Strauji mainoties laikapstākļiem un uzsniegot sniegam, vides speciālisti aicina rūpēties par putniem, sagatavojot tiem pārtikas krājumus barotavās.

 Kā ziņo Latvijas ornitoloģijas biedrība, pieturoties pavasarīgam laikam, Latvijā atgriezušies vairāku sugu gājputni. Par pirmajiem gājputniem - lauku cīruļiem, mājas strazdiem, ķīvītēm, zosīm, dzērvēm, ziemeļu gulbjiem, lauku un meža baložiem - jau februārī saņemtas ziņas no visas Latvijas. Arī virs Rīgas redzēti un dzirdēti pirmie gājputni - dzērves, cīruļi, mājas strazdi, ķīvītes," norāda gājputnu atgriešanās reģistrācijas koordinators Mārcis Tīrums, "šis gads varētu būt viens no agrākajiem atgriešanās gadiem mūsu gājputniem, liecina pētījumi, kas uzsākti kopš 1996.gada."

 Kā marta sākumā aģentūrai LETA ziņojis dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, gājputni Latvijā atgriezušies ne tik daudz sekodami gaisa temperatūras izmaiņām, bet arī iespējai baroties. Latvijā ūdenstilpes līdz šim bijušas vaļā, tāpēc ūdensputni varēja atrast barību.

Ziemā, sniegā un salā, putniem nav viegli atrast barību. Tomēr svarīgi atcerēties, ka mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām. Sākot putnus barot, tas jādara regulāri, līdz pat pēdējiem sniegiem. Ja putniem ierastajā laikā barotavā nav barības, tie nemeklē to citur, bet gan gaida, līdz ir par vēlu.   Putniem ziemas laikā nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc šajā laikā vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu. Svarīgi atcerēties, ka putnu barība nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai. Sauso barību, piemēram, auzu pārslas vai sadrupinātu maizi, ieteicams izmērcēt taukos vai eļļā.

Tauki, speķis – laba barība zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.

Melnās saulespuķu sēklas ir lieliska barība, kas piemērota lielākajai daļai barotavu apmeklējošiem putniem. Eļļas saturs ir augstāks melnajās nekā svītrainajās saulespuķu sēklās.

Zemesriekstus iecienījuši zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi. Dzilnīši un pelēkās zīlītes var riekstus glabāt slēptuvēs.

Citas sēklas un graudi – auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, kā arī miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u.c.

Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem mežastrazdiem un pelēkajiem strazdiem.

Ā¨bolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.

Sadrupināta maize piemērota nelielā daudzumā, jo tās enerģētiskā vērtība ir salīdzinoši zema.

 Par barību meža pīlēm var izmantot maizi, tomēr daudz pilnvērtīgāki uztura ziņā ir dažādi labības graudi, cieti novārītas biezputras, sasmalcināti kartupeļi (vislabāk vārīti) un arī ozolzīles. Labāk meža pīles barot tādos ūdensbaseinos, kuri ziemā ilgi neaizsalst. Atklāts ūdens ūdensputniem ziemā ir tikpat nepieciešams kā barība.

Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams, jo atšķirībā no pīlēm, tie kļūst no barošanas pilnīgi atkarīgi. Viņi pie tās pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, kad tiem draud iesalšana ledū. Nekādā gadījumā nevajag gulbjus barot vasarā un rudenī. Ja nu tomēr gulbji ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi tie nenovēršami ies bojā.

Ir iespējams palīdzēt arī Latvijā ziemojošajiem lielajiem plēsīgajiem putniem (peļu un bikšainajiem klijāniem, jūras un klinšu ērgļiem, vistu vanagiem u.c.), kādā nomaļā vietā novietojot beigtus dzīvniekus. Šeit bez jau pieminētajiem putniem barosies arī kraukļi, vārnas, žagatas, sīļi, u.c. Protams, arī šīs barotavas vajadzētu regulāri papildināt ar barību, tomēr tas nav absolūti nepieciešams, jo šie putni pie barošanas nepierod tik ātri kā pārējie. Apēduši novietoto maitu, šie putni negaida nākamo, bet dodas to meklēt paši.