Rudens ražas laikā, 11. oktobrī, no plkst. 9.00 līdz 13.00 “Mūsu Bio tirgus” aicina visus doties uz Siguldas tirgu, Rūdolfa Blaumaņa 2, lai iegādātos vietējo zemnieku sarūpētās veltes un kopā svinētu pārgājienu sezonas sākumu.
Lai sirsnīgi iesildītos rudenīgajai dienai, apmeklētāji aicināti uz pankūku brokastīm kafejnīcā “Ezītis miglā” no plkst. 9.00 līdz 11.00.
Plkst. 11.00 pie tirgus pavarda notiks īpaša meistarklase ar šefpavāru Elmāru Tanni. Elmārs dalīsies ar savu kulināro pieredzi un gatavos ēdienus no bioloģiskiem produktiem, vietējo zemnieku ražas un Agroresursu un ekonomikas institūta selekcionētajām kultūrām. Šefpavāra radošais skats uz ēdienu un dzīvespriecīgā pieeja virtuvei sola gan gardu, gan iedvesmojošu piedzīvojumu tirgus placī.
“Mūsu Bio tirgū” varēs iegādāties preces no vietējiem bioloģiskās pārtikas ražotājiem – “Saules klaips” bio maizi, z/s “Kalvāni” gaļas izstrādājumus, “Piena aitas” sierus un jogurtus, kā arī “Kalna druvas” dārzeņus un olas. Īpašie viesi – z/s “Mazbungas” un “Vidzemes BIO āboli un ogas” – piedāvās gardumus, un būs arī citi labumi no Latvijas zemniekiem un mājražotājiem.
Meistarklase tiek organizēta ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
15. oktobrī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks teologa, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotāja, vairāku grāmatu autora Induļa Paiča personības izaugsmes lekcija “Neiespringšanas māksla – kā uztvert dzīvi vieglāk ”.
Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot, nepieciešams “pareizs” stresa līmenis. Ja izaicinājumu ir pārāk maz, rodas apātija un nemiers, jo šķiet, ka dzīvē nekas nenotiek. Ja izaicinājumu ir pārāk daudz, rodas depresija vai trauksme, ko izraisa bažas par to, kā tikt galā ar milzīgu atbildības apjomu.
Lekcijas laikā tiks aplūkotas šādas tēmas:
Šajā vakarā mācīsimies dzīvot, bet nepārdzīvot.
HiPotential ekspertu zelta video lekciju izlasē, kurā apkopotas desmit skatītāju pieprasītākās personības izaugsmes video lekcijas, Induļa Paiča lekcija “Neiespringšanas māksla – kā uztvert dzīvi vieglāk ” ir ieguvusi interesentu visaugstāko vērtējumu.
Indulis Paičs 20 gadus bija Lutera draudzes mācītājs, vēlāk kopā ar domubiedriem nodibināja noētisko biedrību “Elizeja” un šobrīd ir Integrālās izglītības institūta pasniedzējs. Induļa Paiča grāmatās un lekcijās līdzcilvēki meklē mierinājumu, padomu un spēku, kā dzīvot sarežģītās dzīves situācijās. Klausoties Induļa Paiča lekcijas un lasot grāmatas, rodas brīnišķa sajūta, ka ejam kopā, meklējam un atrodam atbildes.
18. decembrī MFD Mobilā diagnostikas busiņš ieradīsies Raganā, Saules ielā 1A, pie “Doktorāta”, kur no plkst. 10.00 līdz 17.00 iedzīvotājiem būs iespēja saņemt diagnostikas pakalpojumus – mamogrāfijas un rentgena izmeklējumus.
Mamogrāfija:
Rentgens (plaušām, locītavām un citi): viena projektcija ar ģimenes ārsta nosūtījumu – 20 eiro.
Pacientu pieņemšana pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot uz tālruņa numuru 25431313 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00. Pierakstot, nepieciešams sagatavot personas kodu un tālruņa numuru. Izmeklējumi tiek veikti rindas kārtībā.
Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100–64111.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi četrus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Mālpils bibliotēkā līdz 30. novembrim apskatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “No mazas sēkliņas…”.
Saulespuķes vienmēr ir bijušas rudens simbols – košas, dzīvespriecīgas un daudznozīmīgas. Pēdējos gados tām pievēršam īpašu uzmanību ne tikai kā krāšņam rudens ziedam, bet arī kā daudznozīmīgam simbolam. Šoreiz ikviens aicināts ielūkoties pašā sākumā – mazajā sēkliņā.
Māla darbi tapuši skolotājas Lienes Mackus vadībā. Veidojumi radīti pagājušajā mācību gadā, savukārt zīmējumi – pavisam nesen, šī mācību gada pirmajā nedēļā. Katrs Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas audzēknis, visiem skolotājiem sniedzot atbalstu, ar parasto zīmuli zīmēja savu saulespuķes sēkliņu iespaidīgā palielinājumā – A3 formātā.
Pēc tam tapa arī katra kursa kopīgais saulespuķes gleznojums, kas vēl gaida savu izstādi.
Ieeja – bez maksas.
Lašu populācijas Latvijā ir ilgstoši vājā stāvoklī, nesasniedzot bioloģiski drošus un ilgtspējīgi izmantojamus apjomus klimata pārmaiņu, biotopu bojājumu, migrācijas šķēršļu un roņu dēļ. Tāpēc Institūts “BIOR” turpina īstenot valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu, kura viens no mērķiem ir nostiprināt Atlantijas laša (Salmo salar) krājumus Latvijas upēs. Tā kā Daugavā, Gaujā un Ventā dabiskā lašu vairošanās ir ierobežota, mākslīgā atražošana ir būtiska, lai šīs vērtīgās zivis saglabātos arī nākamajām paaudzēm.
“Latvijas lielākajās upēs lašu un taimiņu dabiskā atražošana ir apgrūtināta. Daugavā to ietekmē hidroelektrostaciju kaskāde, bet Gaujā un Ventā – biotopu degradācija un citi stresa faktori. Tāpēc mākslīgā atražošana ir nepieciešama, lai saglabātu šo Latvijā unikālo un vērtīgo sugu nākotnei. Baltijas mērogā ik gadu tiek ielaisti vairāki miljoni smoltu. Arī šogad turpināsim cieši sadarboties ar zivju audzētavām, zvejniekiem un pašvaldībām, lai uzlabotu lašveidīgo zivju populāciju atražošanos,” stāsta Ivars Putnis, Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs.
Lašu vaislas zveja notiks ciešā sadarbībā starp Institūta “BIOR” zivju audzētavām “Tome”, “Dole”, “Pelči”, “Brasla”, Zivju resursu pētniecības departamentu un zvejniekiem, kas izraudzīti iepirkumu procedūrā, ievērojot Valsts vides dienesta izsniegtajās zvejas atļaujās ietvertās prasības.
Lašu populācijas atražošanas aktivitātes noritēs vairākos posmos. Pirmajā posmā norisināsies lašu vaislas zivju zveja Latvijas upēs, kuras iekļautas valsts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā (Gauja, Daugava, Venta) laika posmā no septembra līdz novembrim, ķerot migrējošos lašus pirmsnārsta stadijā, nepārsniedzot zvejas atļaujā plānoto skaitu. Noķertās zivis īpašos konteineros tiks saudzīgi transportētas uz zivju audzētavām, kur tās tiks turētas piemērotos baseinos, līdz sasniegs nārsta gatavību. Pēc apaugļošanas ikri tiks ievietoti īpašās inkubācijas kastēs un pēc izšķilšanās pārvietoti uz audzēšanas baseiniem.
Līdzās ikdienas audzēšanas procesam šogad pirmo reizi plānots veikt arī vaislas zivju slimību monitoringu, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un nodrošinātu gan audzēšanas, gan nākotnē upēs ielaižamo smoltu veselību. Kā uzsver Ivars Putviķis, “BIOR” zivju audzētavu “Tome”, “Dole”, “Pelči” un “Brasla” vadītājs, tas ir būtisks solis uz priekšu: “Slimību uzraudzība ir ļoti nozīmīga, jo tikai veselas zivis var nodrošināt kvalitatīvu nākamo paaudzi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ikviens no audzētavās izaudzētajiem smoltiem būtu pēc iespējas dzīvotspējīgāks un gatavs atgriezties dabiskajā vidē.”
Pēc aptuveni pusotra gada mazuļi kļūs par smoltiem. Visā audzēšanas procesā īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, lai samazinātu mākslīgi audzēto smoltu zudumu. Tas nozīmē atbilstošas ūdens kvalitātes nodrošināšanu, zivju labturības ievērošanu un izaugušo smoltu saudzīgu izlaišanu, izvēloties piemērotāko laiku, vietu un zivju izmēru. Tāpat Institūta “BIOR” pētnieki nodrošinās uz datiem balstītu lašu populācijas atražošanas procesa pārvaldību: situāciju monitorējot upēs un zvejā, kā arī veicot datu analīzi par to, cik daudzi no izlaistajiem mazuļiem atgriežas savās nārsta vietās vēlākos gados.
“Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Latvijas un arī kopumā Baltijas jūras dienvidaustrumu daļas upēs lašu ir ļoti maz. To arī paši praksē novērojam – pēdējos gados lašu vaislas zivis ir ļoti sarežģīti nozvejot atražošanai nepieciešamajā apjomā. Aprēķinātais valsts līmeņa sugas aizsardzības mērķis ir teju 10 reizes lielāks par sugas pašreizējo stāvokli, savukārt Latvijas lašupes pēdējos gados saražo tikai 15–58 % no iespējamās smoltu produkcijas. Mēs meklējam risinājumus samilzušai problēmai. Mākslīgi papildinot lašu populāciju un, vienlaikus atjaunojot nārsta vietas un to pieejamību, mēs sekmējam šīs vērtīgās un aizsargājamās sugas saglabāšanu nākotnei. Tas ir būtisks ieguldījums gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan Latvijas dabas bagātību uzturēšanā,” uzsver Ivars Putnis.
Ikviens interesents var sekot līdzi lašu populācijas atjaunošanas procesam un labāk izprast, cik sarežģīts un nozīmīgs ir katrs posms šo zivju saglabāšanā Latvijā, jaunākā informācija būs pieejama institūta “BIOR” tīmekļa vietnē www.bior.lv, sociālajos tīklos un medijos.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir starptautiski atzīts valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes un rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā.
Papildu informācijai:
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts “BIOR”
Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Čikule
Lietu dzīves ilguma pagarināšana un patēriņa ierobežošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt ietekmi uz vidi – tieši tādēļ arvien lielāku uzmanību gūst iniciatīvas, kas veicina lietu atkārtotu izmantošanu. Viens no šādiem piemēriem ir Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” ierīkotais mantu maiņas skapis, kas izveidots sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” un jau kļuvis par iecienītu vietu novadnieku vidū. Skapja apmeklētāji tam devuši savu nosaukumu “brīnumu skapis”. Kopš skapja atklāšanas vasaras sākumā tajā ievietotas vairāk nekā 1000 dažādas mantas, un vairāk nekā puse no tām jau atradušas jaunus saimniekus.
Pēdējo mēnešu laikā Siguldas mantu maiņas skapī, kas atrodas šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā “Zemdegas”, visbiežāk tiek ievietoti dažādi virtuves piederumi, neliela izmēra elektroierīces, kā arī rotaļlietas un spēles. Savukārt starp ātrāk paņemtajām mantām ierindojas priekšmeti, kas ikdienā prasa lielākus ģimenes izdevumus, piemēram, elektroierīces, velosipēdi un bērnu aprūpes lietas. Neierastākās ievietotās mantas ir saldējuma aparāts, karnevāla parūka, kaķu pavadiņa, krūmu zāģis, Bluetooth disko lampa, bērnu tunelis un interjera priekšmets galvas formā.
Zīmīgi, ka mantu maiņas skapī regulāri nonāk arī augstvērtīgas grāmatas, un tās ir viena no apmeklētāju biežāk izvēlētajām lietām. Lai arī apkārtnē darbojas vairāki grāmatu maiņas plaukti, cilvēki šeit labprāt nodod tālāk izcilus izdevumus un arī aktīvi tos izvēlas, padarot grāmatu sadaļu par vienu no visdinamiskākajām skapī.
“Jāņem vērā, ka mantas skapī mainās diezgan ātri – daļa tiek paņemtas jau pirmajā dienā, taču ir arī mantas, kas gaida savu jauno saimnieku ilgāk. Ja redzam, ka kāds ir atnesis lietas pārāk sliktā stāvoklī, tās tomēr atļaujamies izņemt vai nepieņemt, jo lietām ir jābūt labā stāvoklī (mazlietotas, tīras), kas ir gatavas tūlītējai lietošanai, ar mērķi veicināt izpratni par nevajadzīgu mantu efektīvu apriti. Aicinām cilvēkus būt atbildīgiem un uz mantu maiņas skapi nest tikai tādas lietas, kādas pašiem būtu patīkami un prieks paņemt,” stāsta SIA “JUMIS” direktore Kristīne Uškenika.
Ieteikumi veiksmīgai mantu apritei
Lai skapis būtu uzticams un noderīgs risinājums gan tiem, kuri vēlas dalīties ar sev vairs nevajadzīgām mantām, gan tiem, kuri meklē ko praktisku vai iedvesmojošu, būtiski ir ievērot tā lietošanas noteikumus. Tas nodrošina kārtību, savstarpēju cieņu un skapja darbības jēgpilnu rezultātu ikvienam, kas tajā iesaistās.
Ko drīkst ievietot mantu maiņas skapī?
Mantu skapī tiek pieņemti interjera priekšmeti un nelielas mēbeles, piemēram, krēsli, plaukti, trauki, sadzīves priekšmeti un mazā elektrotehnika, bērnu lietas, galda spēles un grāmatas, dzīvnieku aprūpes preces, sporta inventārs, jauni un nelietoti būvniecības materiāli, santehnikas piederumi un citas lietas.
Ko darīt ar tehniku, kas nedarbojas?
Elektroierīces, kas vairs nedarbojas, bet vizuāli ir labā stāvoklī un, iespējams, vēl var tikt atjaunotas, jānovieto īpaši tam paredzētajā režģotajā rāmī. No turienes tās nonāks “Lab!” darbnīcas meistaru rokās, kur katra ierīce tiks rūpīgi izvērtēta, pārbaudīta un, ja iespējams, salabota. Pēc remonta atjaunotās ierīces iegūs otro dzīvi “Lab! veikalā” – tādējādi samazinot elektronisko atkritumu apjomu un sniedzot iespēju iedzīvotājiem piekļūt funkcionālai tehnikai par pieejamāku cenu.
Skapja darba laiks un pieejamība
Mantu maiņas skapis atrodas šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā “Zemdegas”, Zinātnes ielā 11, Siguldā, un ir pieejams iedzīvotājiem laukuma darba laikā:
Plašāka informācija par skapi pieejama “JUMIS” tīmekļa vietnē www.jumis.lv sadaļas “Ilgtspēja” – “Mantu apmaiņa un lietu atkārtota izmantošana” vai sazinoties ar uzņēmumu, rakstot uz e‑pasta adresi info@jumis.lv.
1. oktobrī Siguldas pagasta Kultūras namā norisinājās Starptautiskajai senioru dienai veltīts pasākums, uz kuru bija aicināts ikviens seniors.
Pasākumu ar svinīgu uzrunu atklāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis un Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Eva Viļķina. Par svētku noskaņojumu rūpējās dziedātājs, trompetists un dziesmu autors Ivo Grīsliņš Grīslis, kā arī taustiņinstrumentālists Māris Vitkuss.
Senioru dienas pasākumi 1. oktobrī norisinājās arī Mālpils Kultūras centrā un Siguldas bibliotēkā.
Pieredzes apmaiņas vizītē Dānijā Viduslatvijas reģiona pašvaldību un AARC “Getliņi” pārstāvji guvuši jaunas zināšanas par aprites ekonomiku un moderniem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem. Dānijā gūtā pieredze ļauj pārliecināties, ka tehniskie risinājumi un sabiedrības aktīva iesaiste var iet roku rokā, lai efektīvi sasniegtu ilgtspējīgas attīstības un Eiropas Savienības noteiktos vides mērķus.
Delegācijā piedalījās AARC “Getliņi”, kā arī Bauskas, Salaspils, Ogres, Ropažu un Siguldas pašvaldību pārstāvji, kas deleģēti darbam AARC uzraudzības padomē. Vizītes laikā delegācija apmeklēja Kopenhāgenu un Roskildi, kur tika iepazītas divas atkritumu reģenerācijas rūpnīcas. Tajās no atkritumiem tiek ražota gan elektrība, gan siltumenerģija, nodrošinot iedzīvotājus ar centralizēto siltumapgādi.
Tāpat tika apmeklēti aprites ekonomikas centri, kuros iedzīvotāji bez maksas var nodot līdz pat 45 dažādām atkritumu frakcijām. Šajos centros darbojas arī mantu maiņas punkti un notiek praktiskas nodarbības, piemēram, mēbeļu labošanā.
Dānijā liela nozīme tiek piešķirta iedzīvotāju motivācijai šķirot atkritumus – šķirošanas laukumi iedzīvotājiem ir bez maksas, un daļa no tiem pieejama visu diennakti. Ne mazāk svarīga ir izglītošana: darbojas mācību centri, kur ar interaktīvām nodarbībām bērni un pieaugušie iepazīst visu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – no savākšanas līdz pārstrādei un resursu atkārtotai izmantošanai.
Pieredzes vizītē tika uzsvērta arī pašvaldību sadarbības nozīme – Dānijā tās organizē kopīgus iepirkumus un veido šķirošanas laukumus, tādējādi taupot izmaksas un resursus. Vienotās piktogrammas uz konteineriem padara sistēmu saprotamu un ērtu iedzīvotājiem, vienlaikus ļaujot izvairīties no nepieciešamības konteinerus standartizēt pēc izskata.
Projekts “Aprites ekonomika darbībā: Ziemeļvalstu mācības zaļākai Baltijai” tiek īstenots Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) koordinācijā sadarbībā ar Dānijas partneriem ARI – Dānijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu asociāciju un Zviedrijas partneriem Avfall Sverige. Projekts tiek realizēts ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas finansiālu atbalstu, ko īsteno Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.
Oktobra beigās paredzēts projekta otrais etaps – AARC “Getliņi” pārstāvji kopā ar Mārupes, Olaines, Rīgas, Ķekavas un Ādažu pašvaldību pārstāvjiem dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju.
Publikācija tapusi ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par tās saturu atbild tikai projekta koordinatori, un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes uzskatus vai politiku.
Aicinām ikvienu novadnieku līdz 6. oktobrim pieteikt tos līdzcilvēkus, kuri ar savu darbu, ieguldījumu un sirdsdegsmi bagātinājuši mūsu novadu. Pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Gada novadnieks” un “Siguldas novada Goda novadnieks” pasniedz novadniekiem, kuri rūpējušies par sabiedrību, iedvesmojuši citus un palīdzējuši novadam augt un attīstīties.
Pieteikuma anketu iespējams aizpildīt pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv sadaļā “Izsaki viedokli” (pakalpojums “Pieteikums Siguldas novada pašvaldības apbalvojumam “Gada novadnieks” un “Goda novadnieks””) vai jebkurā klientu apkalpošanas centrā Allažos, Gaujā, Inciemā, Inčukalnā, Lēdurgā, Mālpilī, Morē, Raganā un Siguldā, aizpildot drukāto veidlapu.
Apbalvojums “Gada novadnieks” tiek piešķirts par īpašu ieguldījumu pēdējā gada laikā, savukārt “Goda novadnieks” – reizi mūžā par nozīmīgiem nopelniem novada labā.
Iesniegtos ieteikumus izvērtēs pašvaldības domes izveidota komisija. Nomināciju ieguvēji tiks godināti valsts svētkos, 18. novembrī, un šis būs brīdis, kad pateikt skaļu paldies par viņu iedvesmu un aizrautību, kā arī devumu Siguldas novadam.
Pērn augstāko pašvaldības apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieka” saņēma:
Trešdien, 15. oktobrī, plkst. 19.00 Siguldas pagasta iedzīvotāju padome aicina iedzīvotājus uz sēdi Jūdažu Sabiedriskajā centrā.
Tā būs esošā Siguldas pagasta iedzīvotāju padomes sasaukuma pēdējā tikšanās reize, kurā atskatīsies uz padomes paveikto un pārrunās iedzīvotājiem svarīgās tēmas. Tā ir iespēja kopīgi izvērtēt padomes darbu, dalīties ar viedokļiem un idejām par turpmāko pagasta attīstību.
Aicinām ikvienu piedalīties, izvērtēt paveikto un ielikt pamatus jaunām iecerēm.
Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus un uzņēmējus līdz 19. oktobrim pieteikt pretendentus apbalvojumam “Uzņēmēju gada balva 2024”. Balvas mērķis ir apzināt un godināt Siguldas novada uzņēmējus, kuri aktīvi darbojas savā nozarē, sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību un veicina Siguldas novada atpazīstamību, kā arī kalpo par labas prakses piemēru.
Pretendentus iespējams izvirzīt, aizpildot pieteikuma veidlapu elektroniski vai klātienē jebkurā no Klientu apkalpošanas centriem.
Par sasniegumiem 2024. gadā novada uzņēmumus var pieteikt astoņās nominācijās:
Iespējams pieteikt komercsabiedrības, to filiāles un struktūrvienības, kas saimniecisko darbību veic Siguldas novada teritorijā, neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares, kā arī komersantus, lauksaimniecisko produktu ražotājus un citu aroddarbību veicējus – fiziskas personas, kuras ir reģistrējušas un veic saimniecisko darbību Siguldas novadā, dodot nozīmīgu ieguldījumu novada attīstībā.