojuma izmešanas svarīgi to rūpīgi saplacināt; savukārt stikla pudeles un burkas ievietojamas tam speciāli paredzētajā stikla konteinerā.
5. Notīri piebraucamo ceļu. Biežākais traucēklis savlaicīgai atkritumu izvešanai ziemā ir nepieejami konteineri. Ziemā šis rādītājs palielinās par aptuveni 20 %, salīdzinot ar silto laiku. Lai nodrošinātu atkritumu izvedēja piekļuvi konteineriem, ceļš jāattīra no sniega, bet apledojums jāapstrādā ar pretslīdes materiāliem (smiltis, sāls u.c.). Atkritumu vedējs ir smags un liels, tāpēc manevrēšana uz slidena vai nevienmērīga seguma ir bīstama un var radīt kavējumus.
6. Attīri konteineru laukumu. Svarīgi notīrīt ne tikai piebraucamo ceļu, bet arī trotuāru un konteineru laukumu, pa kuru jāvelk konteiners. Ja segumu klāj sniegs, konteineru pavilkt nav iespējams, jo sniegs bloķē konteinera ritenīšus. Reizēm ap konteineru laukumu, šķūrējot ceļu, tiek savelti sniega vaļņi, kuri padara neiespējamu konteinera izvilkšanu no laukuma līdz specializētajam transportam. Piepildītu konteineru celšana pāri vaļņiem apdraud darbinieku drošību un apgrūtina darbu.
7. Izvērtē, kur novieto savu auto! Vēl viens faktors, kas apgrūtina atkritumu izvešanu ziemā, ir uz ceļiem un pagalmos nepārdomāti novietotie auto, kas kopā ar sniega kupenām bloķē piekļuvi konteineriem. Īpaši ziemā, izvēloties auto novietošanas vietu daudzdzīvokļu māju pagalmos, jāpārliecinās, ka tam netraucēti garām varēs pabraukt atkritumu izvedējs, kā arī krāvējs varēs piekļūt atkritumu konteineriem un tos aizstumt līdz atkritumu vedējam.
8. Savlaicīga informācija – raita izvešana. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kādu apstākļu dēļ specializētā transporta piekļuve konteineram varētu būt traucēta, nekavējoties jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju. Tas piedāvās risinājumus turpmākai atkritumu konteineru tukšošanai pēc tam, kad apstākļi būs uzlabojušies. Piemēram, “JUMIS” piedāvā vienoties par iespēju pārcelt atkritumu izvešanu uz citu dienu vai atcelt līdz tuvākajai grafikā paredzētajai atkritumu konteinera tukšošanas dienai. “JUMIS” klienti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 26112288 vai rakstīt e‑pasta adresi info@jumis.lv.
28. novembrī plkst. 18.30 Inčukalna Tautas namā notiks Inčukalna pagasta iedzīvotāju padomes sēde.
Tikšanās laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar padomes locekļiem, iepriekšējās padomes paveiktajiem darbiem un notiks brīva diskusija.
Iedzīvotāji laipni aicināti pievienoties uz sēdi, lai izteiktu savu viedokli!
13. decembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies reģionālais skolēnu mācību uzņēmumu tirgus “Cits Bazārs”.
“Cits Bazārs” ir iespēja jaunajiem uzņēmējiem no visas Latvijas piedzīvot dinamisku, praktisku un aizraujošu uzņēmējdarbības vidi. Pasākuma mērķis ir sniegt skolēniem pilnvērtīgu uzņēmējdarbības pieredzi – sākot no produkta prezentēšanas un pārdošanas līdz komunikācijai ar klientiem un profesionālas žūrijas vērtējumam.
Dalībnieki ne tikai prezentēs un tirgos savus radītos produktus, bet arī sacentīsies vairākās nominācijās, lai gūtu atzinību par radošumu, inovācijām, kvalitāti un uzņēmību.
“Cits Bazārs” ik gadu pulcē uzņēmīgus jauniešus, kuri vēlas attīstīt savas prasmes un drosmīgi spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā. Tas ir notikums, kas iedvesmo, vieno un dod iespēju augt.
Plašāka informācija un pieteikšanās pasākumam pieejama tīmekļa vietnē jalatvia.lv.
Seko līdzi jaunumiem un nenokavē iespēju būt daļai no šī iedvesmojošā notikuma!
No 15. līdz 29. oktobrim Siguldas novada pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, kas regulē elektroskrejriteņu un velosipēdu novietošanu un maksimālo braukšanas ātrumu – 15 km/h.
Aptaujā piedalījās 75 iedzīvotāji. Rezultāti rāda, ka lielākā daļa aptaujāto koplietošanas transportlīdzekļus ikdienā neizmanto, ceturtā daļa tos izmanto dažreiz, daļa – regulāri. Par noteikto novietošanas zonu un ātruma ierobežojuma ieviešanu pilnībā informēti ir mazāk nekā trešdaļa respondentu.
Viedokļi par regulējumu ir dažādi. Attiecībā uz novietošanas zonām aptuveni trešdaļa aptaujāto ir neitrāli noskaņoti, tikpat daudz aptaujāto norāda, ka ir neapmierināti, savukārt apmierināti ir ceturtā daļa aptaujāto.
Aptaujā, vērtējot 15 km/h ātruma ierobežojuma piemērotību, 38,7% iedzīvotāju norādīja, ka tas ir pietiekams, savukārt 29,3% uzskata, ka atļautais ātrums ir pārāk liels. 18,7% respondentu to vērtē kā pārāk lēnu, bet 13,3% bija grūti sniegt konkrētu vērtējumu.
Kā nozīmīgākie regulējuma ieguvumi minēta drošāka satiksme, kārtīgāka transportlīdzekļu novietošana un mazāk traucēti gājēji. Daļa iedzīvotāju norāda, ka noteikumi būtiskus ieguvumus nav devuši.
Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka regulējums pēc vienas sezonas būtu jāpārskata.
Ņemot vērā saņemtos viedokļus, pašvaldība nākamsezon plāno pārskatīt regulējumu un veikt izmaiņas tajā, lai nodrošinātu drošu un ērtu pilsētvidi.
Ar pilnu aptaujas rezultātu apkopojumu iespējams iepazīties šeit.