Šobrīd norit diskusijas par topošo Siguldas attīstības plānu nākamajiem 12 gadiem, kuras rāda, ka iedzīvotājus galvenokārt interesē jautājumi par to, kā paplašināsies dzīvojamās apbūves teritorijas, kas tiks darīts, lai jaunā apbūve sasauktos ar līdzšinējo vēsturisko un pēdējās desmitgadēs celto ēku vizuālo izskatu, kā iedzīvotājus ietekmēs Siguldas apvedceļa izbūve.

 

Siguldas novada attīstības plāna izstrādātāji – uzņēmums SIA „Metrum” kopīgi ar Siguldas novada domi divos publiskos pasākumos – 19. un 21. jūnijā iepazīstināja ar līdz šim paveikto novada situācijas izpētē un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

 

Patlaban Siguldas novada attīstības plāna 2007. – 2019. gadam ietvaros ir sagatavots attīstības programmas projekts. Tas ir pašvaldības dokuments, ar ko iepazīstoties, iedzīvotāji var uzzināt par pašvaldības mērķiem un attīstības principiem un darbībām, ko konkrētajā teritorijā nepieciešams veikt attīstības nodrošināšanai. Attīstības programma ietver esošās situācijas aprakstu, perspektīvās attīstības vīziju un arī konkrētus, īstermiņa periodam – apmēram 3 gadiem, paredzamos pasākumus.

 

„Tā kā šobrīd Siguldas attīstības programma ir projekta stadijā, tajā vēl iespējams iekļaut iedzīvotāju priekšlikumus. Tāpēc divu nedēļu laikā, kamēr šis projekts būs pieejams publiskai apspriešanai, ļoti gaidām, ka saņemsim gan konstruktīvus ierosinājumus un projekta vērtējumu, gan iespējams, arī kritiku, kas mums palīdz šī dokumenta kvalitatīvā sagatavošanā,” saka viens no Siguldas attīstības programmas izstrādātājiem, „Metrum” projektu vadītājs Andis Kublačovs.

 

Attīstības programmas projekts no 4. līdz 17. jūlijam ikvienam ir pieejams Siguldas novada domē, Siguldas pagasta būvvaldē un Mores pagasta administrācijā, kā arī Siguldas novada interneta mājaslapā www.sigulda.lv (skatīt šeit ) un „Metrum” mājaslapā www.metrum.lv (sadaļā Projekti – Citi attīstības plānošanas dokumenti).

 

Tā kā „Metrum” kopīgi ar Siguldas novada domi strādā arī pie Siguldas novada teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam, iedzīvotāji tika iepazīstināti arī ar šobrīd apkopoto informāciju par novada telpiskās struktūras, apbūves, ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām īpatnībām.

 

Stāstot par novada vēsturisko plānošanas pieredzi, kas rāda tā attīstības pēctecību, „Metrum” teritorijas plānotāja un Siguldas novada teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja Ilze Circene analizēja 1923., 1946. un 1973. gada Siguldas plānu būtiskākās iezīmes. „Analizējot vecos plānus, ir izprotamas Siguldas vēsturisko vasarnīcu rajonu, esošo transporta risinājumu veidošanās tradīcijas. Redzams, piemēram, ka jau agrāk spriests par gājēju ielas nepieciešamību pilsētā,” saka I.Circene.

 

Skaidrojot telpiskās plānošanas procesa būtību, telpiskās kompozīcijas plānošanas eksperts, arhitekts un filozofs Jānis Taurens to salīdzināja ar upi – nemainīgu struktūru, kuras ietvaros notiek izmaiņas un attīstība – plūdums. „Siguldā pie nemainīgās struktūras pieder dzelzceļš un Vidzemes šoseja, raksturīgi un nozīmīgi ir arī zaļumi. 1990. gadā izstrādātais pilsētas ģenerālais plāns iezīmē faktu, ka pilsētā izdalāmas divas atšķirīgas teritorijas: Gaujas senleja un pilsētas apbūvētā daļa. Viens no teritorijas plānojuma būtiskiem uzdevumiem ir izvērtēt šo abu zonu sadures vietas un to risinājumus, skaidro J.Taurens.

 

„Pilsētas raksturu ietekmē tās vēsturiskā attīstība un dabas ainava, kuras ietekmē veidojas apbūve,” prezentācijā uzsvēra Inguna Jekale, „Metrum” teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja. Vēsturiskā informācija par apbūvi Siguldā liecina, ka līdz pagājušā gadsimta 20. gadiem tās attīstība Siguldā notikusi stihiski, bez apdomāta plāna, zonējuma, bez augstumu un materiālu izvēles nosacījumiem. 1927. gadā izstrādāti pirmie apbūves noteikumi, kas apbūvi dalīja dārzu dzīvokļu joslā, vasarnīcu joslā ar stingriem būvnoteikumiem un vasarnīcu joslā ar vispārīgiem būvnoteikumiem, kā arī stingri noteica apbūves blīvumu un norādīja minimālo ēku platību, kas ievērojama dažādās apbūves teritorijās. Tolaik raksturīgi bija arī plaši augļu un ogu dārzi ap ēkām.

 

1946. gada plāns kā galvenās vīzijas Siguldā raksturo zaļumu dominanti pār apbūvi, augļu un ogu dārzu piederību sabiedrisko zaļumu teritorijām, klaju apbūvi jeb ēkas novietojumu teritorijā brīvi, kā arī vienstāvu apbūves īpatsvaru. 60. – 70. gados kā jauns slānis Siguldas apbūvē parādās pirmās daudzdzīvokļu mājas (Lakstīgalas iela, Pils – Šveices ielu stūris), savukārt no publiskām ēkām – universālveikals, kultūras nams. 1973. gada ģenerālplāns paredz daudzdzīvokļu apbūves tradīciju turpināšanu. 80. gadu iezīme ir 103. sērijas dzīvojamās mājas (pilsētas centrā pie Leona Paegles ielas), kas izjauca brīvo plānojuma sistēmu un ieviesa noslēgto kvartālu principu.

 

 „Šodien aktuāls ir 40. gados arhitekta P. Švābes uzdotais jautājums: „Vai klajais apbūves veids atbilst Siguldas pilsētas raksturam?” „No teritoriju labiekārtošanas viedokļa varētu rasties prasība pēc sabiezinātas apbūves – grupu un rindu ēkām. Bet tad šī vieta, laikam ejot, vairs nebūs Sigulda – kūrorta un dārzu pilsēta, bet iegūs citu raksturu,” raksta P. Švābe. Jautājums šodien ir: „Kādu?” Jaunajā plānojumā ir svarīgi, lai ir teritorijas, kur saglabāts aizgājušais Siguldas kā dārzu pilsētas raksturs, un ir jaunās apbūves teritorijas ar pavisam citu dzīvesritmu,” saka I.Jekale, rosinot siguldiešus būt aktīviem un teritorijas plānojuma izstrādes gaitā par šiem jautājumiem paust savu viedokli.

 

Runājot par apbūvi laukos, teritorijas plānojuma kontekstā ar tās palīdzību ir svarīgi pateikt – kur beidzas pilsēta un sākas lauki. „Pagastos tradicionāli ir muižas un viensētas lauku ainavā, no 70. gadiem – pilsētas tipa apbūve ar Līvānu mājām, 21. gadsimtā parādās blīva apbūve, jaunie ciemati,” saka I.Jekale.

 

Runājot par pilsētas un lauku saistību, Siguldas pagasta teritorija ir vieta, kur pilsēta var tālāk attīstīties un izplesties. Tā tas jau ir noticis – pilsētas robeža ir kļuvusi „vāja” un urbanizācijas areāli izveidojušies iparu, Peltes tuvumā, arī Saltavota ielas apkārtnē. Ciemata tipa apbūve būtu veidojama senajos centros – Jūdažos, Nurmižos, Morē, iparos, kur praktiski jau izveidojusies pilsētas tipa apbūve, nebūtu tā pieļaujama vietās, kur vēsturiski nekādu centru nav bijis.

 

Kā prezentācijā norādīja Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers, pilsētas paplašināšanās iespējama labajā pusē no Siguldas šosejas, kur tā jau saplūst ar Siguldas pagasta teritoriju, kā arī kur nav sarežģīta infrastruktūras izbūve un pastāv citas priekšrocības, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un augstsprieguma līniju tuvums. Apbūvei pilsētā varētu būt pieejami dažāda lieluma savrupmāju apbūves gabali, lai Sigulda nezaudētu „zaļās pilsētas” tēlu, bet arī, lai plānojums atbilstu šodienas ekonomiskajiem apstākļiem. „Ja agrāk liels zemes gabals ģimenēm bija kā papildu ienākums, tad šobrīd tā uzturēšana un apzaļumošana saistīta ar papildu izmaksām, tāpēc daudziem ir vēlme pēc mazākiem apbūves gabaliem. Lai to risinātu, no tūrisma plūsmas attālākās pilsētas daļās varētu veidoties tikai dzīvošanai paredzēti iekškvartāli ar mazākiem apbūves gabaliem,” uzsvēra J.Zilvers.

 

Ģeogrāfijas profesore, ainavu izvērtēšanas un plānošanas eksperte Aija Melluma prezentācijā dalījās novērojumos par Siguldas novada lauku teritoriju ainaviskajām īpatnībām, norādot uz galvenajām vērtībām – dabas veidojumu daudzveidību un Gaujas Nacionālā parka klātbūtni.

 

Siguldas novadā ir gan Gaujas ieleja un tai piegulošā josla, ko iezīmē gravas, kas tiecas uz ieleju, būtisks ir Sudas purvs – Vidzemes augstienes mala un pakāje ar savu ietekmi, kas ir interesanta ar pazemes ūdeņu īpatnībām, paralēlām pauguru un ieplaku virknēm, pārpurvotiem līdzenumiem. Fonā ir 17. gadsimtā iezīmētās muižas, arī senais ceļu tīkls, kas ar nelielām izmaiņām pastāv arī mūsdienā.

 

„Šīs senās kultūrainavas ir Siguldas novada vērtība, par ko maz tiek runāts, kā arī tas maz izmantots tūrisma popularizēšanā. Svarīgi ir saprast starp pilsētu un laukiem pastāvošo mijiedarbību – vai pilsēta „izplūst” un, balstoties uz to, lauki attīstās vai otrādi – no laukiem savs labums tiek pilsētai. Pilsētas un lauku attiecība noteikti jāanalizē tūrisma attīstības kontekstā, jo tās ir potenciālas iespējas, ko šai sakarā var izmantot,” uzsver ģeogrāfijas profesore.

Pēc J.Zilvera domām, lauku teritorijās, lai saglabātu ainavas, nav pieļaujama situācija, kad, paaudzēm daloties, lielas saimniecības sarūk līdz pushektāram un tādējādi gar ceļiem veidojas mājas ar nelielām zemes strēmelītēm aizmugurē. Lauku teritorijā paredzamas zonas, kur ainavas izvērtējamas individuāli un katrā zemes īpašumā pieļauta vienas dzīvojamās ēkas būvniecība. Bet, piemēram, teritorijās Eiropas velotrases apkārtnē varētu būt ainavu loks, kur zemes gabalu sadale un apbūve netiek pieļauta vispār.

 

J.Zilvers minēja vairākus piemērus un risinājumus par apbūves veidošanos pie ezeriem, atzīmējot, ka ap Jūdažu ezeru jaunas blīvas apbūves teritorijas nebūtu paredzamas. Kā pozitīvu piemēru J.Zilvers minēja apbūvi pie Ummera ezera, sakot, ka „ja savulaik ap Ummuru ezeru nebūtu atļauta būvniecība, šobrīd tur būtu alksnājs„.Tagad zemju īpašnieki ir teritoriju iztīrījuši, un no ceļa starp skaistām mājām paveras skats uz ezeru. Savukārt Mores pagastā vietās, kur neiet tūrisma ceļi un pašlaik ir izveidojušās vairākas rūpnieciskās zonas, J.Zilvers ierosināja paredzēt rūpniecības paplašināšanos pie jau esošajām ražotnēm.

 

Pasākumos bija pieejamas arī vairākas lauksaimniecības zemju sadalījuma kartes ar datiem par nacionālas nozīmes, meliorētām un pārējām lauksaimniecības zemēm, kā arī apsaimniekotām un neapsaimniekotām zemēm. „Lai spriestu par tālāko attīstību, dziļāk jāpēta, kāpēc lauksaimniecības zemes netiek izmantotas. Apkopojumā par saimniecībām un zemes īpašniekiem, kuri saņem jebkāda veida Eiropas strukturālo fondu maksājumus, pārsteidzoši likās, ka atbalsta maksājumi mazāk saistīti ar nacionālas nozīmes, auglīgajām lauksaimniecības zemēm Gaujai pieguļošajā līdzenumā, vairāk atbalstītas tikušas Mores pagasta teritorijas,” spriež A.Melluma.

Diskusijā pēc prezentācijām no iedzīvotājiem un pārstāvētajām amatpersonām izskanēja vairāki konstruktīvi priekšlikumi, kā arī jautājumi un bažas par konkrētām situācijām un teritorijām.

 

Diskusijā izskanēja jautājumi par Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību, būvniecības iespējām un noteikumiem pilsētā un lauku teritorijās, Siguldas teritorijā plānotā apvedceļa risinājumiem, kā arī jautājumi par teritorijas plānojuma izstrādes specifiku un kārtību, kādā iesniedzami iedzīvotāju iesniegumi.

 

Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvis Dainis Paeglītis ierosināja uz privātīpašnieku zemes lauku teritorijās paredzēt puduru veida apbūvi, pārējo zemi atstājot kā brīvu, neiežogotu teritoriju, lai dzīvniekiem būtu kur pārvietoties. Kā arī Siguldas apvedceļa izbūves gadījumā, kur būs vajadzīgs norobežojums, paredzēt pārejas vietas dzīvniekiem.

 

Plašāka informācija par Siguldas novada teritorijas plānojuma izstrādi pieejama interneta mājaslapās www.sigulda.lv un www.metrum.lv. Tur atrodamajā kartē ar Siguldas novada būvvaldē saņemtajiem priekšlikumiem atspoguļotas arī līdz šim  izteiktās vēlmes par 120 zemes gabaliem, kas dod iespēju šo informāciju vērtēt. “Iesniegumus šādi esam klasificējuši tāpēc, lai varētu kopumā paskatīties uz iedzīvotāju iecerēm un vēlmēm. Iesniegumā ikviens var izteikt priekšlikumus par jebkuru teritoriju pilsētā vai novadā. Septiņi no Siguldas būvvaldē līdz šim saņemtajiem ierosinājumiem attiecas uz novada teritoriju kopumā, piemēram, iedzīvotāji mudina zemes gabalu apbūvei pilsētas teritorijā minimālo platību noteikt 700 kv.m, plānojumā Pils ielu paredzēt kā gājēju ielu, ietvert topošajā teritorijas plānojumā normu par atļauju uz visām tecēm būvēt ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves. Tomēr, apkopojot priekšlikumus, redzams, ka lielākā daļa iesniegumu attiecas uz konkrētiem privātīpašumiem, pamatā dzīvojamo māju būvniecībai,” situāciju raksturo I.Circene.

 

Priekšlikumus par Siguldas novada teritorijas plānojuma izstrādi var iesniegt Siguldas novada domē, kā arī sūtīt uz e-pasta adresi: planojamsiguldu@metrum.lv.

 

Sagatavoja Aija Ševele, „Metrum” sabiedrisko attiecību speciāliste