Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – gadījumos, kad savvaļas dzīvnieks, tostarp lācis, nonāk apdzīvotā vietā, būtiskākais ir saglabāt mieru, ievērot distanci un nekādā veidā dzīvnieku netraucēt. Lāči pilsētvidē parasti nonāk klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīti vai ar nodomu uzbrukt cilvēkiem.
Šādās situācijās iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties informēt pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un palīdzēt dzīvniekam droši atgriezties dabiskajā vidē.
Lācis nedrīkst tikt provocēts – to nedrīkst dzenāt, traucēt ar transportlīdzekļiem, skaļiem signāliem vai suņiem, kā arī nedrīkst tam tuvoties vai šķērsot tā ceļu. Mazāks stress dzīvniekam palielina iespēju, ka tas pats pametīs apdzīvoto teritoriju.
Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka lielāko risku šādās situācijās nereti rada nevis pats dzīvnieks, bet cilvēku rīcība. Pieredze Latvijā un citviet Eiropā rāda, ka nevajadzīga tuvošanās, dzīvnieka dzenāšana vai filmēšana no tuvas distances var radīt paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas.
Lāču nonākšanai pilsētvidē var būt vairāki iemesli – jaunu dzīvnieku klejojumi teritorijas meklējumos, brīvi pieejami pārtikas avoti, piemēram, atkritumi vai mājdzīvnieku barība, kā arī nejauša iekļūšana apdzīvotās vietās, šķērsojot nepazīstamas teritorijas.
Tiek uzsvērts, ka savvaļas dzīvnieku klātbūtne pati par sevi nav uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēkiem, tomēr jebkurā situācijā, kad pastāv risks drošībai, nepieciešama atbildīgo dienestu iesaiste. Par šādiem gadījumiem jāziņo pašvaldībai vai Dabas aizsardzības pārvaldei.
Speciālisti aicina iedzīvotājus arī ikdienā rūpēties par to, lai savvaļas dzīvniekiem nebūtu viegli pieejami pārtikas resursi – noslēgt atkritumu tvertnes, neizlikt barību un sakopt teritoriju ap mājām. Tas palīdz mazināt dzīvnieku tuvošanos apdzīvotām vietām.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, kas parasti apdzīvo mežainas teritorijas un izvairās no cilvēka klātbūtnes. Tas nav agresīvs pēc dabas un kļūst bīstams tikai īpašos apstākļos, piemēram, ja ir ievainots, pārsteigts vai ja tam nav iespēju atkāpties.
Dabas aizsardzības pārvalde uzsver – līdzāspastāvēšana ar savvaļas dzīvniekiem ir iespējama, ja tiek ievēroti drošības principi un atbildīga rīcība, sastopoties ar tiem apdzīvotās vietās.
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde