12. decembra rītā Allažos norisinājās pasākums “Iegaismot Ziemassvētkus!”. Kā jau ierasts, sanāca kopā dažādas paaudzes – sociālās aprūpes centra “Allaži” un sociālās aprūpes mājas “Gaismiņas”, Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centra iemītnieki un darbinieki, un Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu skolotāji un bērni, kā arī Allažu bibliotēkas pārstāvji. Drēgna, tumša un miglaina diena, bet acīs siltums. Kopā – tā ir sirdssiltāk, gaišāk, cerīgāk, priecīgāk. Kopā iededzam gaismiņas dvēselēs.

Pasākuma pirmā daļa notika Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu zālītē. Eglīte, zāles noformējums, liega mūzika un Janas stāsts pēc J. Jaunsudrabiņa grāmatas: “”Kāpēc tādas ziemas vajag?” Es kādreiz prasīju klibajam Jurkam. “Vasarā ir tik labi: nesalst, ir ganībās visādas ogas, un pļavā var atrast bites.”
“Redzi,” Jurka atteica, “tāpat kā katrai dienai ir sava nakts, tā katrai vasarai ir sava ziema. Ikvienam vajag sava atpūtas laika.”
Jurkam bija taisnība. Arī es jutu, ka ziema ir vairāk mieram lemta, un pacietīgi panesu viņa garlaicību, gaidīdams gaišos Ziemassvētkus.”

Pasākuma apmeklētāji skatījās un klausījās Ziemassvētku iestudējumu pēc V. Plūdoņa darba “Rūķīši un meža vecis” motīviem, sirsnīgas dziesmas, dzejas rindas un tautasdziesmas par ziemu un Ziemassvētkiem, tautas dejas un rotaļas.

Pasākumu veidoja Jana Baranovska – Allažu pamatskolas direktores vietniece pirmsskolas izglītībā, Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu “Mēnestiņš” un “Mākonīši” bērni un viņu skolotājas – Iveta Linde, Ieva Sitniece, Sandra Baduna un Vineta Skutele. Par muzikālo noformējumu rūpējās mūzikas skolotāja Inguna Kalviša.

Otrajā daļā seniori tika aicināti uz Allažu bibliotēku, kur, iegaismojot Ziemassvētkus, skatījās Zinaīdas Ceskes gleznu izstādi “Silta gaisma”. Lasīja un skatījās grāmatas par Ziemassvētkiem, ziemu, cilvēcību, prieku un skumjām, jo, kā Imants Ziedonis teicis, skumjas dara brīvu.

“Vai tad tas ir tik nesaprotami? Ziedi ir dāvināti, vīns un cilvēku siltā miesa. Uguns ir dāvināta un viss, kas silts. Es stāvēju pie tavu māju durvīm. Es biju atnesis tev sniega piku. Vai tad tas bija tik nesaprotami. [..] Man likās, ka nav nekas siltāks par sniega piku, ko cilvēks nes dāvināt otram.” / I. Ziedonis/

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze