Tuvojoties gada izskaņai, Labklājības ministrija ir apkopojusi informāciju par izmaiņām sociālajā jomā, kas stāsies spēkā 2024. gadā. Aicinām iedzīvotājus ar tām iepazīties.

No 2024. gada 1. janvāra

• Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 700 eiro.
• Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro).

• Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 240 eiro (līdz šim – 219 eiro).
• Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 384 eiro (līdz šim – 351 eiro).
• Palielināsies minimālo vecuma pensiju apmēri. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.
• Palielināsies minimālo invaliditātes pensiju apmēri. Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, personām ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai 1,6, bet II invaliditātes grupai 1,4.
• Palielināsies minimālo apgādnieku zaudējumu pensiju apmēri. Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināsies no 157 līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 līdz 206 eiro.
• Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, palielināsies no līdzšinējiem 125 līdz 137 eiro mēnesī. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) palielināsies no 157 līdz 171 eiro mēnesī, no septiņu gadu vecuma – no 188 līdz 206 eiro mēnesī.
• Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2024. gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2024. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
• No 2024. līdz 2029. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2024. gadā tās piešķirs cilvēkiem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā. Cilvēkiem, kuriem no 2024.gada 1. janvāra būs tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar 2024. gada aprīļa pensiju.
• Tiks nodrošināts mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā (hospisa aprūpe), kas papildus veselības aprūpes pakalpojumiem ietvers arī valsts finansētu sociālo aprūpi, psihoemocionālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus. Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām būs izsniegts attiecīgs stacionārās ārstniecības  iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā. Pakalpojumu sniegs valsts izvelēti pakalpojuma sniedzēji visā Latvijas teritorijā. 
• Valsts nodrošinās pašvaldībām līdzfinansējumu aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiks turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai.
• Cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu tiks paaugstināts par 6%, nosakot to 5,42 eiro apmērā.
• Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti tiks paaugstināta no 106,72 līdz 160 eiro mēnesī. Janvārī un februārī atbalsts tiks izmaksāts iepriekšējā apmērā. Pabalsta apmēra starpību par janvāri un februāri izmaksās 2024. gada martā.
• Pabalsts personai ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības un kurai nepieciešama kopšana, tiks paaugstināts no 313,43 eiro līdz 413,43 eiro. Janvārī un februārī atbalsts tiks izmaksāts iepriekšējā apmērā. Pabalsta apmēra starpību par janvāri un februāri izmaksās 2024. gada martā.
• Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, aprobējot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmēģinājuma projektā, tiks nodrošināts  multiprofesionālās komandas un līdzinieku atbalsts,  dažādas rehabilitācijas metodes.
• Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem pilotprojekta ietvaros tiks nodrošināta uzturošā terapija - multiprofesionālas komandas darbs un ABA terapijas, ergoterapijas, logopēda, speciālā pedagoga nodarbības.
• No 106,72 līdz 160 eiro mēnesī palielināsies atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem. 2024. gada janvārī un februārī atbalsts vēl tiks izmaksāts iepriekšējā apmērā, bet starpību par janvāri un februāri izmaksās 2024. gada martā.
• Tiek paplašinātas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcijas un mainīts nosaukums, aizstājot to ar “Bērnu aizsardzības centrs”. Tiek mainīti un līdzsvaroti iestādes akcenti no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbību vēršot uz atbalsta nodrošināšanu. Būtisks akcents tiks vērsts uz efektīvu starpnozaru un starpinstitūciju koordinēšanu, kas ietver sistēmisku metodisku vadību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām pusēm. Pārveides rezultātā iestādei nemainīgā apjomā tiek saglabāta bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības un kontroles funkcija, tostarp bāriņtiesu darbības uzraudzība, kā arī esošā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā - lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, ko veikuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, kā arī lietās par bērna iesaistīšanu pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu.
• Uzlabosies atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja turpina mācības. Valsts sniegs finansiālu atbalstu pašvaldībām, lai jauniešiem sniegtu sociālā mentora pakalpojumu, finansiālu atbalstu jaunietim, kā arī  atbalsta grupu nodarbības dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei.
• Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro (pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro).

No 2024. gada 1. jūlija

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem informāciju par tiem shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, lai līdzekļu pārvaldītāji dalībniekiem sniegtu personalizētas konsultācijas par to, vai viņi izvēlējušies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu.
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā, piemēram, internetbankā.

Informāciju sagatavoja:
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
Egils Zariņš