Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm janvārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centra aktivitātes
Dienas centra “Iespēju māja” aktivitātes
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
Kad gada īsākās dienas sastopas ar ziemas mieru, Siguldas novadā atkal un atkal pārliecināmies, ka lielākie brīnumi top klusumā un pašaizliedzībā. Sociālais dienests saka vislielāko paldies ikvienam labas gribas cilvēkam, uzņēmējam, skolas saimei un domubiedru grupai, kuri šajā svētku gaidīšanas laikā kļuva par neredzamiem pavadoņiem un rūķiem mūsu novada ģimenēm.
Sociālais dienests no sirds izsaka pateicību biedrībai “Palīdzēsim viens otram” par sniegto praktisko atbalstu Siguldas novada ģimenēm. Biedrības palīdzība ar sadzīves priekšmetiem, mēbelēm, tehniku un pārtiku ir devusi ne tikai materiālu atbalstu, bet arī cerību un siltumu grūtajos brīžos. Biedrības nesavtīgais darbs un rūpes par līdzcilvēkiem ir iedvesmojošs piemērs tam, kā kopā varam būt blakus tiem, kam tas īpaši vajadzīgs!
Īpašu atzinību pelnījuši arī 32 Siguldas novada rūķi, kuri šogad sarūpēja Ziemassvētku dāvanas 66 Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta redzeslokā esošiem bērniem un jauniešiem. Jūsu atsaucība sniedza iespēju iepriecināt, dāvāt prieku un cerību, kā arī stiprināja sajūtu, ka Ziemassvētku brīnums patiešām notiek. Jūsu siltums padarīja svētkus gaišākus un sirdis – priecīgākas.
Allažu pamatskola šogad sarūpēja Ziemassvētku saldumu paciņas, kas tika nodotas Siguldas novada iedzīvotājiem sociālajā mājā “Kārļzemnieki”.
Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni un viņu vecāki sagādāja adventes vainagus, savukārt Siguldas novada biškopji dāvināja medu. Ar sociālo darbinieku un Latvijas Samariešu apvienības aprūpētāju palīdzību šīs dāvanas tika nogādātas Sociālā dienesta klientiem, kuri saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”.
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests augstu vērtē veiksmīgo sadarbību ar “Laimas” labdarības namiņu. Iniciatīvas ietvaros bija iespējams piepildīt 139 Siguldas novada bērnu kvēlākās vēlmes, veicinot viņu talantu attīstību un sniedzot iespēju jēgpilni un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Jāuzsver, ka šogad bērnu zīmētajās kartītēs paustās vēlmes bija īpaši daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamās lietas, viedierīces, mūzikas instrumenti, kā arī dažādi priekšmeti brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstībai.
Sociālā dienesta iesaiste projektā ietvēra ģimeņu apzināšanu, bērnu vēlmju noskaidrošanu, kartīšu sagatavošanu un noformēšanu kopā ar ģimenēm, kā arī dāvanu nodošanu pirms svētkiem.
“Laimas” labdarības namiņš ir kļuvis par skaistu Latvijas tradīciju un spilgtu apliecinājumu kopienas spēkam, ticībai labajam un spējai to darīt redzamu. Jo laime ir tepat – bērnu sapņos.
Kā ierasts, ik gadu šajā laikā “Laimas” labdarības namiņš ver savas durvis apmeklētājiem – šogad jau četrpadsmito reizi. 20. novembrī iniciatīva vienlaikus tika uzsākta gan tīmekļa vietnē laimasnamins.lv, gan klātienē pie “Laimas” pulksteņa, kas ir namiņa vēsturiskā atrašanās vieta. “Laimas” labdarības namiņš aicināja Latvijas iedzīvotājus piedalīties sirsnīgā labdarības iniciatīvā, lai šogad piepildītu 1250 bērnu sapņus, tostarp arī 139 Siguldas novada bērnu sapņus.
Šogad iniciatīvā “Laimas” labdarības namiņš iesaistīja vēsturiski plašāko reģionu loku, sadarbojoties ar deviņu Latvijas novadu sociālajiem dienestiem – Saldus, Ogres, Cēsu, Madonas, Balvu, Līvānu, Rēzeknes, Ludzas un Siguldas.
“Šī iniciatīva ir kļuvusi par skaistu tradīciju, kas ik gadu pierāda – labestība ir mūsu sabiedrības sirds. Jau vairāk nekā desmit gadus “Laimas” labdarības namiņš ir vienojis tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas palīdzēt bērniem piedzīvot svētku brīnumu. Šogad aicinājām to darīt ar vēl lielāku siltumu un ticību – jo laime ir tepat – bērnu sapņos,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta
Ģimenes atbalsta nodaļas vadītājas p.i.
Kristiāna Kaminska
Tuvojoties Ziemassvētku un jaunā gada brīvdienām, atgādinām, ka Siguldas slimnīcā ārpus ģimenes ārstu prakses darba laika ir pieejamas bezmaksas pediatra konsultācijas novadā deklarētajām ģimenēm. Tā ir iespēja akūtos gadījumos saņemt palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai. Konsultācijas notiek sestdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Siguldas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.
Pediatrs nosaka diagnozi un nozīmē sākotnējo ārstēšanu, bet turpmākā bērna novērošana un ārstēšana jāveic ģimenes ārstam. Uzņemšanas nodaļā tiek sniegtas ambulatorās konsultācijas akūtos gadījumos, nepieciešamības gadījumā bērni var saņemt inhalācijas vai intramuskulāras injekcijas, taču infūzijas jeb sistēmu uzlikšana bērniem, kā arī analīžu nodošana slimnīcas piedāvātajos pediatra pakalpojumos neietilpst.
Operatīvie dienesti aicina svētkus svinēt pārdomāti un atbildīgi! Iedzīvotāji aicināti lejupielādēt savā viedierīcē lietotni “112 Latvija”. Izmantojot to, var veikt zvanu, vienlaikus nosūtot dienestiem arī savas atrašanās vietas koordinātes, kā arī apskatīt tīmekļa vietnē www.112.lv ievietotos drošības padomus. Ja pastāv briesmas dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam, nekavējoties jāzvana uz tālruņa numuru 112.
10. janvārī plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā izskanēs Olgas Jakānes jubilejas koncerts “Dziesma un mīlestība”.
Olga Jakāne sevi sauc par siguldieti kopš astoņu gadu vecuma. Viņas mūža darbs ir saistīts ar Siguldas 1. pamatskolu, kur viņa mācījusi mūziku un vadījusi korus. Nepilnus 20 gadus viņa bijusi sieviešu kora “Teiksma” dziedātāja, kormeistare un komponiste, kā arī zēnu koru salidojumu “Puikas, dziedam!” iedvesmotāja un virsdiriģente.
2018. gadā Olga Jakāne saņēmusi Siguldas novada Gada balvu izglītībā par mūža ieguldījumu izglītībā un par mūzikas un koru tradīciju veidošanu Siguldas novadā.
2025. gadā viņa saņēmusi fonda “Lāčplēsis” goda zīmi par ilggadēju ieguldījumu Dziesmu svētku kustībā, aužot dziesmoto pavedienu paaudžu paaudzēs.
Olgas Jakānes jubilejas koncertā uz skatuves kāps dažādi viņas mūžā nozīmīgi cilvēki un kolektīvi.
Ieeja – bez maksas.
Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” 2025. gadā veiksmīgi īstenojusi projektu “Sudraba ekonomika Latvijā: diskriminācijas risku mazināšana senioru iekļaušanai darba tirgū”, kura mērķis bija mazināt diskriminācijas riskus pēc vecuma pazīmes jeb eidžismu Latvijā, vienlaikus veicinot “sudraba ekonomikas” attīstību un senioru aktīvu, sociāli iekļaujošu dzīvi.
Projekta aktivitātes norisinājās sešās Latvijas pašvaldībās – Siguldā, Krāslavā, Jēkabpilī, Ikšķilē, Gulbenē un Kuldīgā –, pulcējot kopumā 313 dalībniekus. Dalībnieki gan klātienē, gan attālināti apguva projekta laikā izstrādātu apmācību programmu, kas sastāvēja no pieciem tematiskiem apmācību cikliem un sniedza zināšanas par eidžismu jeb vecuma diskrimināciju, kā arī uzņēmējdarbības tendencēm.
Būtiska projekta daļa bija mentorēšanas programma, kurā 20 seniori ar mentoru atbalstu uzsāka saimniecisko darbību vai stiprināja jau iepriekš uzsāktu uzņēmējdarbību. Projekts deva iespēju senioriem noticēt saviem spēkiem, spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā un kļūt ekonomiski neatkarīgākiem, pārliecinoties par savu biznesa ideju dzīvotspēju.
Senioriem bija iespēja savu profesionālo pieredzi, hobijus vai aizraušanos pārvērst ienākumu gūšanas avotā. Mentoru atbalsts sniedza drošības sajūtu un pārliecību, ka uzņēmējdarbības uzsākšana ir sasniedzams un reāls mērķis arī senioru vecumā. Mentorēšanas laikā visbiežāk tika sniegts atbalsts juridisko jautājumu risināšanā, saimnieciskās darbības reģistrēšanā, ražošanas un realizācijas nosacījumu izstrādē, grāmatvedības jautājumos, kā arī sociālo tīklu izmantošanā produktu un pakalpojumu virzīšanai tirgū. Biedrībai īpašs gandarījums ir par senioru radītajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem, kas, pateicoties projektam, jau ir uzsākuši ceļu pie saviem klientiem.
Šobrīd ir uzsākta projekta informatīvā kampaņa “Nopelni ar pieredzi”, kuras ietvaros tiek popularizēti pieci pozitīvi veiksmes stāsti par senioriem, kuri, pateicoties dalībai projektā, ir uzsākuši savu saimniecisko darbību. Kampaņai var sekot “Vidusdaugavas NVO centra” tīmekļa vietnē vidusdaugavasnvo.lv.
Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” izjūt patiesu gandarījumu par īstenoto projektu – tas palīdzējis vairākiem dalībniekiem savus sapņus pārvērst īstenībā, bet pārējiem sniedzis vērtīgu ieskatu mūsdienu ekonomikas procesos, iedrošinot būt aktīviem un sabiedrībā iesaistītiem arī senioru vecumā.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” projekta vadītāja
Laimdota Kancāne
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 14. decembrī, notika svētku rotājumu izgatavošanas meistarklase ar brīnišķīgām un talantīgām floristēm Elitu Vīnu un Gundu Ķiguri.
Meistarklasē dalībnieki veidoja tradicionālas svētku dekorācijas mūsdienīgā izpildījumā. Meistarklases vadītājas iepazīstināja ar Ziemassvētku dekorēšanas tradīcijām, kas vijās cauri gadiem, kā arī dalījās ar aktuālajām tendencēm floristikā un dekorēšanā.
Mālpils muiža, kā ierasts, cienāja dalībniekus ar gardām piparkūkām un siltu dzērienu.
Pasākums notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Turaidas muzejrezervāts aicina izglītības iestāžu skolēnu mācību uzņēmumos, dizaina un tehnoloģiju programmās, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā iesaistītos skolotājus un skolēnus radīt mākslas darbus, iedvesmojoties no leģendas par Turaidas Rozi. Par konkursa dalībnieku var kļūt bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 19 gadiem. Darbu iesniegšanas termiņš ir līdz 2026. gada 24. aprīlim.
Konkursu organizē Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Tā mērķis ir kultūras mantojuma iekļaušana radošā interpretācijā saskaņā ar vides ilgtspējas principiem, izmantojot dažādus materiālus un būvatlikumus – mālu, koku, stiklu, metālu, papīru, audumu un citus. Darbi tiks eksponēti izstādē Turaidas muzejrezervāta Administrācijas ēkas izstāžu zālē un digitālā formātā tīmekļa vietnē atklajturaidu.lv.
Konkursa “Roze uzplaukst laikā” nolikums pieejams šeit.
Raiņa lugai “Mīla stiprāka par nāvi” – 100: traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi” sacerēta laikā no 1926. līdz 1927. gadam. Tajā spēcīgi skan humānisms, pārliecība par mīlas un ētiskas skaidrības uzvaru pār rupju varu. Maijas rīcība apliecina garīgo spēku un ticību vērtībām. Leģenda ir nemateriālais kultūras mantojums, kas stiprina kultūras identitāti, stāstniecības tradīcijas un kolektīvo atmiņu. Leģenda tiek uzturēta dzīva, jo tā palīdz mums dzīvot, saglabājot ticību, ka ikvienam ir iespēja pacelties līdz varonībai.
Leģenda par Maiju – Turaidas Rozi
Turaidas meitenes Maijas Greifas dzīvesstāsts pārtapis teiksmainā leģendā par Turaidas Rozi.
Notikumi risinās 17. gadsimta sākumā – poļu–zviedru kara laikā Turaidā. Piemiņas vieta Maijai Greifai atrodas Turaidas Baznīckalnā senas kapsētas malā, kurā no 13. gadsimta līdz 1772. gadam apglabāti vietējie iedzīvotāji. Laikam ritot, 20. gadsimta sākumā bijušās kapsētas malā tika izcelta apbedījuma vieta, ko iezīmē veca liepa, tai 1922. gadā piestiprināta plāksne ar uzrakstu “Še dus Turaidas Roze”. Vēlākajos gados turpinājusies cilvēku un vietas mijiedarbība – tā vairākkārt labiekārtota, tautas apziņā izveidojoties par svētvietu. Kādā folklorizētā leģendas pārstāstā teikts, ka Siguldas pils dārznieks Viktors uz savas mīļotās kapa uzstādījis baltu rozi, kas no Maijas asinīm kļuvusi sarkana. Rozes kā skaistuma un ideāla simbols Baznīckalnā tiek stādītas arī mūsdienās, un Maijas dienā katru gadu tradicionāli tiek svinēti Rožu svētki.
Cauri gadsimtiem – mērim, kariem un ugunsgrēkiem – tautas atmiņā ir saglabājies stāsts par Turaidas meiteni Maiju. Leģendas pamatā ir patiesi notikumi, kas Turaidas apkārtnē risinājušies pirms vairāk nekā 420 gadiem. Pārbūvējot Rīgas pils pagrabus, zem gruvešiem tika uzieti seni dokumenti – Vidzemes tiesas arhīvs. 1848. gadā Vidzemes pilstiesas asesors Magnuss fon Wolfelds izdevis trīs sējumu biezu grāmatu par Baltijas sodu lietām, un šajā krājumā ievietoti akti par slepkavību Turaidas pilsnovadā. Notikumiem, kas ilgu laiku uzskatīti par leģendu, ticis iegūts rakstisks apliecinājums.
Īss laikmeta fona raksturojums, kurā risinās notikumi: 16. gadsimta beigās, 17. gadsimta sākumā Vidzemē noris postoša karadarbība, ko dēvē par poļu–zviedru karu (1600.–1629.). Kaujas notiek arī pie Turaidas. Abu valstu armijas vairākkārt pārstaigā Turaidas novadu, un kara postījumi ir milzīgi. Šajā laikā cilvēku ticība brīnumiem un maģijai ir ļoti liela. Sievietes sociālais statuss ir pakārtots vīrietim – tās ir pakļautas aizbildniecībai – laulībām nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišana.
1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēmuši Turaidas pili, un tajā sākuši dzīres – neviens nelicies zinis par kaujas laukā kritušajiem un smagi ievainotajiem. Tikai vecais Turaidas pils rakstvedis Greifs naktī viens pats devies asinīm slacītajā ielejā lūkot, vai kādam nevajag palīdzību. Gaišajā mēnesnīcā vecais vīrs starp kritušajiem cīnītājiem izdzirdis kādu raudam – tur gulējusi mirusi skaista kundze, kura ar vienu roku apkampusi nonāvētu bruņinieku, bet ar otru – mazu, raudošu bērnu. Vecais Greifs aiznesis bārenīti mājās un apņēmies to izaudzināt, pieņemot par audžumeitu. Tā kā tas noticis maijā, Greifi meitiņu nosaukuši par Maiju. Gājuši gadi, un Maija izaugusi par daiļu jaunavu – viņas skaistuma un tikuma dēļ ļaudis Maiju nosaukuši par Turaidas Rozi.
Tajos laikos jauni amatnieki ceļojuši pa pasauli – jauns vīrietis Viktors Heils no Vāczemes ieradies Livonijā un pie Siguldas pilskunga salīdzis par dārznieka mācekli. Drīz viņš iepazinies ar Maiju – Turaidas Rozi, un abu jauniešu sirdīs iedegusies mīlestība. Greifs sniedzis laulībām nepieciešamo piekrišanu. Vakaros abi jaunieši satikušies pusceļā starp Siguldas un Turaidas pili – Gūtmaņa alā. 1620. gada augustā bijušas ieplānotas kāzas.
Tajā laikā Turaidas pilī dienējuši divi poļu armijas dezertieri – karakalpi Ādams Jakubovskis un Pēteris Skudrītis. Jakubovskis ieraudzījis Maiju un kaislīgi viņā iemīlējies, taču meitene viņa uzmanības apliecinājumus noraidījusi. Tas Jakubovski saniknojis, un viņš nolēmis Maiju iegūt ar varu, izdomājot velnišķīgu plānu – uzrakstījis zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilinājis Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnākusi un sapratusi, ka ir ar viltu atmānīta un piekrāpta. Meitenei ap kaklu bijis līgavaiņa Viktora Heila dāvināts sarkans zīda lakatiņš. Viņa teikusi Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks – tā nēsātājs tiekot pasargāts no zobena cirtieniem, un aicinājusi to pārbaudīt. Šajā laikā cilvēki ticējuši dažādām burvestībām. Māņticības un alkatības pārņemtais Jakubovskis noticējis stāstam par burvju lakatu – sākumā vilcinājies, bet tad cirtis no visa spēka, un meitene saļimusi bez dzīvības pie viņa kājām. Maija nolēmusi labāk mirt nekā tikt piesmietai. Pēc notikušā Jakubovskis nobijies, ieskrējis mežā un pakāries sava zobena siksnā.
Pievakarē Viktors Heils atradis Maiju Gūtmaņa alā nogalinātu un izmisis steidzies uz Turaidas pili pēc palīdzības. Tikmēr cilvēki pie alas atraduši Viktora dārznieka cirvīti, tādēļ tiesnesis nolēmis, ka slepkava ir Viktors Heils. Tiesa notikusi Turaidas pilī – Viktoru Heilu gribējuši notiesāt par slepkavību. Notikumu gaitu mainījis karakalps Pēteris Skudrītis, kurš ieradies tiesā un izstāstījis patiesību. Viktors ticis attaisnots, bet Maiju apglabājuši Turaidas Baznīckalnā, krustā liekot uzrakstu “Mīla stiprāka par nāvi”. Tā paša gada vēlā rudenī Viktors Heils devies atpakaļ uz savu dzimteni Vāciju, ņemdams līdzi sauju smilšu no savas līgavas – Turaidas Rozes kapa.
Turaidas Rozes tēls kā iedvesmas avots radošos meklējumos ir sastopams gandrīz visos mākslas veidos – literatūrā, teātrī, mūzikā, baletā, kino, operā, glezniecībā, tēlniecībā un citos mākslas veidos.
Dažādos konkursos bērnu un jauniešu mērķauditorijai redzams, ka leģenda turpina dzīvot, piemēram, 2024. gadā logo konkursā “Turaidas pilij 810”, viduslaiku karogu metu konkursā, kā arī 2025. gadā konkursā “Turaidas suvenīrs”, kur viena no vispopulārākajām tēmām ir mīlestības stāsts par Turaidas Rozi.
Ja pratīsim iejusties stāstā, iespējams, labāk spēsim saprast arī šodienas pasauli.
Foto: Agris Tabaks
Informāciju sagatavoja:
Komunikācijas izglītojošā darba nodaļas sadarbības projektu vadītāja
Sandra Ķirule
Valsts kultūrkapitāla fonda padome piešķīrusi mūža stipendijas 12 izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā, tostarp novadniecēm – rakstniecei, dzejniecei un dramaturģei Ingai Ābelei un mākslas un dizaina profesionālei, Siguldas novada Goda novadniecei Helēnai Mednei.
Šogad mūža stipendijai tika pieteiktas 43 kultūras jomas personības. Ik gadu tiek piešķirtas 12 jaunas stipendijas, un kopumā VKKF mūža stipendija tiek izmaksāta apmēram 260 kultūras personībām. Mūža stipendijas apmērs no 2026. gada būs 390 eiro mēnesī.
VKKF mūža stipendijas piešķir kopš 1999. gada. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Tiesības pieteikt pretendentus mūža stipendijas saņemšanai ir Kultūras ministrijai, tās iestādēm un kapitālsabiedrībām, Latvijas Radošo savienību padomei un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Strauji tuvojas Ziemassvētki, un līdz ar svētku noskaņu mājās, birojos un citviet ienāk arī eglīte. Lai novērstu nozaļojošu eglīšu nonākšanu pilsētvidē vai atkritumu poligonos, Siguldas pilsētas SIA “Jumis” un SIA “ZAAO” aicina no šī svētku dekora atbrīvoties videi draudzīgā veidā.
Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” aicina savus klientus, kuriem nav iespējas svētku eglīti pašiem nodot otrreizējā apritē, bez maksas to nodot šķirošanas laukumā “Zemdegas” Siguldā vai šķirošanas laukumā “Dzelzceļa stacija Inčukalns” Inčukalnā, to darba laikā līdz 31. janvārim. Tāpat Siguldas pilsētas robežās pēc iepriekšēja pieteikuma eglīšu savākšana tiks nodrošināta arī no mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Maksa par vienas eglītes (augstumā līdz 2,5 metriem) izvešanu ir 5 eiro bez PVN (6,05 eiro ar PVN). Eglīšu individuālās izvešanas pakalpojums tiks nodrošināts līdz 31. janvārim, bet izvešana jāpiesaka līdz 23. janvārim.
Šogad iniciatīvai ir arī īpaša pievienotā vērtība: sadarbībā ar kokapstrādes uzņēmumu SIA “Baltic Wood Trade” nokaltušās Ziemassvētku eglītes tiks pārvērstas kurināmajā materiālā un nodotas labdarībai, atbalstot biedrību “Cerību spārni”.
Pieteikties eglīšu individuālai izvešanai “JUMIS” klienti var, rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv. Eglīšu savākšana tiks nodrošināta noteiktos datumos, par to klientus iepriekš informējot.
SIA “ZAAO” piedāvā līdz 31. janvārim bez maksas nodot egles, kuru garums nepārsniedz 2 metrus. Egļu savākšana notiks gan klientu adresēs, gan EKO laukumā Vidus ielā 12, Raganā. Pirms nodošanas eglīte jāatbrīvo no visiem rotājumiem. Lai atkritumvedēju vadītāji eglīti pamanītu, tā jānovieto redzamā vietā – blakus atkritumu konteineram vai speciāli norādītajā vietā, ko noteicis namu apsaimniekotājs. Eglīti nedrīkst iesaiņot, kā arī to nedrīkst ievietot atkritumu konteinerā.
ZAAO savāktās eglītes nogādās aprites ekonomikas centros “Daibe” un “Kaudzītes”, kur priekšapstrādes procesā tās tiks atdalītas no kopējā atkritumu apjoma, sašķeldotas un izmantotas komposta veidošanai.
Ar jautājumiem, atkritumu nodošanas iespējām, jaunumiem, kā arī laukumu darba laikiem var iepazīties, vēršoties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai to tīmekļa vietnēs:
Šis ir ziemas tumšais laiks, kad saule redzama vien īsu brītiņu, tādēļ dienas ir tumšas un pelēkas, taču, kā zināms, gaisma rada drošības sajūtu. 21. decembrī Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sadarbībā ar Lēdurgas un Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām jau sesto gadu organizēs izgaismotu Ziemassvētku braucienu ar izdekorētām ugunsdzēsēju automašīnām.
Pasākuma mērķis ir iepriecināt iedzīvotājus, radot svētku noskaņu, kā arī atgādināt par ugunsdrošību svētku laikā. Ugunsdzēsējiem ir patiess prieks piedalīties svētku pasākumos, ne tikai steigties sniegt palīdzību ārkārtas izsaukumos.
Pasākumā piedalīsies septiņas ugunsdzēsēju automašīnas. No Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības būs četras autocisternas un autokāpnes – divas no Inčukalna posteņa, viena no Vangažu posteņa, viena no Inciema posteņa un viena no Mālpils posteņa, kā arī viena autocisterna no Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un viena autocisterna no Lēdurgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.
Pasākuma sākums plānots plkst. 15.00 Sidgundā, bet noslēgums – plkst. 20.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur tehnika būs apskatāma līdz plkst. 20.30.
Aicinām interesentus un aktīvistus iesaistīties svētku braucienā un pievienoties kolonnas noslēgumam ar izdekorētām automašīnām.
Interesenti ir aicināti iesaistīties svētku braucienā un pievienoties kolonnas noslēgumam ar izdekorētām automašīnām.
Pasākuma maršruts:
Lai dabas tūrisma objektu apmeklētāji varētu vienkāršāk un ātrāk informēt par infrastruktūras bojājumiem, vandaļu un dabas stihiju postījumiem vai citām konstatētajām neatbilstībām, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir izveidojusi problēmu ziņošanas funkciju mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”.
“Lietotnē apkopoti vairāk nekā 700 dažādu dabas tūrisma galamērķu visā Latvijā – gan dabas takas, gan skatu vietas un torņi. Uzlabotā lietotnes funkcionalitāte kalpos par labu pamatu atgriezeniskās saites nodrošināšanai starp dabas objektu apmeklētājiem un to uzturētājiem. No vienas puses, lietotne ļaus ātrāk nodot informāciju par šajos objektos pamanītajām problēmām, no otras – sniegs iespēju mums vai citiem tūrisma infrastruktūras uzturētājiem operatīvāk reaģēt un novērst konstatētos trūkumus, tādējādi ieguvēji būsim mēs visi,” pauž DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa.
Viņa norāda, ka lietotne ir ļoti ērts rīks, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā, un aicina aktīvi izmantot arī tās pilnveidoto funkcionalitāti: “Šādi mēs visi kopā varam veicināt sakoptu, drošu un ilgtspējīgu dabas tūrisma vidi Latvijā.”
Ziņojumu iesniegšanai nav nepieciešama e‑pasta piesaiste. Atverot lietotni un izmantojot izvēlni “Ziņot par problēmu”, pavisam ātri iespējams informēt par konstatētajiem infrastruktūras bojājumiem, pievienojot īsu aprakstu un līdz trim fotogrāfijām. Lietotne automātiski noteiks lietotāja atrašanās vietas koordinātas, un ziņojumu varēs nosūtīt ar vienas pogas palīdzību.
Līdz ar uzlabojumiem lietotājiem ir vienkāršāk ziņot arī par mobilajā lietotnē iekļauto objektu aprakstu neprecizitātēm, kļūdām vai informāciju, kas vairs neatbilst situācijai dabā, piemēram, mainītiem darba laikiem vai jaunām iespējām objektā.
Gadījumos, kad ziņojumu nav iespējams nosūtīt uzreiz, piemēram, slikta mobilā tīkla pārklājuma dēļ, to var izdarīt arī vēlāk, manuāli norādot problēmvietu kartē. Ziņošanas funkcija pieejama gan konkrēta objekta aprakstā, gan objektu sarakstā vai kartes skatā. Ja ziņošanai par problēmu tiek izmantots saraksts vai karte, lietotājam jānorāda attiecīgais objekts.
Visi lietotnē iesūtītie ziņojumi ir anonīmi un nesatur sūtītāja personīgo informāciju. Vienlaikus lietotājs pēc izvēles var norādīt kontaktinformāciju, ja vēlas saņemt atbildi vai precizējošu informāciju – tā tiks izmantota tikai saziņai par konkrēto ziņojumu.
DAP izveidotā mobilā lietotne “Dabas tūrisms” viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglo Latvijas apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu atrašanu dabā, kā arī sniedz detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem. Tajā ietverta informācija par velomaršrutiem, laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, informācijas centriem un punktiem, autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām u. c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Mobilā lietotne bez maksas pieejama gan iPhone, gan Android tālruņiem App Store un Google Play vietnēs. Lai to varētu izmantot, ir nepieciešams tikai interneta pieslēgums un aktivizēta globālā pozicionēšanas sistēma jeb GPS. Lietotne ir pieejama latviešu un angļu valodā, kas sniedz iespēju arī mūsu valsts viesiem brīvi iegūt informāciju par dabas tūrismu Latvijā.
Plašāka informācija:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Vecākā komunikācijas speciāliste
Baiba Ralle
16. decembrī Sunīšu Kopienas centrā sadarbībā ar labdarības biedrību “Tavi draugi” tika atklāta maskēšanās tīklu darbnīca Ukrainas armijas atbalstam, un notika apmācības tīklu pīšanā. Biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs uzstādīja tīkla rāmi un ierādīja pareizo tīklu pīšanas tehniku. Biedrība “Tavi draugi” nodrošina arī visus materiālus tīklu pīšanai.
Ikviens ir aicināts iesaistīties, lai kopā izdarītu labu darbu – palīdzētu Ukrainas aizstāvjiem frontē, kur atbalsts joprojām ir ļoti nepieciešams, vienlaikus gūstot prieku par noderīgi pavadītu laiku, īpaši laikā, kad dienas kļuvušas īsas un drūmas.
Tīklu pīšanā var iesaistīties ikviens atbilstoši savām spējām un iespējām – nepieciešamas tikai čaklas rokas, laiks un vēlme palīdzēt. Tā ir arī lieliska nodarbe roku veiklības attīstīšanai. Tas ir darbs, kas ļauj piedzīvot kopības sajūtu, ienesot savā ikdienā vairāk gaismas un prieka, jo, palīdzot citiem, mēs dziedinām arī sevi.
Tīklu darbnīca Sunīšu Kopienas centrā darbosies darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, ar iespēju darboties arī darba dienu vakaros un brīvdienās. Interesenti aicināti pieteikties, zvanot vai sūtot ziņu lietotnē WhatsApp Sociālā dienesta kopienas speciālistei Inesei Romanovai uz tālruņa numuru 28732647.
Maskēšanās jeb kamuflāžas tīklu pīšanu biedrība “Tavi draugi” uzsāka 2024. gada pavasarī Ukrainas armijas atbalstam pēc Ukrainas armijas vienību pieprasījumiem, lai no agresora paslēptu tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas. Šobrīd tīklu darbnīcas darbojas vairākās vietās Latvijā – Rīgā, Ikšķilē, Suntažos, Cēsīs un citviet. Visas darbnīcas apvienotas zem vienota nosaukuma “Tīklu alianse”, simbolizējot kopīgu mērķi un pieeju tā sasniegšanai. Pateicoties domubiedru un brīvprātīgo entuziasmam, nopīti jau vairāk nekā 400 maskēšanās tīkli, kas nogādāti karavīriem frontes līnijā.
Maskēšanās tīklu darināšanai tiek izmantotas dažādu toņu flizelīna auduma strēmeles pūciņas vieglumā un tīkla sagatave, kas vizuāli atgādina zvejas tīklu, taču ir mazāk smagnēja. Siešana notiek īpaši pielāgotā tehnikā, ņemot vērā attiecīgā tīkla pasūtītāja atrašanās vietas apvidus īpatnības un dabā sastopamo krāsu gammu, kā arī izvairoties no precīzu ģeometrisku formu radīšanas.
Gatavie maskēšanās tīkli ar biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo un sadarbības partneru palīdzību tiek nogādāti Ukrainas aizstāvjiem tieši rokās. Katram uz Ukrainu nosūtītajam tīklam tiek dots vārds, un kopā ar tiem karavīri saņem arī citas kaujas laukā noderīgas lietas, gardus pārsteigumus un bērnu zīmējumus kā sirsnīgus sveicienus no Latvijas.
