Noslēdzot rakstu sēriju par šā gada Siguldas novada pašvaldības augstākā apbalvojuma “Siguldas novada Goda novadnieks” saņēmējiem, iepazīstinām ar Goda novadnieci – sirsnīgo, dzīvesgudro un čaklo Allažu pamatskolas skolotāju, Inčukalna Tautas nama deju kolektīvu “Virši”, “LG Virši” un “Runči un kaķes” koncertmeistari Ināru Paegli.
I. Paegle ir viena no trim Siguldas novada iedzīvotājiem, kura valsts svētkos saņēma pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks”. Tas viņai piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Allažu pamatskolas darbā, Siguldas novada izglītības un kultūras nozares attīstībā, kultūrvides pilnveidošanā un sabiedrības izglītošanā.
“Sākumā samulsu, taču esmu priecīga un vienlaikus patīkami pārsteigta. Kā man meita teica, šī balva ir pelnīta un rada gandarījumu arī bērniem, jo tolaik viņi cieta visvairāk. Ko tik es no mājas nenesu prom saviem pasākumiem – bērnu rotaļlietas, magnetofonu, radio. Nekas jau netika atnests atpakaļ. Kādreiz daudzi rekvizīti bija uz mūsu pašu pleciem, tagad tā vairs nav. Daļa darba mūža tā tika pavadīts. Bieži vien svētkos nebija iespēja būt kopā ar savu dēlu un meitu, jo darbs dzina darbu, par to ļoti jūtos parādā saviem bērniem. Cenšos tagad zaudēto laiku atdot bērniem un mazbērniem. Taču savu darbu es mīlu. Apzinos arī to, ka lielās darba spējas man ir ieliktas šūpulī,” atklāj Goda novadniece I. Paegle.
Lielu ieguldījumu viņa devusi izglītības un kultūras dzīves attīstībā Siguldas novadā. I. Paegle pēc Rīgas Pedagoģiskās skolas absolvēšanas visu mūžu darbojusies izglītības nozarē Siguldas novadā – strādājot par audzinātāju Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē “Ābelīte”, pēc tam kopā ar vadītāju Laivu Marutu izveidoja pirmsskolas izglītības iestādi “Avotiņš” Allažos un tajā daudzus gadus strādāja par pirmsskolas metodiķi. Tad milzīgu darbu jaunās allažnieku paaudzes izglītošanā ieguldījusi, strādādama Allažu pamatskolā gan kā sākumskolas skolotāja, gan direktores vietniece audzināšanas darbā.
I. Paegle ir daudzu pasākumu organizatore Allažu pagastā, aktīvi un regulāri iesaistoties kultūras dzīves veidošanā. Vairāki novadnieces iniciētie pasākumi Allažu pagastā ir kļuvuši par allažnieku tradīciju, piemēram, lāpu gājiens Lāčplēša dienā. Ilgus gadus dziedājusi ansamblī “Liepavots”, Inčukalna un Allažu jauktajā korī “Mežābele” un spēlējusi daudzas lomas amatierteātrī “Aka”, iepriecinot novadniekus. Vēl I. Paegle daudzus gadus ir koncertmeistare Inčukalna tautisko deju kolektīviem – “Virši”, “LG Virši” un “Runči un kaķes”. Kā kolektīvu dalībnieki saka: “Ināra ir mūsu kolektīvu stiprais balsts.”
Uz jautājumu, kas viņu pašu dara laimīgu, I. Paegle atbild: “Man ir sava recepte. Es no rītiem nevaru sagaidīt, kad varēšu doties uz darbu, vasarās man atvaļinājumi ir par garu, galvā šaudās visādas idejas, kuras īstenot darbā. Es tik tiešām katru rītu no mājas uz darbu izeju priecīga un vakarā ar prieku dodos mājup. Kad darba diena tuvojas noslēgumam, es jau sapņoju par mājām. Tas ir ideāli, šo balansu no sirds novēlu ikvienam!”
I. Pageles sirsnību, čaklumu un spēju atbalstīt novērtē daudzi. Allažniece vienmēr ir aktīvs atbalsts kaimiņiem – pensionāriem gan gatavojot pusdienas, gan organizējot Baltā galdauta svētkus, gan atvedot zāles no aptiekas un vienkārši esot interesants sarunas biedrs. Sievietes humors un neizsīkstošā enerģija spēj aizraut ikvienu, iedvesmot jauniem izaicinājumiem. Viņa ir spēcīga personība, kura spēj ieklausīties un saprast citus cilvēkus, kas cenšas citiem palīdzēt. Kolēģi Ināru Paegli uzskata par zinošu, erudītu, daudzpusīgu un dzīvesgudru pedagogu.
Foto: Edgars Semanis
Lai stiprinātu bērnu tiesību un interešu aizsardzību Siguldas novadā, veicinātu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību un izpratni par bērnu tiesību aizsardzības prioritāti, Siguldas novada pašvaldība ir izstrādājusi Bērnu tiesību aizsardzības programmu.
Bērni ir viena no mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurai ir nepieciešama īpaša aizsardzība un atbalsts. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu drošību, veselību, attīstību, labklājību, tiesības uz ģimenisku vidi, atbalstu ģimenēm ar bērniem, bērnu, vecāku, speciālistu izglītošanu, Siguldas novada pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas speciālisti programmas izstrādē izmantojuši iedzīvotāju – ģimeņu ar bērniem, dažādu vecuma grupu bērnu aptauju rezultātus un analizējuši speciālistu – Sociālā dienesta, Bāriņtiesas, izglītības iestāžu, Valsts un Pašvaldības policijas u.c. institūciju pārstāvju sniegtās informācijas apkopojumu.
“Programma paredz sadarbības nodrošināšanu, principu un kārtības noteikšanu starp bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajām institūcijām ar mērķi nodrošināt bērna tiesību un interešu vislabāko aizsardzību katrā konkrētā gadījumā visās ar bērnu tiesību aizsardzību un interešu nodrošināšanu saistītās lietās, nodrošinot bērnu drošību, attīstību, labklājību, tiesības uz ģimenisku vidu, atbalstu ģimenēm ar bērniem, bērnu, vecāku, speciālistu izglītošanu,” atklāj Siguldas novada Bāriņtiesas vadītāja Kristīne Valtere.
Siguldas novada pašvaldība pastāvīgi īsteno pasākumu kopumu, kuri ir vērsti uz bērnu pamattiesību nodrošināšanu, tai skaitā nodrošina izglītības pieejamību, veselības aprūpi, sniedz sociālo palīdzību, pakalpojumus un atbalstu ģimenēm, sadarbībā ar Pašvaldības policiju īsteno preventīvus pasākumus bērnu izglītošanā un drošības stiprināšanā. Tāpat pašvaldība periodiski veic situācijas izvērtējumu bērnu tiesību aizsardzības jomā visā novada teritorijā.
Ņemot vērā nacionālajā līmenī noteiktos mērķus un rīcības virzienus bērnu tiesību aizsardzības jomā un šīs programmas mērķi – nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, sekmējot bērnu un ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanu, – Bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādes procesā izvirzīti četri rīcības virzieni:
Programma veidota no trīs daļām – stratēģiskās daļas, rīcības plāna un starpinstitucionālās sadarbības shēmas. Stratēģiskā daļa satur informāciju par programmas izstrādes normatīvo pamatojumu, izstrādes procesā iesaistītajām iedzīvotāju grupām un institūcijām, programmas mērķa grupām un programmas izpildes uzraudzības kārtību, kā arī esošās situācijas raksturojumu (demogrāfisko struktūru, pieejamajiem pakalpojumiem, akcentējot pakalpojumu pieejamību un atbilstību ģimeņu ar bērniem vajadzībām) un galvenajām problēmām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Rīcības plānā iekļauta informācija par plānotajām aktivitātēm, paredzot katrai nepieciešamo izpildes termiņu, par izpildi atbildīgo institūciju un rezultatīvos rādītājus, kas jāsasniedz.
Starpinstitucionālās sadarbības shēmā iekļauta informācija par bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajam institūcijām un to kompetenci. Jāatzīmē, ka Siguldas novadā bērnu tiesību ievērošanu savas kompetences robežās nodrošina Siguldas novada Bāriņtiesa, Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests, Siguldas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Izglītības un sporta pārvalde (izglītības iestādes), Pašvaldības policija, Siguldas novada Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa un Valsts policija.
Bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādē izmantoti iedzīvotāju – ģimeņu ar bērniem, dažādu vecuma grupu bērnu aptauju rezultāti, un analizēti speciālistu – Sociālā dienesta, Bāriņtiesas, izglītības iestāžu, Valsts un Pašvaldības policijas u.c. institūciju pārstāvju viedokļu apkopojumi.
Turpinot rakstu sēriju par šā gada Siguldas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” saņēmējiem, iepazīstinām ar otro no trim Goda novadniekiem – Ārijas stādaudzētavas īpašnieku, aktīvo un enerģisko Lēdurgas pagasta iedzīvotāju Karoli Treiju.
K. Treijam valsts svētkos svinīgajā godināšanas ceremonijā Siguldas Jaunajā pilī pašvaldības augstāko apbalvojumu piešķīra par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Lēdurgas dendroparka attīstībā, aktīvu iesaisti Lēdurgas pagasta sabiedriskajā dzīvē un kultūrvides pilnveidošanā.
Uz jautājumu, ko viņam pašam nozīmē Goda novadnieka apbalvojums, K. Treijs atbild: “Tas ir darba novērtējums. Neskatoties uz to, ka man jau ir 74 gadi, šis apbalvojums ir motivācija nepadoties un strādāt tālāk. Protams, ir patīkami, ka tevi ievēro un novērtē. Saņemot balvu, patiesībā emocijas ir vārdos neaprakstāmas – cilvēki par mani runā un es pats tik “peldu” pozitīvās emocijās.”
K. Treijs daudzus savus mūža gadus, no 1982. līdz 2002. gadam, vadīja Lēdurgas Kultūras namu. Šajā laikā Lēdurgas Kultūras namā notika ne tikai kultūras pasākumi vietējai kopienai, bet arī starptautiski un Latvijas mēroga sarīkojumi, piemēram, starptautiskie sporta deju konkursi un mākslas plenēri. K. Treijs ir viens no Lēdurgas Mākslu skolas dibinātājiem un iniciators Lēdurgas TV izveidei.
No 2005. līdz 2015. gadam Goda novadnieks bija Lēdurgas dendroparka apsaimniekotājs. Viņš ļoti lielu darbu ieguldīja dendroparka saglabāšanā, kopšanā un popularizēšanā, piedaloties “Baltour” izstādēs. Tieši viņa darbības laikā Lēdurgas dendroparks kļuva zināms visā Latvijā, tika izstrādāti un tūristiem piedāvāti dažādi maršruti, lai tūrists varētu visu dienu pavadīt novadā, piemēram, izbaudot “Vienas dienas maršrutu Vidzemē”.
“Dendroparks – patiesībā tas ir viena cilvēka mūža darbs. Esmu pateicīgs, ka man bijusi iespēja vienu ceļa posmu noiet kopā ar Lēdurgas dendroparka dibinātāju un izveidotāju Arvīdu Janitenu. Viņa priekšā es noliecu galvu. Pārsteidzoši, ko viens cilvēks ar savām rokām, lāpstu un izkapti spēj paveikt, ko tādu, kas atstāj iespaidu pat uz augstākās raudzes profesionāļiem. Es pats arī esmu darbaholiķis. Darbs mani dara laimīgu, it īpaši izdošanās un lietas, kas novestas līdz galam. Man ir svarīgi redzēt, kā paveiktais turpina darboties,” stāsta Goda novadnieks no Lēdurgas pagasta.
K. Treijs sadarbībā ar Bērnu Vides skolu ir arī izstrādājis Vides izglītības kursu programmu. Šobrīd seniors ir Ārijas stādaudzētavas īpašnieks, kurš joprojām aktīvi atbalsta dažādas radošās iedzīvotāju idejas, gan ar savu darbu idejas īstenojot, gan sniedzot savu viedo padomu, gan arī aktīvi piedaloties vietējās kopienas pasākumos. Viņš ir arī folkloras kopas “Putni” un vīru vokālā ansambļa dalībnieks.
Sarunas noslēgumā Goda novadnieks atzīst, ka jūtas laimīgs, jo darbam piešķir jēgu. Tagad to viņš radis Ārijas stādaudzētavā.
Foto: Edgars Semanis
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa aicina iedzīvotājus, dažādu jomu pārstāvjus un uzņēmējus uz domnīcu cikla “S!nerģija” tikšanos 28. novembrī plkst. 18.00 vecajā pasta ēkā Inčukalnā, Atmodas ielā 2, un 12. decembrī Lēdurgā, Lēdurgas Kultūras namā.
Inčukalnā notiekošās “S!nerģijas” mērķis – kopīgi ar iedzīvotājiem izdiskutēt par optimālākajiem pašvaldībai piederošo telpu izmantošanas veidiem un iespējām Inčukalna pagastā, tostarp pašvaldības telpām Atmodas ielā 6 k–3, Inčukalna Medību pili un invalīdu biedrībai nodoto ēku.
Lēdurgas iedzīvotājus aicinām ieplānot “S!nerģiju” arī nākamajā mēnesī – 12. decembrī plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā. Sarunu temats – Lēdurgas ielu nosaukumi.
Atgādinām, ka sarunu cikls “S!nerģija” sniedz iespēju satikties ar pašvaldības vadītājiem un speciālistiem, kā arī citiem piesaistītiem ekspertiem, klātienē ļaujot uzdot savus jautājumus, diskutēt un saņemt atbildes par dažādām jomām, kopīgi risinot problēmjautājumus vai radot jaunas attīstības idejas. “S!nerģijas” tikšanās notiek vidēji reizi mēnesī dažādās novada vietās – gan pagasta teritorijās, gan pilsētvidē, gan vietās, kurās ir nepieciešami uzlabojumi un kuras paredzēts attīstīt.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novadā dzīvo stipri, darbīgi, radoši un labi ļaudis. Viņu pašaizliedzīgums, mīlestība pret darbu, aizrautība un labā sirds saviļņo. Siguldā Latvijas valsts svētkos par tradīciju kļuvusi svinīgā godināšanas ceremonija Siguldas Jaunajā pilī, pasniedzot Siguldas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks”. Viena no šā gada trim Goda novadniekiem ir tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” dalībniece, seniore Lauma Krastiņa no Mālpils pagasta.
Siguldas novada pašvaldības augstākais apbalvojums L. Krastiņai piešķirts par aktīvu iesaisti Mālpils pagasta sabiedriskajā dzīvē, atbalstu vietējai kopienai, ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Mālpils pagasta kultūrvides pilnveidošanā un tautas lietišķās mākslas attīstībā.
“Katrai medaļai ir divas puses. Dzīves laikā esmu saņēmusi vairākus apbalvojumus, 2001. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā man pasniedza Lielās folkloras gada balvu. Katrs šāds apbalvojums uzliek lielu pienākumu un atbildību. Toreiz nodomāju, beidzot būs miers, taču nē! Par Siguldas novada pašvaldības domes apbalvojumu jūtos aizkustināta un vienlaikus satraukta, jo pazīstu daudzus, kas Goda novadnieka titulu pelnījuši vairāk nekā es. Man ir ļoti paveicies, ka vienmēr esmu varējusi baudīt labus cilvēkus sev apkārt. Straume mani dzīvē ir ienesusi kā akmentiņu starp dižiem akmeņiem,” stāstot par sevi, pieticīga ir apbalvojuma “Siguldas novada Goda novadnieks” saņēmēja L. Krastiņa.
Apbalvojumam “Siguldas novada Gada novadnieks” pieteikumus pašvaldībā varēja iesniegt jebkurš iedzīvotājs. Tālāk izvirzītās kandidatūras un pamatojumu nominēšanai izvērtēja Siguldas novada pašvaldības Apbalvojumu komisija, bet nomināciju ieguvējus apstiprināja domes deputāti. Mālpils pagastā seniores sirdsdarbu un ieguldījumu vietējā kopienā novērtē līdzcilvēki.
Goda novadnieces darbs Mālpilī saistīts ar tautas lietišķo un studiju “Urga”. Mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā aušanu un vēlāk Mākslas akadēmijā tekstilmākslu, viņa vienmēr atsaukusies Mālpils aušanas pulciņa vadītājas aicinājumam izpalīdzēt gan ar padomu, gan praktisku darbošanos. Atgriežoties Mālpilī 1982. gadā, L. Krastiņa pārņēma studijas vadību un turpināja to darīt līdz pat 2008. gadam. Viņa strādāja arī Mālpils tehnikumā mājturības nodaļā par aušanas skolotāju.
Tautas māksla vienmēr bijusi mālpilietes sirdslieta. Viņa apzināja Mālpils amatniekus – audējus, adītājus, grozu pinējus un kokapstrādes meistarus un aicināja pievienoties studijai, palīdzēja aušanas prasmes apgūt tiem, kas to vēlējās. 2001. gadā Lauma ieguva Lielo folkloras gada balvu par novada savdabības aizsardzību un kopšanu.
Cenšoties iepazīstināt mālpiliešus citu ar citu un parādīt, ko dara tie, kas dzīvo dziļāk laukos, L. Krastiņa 2006. gadā Mālpilī noorganizēja Maizes dienu. “Viss sākās ar meitas pataupīto maizes gabaliņu. Tas bija tik gards! Maizes cepšana ir vesels process, ko apguvu. Tolaik nelika mieru doma par sarīkojumu, kurā godā tiek celta maize. Izstādes bija apnikušas, gribējās praktiski pielietot noausto dvieli, lakatu un galda segu. Maizes diena bija veids, kā apvienot šīs abas prasmes,” atceras L. Krastiņa. Joprojām mālpiliete cep ļoti garšīgu rupjmaizi un tur godā savas Tirzas vecmāmiņas karašu recepti. Ar šo karašiņu cepšanu Lauma kopš 2006. gada piedalās maizes svētkos Āraišos. Vairākkārt vietējā bērnudārza audzēkņi viesojušies Laumas mājās, lai kopīgi ceptu karašiņas. Lauma vadījusi karašu cepšanas meistarklases daudzviet Latvijā un pat Igaunijā.
Mālpils pagasta iedzīvotāja sevi vienmēr atdevusi darbam un laiks tajā paskrējis nemanot. Viņa sevi sauc par darba cilvēku. Tomēr dažkārt dārzs palicis neizravēts un ģimene neapčubināta, par to seniore mēdz pārdzīvot visvairāk. Viņa lepojas ar saviem sešiem mazbērniem, ja viens visus varētu satikt biežāk. Liels palīgs ir mazdēls Silvestrs, kurš atbalsta un uzmundrina ikdienā. Tāpat prieku ikdienā sagādā savulaik no patversmes paņemtais suns un pieklīdušais kaķis.
Lauma vēl joprojām ļoti aktīvi darbojas TLMS “Urga”. Viņa bija viena no projekta “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!” (Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un Siguldas novada amatnieku kopīgi veidots stends starptautiskajai Milānas dizaina mesei 2022. gadā) dalībniecēm. Vēl vairāk – tieši mālpiliete bija šī projekta dvēsele. Lauma piedalās gan vietēja mēroga, gan republikas mēroga izstādēs.
Aktīvi darbojas invalīdu un viņu atbalstītāju biedrībā “Notici sev!”. Lauma aktīvi iesaistās Mālpils pagasta kultūras dzīvē, apmeklē pasākumus, izstādes, piedalās talkās, viņai vienmēr svarīgi ir bijusi vide, kurā viņa dzīvo, tāpēc aktīvi iesaistās tās pilnveidošanā.
Turpinājumā iepazīstināsim ar pārējiem diviem Goda novadniekiem – Karoli Treiju un Ināru Paegli.
Foto: Edgars Semanis
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienā, Siguldas Jaunajā pilī cildināti apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” un “Siguldas novada Gada novadnieks” ieguvēji – Siguldas novada iedzīvotāji, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību, stiprinot novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa kopā ar vietniekiem Linardu Kumski un Kristapu Zaļo pasniedza Atzinības rakstus un Goda zīmes.
Siguldas novada pašvaldības domes augstākais apbalvojums “Siguldas novada Goda novadnieks” 2023. gadā piešķirts:
Par panākumiem un veikto darbu apbalvojums “Siguldas novada Gada novadnieks 2023” piešķirts:
Svinīgo apbalvošanas ceremoniju vadīja latviešu aktieris un teātra režisors Jānis Vimba, muzikālu priekšnesumu sniedza dziesminieks Goran Gora. Apbalvojumu saņēmējiem līdz ar Atzinības rakstu un Goda zīmi pasniegtas pateicības dāvanas, kuras radījuši novada uzņēmēji – sociālais uzņēmums “Visi Var” un SIA “Rāmkalni Nordeco”.
Sveicam nomināciju ieguvējus un pateicamies par atbildīgi un aizrautīgi veiktu darbu Siguldas novada attīstībā!
Šajā nedēļas nogalē visā Latvijā, tostarp Siguldas novadā, ar patriotiskiem pasākumiem svinam Latvijas 105. dzimšanas dienu. Lai atzīmētu un godinātu valsts neatkarību, brīvdienās, apliecinot mūsu kultūras bagātību, aicinām apmeklēt dažādus koncertus un filmu vakarus. Valsts svētku nedēļas nogalē būsim kopā, lai cildinātu, lepotos un pateiktos, jo Goda dienā sumināsim novadniekus, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību, tādējādi stiprinot novada kopienu. Vairojot piederības sajūtu, aicinām novembrī pie krūtīm pielikt lentīti valsts karoga krāsās.
Piektdien, 17. novembrī
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26879835.
Plkst. 16.00 Inčukalna Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 17.00 Inciema tornī varēs noskatīties filmu “Mana brīvība”, kas vēsta par pārmaiņu laiku Latvijā. Brīvdomīgā un harizmātiskā Alīcija aktīvi iesaistās Tautas frontē un kļūst par Atmodas laika zvaigzni, tomēr sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus un skarbas izvēles privātajā dzīvē. Biļetes cena – 3 eiro.
Plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā svinēsim Latvijas svētkus koncertā “Latvijai – 105”, kurā satiksies trīs paaudzes, kopīgi izdziedot un izdejojot katrs savu Latviju. Koncertā piedalās Mālpils pirmsskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” dejotāji, Mālpils vidusskolas dziedātāji un dejotāji, Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, kā arī Mālpils Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs valsts svētku koncerts ar vietējo pašdarbības kolektīvu dalību. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 19.30 Inciema tornī varēs noskatīties filmu “Mana brīvība”, kas vēsta par pārmaiņu laiku Latvijā. Biļetes cena – 3 eiro.
Plkst. 21.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle kopā ar grupu “Sikspārnis”. Biļetes cena – 7 eiro.
Plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā gaidāma tradicionālā valsts svētku balle. Par labu mūziku un pasākuma noskaņu parūpēsies grupa “Perlamuts”. Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Biļetes cena – 15 eiro.
Plkst. 21.30 Mālpils Kultūras centrā notiks svētku balle kopā ar grupu “Tirkizband”. Biļetes cena – 10 eiro.
Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balle “Tradīcijas ir un paliek tradīcijas”. Biļetes cena – 12 eiro.
Sestdien, 18. novembrī
Plkst. 10.30 Siguldā norisināsies kopskrējiens “Izskrien Latviju Siguldā”. Distances kopējais garums – aptuveni 8,2 kilometri. Lai piedalītos skrējienā, nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Plašāka informācija.
No plkst. 12.00 Siguldas novadā norisināsies “BMW Type Club” karogu brauciens. Plašāka informācija.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas nodarbība jauniešiem ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta atzinumu.
Plkst. 14.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notiks pasākums “Goda diena”, kurā tiks cildināti novadnieki, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību. Tādējādi stiprinot novada kopienu, pasniedzot apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” un “Siguldas novada Gada novadnieks”. Plašāka informācija.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 17.00 Krimuldas Tautas namā izskanēs koncertprogramma “Līgo, Daugaviņ”, kurā dziedātāja Ilze Rijniece, koklētāja Samanta Ceruka un perkusionists Valters Krišāns atskaņos latviešu komponistu dziesmas, kas sirdīm liek pukstēt tēvzemes pulsā. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienu svinēsim kopā ar ekspresīvās grupas “DAGAMBA” muzikālajiem koncertstāstiem. Ieeja – bez maksas, visas bezmaksas ieejas kartes ir izņemtas! Plašāka informācija.
No plkst. 18.00 Allažos, Zaļkalna ielā 3A, notiks gaismas elementu šovs. Latvijas Republikas proklamēšanas dienu svinēsim kopā, ietērpjot Allažu pagastu patriotiskās krāsās. Papildināsim burtu kontūru “LATVIJA” ar savu svecīti. Pasākums norisināsies līdz plkst. 22.00.
Plkst. 21.00 Krimuldas Tautas namā notiks svētku balle kopā ar grupu “Bērnudārzs”. Pasākums pie galdiņiem. Biļetes cena – 10 eiro,
ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide.
Svētdien, 19. novembrī
Plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks ekskursija ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” kopā ar tās veidotāju Dr. hist. Edgaru Ceski.
Pirmdien, 20. novembrī
Plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā Siguldas pagasta pūtēju orķestris un draugi ielūdz uz pūtēju orķestru modelēšanas koncertu “Rudens simfonija”. Koncertā piedalās Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris, Salaspils Kultūras nama pūtēju orķestris “Salaspils”, Līgatnes pūtēju orķestris, Siguldas Absolventu orķestris, Siguldas Jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” un Siguldas pagasta pūtēju orķestris. Biļetes cena – 3 eiro.
Izstādes
Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama dizaina biroja “H2E” izstāde “Iz-aicinājums”.
Siguldas Jaunās pils salona izstāžu telpās apskatāma Anda Gūtmaņa izstāde “Piekraste”.
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” apskatāma mākslinieka Džona Delgalvja mākslas darbu izstāde “Atgriešanās”, savukārt pirmā stāva gaitenī aplūkojama Mākslas nodaļas 1. klašu audzēkņu grafikas darbu izstāde “Karmīnsarkanais” (pedagoģe – Dace Andersone).
Siguldas novada bibliotēkā apskatāma projekta “Daba rada 2023” izstāde “Atvērums II” un Valdas Kauliņas floristikas gleznu izstāde “Atmiņas par vasaru” izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”.
Turaidas muzejrezervātā atvērta ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas atvērta par godu valsts dibināšanas 105. gadadienai.
Aicinām brīvdienas pavadīt pie dabas un iepazīt Siguldas novadu brīvdabas aktivitātē “Izcilpo Siguldas novadu!”, izmantojot lietotni “Loquiz”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Ceturtdien, 16. novembrī, Siguldas novada pašvaldības domes sēdē apstiprināta “Siguldas novada Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas 2023.–2028. gadam” pirmā redakcija. Stratēģijas projekts nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 16. decembrim.
Klātienes tikšanās par “Siguldas novada Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2023.–2028. gadam” plānota 30. novembrī plkst. 16.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas aktu zālē (3. stāvs).
“Siguldas novada Izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam” ir pašvaldības vidēja termiņa izglītības nozares plānošanas dokuments, kurā noteiktas attīstības prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi turpmākajiem pieciem gadiem, kurus pašvaldība sadarbībā ar izglītības ekosistēmā iesaistītajām pusēm ir apņēmusies īstenot novada un tā iedzīvotāju labā.
Izstrādātās stratēģijas pirmajā redakcijā Siguldas novada pašvaldības izglītības nozares izvērtējums balstīts visaptverošā izglītības ekosistēmas izpētē, analizējot nozari raksturojošos un ietekmējošos rādītājus, izglītības programmu un pakalpojumu nodrošinājumu, mācību vidi, sistēmas resursus un izglītojamo sasniegumus. Tās izstrādei ņemtas vērā nacionālā līmenī definētās prioritātes izglītības nozares turpmākajai attīstībai.
Siguldas novada izglītības nozares izvērtējumā analizētie izglītības pakalpojumi ietver pirmsskolas izglītību, pamata un vidējo, speciālo izglītību, kā arī profesionālās ievirzes, interešu izglītību un mūžizglītību.
Ar stratēģijas projektu iedzīvotāji aicināti iepazīties Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv (“Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Stratēģijas”).
Ierosinājumus stratēģijas pilnveidošanai aicinām sūtīt uz e‑pasta adresi izglitiba@sigulda.lv vai iesniegt klātienē pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Tāpat viedokli var izteikt tiešsaistē, aizpildot aptaujas veidlapu.
Siguldas novada pašvaldības dome 16. novembrī lēma konceptuāli atbalstīt Siguldas novada pašvaldības sadarbību ar organizācijām, kas iesaistītas Zviedrijas kandidatūras sagatavošanas, kandidēšanas procesos saistībā ar Zviedrijas kandidēšanu uz tiesībām rīkot 2030. gada Ziemas Olimpiskās un Paralimpiskās spēles. Ja Zviedrija pieņems pozitīvu lēmumu Olimpisko spēļu organizēšanā un aicinās Latviju būt par sadarbības partneri, tad pašvaldība labprāt iesaistīsies sarunās, jo uzskata, ka dalība Olimpiskajās spēlēs Siguldai un Latvijai sniegs ieguldījumus ne tikai konkrētā notikuma norises brīdī, bet arī nākotnes perspektīvā.
“Gala lēmums par Latvijas kandidēšanu kā Zviedrijas partnerei 2030. gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanā ir jāpieņem Latvijas valdībai, apzinoties nepieciešamās investīcijas Nacionālās sporta bāzes – bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” – atjaunošanā. Taču svarīgi saprast, ka šis nav jautājums tikai par olimpiskajām spēlēm kā notikumu, bet Siguldas bobsleja un kamaniņu trases nākotni, tai skaitā ietekmi uz Latvijas uz Siguldas novada ekonomiku ilgtermiņā. Stokholma ir izvirzījusi ambīciju pierādīt, ka olimpiskās spēles var organizēt saimnieciski pamatoti un ilgtspējīgi, izmantojot jau esošās sporta būves, nepieciešamības gadījumā tās uzlabojot, un pārējo olimpiādei nepieciešamo infrastruktūru. Šie principi ir attiecināmi arī uz Latvijas, tai skaitā Siguldas, iesaisti,” uzsver Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.
Jau šobrīd ik gadu ārvalstu sportisti izmanto bobsleja un kamaniņu trasi “Sigulda” treniņnometnēm un piedalās federāciju rīkotajās starptautiskajās sacensībās, kuras katrā sezonā ir vismaz četras līdz piecas. Lai bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” notiktu bobsleja sacensības, nepieciešams pārbūvēt vairākas virāžas, jo šobrīd trase nav piemērota bobsleja četrinieku ekipāžu nobraucieniem. Trases pārbūve būtu nozīmīgs ieguldījums renes sporta veida nākotnē, palielinot bobslejistu “vilkmi” treniņnometnēm un sacensībām, jo tradicionāli vienuviet notiek visu triju sporta veidu sacensības.
Investīcijas Siguldas novada kontekstā, kuras plānots veikt, ja būs jāgatavojas olimpiādei, ir nepieciešamas arī tad, ja olimpiādes nenotiks. Jau 2026. gadā kandidējot kļūt par Olimpisko spēļu norises vietu, tika izstrādāts plāns jauna dzīvojamā kvartāla, tā saucamā – “olimpiskā ciemata”, būvniecībai, kas perspektīvā nodrošinās vietu gan dzīvojamā fonda attīstībai, gan jaunas pirmsskolas izglītības iestādes atvēršanai. Tāpat arī piegulošā ceļa infrastruktūras attīstība jau ir plānota.
Izrādot cieņu Siguldas novada iedzīvotājiem, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību, tādējādi stiprinot novada kopienu, Valsts svētkos cildināsim apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” un “Siguldas novada Gada novadnieks” ieguvējus. Apbalvošanas ceremonija “Siguldas novada Goda diena 2023” notiks 18. novembrī plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī. Apbalvojumu saņēmējiem pasniegs pašvaldības domes Atzinības rakstus un Goda zīmes.
Siguldas novada pašvaldības domes augstāko apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” 2023. gadā saņems:
Par panākumiem un veikto darbu apbalvojumu “Siguldas novada Gada novadnieks 2023” saņems:
Jau ziņots, ka apbalvojumam “Siguldas novada Gada novadnieks” pieteikumus var iesniegt jebkurš iedzīvotājs, novērtējot savus līdzcilvēkus. Izvirzītās kandidatūras un pamatojumu nominēšanai izvērtē Siguldas novada pašvaldības Apbalvojumu komisija, bet nomināciju ieguvējus apstiprina Siguldas novada pašvaldības domes deputāti. Savukārt apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” piešķir reizi mūžā par īpašiem nopelniem Siguldas novada labā. Pretendentus izvirza Siguldas novada pašvaldības domes komitejas, iesniedzot apbalvojumam pieteiktās personas nopelnu aprakstu. Apbalvojuma saņēmēju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.
Sveicam nomināciju ieguvējus un pateicamies par atbildīgi un aizrautīgi veiktu darbu Siguldas novada attīstībā!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai “(ie)dvesma”, ko jau septīto reizi īsteno “SEB banka” kopā ar sešām Pierīgas pašvaldībām, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Siguldas novada pašvaldības atbalstu saņēma Gunita Oļipova un SIA “Rovenaro”. “SEB bankas” grants piešķirts diviem uzņēmumiem, viens no tiem – IK “Einberg Design” no Siguldas.
Grantu programma “(ie)dvesma” sniedz iespēju jaunajiem uzņēmējiem ne tikai pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, bet arī saņemt finansējumu tās realizēšanai, kas bieži vien ir svarīgs grūdiens, lai virzītos tālāk.
“Mums ir liels lepnums, ka šogad bijām visplašāk pārstāvētā pašvaldība Pierīgā”. Visvairāk jaunu biznesa ideju pieteikumu saņemti tieši no Siguldas novada, kopumā 14. Mums kā pašvaldībai ir svarīgi, ka novadā veidojas un attīstas uzņēmējdarbība. Grantu programma “(ie)dvesma” ir lielisks veids, kā pašvaldībām kopā ar dažādām iesaistītām pusēm palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem veiksmīgi attīstīties,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Zaļais.
IK “Einberg Design” grantu 5000 eiro apmērā ieguva jaunas lāzera gravēšanas iekārtas iegādei. Šis ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas nodarbojas ar poligonālā metāla skulptūru un interjera dizaina elementu izgatavošanu.
Savukārt Siguldas novada pašvaldība atbalstīja divus projektus. Grantu 6000 eiro apmērā saņēma Gunita Oļipova zīmola “Spiiid Botanics” tālākai attīstībai. Ģimenes uzņēmums piedāvā dizaina mākslas darbus epoksīda sveķos, īpaši unikālas ir LED lampas ar tajos iestrādātiem dabas augiem un ziediem.
Tāpat grantu 4000 eiro apmērā saņēma uzņēmums SIA “Rovenaro” kafijas grauzdētavas-konceptveikala “Kafijas rūķis” izveidei Mālpilī. Uzņēmums plāno ne tikai piedāvāt zaļas un grauzdētas kafijas pupiņas, bet arī organizēt kafijas grauzdēšanas, apstrādes un pagatavošanas meistarklases.
Šogad Siguldas novada pašvaldībai izdarīt izvēli bija sarežģīti, jo bija daudz perspektīvu biznesa ideju. Tāpat kā pērn, arī šogad izvēlēti divi uzvarētāji. “Īpašs prieks par trešo uzņēmēju, kurš bija viens no diviem Pierīgā, kas saņēma grantu no “SEB bankas”. Tiem Siguldas novada jaunajiem uzņēmējiem, kuri šoreiz nesaņēma balvu, nevajag atmest idejai ar roku. Kā liecina pieredze – atliek tik pilnveidot ideju un startēt grantu konkursā nākamajā gadā. Idejas tiešām ir labas,” iedrošina K. Zaļais.
Šogad konkursā kopumā saņemti 59 pieteikumi jaunu biznesa ideju īstenošanai Pierīgā. Pieteikumu atlase norisinājās trīs kārtās, izvērtējot gan atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu. No visām iesniegtajām idejām līdz noslēdzošajai kārtai –izvirzītas 19 pārliecinošākās. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.
Atgādinām, ka grantu programma “(ie)dvesma” norisinās jau septīto reizi ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību. Līdz šim programmas ietvaros atbalstu savas idejas īstenošanai saņēmuši 48 jaunie uzņēmēji Pierīgā – Jūrmalas pilsētā, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Ropažu novados.
Foto: No “SEB bankas” arhīva
Domes sēžu video ierakstu arhīvu ikviens interesents var skatīt tīmekļa vietnē www.sigulda.lv. Domes sēžu ieraksti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē glabājas vienu gadu.