Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde informē, ka no 24. oktobra plkst. 18.00 līdz 25. oktobra plkst. 1.00 militārajā poligonā “Ādaži” sabiedroto bruņoto spēku karavīri veiks kaujas šaušanu ar tankiem, tāpat mācības norisināsies 25. oktobrī no plkst. 17.00 līdz 23.00, kur Zemessardzes vienības veiks šaušanu ar dažāda tipa ieročiem, kas var radīt pastiprinātu troksni. Kā arī 26. oktobrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 23.30 Zemessardzes vienības veiks kaujas šaušanas apmācību diennakts tumšajā laikā.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsakaa pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Sakarā ar Pulkveža Brieža ielas seguma atjaunošanas projektu, būvdarbu laikā noteiktas pagaidu izmaiņas sabiedriskā transporta pieturvietas atrašanās vietā.
No šodienas līdz šā gada novembra sākumam sabiedriskā autobusa pieturvieta virzienā no TC “Šokolāde” pārcelta par aptuveni 70 metriem uz priekšu, centra virzienā.
Lūdzam iedzīvotājus un sabiedriskā transporta pasažierus būt uzmanīgiem, sekot līdzi izvietotajām norādēm un ieplānot nelielas izmaiņas savā maršrutā.
Pēc būvdarbu pabeigšanas pietura tiks atjaunota tās sākotnējā vietā.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un pateicamies par sapratni!
28. novembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Blatais flīģelis” izskanēs Rīgas Saksofonu kvarteta un akordeonista Artūra Novika koncerts “Pasaulīgs (T)vēriens”.
Ar vairāk nekā 33 gadu pastāvēšanas vēsturi, Rīgas Saksofonu kvartets ir viena no ilglaicīgākajām un stabilākajām kamermūzikas apvienībām Latvijā, kas nepārtraukti aktīvi darbojas koncertdzīvē. Tā sastāvā šobrīd muzicē Aigars Raumanis (soprānsaksofons), Rūdolfs Pēteris Rubenis (altsaksofons), Ainars Šablovskis (tenorsaksofons) un Baiba Tilhena (baritonsaksofons). Akordeonista Artūra Novika plašais redzesloks un instrumentālā daudzveidība ienesīs programmā jaunas krāsas. Skatītājiem būs iespēja dzirdēt arī Latvijā reti skanošos instrumentus – akordīni un bandoneonu, kas cieši saistīts ar Astora Pjacollas tango mūziku.
Programmā valdīs tango valdzinājums un smeldze – skanēs tango karaļa Astora Pjacollas un džeza saksofonista Džerija Maligana skaņdarbs “Vientulības gadi”, kā arī viens no Pjacollas ikoniskākajiem opusiem – “Libertango”. Šie skaņdarbi ienesīs kaislību un melanholijas pilnas noskaņas līdzās Johana Sebastiana Baha svītās sakārtotajām senajām dejām, radot spilgtu kontrastu starp baroka eleganci un tango dziļo emocionalitāti.
Mūziķi programmā savijuši Pjacollai raksturīgās intonācijas, baroka mūzikas smalkumu un franču kamermūzikai piemītošo vieglumu un krāsu daudzveidību. Savukārt atsaucoties svelmainas saules vasaras izjūtām, izskanēs basku akordeonista un komponista Gorkas Hermosas kaislībām caurstrāvotais cikls “Ibērijas dejas”, kā arī franču komponistu Silvjēna Kasapa (Sylvain Kassap) un Žana Pjēra Solvesa (Jean-Pierre Solves) noskaņu mūzika.
Programmā izskanēs Astora Piazzollas, Gorka Hermosa, Guillermo Lago un Johansa Sebastiāna Baha mūzika.
Koncerts tapis ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmijas “Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursa” un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Biļetes cena – 10 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
17. oktobrī Lietuvā, festivāla “Gijos” ietvaros, tika atklāta īpaša Baltijas valstu nemateriālajam kultūras mantojumam veltīta tekstilmākslas izstāde, ko organizēja Jonavas Kultūras centrs sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo kultūras centru. Līdzās knipelētājām un cimdu adītājām Latviju šajā izstādē pārstāv arī Siguldas novads, kas prezentē savdabīgu un vizuāli iespaidīgu darbu kolekciju – TLMS “Krimulda” un aušanas studijas “Aģe” darinātās jostiņu segas. Šie darbi atspoguļo Latvijas etnogrāfisko jostu rakstu un krāsu bagātību, prasmīgi savienojot senās tehnikas ar mūsdienīgu skatījumu.
“Jostiņu sega ir simbols aušanas tradīciju nepārtrauktībai un radošai attīstībai. Tā vienlaikus ir gan mākslas darbs, gan kultūras stāsts, kas sākotnēji tapis no simtiem roku darinātu jostu un pārtapis viena autora radītā tekstilkompozīcijā,” uzsver TLMS “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.
Izstādes atklāšanas laikā Siguldas meistares dalījās savās zināšanās, rādot, kā top jostas un segas – soli pa solim atklājot rakstu noslēpumus, krāsu saskaņas un roku darbu spēku. Siguldas novadu Jonavā pārstāvēja Laila Šteinberga, Eneri Akmentiņa un Inga Krūmiņa.
Pasākumā uzrunu teica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Izstādē piedalās meistari un amatnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kuru darbi pārstāv tradīcijas, kas iekļautas UNESCO un nacionālajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
Ekspozīcijā apskatāmi autentiski darinājumi un laikmetīgas interpretācijas, kas atklāj kopīgās un atšķirīgās iezīmes Baltijas tautu kultūrā. Katrs eksponāts stāsta par paaudžu paaudzēs nodotām amatniecības prasmēm, rakstu simboliku un reģionālajām īpatnībām, apliecinot šo tradīciju dzīvotspēju un attīstību.
Tekstilmākslas izstāde apskatāma līdz 5. decembrim Jonavas Kultūras centrā.
Informāciju sagatavoja:
Laila Šteinberga un Līvija Gridjuško
Siguldas novadā aizvadīts Krišjānim Baronam veltīts pārgājiens no Siguldas līdz Turaidai, iezīmējot Barona 190. gadskārtas mēnesi un vienojot dalībniekus gan kultūras mantojuma izziņā, gan praktiskā kopdarbā Gaujas senielejā.
Diena sākās pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, kur klātesošos uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vimba, Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Ziedoņa muzeja vadītājs Jānis Holšteins-Upmanis dalībniekiem izdalīja tautasdziesmas no Imanta Ziedoņa sastādītās izlases “Tu dzīvoji dižu darbu”, kas skanēja visas dienas garumā un tika izmantotas arī digitālā spēlē, iepazīstot Imanta Ziedoņa desmit vērtības.
Pārgājiena ceļā dalībnieki viesojās Barona mājās “Dainas”, kur sagaidīja Krišjāņa Barona dzimtas pārstāvji un folkloras kopa “Budēļi”. Māju saimniece Līga Barone aicināja iepazīt Krišjāņa Barona muzeja veidoto izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc sarunām un cienasta dalībnieki devās talkā: pie Gūtmaņalas tika pārstādīts ozols, bet Barona takā iztīrītas krūmu audzes, atverot plašāku skatu uz Gaujas senleju un radot drošāku kāpšanu pa Barona takas kāpnēm.
Noslēgumā dalībnieki pulcējās Dainu kalnā, kur Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte pateicās visiem pārgājiena organizatoriem un dalībniekiem, uzsverot: “Ļoti būtiska šajā notikumā ir vairāku pušu sadarbība, tādējādi apkopojot spēkus, tāpat kā Barons apkopoja tautas dziesmas un šis ceļš mums māca, ka tas ir dzīvs, kamēr to izstaigājam kopā.”
Kopā ar folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu skandēja dziesmas, gāja rotaļās un cienāja ar karstu bukstiņputru. Pasākuma noslēgumā visi vienojās Krišjāņa Barona iemīļotajā dziesmā “Tumša nakte, zaļa zāle”, tādējādi ieskandinot pasākumu, kas plānots 31. oktobrī plkst. 18.00.
Visu oktobri Ziedoņa muzejs aicina godināt Dainu tēvu, uzsaucot viņam tautasdziesmu. To var izdarīt:
Pasākumi, atzīmējot Krišjāņa Barona 190. gadskārtu 31. oktobrī:
Šogad aprit 190 gadi kopš Krišjāņa Barona dzimšanas – folklorists, skolotājs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks un jaunlatviešu kustības pārstāvis, pazīstams kā Dainu tēvs. Oktobris Siguldas novadā pasludināts par Barona mēnesi, ko īsteno Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Barona mājām “Dainas” un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Noslēdzies projekts “Jostiņsegas – grezns un unikāls auduma veids Siguldas novadā”. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada audēju jostiņsegas pavasarī izstādītas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur arī tapušas jostinsegu fotogrāfijas, kas pēcāk iekļautas 2026. gada kalendārā. Katra kalendāra mēneša lapu veido fotogrāfija ar segas attēlu. Pārstāvēti gan TLMS ”Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas, gan TLMS “Sigulda” audēju Rasmas Rubenes un Anitas Pildegovičas, gan rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas Krūmiņas un audēju Laumas Špatas, Aijas Rozītes, Gundegas Ābeltiņas greznie darbi.
Jostiņsegu un to rakstu attēli uzdrukāti uz planšetēm un priecēs skatītājus Krimuldas Tautas nama rīkotajos pasākumos.
2022. gada nogalē jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
18. oktobrī sporta un atpūtas centrā “Namiņš”, Inciemā, aizvadīts pirmais posms kāršu spēles “Zolīte” 2025./2026. gada sezonas sacensībās. Turnīru organizē Lēdurgas sporta centrs, lai popularizētu zolīti kā tradicionālu un iemīļotu brīvā laika pavadīšanas veidu un noskaidrotu meistarīgākos spēlētājus Siguldas novadā.
Pirmajā posmā piedalījās gan pieredzējuši, gan jauni dalībnieki no dažādām novada vietām. Pēc spraigām piecām kārtām 1. vietu izcīnīja Aivars Mačuļskis, 2. vietu – Jānis Slišāns, bet 3. vietā ierindojās Jānis Stokovs.
Sacensības norisināsies sešos posmos, no kuriem sezonas kopvērtējumā tiks vērtēti četri labākie rezultāti. Nākamie posmi plānoti:
2026. gada posmu datumi tiks izziņoti vēlāk.
Sacensību organizators un vadītājs: Ziedonis Skrivļa
Galvenais tiesnesis: Jānis Upītis.
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2026. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devona” izstāžu zālē. Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2026. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devonā” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”, Gata Vanaga fotoizstāde “Latvijas galaktika”, Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”, Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde “Vieta Gaismai”, Latvijas Keramikas asociācijas desmit gadu jubilejas izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, Artura Dimitera veidotā izstāde – veltījums Džemmai Skulmei “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, šobrīd apskatāma Ķēstuta Kasparaviča ilustraciju izstāde “Kasparatorija” un novembrī skatītājus priecēs tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa kopizstāde.
16. oktobrī Allažu bibliotēkā lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros kopā ar Allažu pamatskolas pirmsskolas grupu audzēkņiem norisinājās izzinoša nodarbība “Skani mana valodiņa!” Valsts valodas dienas ietvaros, kuru Latvijā atzīmē 15. oktobrī.
1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Šī diena ir veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai. Valsts valodas diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet arī visiem, ko vieno mūsu valsts un latviešu valoda kā valsts valoda.
Kopā ar bērniem tika runāts par to, kas ir mūsu – Latvijas – valsts valoda, kā tā skan, ko ar valodas palīdzību var pateikt un kā zīmju valodā var parādīt dažādus burtiņus. Piemēram, bērni iemācījās zīmju valodā parādīt burtu L.
Lasīšanas nodarbībā “Skani mana valodiņa!” tika mēģināts saprast, cik liels ir latviešu valodas literatūras resurss, lai bērniem saprotamā un vienkāršā veidā atklātu latviešu valodas bagātību, daudzkrāsainību un skaistumu. Bērni lasīja un skatījās grāmatas latviešu valodā – tautasdziesmas, pasakas un stāstus. Allažu PII “Mākonīšu” grupiņas bērni ar lielu interesi klausījās, diskutēja un domāja līdzi, lasot Māras Cielēnas grāmatiņu “Mazais mākoņzaurs”: “Cilvēkbērni raugās mākoņos un prāto, cik interesanti būtu laisties tiem līdzi. Mākoņu mazuļi lūkojas lejup un ilgojas kaut uz brīdi ielūkoties cilvēku mājās… “
Nodarbībās piedalījās 53 pirmsskolas izglītības grupu bērni un 10 pieaugušie.
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Lai veicinātu iedzīvotāju interesi iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, jau piekto gadu norisinās konkurss “Eiropas gada koks 2025”. Šogad konkursa finālā izvirzīti kopumā 13 koki, tostarp Zābakkalna ozols, kas aug AS “Latvijas Finieris” saimniecības “Zābaki” teritorijā Krimuldas pagastā. Patlaban līdz 15. novembrim norisinās sabiedriskais balsojums, kā rezultātā tiks noteikts uzvarētājs. Atbalstīsim Zābakkalna ozolu!
Par Zābakkalna ozolu
Par šī dižā ozola izcelsmi vēsta nostāsts, kam varat ticēt, varat neticēt. Stāsts aizved mūs Ziemeļu kara laikos, kad grāfs Hanss Heinrihs Līvens – no senās un slavenās vācbaltiešu dzimtas – komandēja Vidzemes muižnieku kavalēriju un apmetās Krimuldas muižā. Miera laikos viņš bija uzņēmīgs tirgotājs, kurš reiz Zviedrijas karalim veda zelta vērtas kafijas pupiņas. Taču krievu uzbrukuma dēļ steidzīgi nācās bēgt, pupiņas aprakt, bet virs to slēptuves iestādīt jaunu ozoliņu – kā atzīmi nākotnei. Skrienot pār kalnu, Līvens pazaudēja zābaku, un tā šī vieta ieguva vārdu – Zābakkalns. Ozols auga. Tā zīlēm piemita neparasts spēks – tās pievilka sīļus un meža cūkas no malu malām. Kāds vietējais tās sagrauzdēja un radīja uzmundrinošu dzērienu – tā Latvijā piedzima ozolzīļu kafijas tradīcija. Cilvēki sāka dēvēt koku par Līvena ozolu, vēlāk – par Spēka ozolu. Gadsimtiem ritot, koks ieauga krūmājā un gandrīz tika aizmirsts. Līdz brīdim, kad ap to sāka rosīties cilvēki un soli pa solim izauga kokaudzētava, nesot vēsturisko nosaukumu “Zābaki”.
Nu ozols ir tās sirds – kā dzīvs simbols pārmantojamībai, ilgtspējai un cieņai pret dabu. Viņš ir laimīgs. Ikdienas kompāniju dižajam kokam sastāda un ikrīta sveicienu dod kokaudzētavas viedais kolektīvs. Turpat pie viņa saknēm ik gadu sākas dzīve 1,5 miljoniem jaunu bērziņu. Mājas ap viņu būvētas no koksnes – dabīga būvmateriāla, par kādu arī viņš pats nākotnē sapņo kļūt. Būt daļa no kādas siltas mājas vai ražošanas ēkas… Bet līdz tam vēl ilgi jāgaida – ozols stāv stalts un dzīvesgudrs, ar putnu dziesmām zaros. Ilgu laiku viņa vainagā mitinājās stārķu ģimene – gadu gaitā atjaunotā ligzda bija kļuvusi vairāk nekā metru bieza. Tagad viņi ligzdo citur, neskatoties uz to, ka zaros uzstādīta stabila platforma jaunai stārķu ģimenes mājai. Varbūt lidoņus pievilinājis plašāks skats uz Gaujmalu. Arī ozols par to nedaudz skumst – kādreiz varējis redzēt septiņus Gaujas lokus. Tagad tikai egļu galotnes un tās pašas brūnē mizgraužu dēļ. Bet viņš ir sapņotājs un tic, ka vēsturiskā Gaujas Nacionālā parka ainava reiz atjaunosies. Zābakkalna ozols ir ne tikai koks. Viņš ir dzīvs sargs, vērotājs un sapņotājs. Viņš stāv starp pagātni, tagadni un nākotni. Ozols turpina augt, apkārt viņam augam mēs.
Konkurss “Eiropas gada koks 2025”
Konkurss “Eiropas Gada koks Latvijā” norisinās jau piekto gadu, aicinot apzināt un iepazīt Latvijas kokus ar aizraujošiem stāstiem, iespaidīgiem un ne tik iespaidīgiem izmēriem, toties nozīmīgu vietu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Konkursu īsteno Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Citviet Eiropā konkurss notiek no 2002. gada, to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas.
Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar aizraujošiem stāstiem par kokiem, kas ir daļa no mūsu dzīves, dabas, ainavas un vēstures. Plašāka informācija.
2. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz nupat pirmizrādi piedzīvojušo brāļu Laura un Raita Ābeļu filmu “Dieva suns”.
Filma ir rotoskopiski animēta spēlfilma, gotiski skarba un izaicinoši neparasta savā tehniskajā veidolā, un vēsta par slavenāko Ziemeļeiropas vilkaču prāvu, kura norisinājās pirms vairāk kā 300 gadiem Zaubē. Filma paredzēta auditorijai sākot no 16 gadiem un satur pieaugušiem domātu saturu. Filmas pirmie titri vēsta: “Šī slīdošā bilde neģeld ļaudīm, kam jutīga dvēsele vai slābana sirds”. Bet Halovīnu svinēšanas tradīcijā šī filma iederēsies itin labi.
Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā virmo paranoja par raganībām? Izsenis Zaubē ceļi veduši starp dievkalpojumu un krogu, bet kausa biedri varējuši saprot, ka nedēļas nogalē esi sajaucis meitenes lūpas ar kaķa zemasti. Tomēr ierastā rosība apsīkst, kad, kā tumši, gaļīgi mākoņi, savelkas aizdomas par burvestībām – mācītājs, trīsuļojošs un pārliecināts, apsūdz kroga meiču maģijā. Ciema ļaužu dzīvi nepadara vieglāku ne raganu prāva, ne mūžīgā līņāšana, nedz arī tas, ka viņu lokā ir sirms, pašpasludināts vilkacis, dēvēts par Dieva suni. Mistērijas pavediens ir atraisīts – vilka aste luncinās…
Kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkutina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti. Rotoskopiskās animācijas metodē veidotajā brāļu Ābeļu šerpi asprātīgajā darbā izauklēta vizuālā stila eksplozija – mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika ļauj šo filmu nostādīt līdzās labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par “Vilkača Tīsa lietu”. Atkāpjoties no kanoniskajām vilkaču aprisēm, Ābeļus saista šamanisma tradīcija un pirmsliterarizētie vilkveidīgie, kuri bijuši triksteri un dziednieki. Pirmizrādīta Traibekas kino festivāla sadaļā “Escape”, filma ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Filma ir iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas balvas īsajā sarakstā, kā arī filma ir šī gada Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.
Biļetes cena – 5 eiro. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
SIA “SALTAVOTS” informē, ka vairākās Siguldas novada apdzīvotajās vietās notiks dzeramā ūdens rezervuāru izmazgāšana un dezinfekcija. Darbus veiks SIA “Ūdens risinājumi”.
Otrdien, 21. oktobrī:
Trešdien, 22. oktobrī:
Minētajos laikos iespējama īslaicīga ūdens padeves pārtraukšana, pazemināts ūdens spiediens vai īslaicīga duļķainība. Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi sagatavot ūdens rezerves. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama īslaicīga duļķainība, tomēr ūdeni var lietot uzturā un sadzīvē. Ūdeni pirms dzeršanas ieteicams uzvārīt.
SIA “SALTAVOTS” atvainojas par sagādātajām neērtībām.