Izstādes “Fluvius” laikā 14. un 15. decembrī notiks tūre un lekcija par fotogrāfijas pirmsākumiem Latvijā, kā arī mākslinieka Armanda Andžes vadīta foto pastaiga.

14. decembrī no plkst. 19.00 līdz 21.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks izstādes “Fluvius” tūre un lekcija par fotogrāfijas pirmsākumiem Latvijā.

Programma:

• plkst. 19.00–19.30 izstādes “Fluvius” tūre ar mākslinieku Armandu Andži;
• plkst. 19.30–21.00 lekcija par fotogrāfijas pirmsākumiem Latvijā.

Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar fotogrāfijas pirmsākumiem Latvijā un Siguldas būtisko lomu fotogrāfijas vēsturē.

Lekcijas ilgums aptuveni 1 stunda. Pēc lekcijas būs iespēja uzdot jautājumus.

Savukārt 15. decembrī no plkst. 11.00 līdz 15.00 notiks izstādes “Fluvius” mākslinieka Armanda Andžes vadīta foto pastaiga.

Programma:

Plkst. 11.00 pulcēšanās Siguldas Jaunajā pilī, lai kopā ar izstādes “Fluvius” mākslinieku, fotogrāfu Armandu Andži dotos pastaigā pa Siguldas ainaviskajām un fotogrāfijas vēsturē būtiskajām vietām. Tā kā fotoplenērs notiks pārgājiena formā, dalībniekiem līdzi jāņem savas fotokameras un jāierodas brīvdabas pārgājienam piemērotā apģērbā un apavos. Pasākumam paredzētais laiks 3–4 stundas.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada un, izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.

Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī (16.11.–5.01.2025.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audio-vizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senielejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.

Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.

Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.

“Ainava ir pilna ar sevi, tā plūst pāri malām, bet nedomā, un es nezinu, kā tas ir iespējams. Ļauju, lai tā ienāk manī un izberž tīru, līdz paliek tikai soļi, elpa, redze, dzirde. Jūtos vienaldzīgs pret visu promesošo, jo ainava ir manī iekšā un nekam citam tur nav vietas,” tā Andrejs Vīksna.

Izstādē “Fluvius” redzami līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 5. janvārim katru dienu no plkst. 9.00-17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.