Siguldas novada pašvaldība, atsaucoties Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumam, iesaistās krupju glābšanas kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Iniciatīvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību abinieku aizsardzībai un veicināt drošu krupju migrāciju uz nārsta vietām pavasara periodā. Krupja ceļš uz nārsta vietām ir ģenētiski iekodēts un nemainīgs visu viņa mūžu, kas mūsdienās bieži krustojas ar intensīvas satiksmes ceļiem. Siguldas novadā ir fiksēti trīs pašvaldības ceļu posmi, kuri krustojas ar krupju migrācijas ceļiem. Šajos posmos pašvaldība ir īslaicīgi – krupju pavasara migrācijas laikā – uzstādījusi pagaidu informatīvās zīmes, turklāt vienā ceļa posmā tiks īslaicīgi slēgta satiksme.
Kāpēc svarīgi aizsargāt krupi?
2026. gada dzīvnieks – parastais krupis – ir būtiska ekosistēmas daļa, kas palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un slieku populācijas, vienlaikus kalpojot par barības avotu dažādiem putniem, rāpuļiem un zīdītājiem. Šī abinieka dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, un tas katru pavasari dodas uz savu dzimto ūdenstilpi vairoties, izmantojot nemainīgus, ģenētiski noteiktu migrācijas maršrutu. Mūsdienās šie maršruti bieži krustojas ar autoceļiem, kas rada būtiskus draudus krupju populācijai.
Krupju pārvietošanās ātrums ir ļoti lēns – vidēja ceļa šķērsošana krupim var aizņemt līdz pat 15 minūtēm. Turklāt abinieki automašīnas uztver kā draudu un bieži sastingst to priekšā, kas ievērojami palielina bojāejas risku. Katru gadu Latvijā, tāpat kā Eiropā un pasaulē, tiek sabraukti tūkstošiem abinieku, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un dabas līdzsvaru.
Migrācija parasti ilgst dažas nedēļas, atkarībā no laikapstākļiem, un šajā periodā nepieciešama pastiprināta autovadītāju un gājēju uzmanība. Ikviens novada iedzīvotājs un viesis ir aicināts iesaistīties krupju aizsardzībā. Uzmanība uz ceļa un neliela rīcība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Siguldas un Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā.
Par krupju migrāciju Siguldas novadā
Šis ir piektais krupju glābšanas gads Latvijā. Ar sabiedrības līdzdalību Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd jau fiksējusi 67 krupju migrācijas posmus ar intensīvu satiksmi. No šiem punktiem trīs atrodas Siguldas novadā uz pašvaldības autoceļiem:
- Siguldā Peldu iela (no Pilsētas trases pakājes līdz Kaķīškalna pakājei, Dabas aizsardzības pārvaldes kartē migrācijas ceļš Nr. 2);
- Siguldā Pēteralas iela (kartē Nr. 30);
- Krimuldas pagastā ceļš pie Blusu alas (kartē Nr. 50).
Šajos posmos pašvaldība ir uzstādījusi pagaidu informatīvās zīmes, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību krupju aizsardzībai. Papildus Peldu ielas pats gals krupju migrācijas laikā tiks slēgts satiksmei. Pēc migrācijas laika beigām zīmes tiks noņemtas un slēgtajā posmā – satiksmes organizācija tiks atjaunota.
Iedzīvotāji tiek aicināti ievērot ceļa zīmes, ja satiksmes plūsma un drošība to atļauj, samazināt braukšanas ātrumu migrācijas vietās un, ja iespējams, iesaistīties abinieku pārvietošanā pāri brauktuvei. Tāpat sabiedrība tiek mudināta kļūt par kampaņas vēstnešiem sociālajos tīklos, daloties ar foto un video materiāliem, izmantojot tēmturus #misijakrupis un #izglābprinci.
Kā tu vari palīdzēt izglābt princi?
- Autovadītāji aicināti, ja satiksmes plūsma un drošība to atļauj, samazināt braukšanas ātrumu un iespēju robežās izvairīties no krupju sabraukšanas.
- Arī gājējus lūdzam uzmanīties un apzināti nesamīt abiniekus, kā arī palīdzēt abiniekiem droši nokļūt ceļa otrā pusē, pārnesot tos pāri brauktuvei.
- Vienlaikus ikviens aicināts kļūt par kampaņas vēstnesi sociālajos tīklos un ievietot krupju foto, video, pievienojot mirkļbirku #misijakrupis #izglābprinci!
Plašāka informācija par kampaņu un iesaisti tajā pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē daba.gov.lv.
Jau piekto gadu Dabas aizsardzības pārvalde organizētā kampaņa “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” Latvijā apvieno iedzīvotājus, pašvaldības un dabas ekspertus kopīgā mērķī – aizsargāt abiniekus to pavasara migrācijas laikā, veicinot gan praktisku palīdzību krupju drošai pārvietošanai, gan sabiedrības izpratni par to nozīmi ekosistēmā. Šāda veida iniciatīvas ir aktuālas visā pasaulē, jo abinieku migrācija un to apdraudējums ceļu infrastruktūras dēļ ir globāla problēma, kas prasa sabiedrības iesaisti un koordinētu rīcību dabas daudzveidības saglabāšanai.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki. To maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Savukārt pašus krupjus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u. c.
Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, samazināties bioloģiskā daudzveidība un izzust augstākas pakāpes sugas. Tāpat var savairoties tās sugas, kuru skaitu krupji regulē, tās apēdot.
Krupis ir lēns rāpotājs, kura dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām, lai turpinātu sugu. Savukārt rudenī tas no nārsta vietas pa to pašu ceļu dodas pretējā virzienā uz ziemošanas vietu.
Tā ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un paaudzēs nemainīgs. Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus. Ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim var aizņemt pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku.
