Uzņēmējdarbības vide

Uzņēmējdarbības tendences Siguldas novadā

Aizvadītajā gadā valstī turpinājis palielināties jauno uzņēmumu skaits, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Tie rāda, ka 2024. gadā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi, kas ir par 6,25 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus arī audzis likvidēto uzņēmumu skaits, tam gada laikā palielinoties par piektdaļu un sasniedzot 9432 uzņēmumus. Lai arī likvidēto uzņēmumu pērn bija vairāk nekā jauno, jāuzsver, ka tas bija otrs zemākais likvidēto uzņēmumu skaits pēdējo desmit gadu periodā. Vēl mazāk likvidēto uzņēmumu bija vien 2023. gadā.

Siguldas novadā otro gadu pēc kārtas jaunreģistrēto uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto, šādai tendencei saglabājoties arī šogad. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Siguldas novadā reģistrēti 178 jauni uzņēmumi, bet likvidēto bija par 48 mazāk. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā reģistrēts trešais lielākais jauno uzņēmumu skaits Siguldas novada teritorijā pēdējo desmit gadu periodā. Vēl vairāk jauni uzņēmumi reģistrēti vien 2019. (188) un 2015. (186) gadā.

Analizējot datus par 2024. gadu, redzams, ka pērn ik mēnesi reģistrēti teju 15 jauni uzņēmumi. Februārī un martā jauno uzņēmumu skaits pat pārsniedza 20, rāda “Lursoft IT” dati. Pagājušā gada februārī Siguldas novadā reģistrēti 25 jauni uzņēmumi, bet martā 21.

Jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls 2024. gadā uz reģistrācijas brīdi sasniedza 859,54 tūkst. eiro, savukārt līdz gada beigām tas bija palielināts līdz 880,38 tūkst. eiro. Pamatkapitāla ziņā lielākais jaunais uzņēmums Siguldas novadā ir pērn aprīlī dibinātais SIA “Kaķīškalns”, kura pamatkapitālā AS “CONTORNO aktīvu pārvalde” un SIA “OPAA” ieguldījuši 512 tūkst. eiro. Jaunajam uzņēmumam reģistrēta struktūrvienība – kafejnīca Senču ielā 1, Siguldā, kā arī tas drīz pēc reģistrēšanas kļuvis par SIA “Kaķītis” un SIA “Atpūtas parks “Kaķīškalns”” kapitāldaļu turētāju. Pagājušajā gadā SIA “Kaķīškalns” apgrozīja 162,68 tūkst. eiro un nopelnīja 11,55 tūkst. eiro.

Šobrīd Siguldas novadā reģistrēti 3047 uzņēmumi, no kuriem 78,40 % ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 13,88 % – zemnieku saimniecības, 4,99 % – individuālie komersanti. Tāpat arī pašvaldības teritorijā reģistrēti 50 individuālie uzņēmumi, 17 kooperatīvās sabiedrības, 8 akciju sabiedrības, 4 pilnsabiedrības, 3 ārvalsts komersantu filiāles un viens pašvaldības uzņēmums.

Analizējot datus par novadā reģistrēto uzņēmumu darbības jomām, redzams, ka liela daļa uzņēmēju izvēlējušies savu darbību saistīt ar augkopību un lopkopību, kas pēc uzņēmumu skaita ierindojas pirmajā pozīcijā. Otra populārākā uzņēmējdarbības joma Siguldas novadā ir mazumtirdzniecība, aiz kuras seko nekustamo īpašumu nozare, specializēto būvdarbu veicēji un vairumtirdzniecība.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā:

• augkopība un lopkopība;
• mazumtirdzniecība;
• operācijas ar nekustamo īpašumu;
• specializēti būvdarbi;
• vairumtirdzniecība.

Balstoties uz jau iesniegtajiem pārskatiem par 2024. gadu, vislielākais apgrozījums Siguldas novadā pērn bija mazumtirdzniecībai. Šajā nozarē reģistrētie Siguldas novada uzņēmumi aizvadītajā gadā kopā apgrozīja 357,48 milj. eiro. Aiz tās ar 223,10 milj. eiro seko vairumtirdzniecība. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka vairāk nekā 100 milj. eiro pagājušajā gadā apgrozīja arī novadā reģistrētie koksnes un koka izstrādājumu ražotāji. Starp nozarēm ar lielāko apgrozījumu Siguldas novadā 2024. gadā ierindojās arī mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī mēbeļu ražošana.

Lielākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā pēc kopējā apgrozījuma 2024. gadā:

1. mazumtirdzniecība: 357,48 milj. eiro;
2. vairumtirdzniecība: 223,10 milj. eiro;
3. koksnes un koka izstrādājumu ražošana: 173,00 milj. eiro;
4. mežsaimniecība un mežizstrāde: 52,57 milj. eiro;
5. mēbeļu ražošana: 45,11 milj. eiro.

“Lursoft IT” izpētījis, ka no visiem Siguldas novada uzņēmumiem ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam piesaistījuši 119 komersanti. Ārvalstu investoru kopējais ieguldījums novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veido 91,28 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījuma pamatkapitālos starp visām Latvijas pašvaldībām ierindo 8. pozīcijā, blakus Ādažu un Jelgavas novadiem.

Vairāk nekā pusi no ieguldījumu summas veido Spānijas investīcijas, liecina “Lursoft IT” dati. Tie rāda, ka personas no Spānijas ieguldījušas Siguldas novada uzņēmumu pamatkapitālos 64,64 milj. eiro. Otri lielākie ieguldītāji ir norvēģi (11,66 milj. eiro), aiz kuriem seko Vācija ar 9,96 milj. eiro.

Lielākie ārvalstu ieguldījumi piesaistīti 2020. gadā dibinātā SIA “Alrojo Holding” pamatkapitālam, tā vienīgajam īpašniekam spānim Fernandez Murillo Jorge Santiago uzņēmumā ieguldot 64,64 milj. eiro. Pērn SIA “Alrojo Holding” apgrozīja 179,42 tūkst. eiro un nopelnīja 46,73 tūkst. eiro.

Vidējā apgrozījuma rādītājs turpinājis palielināties

Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozīja 1,17 miljardus eiro, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Gada laikā kopējais rādītājs pieaudzis par 2,68 milj. eiro. Jāņem gan vērā, ka pētījuma sagatavošanas brīdī pārskatus par saimnieciskās darbības rezultātiem 2024. gadā vēl nebija iesnieguši atsevišķi novada uzņēmumi, kura apgrozījums vēl gadu iepriekš mērāms vairākos miljonos eiro. Piemēram, SIA “KG Latvija”, kas 2023/2024. gadā apgrozīja 31,43 milj. eiro, SIA “J & R GRUPA” (8,28 milj. eiro), un vairāki citi uzņēmumi, kuru dati varētu vēl ievērojami palielināt novada uzņēmumu kopējā apgrozījuma pieaugumu.

Vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu gada laikā audzis par 7,46 %, sasniedzot 32,27 tūkst. eiro vidēji uz vienu uzņēmumu.

No visiem novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2024. gadu un pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 61,21 % izdevies savu apgrozījumu gada laikā palielināt. Vienlaikus pērn Siguldas novadā bija 351 uzņēmums, kas nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, savā pārskatā pie apgrozījuma norādot 0 eiro.

Ar vairāk nekā 1 milj. eiro lielu apgrozījumu pagājušajā gadā novadā strādāja 109 uzņēmumi. Gadu iepriekš tādu bija par 2 uzņēmumiem mazāk.

Lielākais apgrozījums starp Siguldas novada uzņēmumiem 2024. gadā bija mežu apsaimniekotājam, kokrūpniecības uzņēmumam SIA “PATA”. Savā iesniegtajā pārskatā uzņēmums norādījis, ka pērn situācija mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē bija līdzīga 2023. gadam. “Mežizstrādes apjomi Latvijā pārskata gadā nav palielinājušies. Tirgū joprojām ir augsta nenoteiktības situācija, kā rezultātā apaļo kokmateriālu cenas svārstījās. To ietekmēja arī privāto mežu īpašnieku mežizstrādes apjomu samazinājums,” skaidro SIA “PATA”. Uzņēmums arī norādījis, ka pārskata gada beigās silto un lietaino laika apstākļu dēļ ne visās plānotajās cirsmās varēja veikt iecerētos darbus, un puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem nebija pieejami. Pagājušajā gadā zāģmateriālu sektorā eksporta tirgos joprojām bija zems pieprasījums pēc skujkoku izstrādājumiem, kurus patērētāji izmanto ēku būvniecībai, renovācijai, remonta darbiem, mēbeļu un apdares ražošanai. 

“Lursoft IT” dati rāda, ka 2024. gadā SIA “PATA” apgrozīja 235,7 milj. eiro (+896,16 tūkst. eiro pret 2023. gadu), finanšu gadu noslēdzot ar 4,4 milj. eiro zaudējumiem. Neto peļņas rentabilitātes kritumu pagājušajā gadā galvenokārt ietekmēja enerģētiskās koksnes produktu pārdošanas cenu svārstības. Daļēji SIA “PATA” to spēja kompensēt ar zāģmateriālu produkcijas sektora rentabilitātes uzlabojumu, pateicoties pieprasījuma pieaugumam pēc zāģmateriāliem, kā arī ar zāģmateriālu ražošanas pašizmaksas samazinājumu meitas uzņēmumu ražotnēs.

Par 15,75 % pagājušajā gadā audzis mazumtirgotāja SIA “VITA mārkets” apgrozījums, sasniedzot 145,49 milj. eiro, izpētījis “Lursoft IT”. Pārskata gadā uzņēmums turpināja veiksmīgu komercdarbību pārtikas un nepārtikas preču segmentā. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “VITA mārkets” norāda, ka 2024. gadā atvērti jauni veikali ELVI un ALK OUTLET visā Latvijas teritorijā. Papildu iepriekšminētajiem zīmoliem SIA “VITA mārkets” pieder arī veikals “Meistars” un viens bistro “Ņamma”.

Atšķirībā no abiem līderiem, zāģmateriālu un līmēto masīvkoka plātņu ražošanas nozarē darbojošais SIA “Rettenmeier Baltic Timber” pērn strādāja ar 7,57 % apgrozījuma kritumu. Inčukalnā reģistrētais uzņēmums 2024. gadā apgrozīja 61,45 milj. eiro. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Rettenmeier Baltic Timber” norādījis, ka 2024. gadā koncerns pabeidza lielāko daļu no būvdarbiem un iekārtu montāžas darbiem kokzāģētavas projektā. Darbu uzsāka jauna lieljaudas ēvelēšanas līnija un tika uzstādīta jauna kokmateriālu kalte.

Apgrozījuma kritums 2024. gadā bija arī SIA “Graanul Pellets”, rāda “Lursoft IT” dati. Uzņēmums aizvadītajā gadā apgrozīja 51,57 milj. eiro, kas ir par 18,70 % mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums pagājušajā gadā saražoja 240 706 tonnas kokskaidu granulu, kas ir par aptuveni 7 % mazāk kā gadu iepriekš. Tā kā pieprasījums pēc kokskaidu granulām pirmajā pusgadā bija zems, bija arī periodi, kad SIA “Graanul Pellets” rūpnīca strādāja ar samazinātu jaudu. “2024. gadā lēnām atguvās kokskaidu granulu tirgus, taču izejmateriālam cenas un ražošanas izmaksas pieauga. Būtiskas sekas rūpnīcai radīja elektroenerģijas cenu pieaugums 2023. gada pēdējos mēnešos, kas izraisīja pat ražošanas apturēšanu,” norādījis SIA “Graanul Pellets” savā iesniegtajā vadības ziņojumā.

TOP 5 uzņēmumu noslēdz degvielas tirgotājs SIA “Straujupīte”, kuram gada laikā izdevies kāpināt apgrozījumu par 9,14 %. Pērn uzņēmums apgrozīja 47,92 milj. eiro. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Straujupīte” norāda, ka aizvadītais gads uzskatāms par ekonomiski stabilu ar zināmu ekonomisko attīstību.

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2024. gadā:

1. SIA “PATA”: 235,70 milj. eiro;
2. SIA “VITA mārkets”: 145,49 milj. eiro;
3. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 61,45 milj. eiro;
4. SIA “Graanul Pellets”: 51,57 milj. eiro;
5. SIA “Straujupīte”: 47,92 milj. eiro.

Kopējā peļņa nedaudz augusi

Salīdzinot ar 2023. gadu, kad Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi kopā nopelnīja 36,89 milj. eiro, pērn rādītājs bija par 1,68 % lielāks, sasniedzot 37,51 milj. eiro. Tikmēr vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu palielinājās par 3,76 %, sasniedzot 193 eiro uz vienu uzņēmumu.

Ar zaudējumiem strādājošo uzņēmumu skaits Siguldas novadā pagājušajā gadā samazinājās. “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka 2023. gadu ar zaudējumiem noslēdza 890 uzņēmumi, bet pērn – 871. Samazinājies arī šo uzņēmumu kopējo zaudējumu apmērs – no 20,18 milj. eiro aizpagājušajā gadā līdz 20,05 milj. eior pērn.

No visiem Siguldas novada uzņēmumiem, kuri pētījuma sagatavošanas brīdī bija iesnieguši pārskatus par 2024. gadu un kuri pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 52,80 % pēdējā gada laikā ir izdevies uzlabot savu peļņas rezultātu – palielināt peļņu vai arī samazināt zaudējumus.

Mazumtirgotāja SIA “VITA mārkets” peļņa gada laikā palielinājusies par 14,45 %, pieaugot līdz 5,76 milj. eiro. Šogad SIA “VITA mārkets”, balstoties uz organiskas izaugsmes rēķina, plāno palielināt peļņas masu par 10 %. Vienlaikus tirgotājs norādījis, ka lielu ietekmi uz nākotnes peļņu var atstāt darba tirgus svārstības, kas būtiski ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus.

SIA “Graanul Pellets” peļņa gada laikā samazinājusies par 2,06 %, sarūkot līdz 3,37 milj. eiro, savukārt ievērojamu peļņas pieaugumu uzrādījis SIA “Vianova”. Ja gadu iepriekš uzņēmums nopelnīja 1,93 milj. eiro, tad pērn – jau 3,26 milj. eiro –, sasniedzot vēsturiski augstāko rezultātu. Gada laikā tas ir pieaugums par 69,07 %. Jānorāda, ka gada laikā ievērojamu pieaugumu uzrādījis arī SIA “Vianova” apgrozījums, tam pieaugot par 33,36 % un sasniedzot 34,24 milj. eiro . Šogad SIA “Vianova” plāno turpināt apgrozījuma augšupeju, pārsniedzot 37 milj. eiro.

Cūkkopības uzņēmums SIA “Baltic Pork” 2024. gadā strādāja ar 4,68 % apgrozījuma kritumu, rādītājam pērn samazinoties līdz 13,59 milj. eiro. Sarukusi arī uzņēmuma peļņa, samazinoties no 3,38 milj. eiro 2023. gadā līdz 2,90 milj. eiro pērn. 2023. gadā SIA “Baltic Pork” uzsāka nozīmīgu ražošanas paplašināšanu, investējot jaunās ražotnēs dzīvnieku uzturēšanai un barības sagatavošanai. Būvniecības pirmā kārta pabeigta 2024. gada maijā. Celtniecības darbi turpināsies secīgi, nākamo kārtu pabeidzot šogad. Rezultātā SIA “Baltic Pork” produkcijas kapacitāte būs līdz 140 tūkst. cūku gadā.

Siguldas novada lielāko pelnītāju TOP 5 noslēdz holdingkompānija SIA “Fortis VM”, kas 2024. gadā strādājusi ar 1,99 milj. eiro peļņu. To pamatā veido dividendes no meitas uzņēmumiem. “Lursoft IT” dati rāda, ka SIA “Fortis VM” šobrīd ir kapitāldaļu turētājs 18 uzņēmumos. Tostarp SIA “VITA mārkets”, SIA “ELVI Latvija” u.c.

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2024. gadā:

1. SIA “VITA mārkets”: 5,76 milj. eiro;
2. SIA “Graanul Pellets”: 3,37 milj. eiro;
3. SIA “Vianova”: 3,26 milj. eiro;
4. SIA “Baltic Pork”: 2,90 milj. eiro;
5. SIA “Fortis VM”: 1,99 milj. eiro.

Darbinieku skaits audzis

Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju, 2024. gadā Siguldas novada uzņēmumos bija nodarbināti 9 758 darbinieki. “Lursoft IT” dati liecina, ka kopējais darbinieku skaits novada uzņēmumos gada laikā palielinājās par nepilnu 1 % jeb 95 strādājošajiem. Katrā uzņēmumā pērn vidēji bija nodarbināts 1 darbinieks.

Balstoties uz VID sniegto informāciju, 2024. gadā Siguldas novadā bija 184 uzņēmumi, kuros darbinieku skaits sasniedza vismaz 10 strādājošos, tostarp deviņos uzņēmumos pagājušajā gadā bija nodarbināti vismaz 100 darbinieki.

Darbinieku skaita ziņā lielākā nozare Siguldas novadā pagājušajā gadā bija mazumtirdzniecība, tai ar darba vietām nodrošinot 1 951 strādājošo. Otrs lielākais darbinieku skaits 2024. gadā nodarbināts kokapstrādē (1 040 darbinieki), aiz kuras ar 693 darbiniekiem seko vairumtirdzniecība. Jānorāda, ka vairāk nekā 600 darbinieki pērn bija nodarbināti arī Siguldas novadā reģistrētajos mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

Darbinieku skaita līderis Siguldas novadā ir SIA “VITA mārkets”, kas 2024. gadā nodarbināja 853 strādājošos. Darbinieku skaits šajā mazumtirdzniecības uzņēmumā gada laikā pieaudzis par teju 5 %.

Atšķirībā no SIA “VITA mārkets”, mēbeļu ražotāja SIA “KVIST” darbinieku skaits sarucis. Pagājušā gada maijā vienā no SIA “KVIST” ražošanas ēkām izcēlās ugunsgrēks, ko izraisīja zibens spēriens. Ugunsgrēka dēļ vasaras periodā uzņēmumā tika samazināta kapacitāte, līdz ar to arī kritās apgrozījums. “Lursoft IT” dati rāda, ka pērn SIA “KVIST” tika nodarbināti 509 darbinieki, par 64 mazāk nekā gadu iepriekš.

Darbinieku skaits 2023. gada līmenī pērn saglabājies kokrūpniecības uzņēmumā SIA “PATA” (2023. gadā – 310 darbinieki, 2024. gadā – 309).

Par 21 darbinieku mazāk nekā gadu iepriekš bija SIA “KOKAPSTRĀDE 98”, liecina apkopotie dati. Kokapstrādes uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā saruka par 11,52 %, samazinoties līdz 21,97 milj. eiro. Pretstatā 253,52 tūkst. eiro lielajai peļņai gadu iepriekš, pērn SIA “KOKAPSTRĀDE 98” strādāja ar 541,02 tūkst. eiro zaudējumiem.

Par sešiem darbiniekiem mazāk nekā 2023. gadā bija lietotu preču mazumtirgotājam SIA “R.D.A.”. Pērn uzņēmumā strādāja 241 darbinieks. Lietotu apģērbu mazumtirgotājs SIA “R.D.A.” iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis, ka 2024. gads uzņēmumam bijis veiksmīgs. Tirgotāja apgrozījums gada laikā auga par 3,53 %, sasniedzot 8,8 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 852,01 tūkst. eiro. SIA “R.D.A.” peļņas pieaugumu sekmēja labā produkcijas kvalitāte, izdevumu samazināšanas politika un darbības efektivitātes uzlabošana.

Šogad SIA “R.D.A.” turpinās izvērtēt tirgus situāciju un savu veikalu tīkla rentabilitāti. Tāpat arī iecerēts palielināt importēto lietoto preču apjomu, apgūstot jaunus importa tirgus un palielinot piedāvāto preču klāstu. SIA “R.D.A.” plāno strādāt arī pie interneta veikalu tirdzniecības attīstības. Iepriekšminētās aktivitātes ļaus SIA “R.D.A.” nostabilizēt savas pozīcijas lietotu apģērbu mazumtirdzniecības tirgū.

Nākamajos gados SIA “R.D.A.” plāno palielināt eksporta apjomus un attīstīt jaunus eksporta produktus. Uzņēmums veiks investīcijas ražošanas telpu būvniecībā, paplašināšanā un rekonstrukcijā, kā arī teritorijas labiekārtošanā. 

Siguldas novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2024. gadā:

1. SIA “VITA mārkets”: 853 darbinieki;
2. SIA “KVIST”: 509 darbinieki;
3. SIA “PATA”: 309 darbinieki;
4. SIA “KOKAPSTRĀDE 98”: 247 darbinieki;
5. SIA “R.D.A.”: 241 darbinieks.

Nodokļos samaksāts vairāk

Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniedza 11,33 miljardus eiro, aprēķinājis “Lursoft IT”, apkopojot VID publiskoto informāciju. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksāja 3,91 miljardu eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 2,12 miljardus eiro.

“Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi 2024. gadā nodokļu iemaksās samaksāja par 9,19 % vairāk nekā gadu iepriekš. Novada uzņēmumu kopējās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniedza 104,03 milj. eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novada uzņēmumi 2024. gadā samaksāja 43,88 milj. eiro (+5,47 % pret 2023. gadu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī 22,26 milj. eiro (+7,35 %).

Pagājušajā gadā pašvaldības teritorijā bija 16 uzņēmumi, kuru nodokļu iemaksu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro. Gadu iepriekš šādu uzņēmumu bija par četriem mazāk.

Lielākais nodokļu maksātājs Siguldas novadā pagājušajā gadā bija degvielas tirgotājs SIA “Straujupīte”. Gada laikā uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 4,57 % jeb 713,51 tūkst. eiro, sasniedzot 16,33 milj. eiro.

Vairāk nodokļos pagājušajā gadā samaksājis arī mazumtirgotājs SIA “VITA mārkets”, rāda VID publiskotā informācija. Valsts kopbudžetā nodokļos uzņēmums 2024. gadā samaksāja 8,29 milj. eiro, tostarp 3,38 milj. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,44 milj. eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Gada laikā SIA “VITA mārkets” nodokļu maksājumu apjoms audzis par 16,63 %.

Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Siguldas novadā ierindojas arī lauksaimniecības dzīvnieku barības ražotājs SIA “KG Latvija”, kas VID administrētajos nodokļos 2024. gadā samaksāja 5,31 milj. eiro (-6,05 % pret 2023. gadu), kā arī SIA “KVIST” ar pērn nodokļos samaksātiem 4,09 milj. eiro (-25,15 % pret 2023. gadu).

Lielāko nodokļu maksātāju TOP 5 sarakstu noslēdz lietoto preču mazumtirgotājs SIA “R.D.A”. No 2,69 milj. eiro, ko mazumtirgotājs pērn nodokļos samaksājis valsts kopbudžetā, 868,44 tūkst. eiro veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 315,03 tūkst. eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Siguldas novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2024. gada samaksātās kopējās nodokļu summas valsts kopbudžetā:

1. SIA “Straujupīte”: 16,33 milj. eiro;
2. SIA “VITA mārkets”: 8,29 milj. eiro;
3. SIA “KG Latvija”: 5,31 milj. eiro;
4. SIA “KVIST”: 4,09 milj. eiro;
5. SIA “R.D.A.”: 2,69 milj. eiro.

* Dati par Siguldas novada uzņēmumiem aprēķināti uz 11.09.2025.

**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.

*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu – Valsts ieņēmumu dienests.

Informācija sagatavota pēc Lursoft iesniegtajiem datiem.