Puķu sprigane, Impatiens glandulifera Royle, ir agresīva invazīva zālaugu svešzemju suga. Dabiski sastopama Himalajos. Ievesta kā krāšņumaugs. No apdzīvotām vietām izplatījusies dabā, īpaši plaši gar upēm, grāvjiem u.c. mitrām vietām. Puķu spriganes sēklas – eksplozīvi atveroties sēklu pogaļām – tiek izmestas līdz pat 3–4 metru attālumā no mātesauga, tādējādi veicinot strauju izplatību, veidojot blīvas audzes. Nomācot un izstumjot mazākus augus, apdraud vietējās augu sugas. Pēc auga atmiršanas rudenī paliek kaila augsne, kas var veicināt krastu eroziju.
Puķu sprigane ir viengadīgs lakstaugs, 1–2 m, reizēm līdz 3 m augsts. Rudens pirmajās salnās nosalst. Izplatās tikai ar sēklām.
Stublājs: sulīgs, resns, dobs, bieži ar sarkanīgu nokrāsu, blīvi aplapots.
Lapas: vienkāršas, garas, smailas, ar asu galu un viļņainu vai smalki zobainu malu, pretējas, vietām mieturos pa trim. Pielapes un lapas ar nektāra dziedzeriem.
Ziedi: rozā, violeti vai purpursārti, reizēm arī balti, garkātainos, skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs. Zied: jūnijs–oktobris. Ziedi ir bagāti ar nektāru, piesaista bites un citus kukaiņus.
Auglis: 1,5–3,5 cm iegarena pogaļa. Pēc sēklu nogatavošanās pogaļa sprāgst, izšaujot sēklas vairākus metrus tālu.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Veicot ierobežošanas pasākumus, tie jādara līdz auga ziedēšanai vai ziedēšanas sākumā (ap jūlija vidu), tādējādi nepieļaujot sēklu veidošanos un izsēšanos.
1. mehāniskā metode ietver – augu izraušana ar rokām/ravēšanu, stublāju nogriešana/pļaušana (zem zemākā stumbra mezgla), mulčēšana.
2. bioloģiskā metode ietver – ganīšana, izmantojot aitas, kazas un liellopus.
3. ķīmiskā metode ietver – herbicīdu izmantošana, ja tie ir iekļauti Valsts augu aizsardzības dienesta atļauto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā un, ja to saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem atļauj teritorijas novietojums un aizsardzības statuss.