SIA “Saltavots” informē, ka sestdienas, 31. janvāra rītā, Gaujā, Inčukalna pagastā, konstatēts aizsalis ūdensvads ūdenstornī, kā rezultātā visā Gaujas ciemā traucēta ūdenspadeve. Šobrīd uz vietas strādā atbildīgie dienesta speciālisti, veicot darbus pie ūdenspadeves atjaunošanas. Aktuālā informācija tiks papildināta.
Papildināts 31. janvārī plkst. 13.00: ūdenspadeve Gaujas ciemā lēnām tiek atjaunota. Pēc ūdenspadeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
Savukārt SIA “Siltums KIM” sestdien, 31. janvārī, īsi pirms pusdienlaika novērsis siltumtrases bojājumu Raganā, kas tika konstatēts piektdienas vakarā. Sestdienas rītā tika apsekota bojājuma vieta Vidus ielā 2; patlaban notiek sakopšanas darbi.
Foto: SIA “Saltavots”
Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” ar Eiropas Struktūrfondu LEADER programmas atbalstu pagājušajā sezonā īstenoja nozīmīgu ieceri – iegādājās jaunus tautastērpus, lai pilnvērtīgāk reprezentētu Vidzemes reģiona tautas tradīcijas un kultūras dzīvi.
Projekta ietvaros tika iegādāti tautastērpu komplekti ar 10 vienībām katrā kategorijā:
Jaunie tērpi ļauj kolektīvam jauno sezonu uzsākt īpaši svinīgi un stiprināt kopienas piederības sajūtu vietējās un reģionālās kultūras aktivitātēs.
Tērpu izgatavošanu nodrošināja IK “Skroders”, parūpējoties par kvalitatīvu un tradīcijām atbilstošu izpildījumu.
Projekta numurs: 25–04-CL24-C0LA19.2202–000005. Projektu īstenoja biedrība “Raganele”. Projekts ilga no 2025. gada marta līdz decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 4 430 eiro, no kuriem 80 % ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums, savukārt 20 % – Siguldas novada pašvaldības finansējums. Projekts tika īstenots ar Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm februārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
No 24. līdz 25. janvārim veiksmīgi aizvadīts ceturtais un noslēdzošais posms projektā “Izaugsmes ceļš”, kurā jaunieši no Siguldas novada divas dienas aizvadīja izaugsmes apmācības. Programmā jauniešiem bija jāapgūst dažādas ziemas āra dzīves prasmes. Pasākuma ietvarā jaunieši devās pārgājienā uz nakšņošanas vietu no Siguldas līdz Krimuldas mācītājmuižai. Pārgājiena laikā jaunieši iemācījās lietot sniega kurpes un apgūt iešanu ar tām.
Šo divu dienu laikā jauniešiem pašiem bija jāiekārto nometne, un jāveic citi ar āra dzīvi saistīti uzdevumi. Tāpat tika iepazīta arī Siguldas 83. skautu un gaidu vienība, kas jauniešiem parādīja skautu un gaidu tradīcijas, rituālus un pastāstīja par organizācijas misiju un uzdevumiem. Vakarā jaunieši neformālā gaisotnē baudīja pašu gatavotas vakariņas pagatavotas uz ugunskura un ar interesi piedalījās pieredzes stāstu vakarā. Pasākuma laikā jaunieši varēja iepazīt ciešāk viens otru, atrast un izprast savas stiprās rakstura īpašības, kas ļoti noderēja dažādu uzdevumu izpildes laikā savstarpēji sadarbojoties un palīdzot viens otram.
Kā atzina pārgājiena vadītājs, Siguldas 83. skautu un gaidu vienības vadītājs G. Kalniņš: “Izaicinājums bija pēcpusdienā iekārtot nometni, kad āra temperatūra ir zem ‑12 grādiem, kā arī gatavot ēst uz ugunskura ziemas apstākļos. Protams, izaicinoši bija arī nakšņošana apkurināmā teltī un naktsdežūras. Tas viss rūdīja raksturu un gribu, kā arī deva jauniešiem jaunas āra dzīves prasmes ziemas apstākļos.”
Viena no aktīvākajām dalībniecēm G. Upīte, kura veica visus četrus “Izaugsmes ceļa” posmus, novērtēja, ka: “Visgrūtākais un sarežģītākais no posmiem bija vasaras laivu brauciens, jo tajā vairākas laivas apgāzās. Rudens posma “Augsto un zemo virvju” izaicinājums bija ar nobrāzumiem uz ceļiem, bet citādāk viss labi. Pirmais pavasara pārgājiens bija visvieglākais. Ziemas posma pārgājienam biju silti saģērbusies, lai gan naktī guļot tomēr bija vēsi. Atskatoties uz visiem posmiem, esmu iemācījusies vairāk pati improvizēt, ja kādā situācijā kaut kādi risinājumi jāizdomā. No prasmēm esmu iemācījusies lielās telts uzcelšanu. Nakts dežūrās pie telts krāsniņas kurināšanas paveicās, jo izlozēju dežūru vai nu nakts sākumā vai beigās un vienmēr kāds palīdzēja. Visos posmos bija ļoti laba sadarbība ar pārējiem dalībniekiem.”
Vēl viena aktīva dalībniece K. E. Ziedone, kura veica trīs no “Izaugsmes ceļa” posmiem, atskatoties uz piedzīvoto: “Vasaras laivu braucienā piedzīvoju laivas apgāšanos, bet neskatoties uz grūtībām, gribējās izturēt līdz pašām beigām, pārvarēju uztraukumu un problēmu ar izmirkušajām drēbēm. Rudens virvju posmā daudz ko varēja iemācīties, bija bail no augstuma, bet es tiku pāri tām bailēm. Ziemas posmā arī bija izaicinājums, varēja daudz ko jaunu iemācīties, piemēram, kā uzturēt siltumu ķermenī. Bija jautri pirmo reizi izbaudīt, kā ir gulēt teltī, kad ārā ir mīnus grādi.”
Par veiksmīgu dalību pēdējā aktivitātē dalībnieki saņēma apģērba uzšuvi pēc Skautu un gaidu tradīcijām. Katrā no četrām aktivitātēm dalībnieki saņēma uzšuves, un tiem, kuri izgāja visas aktivitātes, ir visu četru uzšuvju komplekts.
Kopumā projekta aktivitātēs piedalījās 36 jaunieši.
Projekta dalībnieki saņēma dāvanā speciālu tūrisma trauku komplektu, izgatavotu no videi draudzīgas bioplastmasas.
Aktivitātēs tika iekļauta Skautu un gaidu apmācību programma dabas saudzēšanai “Neatstāj pēdas. 7 principi”, kas nozīmē izbaudīt āra dzīves aktivitātes, pēc kurām neatstāt nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka šeit kāds ir bijis un darbojies, vai atstāt pēc iespējas mazāku nevēlamo ietekmi uz dabu.
Aktivitāte tika īstenota LEADER projekta ““Izaugsmes ceļš” – jauno līderu Gaujas ciemā un Siguldas novadā jauniešu izaugsmes apmācības” (Nr.24–04-CL24-C0LA19.2203–000004) ietvaros. Projekta mērķis bija veicināt Siguldas novada jauniešu iniciatīvas un līderības, savstarpējās komunikācijas un sadarbības kompetenču attīstību caur brīvā laika aktīvu, saturīgu, mērķtiecīgi organizētu pavadīšanu, praktiski apgūstot āra dzīves un izdzīvošanas prasmes.
Projektu īsteno Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Siguldas 83. skautu un gaidu vienību. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Lai bērni pēc mācībām skolā varētu nokļūt uz biedrību “Cerību spārni” un piedalīties sociālās rehabilitācijas nodarbībās, kā arī skolēni no Mālpils varētu ērtāk nokļūt uz izglītības iestādēm Siguldā, no 2. februāra būs izmaiņas reģionālās nozīmes maršrutos Sigulda–Allaži–Mālpils un Sigulda–Jūdaži–More–Eglaine, kā arī saistītajā reisā Nītaure–Ķēči–More–Nītaure. Savukārt maršrutā Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda mainīts vienas pieturas nosaukums.
Reģionālās nozīmes maršrutā nr. 6876 Sigulda–Allaži–Mālpils darba dienu un sestdienu reisā plkst. 7.00 no Mālpils autobuss turpmāk apstāsies arī Siguldas pieturās “1. pamatskola”, “Barona iela” un “Ģimnāzija”.
Reģionālās nozīmes maršrutā nr. 5087 Sigulda–Jūdaži–More–Eglaine darba dienu reisā plkst. 13.45 no Nītaures autobuss turpmāk apstāsies arī pieturā “Slimnīca” (mācību laikā).
Reģionālās nozīmes maršrutā nr. 6251 Rīga–Ropaži–Allaži–Sigulda pietura “Ulbroka” turpmāk būs ar nosaukumu “Ulbrokas rotācijas aplis” (izmaiņu realizētājs – Rīgas pašvaldība).
Reģionālās nozīmes maršrutā nr. 5610 Nītaure–Ķēči–More–Nītaure pēcpusdienasreiss no Nītaures būs desmit minūtes vēlāk – plkst. 15.40 (līdz šim – plkst. 15.30). Autobuss tajā kursē darba dienās mācību laikā.
Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajos autobusu maršrutos nodrošina AS “CATA”. Izmaiņas ATD saskaņojusi ar Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioniem.
Ceturtdien, 29. janvārī, plkst. 15.00 Siguldas pagasta Kultūras nama Deputātu zālē Zinātnes ielā 7, Siguldā, notiks Siguldas novada pašvaldības domes sēde. Domes sēdi būs iespējams vērot arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Domes sēžu video ierakstu arhīvu ikviens interesents var skatīt tīmekļa vietnē www.sigulda.lv. Domes sēžu ieraksti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē glabājas piecus gadus.
4. februārī plkst. 18.00 Mores Amatu mājā notiks Mores iedzīvotāju padomes sēde.
Tikšanās laikā iedzīvotāji aicināti izteikt ierosinājumus un priekšlikumus Mores pagasta dzīves kvalitātes uzlabošanai. Savukārt, Mores iedzīvotāju padome iepazīstinās ar savām iecerēm un plānotajām aktivitātēm.
Sēde ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens Mores pagasta iedzīvotājs.
Meteņi ir pārvērtību laiks, kad dabā mainās ziemas un pavasara noskaņas. Dienas kļūst arvien gaišākas, atspīd saule, bet sals vēl neatkāpjas. Pārvērtības dabā simboliski atspoguļojas arī Meteņu tradīcijās – jokošanā, ačgārnās izdarībās, spēlēs un pat apģērbu valkāšanā otrādi, tādējādi simboliski nodrošinot veiksmīgu un kārtīgu dzīves gājumu turpmākajā gada ritumā.
No 9. līdz 27. februārim katru dienu laika posmā no plkst. 10.00 līdz 14.00 Turaidas muzejrezervāts aicina jaunāko klašu skolēnus un pirmsskolas audzēkņus piedalīties gadskārtu svētku izglītojošajā programmā “Meteņi Turaidā”.
Programmas mērķis ir iepazīstināt bērnus ar latviešu gadskārtu svētku – Meteņdienas – tradīcijām. Nodarbības laikā būs iespēja iepazīt Meteņu maskošanās tradīcijas, spēlēt spēles, dzīt kurmjus, piesaukt veiksmi lieloties, satikt pašu Meteni un meklēt Laimes pogu.
Viens no ticējumiem vēsta, ka Meteņu laikā jādodas tālos ciemos – jo tālāk Meteņdienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā un lielāka veiksme visu gadu.
Maksa par programmu – 35 eiro. Ieejas biļete katram skolēnam – 1,50 eiro. Programmu iespējams pieteikt sev vēlamajā laikā (vismaz trīs dienas iepriekš). Piedāvājums iekļauts “Latvijas skolas soma” programmā. Nodarbības ilgums – viena stunda. Plašāka informācija par programmu un pieteikšanos, zvanot uz tālruņa numuru 20277930 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
Savukārt 15. februārī no plkst. 13.00 līdz 16.00 Turaidas muzejrezervāts aicina apmeklētājus uz Meteņdienas svinībām un pašiem izdzīvot senās latviešu gadskārtu tradīcijas. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs kopīgi pieredzēt Meteņiem raksturīgās lustes – satikt Meteni un Pelnāzi, dzīt kurmjus, piedalīties rotaļās, sacensībās un lielīšanās priekos, kā arī baudīt Meteņu mielastu – putru un pankūkas. Aktivitātes paredzētas visai ģimenei, radot priecīgu un dzīvīgu svētku noskaņu.
Īpaša uzmanība tiks veltīta arī Meteņdienas maskām – apmeklētāji aicināti tās sagatavot jau iepriekš, taču tiem, kuri to nepaspēs, būs iespēja masku izgatavot uz vietas.
Meteņu rituālus un rotaļas vadīs Siguldas folkloras kopa “Senleja” un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, daloties savās zināšanās un pieredzē par senajām tradīcijām.
Dalība pasākumā – ar Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja apmeklēt arī muzejrezervāta ekspozīcijas pilī un dārznieka mājā, kā arī uzkāpt pils galvenajā tornī, lai aplūkotu Gaujas senleju.
Biedrība “Lauku Attīstības Partnerība” izsludina LEADER projektu iesniegšanas VI kārtu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam intervences LA19 “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” aktivitātē “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”.
Projektu iesniegumi tiek pieņemti no 23. februāra līdz 23. martam.
1.1. rīcība: nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, t. sk. vides radīšana, labiekārtošana.
Pieejamais finansējums: 95 868,05 eiro.
Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam:
1.1.1. rīcība: nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, jaunu produktu, pakalpojumu radīšana jeb “Lauku Biļete”.
Pieejamais finansējums: 12 000 eiro.
Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: fiksētais maksājums līdz 15 000 eiro.
1.2. rīcība: lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība, t. sk. vides radīšana, labiekārtošana.
Pieejamais finansējums: 33 000 eiro.
Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam:
Projekta īstenošanas teritorija:
Vairāk informācijas biedrības “Lauku Attīstības Partnerība” tīmekļa vietnē lapo.lv vai Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē lad.gov.lv.
Kontaktinformācija: Linards Ligeris, tālruņa numurs 28677152, e‑pasta adrese linards@lapo.lv.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi trīs atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” organizētā vides izglītības kampaņa “Tīrai Latvijai” šajā mācību gadā guvusi īpaši plašu atsaucību – dalībai tajā jau reģistrējušās 365 izglītības iestādes no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka interese par atbildīgu un videi drošu atkritumu šķirošanu skolēnu un pedagogu vidū turpina pieaugt.
Kampaņā piedalās gan skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu centri un jauniešu organizācijas, kopumā iesaistot vairāk nekā 36 tūkstošus bērnu un jauniešu. No Siguldas novada dalību kampaņā pieteikušas Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola, Laurenču sākumskola, Siguldas 1. pamatskola un Siguldas Valsts ģimnāzija, kā arī pirmsskolas izglītības iestādes “Ezerciems” un Mālpils pirmsskolas izglītības iestāde “Māllēpīte”. Daudzviet izglītības iestādes ne tikai reģistrējušās dalībai, bet jau uzsākušas izlietoto bateriju un mazās elektronikas vākšanu.
“Redzot tik lielu atsaucību no visiem Latvijas reģioniem, ir patiess gandarījums. Tas apliecina, ka vides izglītība skolās un bērnudārzos kļūst arvien praktiskāka – bērni ne tikai uzzina par vides piesārņojuma izaicinājumiem, bet arī aktīvi iesaistās to risināšanā,” uzsver “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Par “Gruža kausu” šogad sacentīsies 1.–12. klašu skolēni divās līgās: Izlietoto bateriju vākšanas līgā un Mazās elektronikas vākšanas līgā. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes aicinātas pieteikties “Gruža junioru kausā”, vācot izlietotās baterijas. Šobrīd par “Gruža kausu” sacenšas 165 izglītības iestādes no visas Latvijas, iesaistot vairāk nekā 12 tūkstošus skolēnu, bet “Gruža junioru kausā” pieteikušās jau 200 iestādes, iesaistot vairāk nekā 24 tūkstošus bērnu.
“Bērnudārzu iesaiste ir īpaši nozīmīga – tieši pirmsskolas vecumā veidojas izpratne par atbildību pret vidi. Redzam, ka pedagogi šo kampaņu izmanto kā praktisku mācību rīku, iesaistot arī vecākus,” piebilst Ieva Erta.
Kampaņa “Tīrai Latvijai” šogad norisinās jaunā formātā, apvienojot vides izglītību ar sacensību elementiem un sadarbību ar jauniešu iecienīto “Čē Čē Čempionātu”. Kampaņas centrā ir tieši videi bīstamo atkritumu – bateriju un mazās elektrotehnikas – šķirošana, uzsverot gan drošības, gan resursu atkārtotas izmantošanas nozīmi.
Kampaņa turpināsies līdz 2026. gada 13. martam, noslēdzoties ar apbalvošanas ceremoniju “Čē Čē Čempionāta” finālā maija beigās, kur tiks godinātas aktīvākās izglītības iestādes un pasniegtas vērtīgas balvas. Plašāka informācija par kampaņas norisi, nolikumu un dalību pieejama kampaņas tīmekļa vietnē tirailatvijai.lv.
Siguldas novadā atkritumu šķirošana turpina nostiprināties kā ikdienas paradums – jaunākajā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību klientu apmierinātības aptaujā* 88 % respondentu norādījuši, ka šķiro atkritumus. Tas ir pieaugums par 5 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Šķirošanas paradumi Siguldas novadā ir kļuvuši daudzveidīgāki – iedzīvotāji ikdienā arvien pārliecinošāk no kopējā atkritumu apjoma atdala ne tikai iepakojuma materiālus, bet arī bīstamos atkritumus un citas atkritumu frakcijas. Aptaujas dati rāda, ka visstabilāk šķirošanai nostiprinājušie tie atkritumu veidi, kuru šķirošanai pieejami ērti risinājumi.
Iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, visbiežāk šķiro šādas frakcijas:
Aptaujas rezultāti rāda, ka iedzīvotāji ikdienā šķiro ne tikai mājsaimniecībā, bet arī aktīvi izmanto citas atkritumu šķirošanas iespējas un nodošanas akcijas. Bieži tiek šķirota nolietotā elektrotehnika (74 %) un tekstilizstrādājumi (62 %). Savukārt BIO atkritumus kā atsevišķu frakciju, izmantojot konteineru pie mājas, šķiro 34 %; piemājas kompostu veido 76 %. Aptauja rāda, ka turpina pieaugt informētība par BIO atkritumu šķirošanas nepieciešamību – 77 % iedzīvotāju norādījuši, ka zina, ka BIO atkritumi ir jāšķiro (pieaugums par 4 procentpunktiem).
“Redzam, ka iedzīvotāju paradumi mainās līdz ar pieejamajiem risinājumiem, tāpēc mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai šķirošana un atbildīga rīcība pret vidi ikdienā kļūtu ērtāka,” norāda “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekle Kristīne Uškenika. “To apliecina arī aptaujas dati – Siguldas pusē aktīvi izmantoti šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā “Zemdegas” (44 %) un kompostēšanas laukumā “Kreiļi” (29 %) pieejamie pakalpojumi, savukārt riepu nodošanas akcijas pieprasītas gan Siguldas, gan Mālpils teritoriju iedzīvotājiem (attiecīgi 55 % respondentu Siguldā un 37 % Mālpilī tajās piedalās). Pērn atklātais mantu maiņas skapis papildina pakalpojumu klāstu un dod iedzīvotājiem ērtu iespēju sev nevajadzīgām, taču vēl labām lietām rast otro dzīvi. Dati rāda, ka to jau izmanto 10 % iedzīvotāju Siguldā un 3 % Mālpilī. Savukārt 2026. gada aptaujā plānojam iekļaut arī Inčukalna pagasta klientu atbildes, lai vēl precīzāk redzētu iedzīvotāju paradumus dažādās teritorijās un attiecīgi plānotu nākamos uzlabojumus,” piebilst SIA “JUMIS” direktore Kristīne Uškenika.
Aptaujas rezultāti rāda arī stabili augstu kopējo klientu apmierinātību ar sadarbību ar uzņēmumu. Siguldas teritorijā apmierinātība ar sadarbību pieaugusi līdz 8,6 punktiem no 10 (+0,2), savukārt Mālpilī palikusi nemainīgi augsta 8,7. Tāpat iedzīvotāju vērtējums par atkritumu šķirošanas iespējām turpina pieaugt abos reģionos, Siguldā 8,5 punkti (+0,3), bet Mālpilī 8,1 punkti (+0,3).
* Klientu aptauja tika veikta laika posmā no 2025. gada 29. septembra līdz 3. novembrim. Tajā piedalījās 653 respondenti, atbildot uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamību, maksu, komunikāciju ar uzņēmuma klientu centru, kā arī atkritumu šķirošanas paradumiem un citiem jautājumiem.
