Piektdien, 3. novembrī, norisinājās Siguldas novada iedzīvotāju padomju locekļu pirmā koptikšanās. Tās laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, priekšsēdētājas vietnieki Kristaps Zaļais un Linards Kumskis, kā arī pašvaldības speciālisti uzrunāja klātesošos, skaidrojot nozīmīgākās lietas par padomes darbu un tās sadarbību ar pašvaldību un iedzīvotājiem. Pēc prezentācijas notika arī iedzīvotāju padomju pirmā sēde, kurā ievēlēti padomju priekšsēdētāji.

“Mēs priecājamies, ka mums ir iedzīvotāju padomes. Tā ir vēl viena no sadarbības formām starp pašvaldību un vietējām kopienām. Mēs ļoti ceram, ka iedzīvotāju padomes pašvaldībai būs labi sadarbības partneri, kas palīdzēs dažādu jautājumu risināšanā,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Pirmajā sapulcē katra iedzīvotāju padome ievēlēja tās priekšsēdētāju, priekšsēdētaja vietnieku un sekretāru:

• Allažu pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Raitis Rodiņš, priekšsēdētāja vietniece – Zane Bērze, sekretāre – Dace Smildziņa;
• Inčukalna pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Ivo Bernats, priekšsēdētāja vietniece – Jolanta Bodniece, sekretāre – Ina Masule;
• Krimuldas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Gatis Berdinskis, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Vēveris, sekretāre – Madara Liepiņa;
• Lēdurgas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Ziedonis Skrivļa, priekšsēdētāja vietnieks – Gatis Megris, sekretāre – Linda Bernarde;
• Mālpils pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Rolands Osis, priekšsēdētāja vietnieks – Silvestrs Endelis, sekretāre – Signe Zutere;
• Mores pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Kalvis Grīnbergs, priekšsēdētāja vietniece – Maija Kovāča, sekretārs – Ingus Kurzemnieks;
• Siguldas pilsētas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs – Jānis Purgailis, priekšsēdētāja vietnieks – Normunds Saukāns, sekretāre – Solvita Andžāne.

Atgādinām, ka iedzīvotāju padomes izveidošanas mērķis ir nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Siguldas novadā patlaban izveidotas septiņas padomes – Allažu, Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas, Mālpils un Mores pagasta, kā arī Siguldas pilsētas. Savukārt, lai izveidotu Siguldas pagasta iedzīvotāju padomi, pašvaldība 24. novembrī izsludinās jaunu pieteikšanos

Lai Siguldas novada pašvaldība pieņemtu atbilstošo saistošo noteikumu “Par uguņošanas ierīču izmantošanas ierobežojumiem Siguldas novadā” redakciju, aicinām Siguldas novadā deklarētos, pilngadīgos iedzīvotājus vēl līdz 5. novembrim izteikt savu viedokli par turpmākajiem uguņošanas ierīču izmantošanas ierobežojumiem Siguldas novadā. Aptauju var aizpildīt pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, sadaļā “Citi”, kā arī pašvaldības klientu apkalpošanas centros.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā jaunā Pašvaldību likuma prasības, Siguldas novada pašvaldībai ir nepieciešams aktualizēt un no jauna apstiprināt Siguldas novada pašvaldības domes saistošos noteikumus par pirotehnikas izmantošanu novada teritorijā. Balstoties uz iepriekš minēto, izstrādāts saistošo noteikumu “Par uguņošanas ierīču izmantošanas ierobežojumiem Siguldas novadā” projekts, kurā saglabāti ierobežojumi pirotehnikas izmantošanai, izņemot laika periodu no 31. decembra plkst. 23.30 līdz 1. janvāra plkst. 00.30, Siguldas pilsētā un Siguldas novada ciemu teritorijās. Projekts sagatavots, ņemot vērā iepriekšējā gadā veiktās aptaujas rezultātus, kā arī bijis nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Papildu informācija par uguņošanas ierīcēm pieejama šeit. Saistošo noteikumu projekts “Par uguņošanas ierīču izmantošanas ierobežojumiem Siguldas novadā” un tā paskaidrojumu raksts lasāms šeit.

Atgādinām, ka jaunā saistošo noteikumu redakcija ietver ierobežojumu izmantot uguņošanas ierīces (F2, F3 un F4 kategorijas).

Lai motivētu pašvaldības vidējās izglītības iestāžu 10.–12. klašu izglītojamos paaugstināt mācību sasniegumus, kopš 2022./2023. mācību gada otrā semestra pašvaldības izglītības iestāžu 10.–12. klašu izglītojamajiem tiek piešķirta stipendija.

No šā gada 1. janvāra stipendijas ir saņēmuši izglītojamie no visām četrām novada vidējās izglītības iestādēm  – Siguldas Valsts ģimnāzijā, Siguldas pilsētas vidusskolā, Mālpils vidusskolā un Krimuldas vidusskolā.

2022./2023. mācību gadā (laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. maijam) novadā stipendijas kopā saņēmuši 52 izglītojamie: Siguldas Valsts ģimnāzijā – 30, Siguldas pilsētas vidusskolā – 14, Krimuldas vidusskolā – 2, Mālpils vidusskolā – 6. Kopumā stipendijās izmaksāti 14 805,50 eiro. Zemāko stipendiju (51,95 eiro apmērā) saņēmuši 42 izglītojamie: Siguldas Valsts ģimnāzijā – 24, Siguldas pilsētas vidusskolā – 12, Krimuldas vidusskolā  – 2, Mālpils vidusskolā – 4. Augstāko stipendiju 77,92 eiro saņēmuši 10 audzēkņi: Siguldas Valsts ģimnāzijā – 6, Siguldas pilsētas vidusskolā – 2, Mālpils vidusskolā – 2.

2023./2024. mācību gada pirmajā semestrī (periodā no 1. septembra līdz 31. decembrim) stipendijas piešķirtas 39 audzēkņiem (11.–12. klašu izglītojamiem, 10. klašu audzēkņi uz stipendiju var pretendēt no 2. semestra): Siguldas Valsts ģimnāzijā – 27, Siguldas pilsētas vidusskolā  – 6, Krimuldas vidusskolā – 4, Mālpils vidusskolā  – 2. Zemāko stipendiju saņēmuši 32  audzēkņi: Siguldas Valsts ģimnāzijā – 24, Siguldas pilsētas vidusskolā – 4, Krimuldas vidusskolā – 4. Augstāko stipendiju saņēmuši 7 audzēkņi: Siguldas Valsts ģimnāzijā – 3, Siguldas pilsētas vidusskolā – 2, Mālpils vidusskolā – 2. 2023./2024. mācību gada pirmā semestra pirmajos divos mēnešos stipendijās izmaksāti 4415,68  eiro. Savukārt plānotais finansējums 2023./2024. mācību gada pirmajā semestrī ir teju 9000 eiro.

Saskaņā ar šo pieņemto kārtību stipendiju ir tiesības saņem izglītojamajiem, kuru mācību sasniegumu vidējais vērtējums mācību priekšmetos nav zemāks par 8 ballēm un nevienā mācību priekšmetā nav zemāka vērtējuma par 7 ballēm, kā arī nav neattaisnotu kavējumu, nav pārkāpti skolas iekšējās kārtības noteikumi un nav administratīvi sodāmu pārkāpumu ārpus skolas. Stipendijas izglītojamajiem piešķir uz vienu semestri. Stipendiju pārtrauc izmaksāt, ja izglītojamais neattaisnoti kavē mācību stundas, pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus vai izdara administratīvi sodāmu pārkāpumu, kā arī ja pārtrauc mācības Siguldas novada pašvaldības izglītības iestādē.

Stipendijas apmērs izglītojamajiem tiek noteikts atkarībā no sekmēm: 51,95 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), ja izglītojamā vidējais vērtējums iepriekšējā semestrī ir no 8 līdz 8,99 ballēm; 77,92 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), ja izglītojamā vidējais vērtējums iepriekšējā semestrī ir no 9 līdz 10 ballēm.

Apkopoti konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2023” pēdējās kārtas rezultāti ar katrā plānošanas reģionā visaugstāk novērtētajām pašvaldībām, kas atzītas kā ģimenēm draudzīgākās. Finālistu vidū esam arī mēs – Siguldas novada pašvaldība. Finālisti cīnīsies par naudas balvu, kuru izmantot ģimeniskas vides uzlabošanai savā pašvaldībā, un uzvarētāji tiks izziņoti 12. decembrī īpašā apbalvošanas ceremonijā.

Konkursa trešajā kārtā, ņemot vērā pašvaldību sniegtos datus, kā arī vērtēšanas komisijas iegūtos datus par iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem ģimeņu atbalstam, finālā iekļuvušas sekojošas pašvaldības:

• Kurzemes plānošanas reģionā: Saldus novada pašvaldība, Liepājas valstspilsēta;
• Latgales plānošanas reģionā: Ludzas novada pašvaldība;
• Rīgas plānošanas reģionā: Siguldas novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība;
• Vidzemes plānošanas reģionā: Saulkrastu novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība;
• Zemgales plānošanas reģionā: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība.

Pašvaldība un tās iestādes ir tuvākā pārvaldes institūcija iedzīvotājiem, un tieši pašvaldībām ir jābūt tām, kas rūpējas, lai ikviens, arī ģimenes, justos labi. Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” apbalvošanas ceremonijā uzzināsim, kuras ir ģimenei draudzīgākās pašvaldības 2023. gadā un konkursa laikā iegūtos datus būs iespējams izmantot, lai uzlabotu ģimeņu labsajūtu Latvijas pašvaldībās.

Šī informācija būs noderīga ikvienam iedzīvotājam, tostarp, jaunajām ģimenēm, kurām dzīvesvietas izvēlē šāda informācija var būt izšķiroša. Ne mazāk būtiski – konkurss motivē un palīdz attīstīt dažādas iniciatīvas ģimenēm ar bērniem draudzīgas pilsētvides attīstībā.

Atgādinām, ka tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv līdz 9. novembrim noris Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” iedzīvotāju balsojums. Balsojuma aptauja pieejama šeit.

Tajā iedzīvotāji aicināti novērtēt pašvaldību sniegumu, balsojot par, viņuprāt, ģimenēm draudzīgāko pašvaldību, tādējādi vienlaikus arī atbalstot šīs pašvaldības sacensībā par statusu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2023”.

Konkurss norisinās jau kopš 2017. gada, un tā primārais mērķis ir izcelt labākos piemērus un risinājumus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm. Līdztekus konkurss veido vidi arī pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.

Lai gan Valsts izglītības satura centrs valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu skolās plāno iekļaut 2024. gadā, Siguldas novada vidusskolās to jau veiksmīgi īsteno otro mācību gadu. Siguldas novads ir viens no retajiem valstī, kurā pašvaldības dome sadarbībā ar skolu direktoriem rīkojās drosmīgi.

Siguldas novada 10. un 11. klašu skolēni šī mācību kursa laikā jaunsargu instruktoru vadībā apgūst gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās nodarbības vienu reizi mēnesī astoņu stundu garumā, ko katra skola nosaka pati.  Valsts aizsardzības mācību ietvaros ietilpst pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijā un vadībā, kā arī valsts aizsardzības iemaņu apguve.

Papildus tam arī nākamajā vasarā jauniešiem būs iespēja piedalīties nometnē, kurā notiks padziļināta valsts aizsardzības prasmju apgūšana un prakse komandas vadīšanā un līderībā, kā arī sadarbības veidošanā reģionālā un nacionālā līmenī.

“Atšķirībā no vairuma Latvijas skolu prakses, mēs novadā valsts aizsardzības mācību īstenojam obligātā kārtā visiem 10. un 11. klašu skolēniem, iespējams, esam pat vienīgie Latvijā. Prakse rāda, ka tas strādā. Mūsu skola nav saņēmusi nevienu principiālu pretenziju no jauniešiem un viņu vecākiem ne par to, kāpēc tas ir obligāti, ne par pašu konceptu,” stāsta Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Paši jaunieši programmu uztver pozitīvi. Tāpēc, ka valsts aizsardzības mācības ir pilnīgi cits formāts, režīms un vide. Tās ir pārmaiņas no ikdienas – ķīmijas, matemātikas vai fizikas stundām. Reizi mēnesī ar jauniešiem visas dienas garumā strādā jaunsargu instruktori. Praktiskās mācības, kurās Siguldas novada skolēni apgūst militāro topogrāfiju un orientēšanos, aplūko dažādus ieročus, kā arī apgūst izdzīvošanas prasmes un nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, notiek ārpus izglītības iestādes.

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors pēc sarunām ar skolēniem secina, ka lielākie ieguvumi ir jaunapgūtās prasmes. “Tās ir lietas, kas nav iekļautas vispārizglītojošo skolu programmās. Pilnīgi atšķirīgas no civilās dzīves. Svarīgi piebilst, mēs, Siguldas novada skolas, esam proaktīvas. Līdz ar to mūs neskar politiskas reformas, kas varētu notikt saistībā ar valsts aizsardzības mācību saturu un tā ieviešanu skolās. Mēs savu mājas darbu esam izdarījuši. Tas, ko jau līdz šim esam paveikuši ar pārējiem kolēģiem, skolu direktoriem, ir ļoti pozitīvi no procesu pārvaldības viedokļa,” gandarīts ir R. Kalvāns.

Valsts aizsardzības mācības jau tagad ir apliecinājušas, ka šis ir labs piemērs tam, kā skolu jaunatnei veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, sniedzot iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.

Svarīgi piebilst, ka valsts aizsardzības mācību apgūstošiem vidusskolēniem pēc programmu absolvēšanas nav obligāti jāsāk militārā karjera.

Siguldas novadā aug un izglītojas vieda jaunā paaudze, kas apzinīgi un mērķtiecīgi veido savu nākotni! 2022./2023. gada centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti tam ir apliecinājums – saskaņā ar Valsts izglītības un satura centra apkopotās statistikas datiem aizvadītajā mācību gadā starp 43 Latvijas pašvaldībām Siguldas novadā ir augstākais centralizēto eksāmenu novērtējuma līmenis – 63,2% (valstī vidēji – 51,1%). Siguldas novadam 1. vieta pašvaldību top trijniekā arī pēc vidējā STEM (eksakto zinātņu mācību priekšmeti) CE vērtējuma – 51,3% (valstī vidēji – 41%).

Būtiski, ka statistikas datu apkopojumā saskaņā ar izglītības standartu iekļauti gan 11. klašu skolēnu, kuri aizvadītā mācību gada noslēgumā izvēlējās kārtot kādu no optimālā līmeņa CE (piemēram, latviešu, angļu valodas vai matemātikas priekšmetos), gan 12. klašu absolventu vērtējumi.

“Ikviens sasniegums ir kopdarbs, aiz kura stāv skolas vadības komanda, pedagogi, vecāki un paši skolēni. Šie rezultāti ir liels gandarījums un novērtējums visiem novada izglītības nozarē strādājošiem. Siguldas novada pašvaldība turpinās attīstīt izglītības jomu novadā, mērķtiecīgi un pārdomāti ieguldot finansējumu izglītības infrastruktūrā, mūsdienīgu un jaunākajām tendencēm atbilstošu materiāltehnisko resursu nodrošināšanā, kā arī mācībspēku un audzēkņu izaugsmes veicināšanā,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Zaļais.

Siguldas novada 11. un 12. klašu skolēni ir pārliecinoši līderi top trijniekā gan pēc vidējā, gan augstākā (CE 90–100% vērtējumu proporcija) centralizēto eksāmenu vērtējuma. Vidējais CE vērtējums Siguldas novadā – 63,2%, augstākais – 7,8% (valstī vidēji – 3,9%). Otrajā vietā aiz Siguldas novada ierindojas Ķekavas novads ar vidējo CE vērtējumu 60,6% un augstāko vērtējumu – 6,3%, savukārt trešajā vietā pēc vidējā CE vērtējuma ir Varakļānu novads ar 58,0%, bet pēc augstākā CE vērtējuma top trijnieka trešo vietu ieņem Cēsu novads ar 5,1% vērtējumu.

TOP 3 pēc vidējā CE vērtējuma
Pašvaldība	Kārtotāju skaits	Vidējais vērtējums [%]	CE 90–100% vērtējumu proporcija [%]
Siguldas novads	638	63,2	7,8%
Ķekavas novads	414	60,6	6,3%
Varakļānu novads	49	58,0	0,0%

Otrdien, 31. oktobrī, iznācis Siguldas novada pašvaldības informatīvais bezmaksas izdevums “Siguldas Novada Ziņas”, kurā var lasīt aktuālo informāciju par notikumiem Siguldas novadā.

“Siguldas Novada Ziņas” tiek piegādātas Siguldas novada iedzīvotājiem, informatīvo izdevumu “Siguldas Novada Ziņas” saņemot bez maksas savā pastkastītē. Gadījumā, ja izdevums līdz jūsu pastkastītei nenonāk līdz šīs nedēļas beigām, lūdzam ziņot uz e‑pasta adresi prese@sigulda.lv.

Siguldas novada pašvaldības informatīvā izdevuma “Siguldas Novada Ziņas” elektroniskā versija aplūkojama šeit.

Nākamais “Siguldas Novada Ziņas” izdevums iznāks piektdien, 24. novembrī.

Novembrī Siguldas novadā norisināsies dažādi pasākumi, pieminot tos, kas atdeva dzīvību par Latvijas brīvību, un gatavojoties Latvijas 105. dzimšanas dienai. Valsts svētku nedēļā būs iespēja apmeklēt svētku koncertus, balles un piedalīties citās norisēs. Godinot Latviju, aicinām piespraust pie apģērba lentīti valsts karoga krāsās.

10. novembrī plkst. 17.00 Inčukalnā par godu Lāčplēša dienai notiks lāpu gājiens no Inčukalna pamatskolas un vedīs uz Inčukalna Vecajiem kapiem. Svētku pasākums – Aleksandra parka estrādē. Piemiņas brīdis un varoņu godināšana pie pieminekļa Raganas kaujā kritušajiem.

10. novembrī plkst. 18.00 Mālpilī norisināsies lāpu gājiens no Mālpils Kultūras centra. Šogad par godu Lāčplēša dienai aicinām pievienoties simboliskā lāpu gājienā – kopīgi dosimies gaismas ceļā un veidosim gaismas mežu Mālpils parkā. Gājiena noslēgumā vienosimies spēka dziesmā un godināsim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

11. novembrī plkst. 12.00– 16.00 Lēdurgā norisināsies sacensības “Lāčplēša kauss” – svara stieņa spiešana guļus uz atkārtojumu skaitu. Reģistrēšanās sacensībām plkst. 10.30–12.00. Plkst. 13.00–16.00 varēs kopīgi veidot maskēšanās tīklu, atbalstot Ukrainas karavīrus. Tajā pašā laikā notiks arī gaismas lukturu darbnīca. Savukārt no plkst. 16.00 iespēja savus gaismas lukturus likt kopīgā zīmē zālājā pie Lēdurgas Kultūras nama. Plkst. 16.30 ikviens aicināts doties gaismas ceļā pa taku “Lapu upe Lēdurga” (gājiens – 1,2 kilometri, skrējiens – 3,6 kilometri).

11. novembrī no plkst. 18.00 līdz 21.00, atzīmējot Lāčplēša dienu un godinot Brīvības cīņās kritušos, Siguldas pils kvartālu ieskaus īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī dzīvosim”. Ikviens ir aicināts individuāli nolikt piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni, bet Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvosies sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās digitālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvos Latvijas karogs, kuru ieskaus tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīs sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēs mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

11. novembrī plkst. 15.00 Allažos norisināsies lāpu gājiens, kas vedīs līdz pagasta pārvaldes ēkai, atzīmējot Lāčplēša dienu un Brīvības cīņās kritušo piemiņu. Gājienā piedalīsies Zemessardzes 27. bataljona pārstāvji. Pulcēšanās pie Allažu pamatskolas plkst. 15.00, gājiena sākums – plkst. 16.00.

11. novembrī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā izrādīs dokumentālo filmu “Astra” par cilvēku ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunāru Astru –, kurš drosmīgi rīkojās saskaņā ar savu sirdsbalsi, būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva. Biļetes cena – 3 eiro.

11. novembrī plkst. 17.00 aicinām lielus un mazus morēniešus doties lāpu gājienā, pieminot brīvības cīnītājus un atceroties mūsu valstij būtiskos vēstures notikumus. Plkst. 17.00 pulcēšanās Mores kauju piemiņas parkā. Vienojoties gaismas ceļā, dosimies uz Mores kauju muzeju. Aicinām līdzi ņemt lāpas un svecītes.

11. novembrī plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrā izskanēs koncerts “Mārtiņš Brauns – Latvijai”. Koncerta programma aptver komponista kordziesmu mantojumu no pašiem tā sākumiem – 1982. gada, kad, Edgara Račevska rokas vadīta, Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā “Ziedu kompozīcija”, līdz partitūrai “Ziemeļmeitas” ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko reizē ar gaišu pirmatskaņojuma sveicienu sūtīsim Mārtiņam uz veļu valstību. Koncertā piedalās: Andis Klučnieks (flauta), Kristians Kalva (flīģeļhorns), Henrijs Brants (taustiņi, perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaismas), Andris Ūze (skaņa) un Latvijas Radio koris; diriģents – Kaspars Putniņš. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļetes cena – 20 un 25 eiro, ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.

16. novembrī plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis koncertzālē izskanēs valsts svētku koncerts “Ja es būtu Latvija”. Piedalās Mūzikas nodaļas ansambļi, koris, Siguldas Jauniešu kamerorķestris un jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”. Ieeja – bez maksas.

16. novembrī plkst. 18.30 Inčukalna Tautas namā notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīts koncerts. Piedalās bērni un jaunieši. Ieeja – bez maksas.

17. novembrī plkst. 17.00 un 19.30 Inciema tornī varēs noskatīties filmu “Mana brīvība”, kas vēsta par pārmaiņu laiku Latvijā. Brīvdomīgā un harizmātiskā Alīcija aktīvi iesaistās Tautas frontē un kļūst par Atmodas laika zvaigzni, tomēr sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus un skarbas izvēles privātajā dzīvē. Biļetes cena – 3 eiro; biļetes pieejamas tikai iepriekšpārdošanā Anšlava Eglīša ekspozīcijā.

17.  novembrī plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs valsts svētku koncerts ar vietējo pašdarbības kolektīvu dalību. Ieeja – bez maksas. Plkst. 22.00 – svētku balle “Tradīcijas ir un paliek tradīcijas”. Biļetes cena – 12 eiro, ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 10 eiro. Pieteikt galdiņu un iegādāties biļetes var Lēdurgas Kultūras namā (tālruņa numurs 29166140).

17. novembrī plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies valsts svētku balle ar grupu “Perlamutrs”. Grupas piedāvājumā būs daudzpusīgs un bagātīgs dziesmu repertuārs, kurā apvienotas iemīļotākās latviešu dziesmas, kā arī ārzemju mūzikas pērles. Biļetes cena – 15  eiro, ar Siguldas novada ID karti – 12 eiro. Pasākums pie galdiņiem. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties “Siguldas devona” biļešu kasē līdz 14. novembrim.

17. novembrī plkst. 21.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle kopā ar grupu “Sikspārnis”. Biļetes cena  – 7  eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 5 eiro.

17. novembrī plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā izskanēs valsts svētku koncerts. Ieeja – bez maksas. Savukārt plkst. 21.30 Mālpils Kultūras centrā norisināsies valsts svētku balle kopā ar grupu “Tirkizband”. Biļetes cena – 10 eiro, ar Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide.

18. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienu varēs nosvinēt ar ekspresīvās grupas “DaGamba” muzikālajiem koncertstāstiem. Jaunajā koncertprogrammā tikai grupas mūziķiem raksturīgajā manierē sakausēta akadēmiskās mūzikas tēva, izcilā komponista Johana Sebastiāna Baha mūzika un vienas no ietekmīgākajām rokgrupām pasaulē – “Rage Against The Machine”– daiļrade. Koncertā būs dzirdama gan “DaGamba” jaunā koncertprogramma, gan klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi. Bezmaksas ieejas kartes var izņemt kultūras centra “Siguldas devons” kasē no 1. novembra. Limits vienam cilvēkam – 5 ieejas kartes.

18. novembrī plkst. 17.00 Krimuldas Tautas namā izskanēs koncertprogramma “Līgo, Daugaviņ”, kurā dziedātāja Ilze Rijniece, koklētāja Samanta Ceruka un perkusionists Valters Krišāns atskaņos latviešu komponistu dziesmas, kas sirdīm liek pukstēt tēvzemes pulsā. Ieeja koncertā  – bez maksas. Savukārt plkst. 21.00 tautas namā norisināsies svētku balle kopā ar grupu “Bērnudārzs”. Pasākums pie galdiņiem. Biļetes cena – 10 eiro, ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā  – 20 % atlaide. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā Raganā.

18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 22.00 Allažos, Zaļkalna ielā 3, būs iespēja apmeklēt gaismas elementu šovu, varēsim svinēt kopā un ietērpt Allažu pagastu patriotiskās krāsās. Visi ir aicināti papildināt burtu kontūru “LATVIJA” ar savu svecīti Zaļkalna ielā 3A. Ieeja  – bez maksas.

19. novembrī plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks ekskursija ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis.”, ko vadīs ekspozīcijas satura autors, Dr.hist. Edgars Ceske. Ieejas maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā. 

Pasākumos var tikt veiktas izmaiņas. Aicinām sekot līdzi informācijai tīmekļa vietnē www. sigulda.lv!

Foto: Ginta Zīverte

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

27. oktobrī kultūras centrā “Siguldas devons” apbalvoti “Siguldas novada Gada balvas izglītībā” nomināciju ieguvēji. Balvu, Pateicības un Atzinības rakstus pedagogiem pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa un priekšsēdētājas vietnieki – Kristaps Zaļais un Linards Kumskis. Nomināciju “Par mūža ieguldījumu izglītībā” saņēma ilggadējā Krimuldas vidusskolas pedagoģe un direktore Rita Erdmane un ilggadējais Siguldas 1. pamatskolas direktors un pedagogs Valters Mačs.

Rita Erdmane ir ilggadēja Krimuldas vidusskolas pedagoģe un direktore ar 17 gadu pieredzi šajā amatā. Rita ir savas skolas patriote, vienmēr ar lielu atbildību turējusi rūpi par skolas ikdienas darba procesu, nodrošinājusi skolas attīstību un darba pilnveidošanu. Rita vienmēr ir aktīva, radoša, komunikabla un atbalstoša. Viņu vienmēr rūpējis skolas tēls, mācību procesa kvalitāte un skolas iekšējais mikroklimats, vienmēr veiksmīgi apvienojusi skolas tradīciju saglabāšanu ar mūsdienīgu mācību procesa veidošanu, veicinot jauno tehnoloģiju ieviešanu skolā, aprīkojot un modernizējot mācību kabinetus. Aktīvi iesaistīja skolu vairākos starptautiskos projektos, kā rezultātā skolēniem un skolotājiem tika radīta iespēja piedalīties projektu konferencēs Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Anglijā, Īrijā un Latvijā, gūstot nenovērtējamu starptautiskās sadarbības pieredzi.

Siguldas 1. pamatskolas ilggadējais direktors un pedagogs Valters Mačs 29 gadus vadīja Siguldas 1. pamatskolu, izveidojot to par kvalitatīvu un profesionālu vispārējās izglītības iestādi, kurā jebkuram audzēknim un pedagogam ir iespēja izaugsmei. Direktora Valtera vadībā tika izveidota kompetenta un pieredzējusi vadības komanda, kura strādā vienotā tandēmā, nodrošinot lielu atbalstu skolotājiem un audzēkņiem. Direktors – personība ar lielo burtu, ar savu nostāju, diplomāta spējām, cilvēcību, sirsnību un humora devu. Latvisko tradīciju saglabāšana, ģimeniskums un lielisks, spēcīgs, profesionāls kolektīvs – stabilas un nezūdošas vērtības, kas skolā stiprinātas ilgajā darba mūžā. Miers, stabilitāte un spēja veselīgi paironizēt šķietamā bezizejā ir Valtera Mača “firmas zīme” – tā par savu direktoru saka viņa skolēni un kolēģi.

Gada balva pirmsskolas izglītībā:

• Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” pirmsskolas izglītības skolotājai Agijai Makarei. Agijai ir neizsīkstoša spēja ieguldīt lielu darbu un nesavtīgu mīlestību savos audzināmajos. Savā darbā viņa vienmēr ir ļoti aktīva un izdomas bagāta. Viņas darbs atspoguļojas bērnu priecīgajās un starojošajās acīs, kas, savukārt, rada prieku un uzticēšanos vecākos.
• Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” pirmsskolas izglītības skolotājai Elitai Rencei. Elita pedagoģijā aizvadījusi vairāk nekā 20 darba gadus. Elitu kolektīvā sauc par skolotāju ar lielo burtu, jo darbs ar bērniem ir viņas aicinājums. Ar savu mieru, smaidu un sirds mīlestību skolotāja spēj iemācīt mazajiem ķipariem uz plašo pasauli lūkoties ar uzticēšanos un pārliecību “Tu to vari!”. Elitai allaž ir vērtīgs padoms, humora dzirksts un ieteikums, ko nodot bērnu vecākiem, lai iedvesmotu un nomierinātu.
• Inčukalna pirmsskolas izglītības iestādes “Minka” pirmsskolas izglītības skolotājai Vitai Segliņai. Vita Inčukalna pirmsskolas izglītības iestādē nostrādājusi 27 darba gadus. Darbs ar bērniem ir skolotājas sirdslieta, kas atspoguļojas ikdienas rotaļnodarbību plānošanā, vadīšanā, bērnu radošajos darbos, komunikācijā ar grupas bērniem, viņu vecākiem un kolēģiem. Skolotāja regulāri mācās un pilnveido savas zināšanas un prasmes, lai tālāk tās nodotu saviem audzēkņiem.
• Allažu pamatskolas pirmsskolas grupas pirmsskolas izglītības skolotājai Sandrai Badunai. Sandra ir ļoti radoša un atbildīga, vienmēr ar sirds mīlestību komunicē ar bērniem, vecākiem un kolēģiem. Viņa ir atsaucīga un izpalīdzīga, sniedzot palīdzību, padomu, atbalstu katram, kam tas nepieciešams. Ļoti atbildīgi un ar lielu aizrautību veic savus amata pienākumus, bieži vien darot vairāk nekā tiek prasīts. Sandra ir sava novada patriots, audzinot patriotismu un piederību savam novadam arī savos audzēkņos.

Gada balva atbalstam bērnu uzraudzībai un izglītošanai – bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējai Gunitai Naglei. Auklītei Gunitai savā darbā izdevies apvienot divas vissvarīgākās lietas – ikdienas darbu ar savu sirdslietu. Darba rezultāts ir laimīgi bērni un sajūsmināti vecāki. Pie Gunitas bērni iet dzīves skolā. Viņi ne tikai iemācās uzzīmēt saulīti vai izskaitīt līdz desmit, bet iemācās palīdzēt viens otram un sadarboties savā starpā.

Gada balva par darbu ar skolēniem sākumskolas posmā (1.–6. klase):

• Laurenču sākumskolas pedagoģei Valentīnai Voicišai. Krievu valodas un sociālo zinību skolotāja Valentīna ir pedagogs, kurš ar entuziasmu un augstu atbildības sajūtu Laurenču sākumskolā strādā jau 10 gadus. Skolotāja lielu sirdsdegsmi un darbu iegulda savas audzināmas klases ikdienas procesā, motivējot audzēkņus, mācot sadarboties, būt kopā. Skolotājas veiksmīgo sadarbību ar audzēkņiem pierāda tas, ka viņas audzināmā klase jau vairākus gadus novadā ieguvusi titulu “Gada klase”. Valentīna ir humānās pedagoģijas atbalstītāja un veicinātāja Latvijā, labprāt ar savu pieredzi dalās arī ar kolēģiem ārpus Latvijas.
• Mālpils vidusskolas pedagoģei Janai Zegrjai. Dizaina un tehnoloģiju, datorikas skolotāja Jana ir aizraujoša skolotāja, profesionāli vada mācību stundas, ikdienas darbā, dažādojot mācību metodes. Lai ieinteresētu mācību procesa apguvē katru audzēkni, Jana ir lielisks atbalsts bērniem. Skolotāja meklē un rod pieeju ikkatram. Viņai piemīt laipnība, iecietība, sapratne, kas šodien skolas dzīvē ir tik ļoti nepieciešama bērniem un arī viņu vecākiem, lai sadarbotos un atrastu kopīgu valodu.
• Siguldas pilsētas vidusskolas pedagoģei Inetai Stepanovai. Ineta ir ilggadēja sākumskolas skolotāja Siguldas pilsētas vidusskolā. Ikdienā strādā ne tikai ar savas audzināmās klases skolēniem, mācot visus sākumskolas mācību priekšmetus, bet arī padziļināti māca dabaszinības visā sākumskolas posmā. Skolēnu ikdienas attieksme pret mācību darbu, savstarpējās pozitīvās attiecības un cieņpilnā klases vide liecina par izcilu skolotājas sniegumu ikdienā. Ineta ir lielisks atbalsts jaunajiem kolēģiem.

Gada balva par darbu ar skolēniem no 7. līdz 12. klasei:

• Krimuldas vidusskolas pedagoģei Ingai Cielēnai. Inga ir Krimuldas vidusskolas angļu valodas skolotāja un ilggadēja skolas Valodu un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomu vadītāja. Viņas profesionalitāti apliecina skolēnu augstie rezultāti valsts pārbaudes darbos. Skolotāja Inga labprāt kopā ar audzēkņiem dodas tuvākos un tālākos braucienos, jo pašai patīk ceļot. Inga ir ļoti emocionāla, prot priecāties par citu veiksmēm un sasniegumiem, prot atbalstīt un iedrošināt katru, kuram tas ir nepieciešams. Brīvajā laikā Ingas aizraušanās ir tulpju audzēšana, viņas izaudzētās tulpes katru pavasari priecē ar krāsu dažādību.
• Siguldas pilsētas vidusskolas pedagoģei Egitai Gaigalniecei. Egita ir ilggadēja Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja, kura izcili strādā ar vidusskolas posma skolēniem, mācot latviešu valodu, literatūru un radošo rakstīšanu. Skolotāja veic latviešu valodas jomas koordinatora pienākumus skolā, veicinot daudzskaitlīgo latviešu valodas skolotāju grupas sadarbību un profesionālo izaugsmi. Veiksmīgi organizē pasākumus un konkursus latviešu valodas popularizēšanai skolēnu vidū. Ar lielu atbildību un aizrautību veic darba pienākumus, savas zināšanas un prasmes, sirdsgudrību sniedzot ikvienam savam audzēknim.
• Siguldas Valsts ģimnāzijas pedagoģei Indrai Upītei-Dambītei. Indra ir ilggadēja Siguldas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja un klases audzinātāja, māca siguldiešus jau trešajā paaudzē. Katru gadu Indras skolēni gūst labus panākumus olimpiādēs gan novada, gan valsts līmenī. Skolotājas organizētais mācību process ir kvalitatīvs, daudzveidīgs un skolēnus ieinteresējošs. Indra ir jauniešu mīlēta klases audzinātāja. Viņas audzinātās klases vienmēr izceļas ar augstu atbildību, draudzīgumu, savstarpējo sadarbību un atbalstu. Pagājušajā mācību gadā skolotājas audzināmā klase ieguva titulu “Gada klase” pamatskolas posmā.

Gada balva profesionālās ievirzes, interešu un neformālajā izglītībā – par īpašiem sasniegumiem profesionālās ievirzes, interešu un neformālās izglītības īstenošanā; par ieguldījumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un tradīciju tālāknodošanā; par aktīvu un mērķtiecīgu darbu ar novada jauniešiem:

• Mālpils vidusskolas pedagoģei Mārai Gailei-Dišereitei. Tautisko deju skolotāja Māra pagājušajā mācību gadā Mālpils vidusskolā vadīja četrus deju kolektīvus, bet šogad – jau piecus. Visiem skolotājas vadītajiem kolektīviem vienmēr ir augsti sasniegumi deju skatēs. Tas viss sasniegts ar regulāru un mērķtiecīgu darbu, kas rezultējas lieliskā varējumā un dižā kopienas sajūtā. Mālpilieši ir dejojuši, un skolotājas Māras pārliecība ir, ka vienmēr dejos Dziesmu un deju svētkos. Skolotāja sevī apvieno īpašības, kuras saliedē un piesaista jauniešus, kas turpina kolektīvi dejot arī pēc skolas beigšanas.
• Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagoģei Dacei Andersonei. Mākslu skolotājas Daces nopelns Siguldas Mākslu skolā “Baltai flīģelis” ir neatsverams, viņas darbs iedvesmo audzēkņus un kolēģus jau 19 gadus. Ik gadu audzēkņu panākumi rezultējas konkursu un festivālu atzinībās. Viņa ar aizrautību audzina arī jaunos māksliniekus, kas mācās Siguldas pilsētas vidusskolas Mākslu klasē. Skolotāja Dace aktīvi iesaistās arī novada aktivitātēs, veidojot pilsētvides objektus un aicinot sadarbības projektos piedalīties Siguldas uzņēmējus. Neatsverams ieguldījums ir Daces iesaiste skolas norisēs, iniciējot izstādes un notikumus sadarbībā ar citām nodaļām. Viņas personīgā attīstība, vēlme mācīties, apgūt jaunas tehnikas un pilnveidot sevi ik gadu pārsteidz audzēkņus un viņu vecākus.

Gada balva mūžizglītībā – Lēdurgas pagasta biedrībai “Smailes”. Biedrība ir aktīvs, iedzīvotāju iniciēts mūžizglītības īstenotājs novadā. Pateicoties biedrībai, šajā gadā tika realizēts mūžizglītības projekts “Vecāsmātes deķa stāsti”, kas novada iedzīvotājiem deva iespēju plašāk izzināt un izprast mūsu senču vēsturi. Projekta īstenošanas laikā dalībnieki plašāk uzzināja par Vidzemes lībiskajām izpausmēm Siguldas novada Lēdurgas pagastā.

Gada veiksmīgākā debija:

• Allažu pamatskolas pedagogs Pēteris Kaļva. Dizaina un tehnoloģiju skolotājs Pēteris Allažu pamatskolā strādā no šā gada 1. janvāra, sevi parādot kā zinošu, radošu, erudītu, ar lielām darba spējām apveltītu profesionāli. Pētera skolēni dizaina un tehnoloģiju stundās apgūst jaunas, vēl nebijušas prasmes darbā ar aprīkojumu, kuru skolai uzdāvināja SIA “Kokpārstrāde 98”. Skolotāja mudināti, audzēkņi attīsta dizaina domāšanu un uzņēmējdarbības prasmes. Pēteris bija viens no tiem pedagogiem, kurš vairākiem skolēniem palīdzēja sagatavoties dalībai Robotikas čempionātos. Skolotājs brīvprātīgi palīdz arī pirmsskolas grupas pedagogiem apgūt jaunas prasmes un zināšanas.
• Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogs Anrijs Grinbergs. Mūsdienu ritma nodaļas pedagogs Anrijs ātri prot rast pieeju karam skolēnam, prot motivēt mācīties un radīt interesi par sitaminstrumentiem. Pedagogs ar lielu aizrautību vada ansambli un aranžēšanas nodarbības. Viņš to dara tik labi, ka reizēm skolēni izsaka vēlmi mainīt apgūstamo pamatinstrumentu uz sitaminstrumentu apguvi, lai būtu iespēja mācīties pie skolotāja Anrija.

Gada inovācija izglītībā – par novatorisku pieeju lasīšanas veicināšanas procesiem un nozīmīgu ieguldījumu literatūras popularizēšanā – kultūras centra “Siguldas devons” projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei. Dace Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla plānošanas un īstenošanas laikā veiksmīgi veidoja sadarbību starp kultūras un izglītības nozari novadā. Dace īstenoja novatorisku pieeju lasīšanas veicināšanas procesiem un sadarbībā ar valsts mērogā atzītiem nozares profesionāļiem nodrošināja nozīmīgu ieguldījumu literatūras popularizēšanā dažāda vecuma mērķauditorijām. Dace izcili ir spējusi īstenot un iedzīvināt Siguldas novada pašvaldības domas un idejas par lasīšanas veicināšanas procesu pilnveidošanu, kas rezultējušās ar apmācībām literatūras skolotājiem un Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kas ir pirmais Latvijā.

Gada balva izglītības procesa atbalstam – Mores pamatskolas pedagoģei Initai Saulītei. Inita ir matemātikas, fizikas un inženierzinību skolotāja. Mores pamatskola skolotājai ir pirmā un vienīgā darbavieta jau 40 gadus. Skolotāja aktīvi darbojas skolas metodiskajā komisijā, gatavo bērnus dažādiem konkursiem un olimpiādēm, ikdienas darbā sniedz lielu atbalstu saviem audzēkņiem pašapkalpošanās, empātijas un iecietības prasmes apgūšanā vienam pret otru. Papildus ikdienas mācību procesam Inita vada robotikas pulciņu skolēniem, kas ir viens no apmeklētākajiem interešu izglītības pulciņiem skolā. Skolotāja ir izcils atbalsts un padomdevējs jaunajiem pedagogiem. Inita ir izcila savas skolas patriote, aktīvi iesaistās skolas vides pilnveidošanā.

Gada balva par izcilību:

• Siguldas Valsts ģimnāzijas pedagoģei Ilzei Zīriņai-Eglītei. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādā ar skolēniem, kuri mācību procesā vienmēr uzrāda lieliskus rezultātus. Skolotājas organizētais mācību process vienmēr ir radošs un produktīvs. Viņas audzēkņi ir izcīnījuši godalgotas vietas starpnovadu un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, ļoti augsti rezultāti uzrādīti valsts pārbaudes darbos. Ikdienā skolotāja māca skolēnus būt atbildīgiem par sava mācību darba rezultātiem, rūpīgi seko skolēnu individuālajai izaugsmei. Izmantojot daudzveidīgas metodes un radošu pieeju latviešu valodas un literatūras mācīšanā, rosina skolēnos vēlmi iedziļināties, strādāt ar izpratni.
• Siguldas 1. pamatskolas kolektīvam. Jebkuras izglītības iestādes svarīgākais uzdevums ir veidot savus audzēkņus par izcilām personībām, attīstot viņu talantus, mācot viņiem apgūt tās zināšanas un prasmes, kuras ir iespējams apgūt skolā konkretajā vecumposmā, mācot sadarboties, atbalstīt vienam otru, iemācot ar cieņu izturēties vienam pret otru, mācot empātiju un toleranci. Siguldas 1. pamatskolas audzēkņi iepriekšējā mācību gadā vairākās starpnovadu un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs sasniedza augstus rezultātus, kā arī parādīja ļoti labus rezultātus centralizētajos eksāmenos un interešu izglītības pulciņu konkursos un skatēs, tādējādi pierādot, ka skolā tiek organizēts mērķtiecīgs un profesionāls darbs skolēnu izaugsmes un attīstības veicināšanā.

Izglītības mecenāts – par materiālu atbalstu Siguldas novada izglītības nozarei – SIA “Kokpārstrāde 98” vadītājs Gunārs Dzenis. Gunārs ir SIA ”Kokpārstrāde 98” valdes loceklis. Uzņēmuma sadarbība ar Allažu pamatskolu aizsākās 2018. gadā, kad Gunārs atbalstīja skolas bibliotēkas labiekārtošanu. Ar SIA ”Kokpārstrāde 98” atbalstu Allažu pamatskolā visas klases tika aprīkotas ar projektoriem, tika iegādāti vairāki datori un multifunkcionālā iekārta. Pirmsskolas grupās uzstādīti sertificēti rotaļlaukuma elementi. Iepriekšējā mācību gadā skola saņēma vairākas iekārtas dizaina un tehnoloģiju kabineta aprīkošanai, kā arī Lego robotus. Pateicoties Gunāra atbalstam, skolēni var apgūt mācību standartā paredzēto ar jaunu, modernizētu iekārtu palīdzību, attīstīt ne tikai praktiskā darba iemaņas, bet arī dizaina domāšanu un uzņēmējdarbības pamatus. Katru gadu Allažu pamatskolas skolēniem Karjeras izglītības ietvaros ir iespēja doties uz uzņēmumu “Kokpārstrāde 98”, lai iepazītos ar ražošanas procesu. Gunārs Dzenis kopā ar savu komandu vairākkārt piedalījies ne tikai skolas pasākumos, bet arī ticies ar skolēniem, lai runātu par profesiju izvēli, motivējot skolēnus tiekties pēc visaugstākajiem sasniegumiem.

Žūrijas specbalva – par mērķtiecīgu, nesavtīgu un profesionālu darbu Laurenču sākumskolā – Laurenču sākumskolas direktora pienākumu izpildītājai Vanesai Zaļajai. Vanesa pilda direktores pienākumus Laurenču sākumskolā. Par spīti nemitīgām pārmaiņām, viņa lieliski tiek galā ar lielu darba apjomu, reizēm pildot visu administrācijas darbinieku pienākumus. Cilvēks – savas skolas patriots!

Siguldas novada pašvaldība izsaka pateicību pedagogiem par skolēnu izaugsmes veicināšanu un ieguldījumu izglītības attīstībā!

Šajā nedēļas nogalē Siguldas novada iedzīvotāji un viesi varēs atrast piemērotas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Brīvdienu atpūtā varēs iekļaut izrādes “Un atkal Pifs”, koncerta “Violets” un animācijas filmas apmeklējumu un virkni bezmaksas sporta nodarbību, lai veicinātu možu garu, kas īpaši svarīgs rudens periodā. Nedēļas nogales ir laiks, kuru izmantojam, lai vairotu prieku un labsajūtu, tādēļ aicinām piemeklēt atbilstošas aktivitātes, ko iekļaut savā brīvdienu plānā.Esot dabā un dodoties pastaigās/pārgājienos, aicinām izmantot lietotni “Loquiz” un piedalīties brīvdabas aktivitātē “Izcilpo Siguldas novadu!”.

 

Piektdien, 27. oktobrī

Plkst. 9.30 dienas aprūpes centra “Iespēju māja” 2. stāva lielajā zālē notiks lekcija par onkoloģiju. Plašāka informācija.

Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies pašvaldības vadības un speciālistu tikšanās ar novadu draudžu vadītājiem un pārstāvjiem. Plašāka informācija.

Plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā notiks grāmatas par Imantu Skrastiņu “Mani dzīves krikumi” prezentācija un tikšanās ar Ritu Trenci un Liu Gudļevsku.

Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā būs iespēja noskatīties animācijas filmu visai ģimenei “Slavenais lāču iebrukums Sicīlijā”. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.

Plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” godinās novada pedagogus un izglītības nozares darbiniekus, pasniedzot Siguldas novada “Gada balvu izglītībā”. Plašāka informācija.

 

Sestdien, 28. oktobrī

Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26879835.

 

Svētdien, 29. oktobrī

Plkst. 8.30 Allažu Sporta centrā notiks vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība. Veselības vingrošanu vadīs Fanija Šitca. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies Siguldas kauss 2023 novusā.

Plkst. 10.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā notiks vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība. Veselības vingrošanu vadīs Fanija Šitca. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 11.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ciemosies sunītis Pifs izrādē “Un atkal Pifs”. Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro. Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota atlaide 20 %; daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļete jāiegādājas katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Plkst. 11.30 Mores Tautas namā notiks vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība. Veselības vingrošanu vadīs Fanija Šitca. Nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Plkst. 12.00 Siguldas Jaunās pils parka teritorijā tiks dots starts 21 kilometra garajam skrējienam/nūjošanas pārgājienam maršrutā Sigulda–Nurmiži–Sigulda. Pasākumā aicināti piedalīties visu vecuma un sagatavotības dalībnieki – būs atsevišķs skrējiens bērniem, kā arī piecu kilometru distance. Plašāka informācija.

Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ar koncertuzvedumu “Violets” uzstāsies Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels. Programmā “Violets” skanēs dažādos laikos rakstītas Jāņa Lūsēna dziesmas, kurās jaušamas Austras Skujiņas dzejas visdažādākās nianses – gan kluss slavinājums mīlestībai, gan temperamentīga bravūra, mēģinājumi izrauties no ikdienišķā, arī rezignēta samierināšanās. Biļetes cena – no 18 līdz 25 eiro, biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Plkst. 19.00 Mālpils Sporta centrā notiks bezmaksas veselības vingrošanas nodarbība.

 

Izstādes

Allažu bibliotēkā apskatāma tematiskā izstāde “Dzimtā valoda!”.

Allažu Tautas namā aplūkojama tekstilmākslinieces Anneles Slišānes izstāde “Deči”.

Inciema bibliotēkā eksponēta literāra izstāde “Mēs katrs kaut ko dārgu sirdī nesam… Rakstniecei, tulkotājai Elīnai Zālītei – 125”.

Inčukalna bibliotēkā skatāma novadpētniecības izstāde “Latvietis, kurš prata savas tautas likteņus un ilgas akmenī kalt. Tēlniekam Kārlim Zālem – 135”, “Jubileja bērnu literatūras rakstniekam Otfrīdam Preisleram – “Baidies!””.

Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama Ilonas Vīklandes (Ilon Wikland) orģināldarbu izstāde “Māja Hāpsalu”, kurā ir redzamas vairāk nekā 50  veidotās ilustrācijas. Starp tām arī lidinās Karlsons pa mājas jumtiem. Plašāka informācija.

Lēdurgas bibliotēkā visu oktobri var apskatīt tematisko izstādi “Novadniekam Agrim Daņiļevičam – 60”.

Lēdurgas Kultūras namā skatāma Siguldas novada mākslinieku pop-up plenēra darbu izstāde.

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē eksponēta stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbu izstrāde “Ienirt”. Plašāka informācija.  

Siguldas dzelzceļa stacijas koprades laboratorijās skatāma Raimonda Vinduļa izstāde “Posters of the day”. Plašāka informācija.

Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” aplūkojama Siguldas un tuvāko novadu mūzikas un mākslas skolu pedagogu darbu izstāde “Pedagogs tuvplānā”, savukārt pirmā stāva gaitenī apskatāma Mākslas nodaļas 2. klašu audzēkņu darbu izstāde “Atpūties”.

Siguldas novada bibliotēkā apskatāma tematiskā izstāde “Rakstu, zīmju, simbolu valoda”, “Svētki rudenī”, literārā izstāde bērniem un jauniešiem “Baismīgi šausmīgas grāmatas”. “Vai grāmatai ir knābis?” – to var uzzināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas interaktīvajā izstādē.

Siguldas pils kvartāla Dīķa mājā iespējams iepazīties ar Anetes Meleces ilustrāciju oriģināliem izstādē “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas”. Plašāka informācija.

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Nozīmīgs brīdis Gaujas Nacionālajam parkam un ikvienam no mums – 25. oktobrī Siguldā starptautiskā bioreģiona forumā parakstīts labas gribas memorands par Gaujas Nacionālo parku kā pirmo bioreģionu Latvijā. Tā ir apņemšanās kopīgiem spēkiem visos iesaistes līmeņos veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi. Bioreģiona forums pulcēja kopumā vairāk nekā 240 dalībniekus.

Svinīgā ceremonijā memorandu parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri cieši saistīti ar memorandā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem: biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Romans Auziņš, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece, Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas bioloģiskās lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins, biedrības “Gaujas Nacionālā tūrisma biedrība” valdes priekšsēdētāja Solvita Muižniece, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, kā arī Globālās bioloģisko reģionu alianses izpilddirektors Josteins Hertvigs no Norvēģijas. Memorandam pievienojās arī klātesošie foruma dalībnieki.

“Labas gribas memorands par bioreģiona izveidošanu Gaujas Nacionālajā parkā ir nozīmīgs posms ceļā uz ieceri, kuru pirms pieciem gadiem sāka stāstīt iedzīvotāju izveidota biedrība “Greenfest”. Kopš 2018. gada biedrība organizē zaļā dzīvesveida festivālu, pievēršot sabiedrības, lēmumu pieņēmēju, politikas veidotāju, uzņēmēju uzmanību nepieciešamībai veidot jaunu ekonomiku. Un darot to nevis caur aizliegumu prizmu, bet radot jaunas iespējas un priekšrocības,” par bioreģiona izveides aizmetņiem atklāj Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.

Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.

“Ir svarīgi saprast, ka bioreģions nav domāts tikai un vienīgi šaurā nozīmē, ar to saprotot bioloģisko lauksaimniecību. Bioreģions ir viss vienlaicīgi – lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, izglītība, tūrisms, mājsaimniecība, attieksme par to, kā dzīvot un saimniekot. Tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar jaunu paradumu veidošanu. Būtiski, ka memorandā nav neviena aizlieguma. Šeit ir tikai aicinājums veicināt, attīstīt, atbalstīt, stiprināt. Tas nozīmē – mācīties dzīvot un strādāt ar jauniem paradumiem,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Forumā visas dienas garumā ar izglītojošiem stāstiem un praktiskiem piemēriem par bioreģionu izveidi gan Latvijā, gan pasaulē dalījās pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti, apskatot nozīmīgākos aspektus veiksmīga, ilgtspējīga bioreģiona izveidei.

Pasākuma starplaikos foruma dalībniekiem bija iespēja baudīt uzkodas, kurās izmantoti vietējo bioloģisko zemnieku saimniecību un uzņēmumu radīti produkti. Tāpat ikviens klātesošais varēja aplūkot īpaši šim forumam veltītu bioloģisko produktu stendu. Visi tajā redzamie pārtikas produkti ražoti Gaujas Nacionālajā parkā esošajās zemnieku saimniecībās un uzņēmumos.

Labas gribas memorandam ir aicināta pievienoties ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un ir gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē. Memorands būs pieejams parakstīšanai ikvienam – gan juridiskām, gan privātpersonām. Labas gribas memorands lasāms šeit.

Forumu organizēja Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Forumu finansiāli atbalstīja Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekti “We Make Transition!” un “KISMET”, pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030”, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.– 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus).

 

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2023” ir iegājis izšķirošajā posmā. Katrā no pieciem plānošanas reģioniem ir izvirzītas četras pašvaldības, tostarp arī Siguldas novada pašvaldība, kura turpina sacensties par ģimenei draudzīgākās pašvaldības statusu. Atgādinām, ka ikviens novadnieks līdz 9. novembrim vietnē www.vietagimenei.lv var piedalīties balsošanā un novērtēt pašvaldības sniegtos pakalpojumus ģimenēm.

Pēc pašvaldību sniegtās informācijas izvērtēšanas sacensību par “Ģimenei draudzīgākās pašvaldības 2023” nosaukumu turpina:

 

• Kurzemes plānošanas reģionā: Saldus novada pašvaldība, Liepājas valstspilsēta, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība;
• Latgales plānošanas reģionā: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība;
• Rīgas plānošanas reģionā:Siguldas novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība;
• Vidzemes plānošanas reģionā: Saulkrastu novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Valmiera novada pašvaldība;
• Zemgales plānošanas reģionā: Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Aizkraukles novada pašvaldība.

Sacensību par “Ģimenei draudzīgākās pašvaldības 2023” statusu turpina 20 Latvijas pašvaldības, tostarp Siguldas novada pašvaldība, un konkursa finālisti tiks paziņoti novembra sākumā. Kamēr tiek vērtēti pašvaldību sniegtie dati, Sabiedrības integrācijas fonds aicina iedzīvotājus sekot līdzi konkursa norisei un atbalstīt savas pašvaldības, balsojot www.vietagimenei.lv un daloties ar viedokļiem, kāpēc tieši šī pašvaldība ir pelnījusi ģimenei draudzīgākās statusu.

Sabiedrības integrācijas fonds aicina pašvaldības izmantot šo konkursu arī kā platformu, lai smeltos iedvesmu no saviem iedzīvotājiem un citām pašvaldībām kā arī to labajiem piemēriem, kā attīstīt ģimenēm sniegtos pakalpojumus savā reģionā.

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” izceļ labākos piemērus un veidus, kā pašvaldības rūpējas par ģimenēm, veicinot arī iedzīvotāju iesaisti sev svarīgu jautājumu risināšanā. Vienlaikus konkurss veido vidi pašvaldību draudzīgai sāncensībai, tādējādi mudinot tās attīstīt aizvien plašāku un pieejamāku ģimenēm paredzēto pakalpojumu klāstu.