Siguldas novada pašvaldība Patentu valdē iesniegusi pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai amatniecības izstrādājumam “Siguldas spieķis”. Tas ir viens no pirmajiem šāda veida pieteikumiem Latvijā un ir nozīmīgs solis ceļā uz amatniecības izstrādājuma nosaukuma aizsardzību Eiropā. Šī nosaukuma reputācija un kvalitāte balstīta konkrētā ģeogrāfiskajā izcelsmē. Pieteikuma sagatavošana ilga gandrīz gadu, procesā iesaistoties gan Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamentam, gan Siguldas novada pašvaldībai un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centram, gan Siguldas spieķu ražotājiem.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Latvijā ir daudz unikālu amatniecības tradīciju un ražojumu, ar kuriem varam lepoties. Tie ir ne tikai daļa no mūsu kultūras mantojuma, bet arī vērtība, ko ir svarīgi aizsargāt un attīstīt. Jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma sniedz iespēju šīm tradīcijām iegūt plašāku atpazīstamību un aizsardzību visā Eiropas Savienībā, vienlaikus radot jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Man ir patiess prieks, ka tieši Siguldas spieķis ir pirmais, kas Latvijā uzsācis šo ceļu. Ceru, ka šis piemērs iedrošinās arī citus amatniekus un ražotājus izmantot jaunās iespējas. Savukārt mums Patentu valdē šī pirmā pieredze ir īpaši vērtīga, lai arī turpmāk varētu sniegt praktisku atbalstu Latvijas ražotājiem.”
Siguldas spieķa darināšanas prasme ir viena no pirmajām sešām vērtībām, kas ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tā darināšanas tradīcijas ir aizsākušās 19. gadsimta beigās. “Siguldas spieķim” ir bijusi pavisam praktiska nozīme – laikā, kad sākās Siguldas kā tūrisma uzplaukums, daudzi pa jaunatklātajām Rīga–Pleskava un Rīga–Valka dzelzceļa līnijām, devās apskatīt ainavisko pilsētu un Gaujas senielejas takas. Un, ņemot vērā, ka takas ir paugurainas, pārgājieniem labi noderējis spieķis. Ja sākotnēji spieķi bijuši pavisam vienkārši, vēlāk katrs amatnieks tos padarījis krāšņākus, iededzinot tajos rakstus un iekrāsojot atsevišķus fragmentus.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis: “Siguldas spieķis ir Siguldas novada identitātes, vēstures un tradīciju simbols, kas cauri paaudzēm saglabājis savu īpašo vietu Siguldas kultūras mantojumā. Jau vairāk nekā gadsimtu tas ir bijis uzticams ceļabiedrs Siguldas viesiem un kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem mūsu novada simboliem. Sakām paldies amata meistariem, kuri ar savu darbu un prasmēm šo tradīciju ir saglabājuši līdz mūsdienām. Siguldas spieķa virzība uz Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju ir nozīmīgs solis, lai mūsu vietējais kultūras mantojums iegūtu starptautisku atzinību un aizsardzību.”
Mūsdienās Siguldas spieķu darināšanas amatu pieprot vairs tikai nedaudzi amata meistari, veidojot gan spieķus pastaigām un atbalstam, gan mazākus – kā suvenīrus no gleznainā novada.
Siguldas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško: “Ceļš uz pieteikuma sagatavošanu bija gana sarežģīts un dažādiem nezināmajiem pilns. Vislielākā pateicība mūsu amata meistariem, kuri iesaistījās šajā ceļā, gan iedziļinoties spieķu darināšanas procesa detaļās, gan atbalstot ar praktiskām lietām, gan iedziļinoties juridiskajās niansēs. Lai varētu iesniegt pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saņemšanai “Siguldas spieķim”, amata meistari Antra Plavgo, Rolands Pulle, Uldis Glāznieks un Vladislavs Plavgo izveidoja ražotāju apvienību “Siguldas spieķu meistari” un kopīgi nodefinēja tās spieķa darināšanas nianses, bez kurām nav iedomājams unikālais “Siguldas spieķis”.”
2025. gada 1. decembrī visā Eiropas Savienībā spēkā stājās jaunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēma, kas paredz aizsardzību arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Latvijā kompetentā iestāde, kas pieņem izskatīšanai amatniecības un rūpniecības ģeogrāfisko izcelsmju norāžu reģistrācijas pieteikumus, ir Patentu valde.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija galvenokārt paredz amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā, arī aizsardzību pret viltošanu. Aizsardzības sistēma stimulē amatniecības izstrādājumu apzināšanu, veicinot kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma turpinātību, kā arī var sekmēt ražotāju pārstāvēto reģionu vietējās ekonomikas attīstību ne tikai nacionālā mērogā, bet attīstot arī tūrisma potenciālu. Jau šobrīd produktiem un ražojumiem ar ĢIN ir iespējams noteikt augstāku tirgus vērtību nekā pielīdzināmām precēm bez ĢIN, patērētājiem nodrošinot autentisku ražojumu pieejamību un to pastāvīgas kvalitātes garantiju.
Lai arī “Siguldas spieķis”, iespējams, būs pirmā reģistrētā amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde no Latvijas, Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros līdz šim reģistrētas četras ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, viens cilmes vietas nosaukums, kā arī trīs garantētās tradicionālās īpatnības.
Plašāka informācija par ĢIN reģistrāciju amatniecības un rūpniecības ražojumiem pieejama Patentu valdes tīmekļvietnē.