Izdevniecībā “Dienas Grāmata” nāks klajā Dr. philol. Jāņa Zālīša sastādītā Valdas Mooras dzejas izlase “Atmiņā lakatiņš zilais”, kurā iekļauti darbi no viņas krājumiem “Svešam draugam” un “Apburtais laiks”, divām izlasēm un publikācijām latviešu trimdas presē. Apcerē par dzejnieces literāro devumu sīkāk analizēta dzejoļa “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsture, tā muzikālais iemiesojums Viktora Sama tango romancē un par leģionāru neoficiālo himnu dēvētajā Eduarda Rozenštrauha valsī.

Valdas Mooras dzejas izlases “Atmiņā lakatiņš zilais” atvēršanas svētki notiks 20. augustā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā.

Valda Moora (1902–2001) ir Lēdurgā dzimusi dzejniece un autore dzejas krājumiem “Svešam draugam” (1929, “Valters un Rapa”, Rīga) un “Apburtais laiks” (1980, “Grāmatu Draugs”, Bruklina), dzejas izlasēm “Jāsteidzas dzīvot” (1997, “Preses nams”, Rīga) un “Ar ielāpu uz svārkiem” (2001, “Elpa”, Rīga), dzejas grāmatām bērniem “Sīki, mazi kukainīši” (1939, “Valters un Rapa”, Rīga), “Kārais lācēns Miks” (1943, “J. Alkšņa apgāds”, Rīga) un “Tracis sētā” (1944, “J. Alkšņa apgāds”, Rīga), kā arī lugām bērniem “Ziemassvētku sapnis” (1924, “Jaunība”, Rīga), “Nakts Betlēmē” (1927, “Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts”, Rīga), “Ko redzēja Daugaviņa” un “Ziemassvētku priekšvakars” (abas – 1934, “Grāmatrūpnieks”, Rīga), “Māmiņai” (1935, “Grāmatrūpnieks”, Rīga), “Pelnrušķīte” un “Ziemassvētki lauku sētā” (abas – 1937, “Grāmatrūpnieks”, Rīga).

Viņas dzejoļus komponējuši Jānis Mediņš, Alfrēds Feils, Eduards Rozenštrauhs, Andrejs Jansons, Brigita Ritmane, Romualds Jermaks, Arnolds Lapiņš, Imants Kalniņš, Ilze Arne, Rihards Dubra, Mārtiņš Lasmanis un citi. Valda Moora ar Edvardas vārdu tēlota Jāņa Plauža romānā “Ziemeļnieks” (1936). Pirmajā rakstnieku vakarā Valdu Mooru ievedusi Aspazija, kura bijusi viņas iedvesmotāja un atbalstītāja. Tur pirmo reizi publiski izskanējusi Valdas Mooras dzeja.

Valda Moora augusi un skolas gaitas uzsākusi Siguldas novada Lēdurgā. Viņas tēvs Georgs Moors bijis Lēdurgas skolas pārzinis un ērģelnieks. Viņš organizējis muzikālus vakarus, kuros pulcējis ap sevi mūziķus un arī pazīstamus rakstniekus. Mooru ģimenē valdījis reliģijas un mūzikas gars, bet visi bērni pievērsušies literatūrai – brālis Henrijs Moors ir vairāku romānu autors, arī māsa Herta Bremmane-Moora sarakstījusi romānu, bet Valda Moora kļuvusi vispazīstamākā no viņiem kā vairāku dzejas krājumu un dzejoļa “Zilais lakatiņš” autore. Pēc došanās bēgļu gaitās viņa dzejā, atmiņās un autobiogrāfijā Lēdurgā pavadīto laiku piemin kā skaistāko savā dzīvē. Ne dabas krāšņums šo vietu darījis viņai īpašu, bet kā sala apkārtējā pelēcībā viņai bijusi Lēdurgas draudzes skola, māja un ģimene. Viņa raksta par gaišām vīnstīgām apvīto skolas ēku, ko apšalca vecu, sirmu koku tumšā lapotne, lielo dārzu ar vecajām ābelēm un jasmīnu alejām, par tēvu, kuru vērojusi klasē vai, teicot dievvārdus skolēniem, novakara sārtuma pieziedējušā baznīcā spēlējot ērģeles vai krēslas stundās mājās muzicējot pie klavierēm ģimenes lokā.

Dzejas krājuma izdošanu finansiāli atbalstījusi Siguldas novada pašvaldība.

Foto: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.