Lai nodrošinātu saskaņotu un operatīvu rīcību dažādos krīzes scenārijos, 5. martā aizvadīta Siguldas novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas sanāksme. Tās ietvaros jomu speciālisti un operatīvo dienestu pārstāvji izvērtēja novada aizsardzības sistēmas gatavību, iezīmējot prioritātes gan pavasara palu risku mazināšanai, gan vispārējās drošības aktualitātēm.

Sanāksmē pārrunāti civilās aizsardzības jautājumi, tostarp rīcības algoritms palu periodā. tāpat, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju pasaulē, svarīgi apzināties, ka drošība ir kopīgs darbs, kurā iesaistās ne tikai operatīvie dienesti, bet arī sabiedrība kopumā. Lai stiprinātu Siguldas novada drošību, kā arī novada iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties krīzes brīdī, pašvaldība turpinās ciešu sadarbību ar valsts iestādēm, operatīvajiem dienestiem, izglītības iestādēm, augstskolām, kā arī nevalstisko sektoru un biedrībām iedzīvotāju izglītošanā un iesaistē.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis Civilās aizsardzības komisijas dalībniekus informēja par šogad plānotiem izglītojošiem semināriem iedzīvotājiem, kuros tiks pārrunāti dažādi krīzes scenāriji, tostarp plūdi, elektroapgādes traucējumi un vētras. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka civilās aizsardzības pamatā ir ne vien tehniskā gatavība, bet arī savstarpējā uzticēšanās un pazīšanās – ikvienam iesaistītajam vadītājam un dienestam ir jāzina savu kolēģu stiprās puses un resursi vēl pirms krīzes iestāšanās. Tāpat L. Kumskis akcentēja iestāžu vadītāju emocionālās gatavības un noturības nozīmi. 

Sanāksmē tika pārrunātas pašvaldības rīcībā pieejamās telpas iedzīvotāju izmitināšanai un citas pagaidu uzturēšanās vietas. Stiprinot novada iedzīvotāju drošību un gatavību dažādām krīzes situācijām, šajā gadā paredzēta patvertņu pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības vajadzībām, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Būtiski atzīmēt, ka pērn pavasarī Lielās talkas laikā Siguldas novadā ar Zemessardzes pārstāvju atbalstu sakopti pašvaldībai piederošu publisku ēku pagrabi, tādējādi sagatavojot tos izmantošanai kā patvertnes potenciālu apdraudējumu gadījumos.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta arī pavasara palu periodam. Klimata un enerģētikas ministrija plūdu periodu šogad prognozē no 5. marta līdz 15. aprīlim. Lielais sniega daudzums un biezā ledus kārta var ietekmēt pavasara palu norisi, un daudzviet, paaugstinoties ūdens līmenim, ir arī applūšanas risks. Šogad iedzīvotāji riska teritorijās tiks brīdināti par iespējamiem plūdiem ar šūnapraides ziņojumiem. Aktuālo informāciju par applūšanas riskam pakļautām teritorijām var skatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnes sadaļās “Plūdu riska informācijas sistēma”  https://pris.lvgmc.lv un “Hidrometeoroloģiskie brīdinājumi” https://bridinajumi.meteo.lv.

“Drošība ir mūsu prioritāte, tādēļ aicinu visus novada iedzīvotājus pret pavasara ūdenstilpju stāvokli izturēties ar vislielāko atbildību. Pavasarī ledus kļūst īpaši maldinošs un trausls, tāpēc aicinām nekāpt uz tā un neapdraudēt sevi. Būsim vērīgi arī pret saviem līdzcilvēkiem – ja redzat, ka kāds, īpaši bērni vai jaunieši, atrodas bīstama ledus tuvumā, neesiet vienaldzīgi un brīdiniet par riskiem. Vienlaikus apliecinām, ka dienesti nepārtraukti monitorē ūdens līmeni, lai būtu gatavībā operatīvi reaģēt uz izmaiņām. Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai un ziņot Pašvaldības policijai, ja tiek pamanīts straujš ūdens līmeņa kāpums vai citas bīstamas pazīmes,” uzsver Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska.

Ikgadējie pavasara dabas procesi prasa augstu modrību un visu iesaistīto pušu gatavību. Civilās aizsardzības komisijas sanāksmē tika aplūkotas potenciālās teritorijas, kurās ūdens līmeņa kāpums varētu radīt apdraudējumu, un izrunāti rīcības algoritmi plūdu gadījumā. Lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu, Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektori veic regulāru ūdenslīmeņa monitorēšanu, pašvaldība ir ciešā sadarbībā ar operatīvo dienestu un Zemessardzes pārstāvjiem, kā arī uztur kontaktu ar mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem par iespējamu sadarbību un koordinētu rīcību krīzes situāciju novēršanā. Tiek veikta arī preventīva meliorācijas sistēmu un caurteku apsekošana, lai mazinātu plūdu riskus apdzīvotās vietās. 

KĀ RĪKOTIES PLŪDU GADĪJUMĀ?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija:

• Ja atrodies plūdu riska teritorijā, savlaicīgi parūpējies par gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā.
• Uzlādē mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, lai sekotu līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos, savas pašvaldības un operatīvo dienestu tīmekļvietnēs un citos uzticamos informācijas kanālos. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā. Informē arī kaimiņus par aktuālo situāciju.
• Ja tiek prognozēts, ka ūdens līmenis varētu strauji paaugstināties, radot apdraudējumu, un sākties teritoriju applūšana vai plūdi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžā vai sarkanā līmeņa brīdinājumu, un/vai apdraudētajā teritorijā esošie iedzīvotāji savos tālruņos saņems šūnu apraides paziņojumu. Saglabā mieru un seko pašvaldības un valsts iestāžu rekomendācijām (piemēram, papildu piesardzības pasākumi īpašumu aizsardzībai, palikšana uz vietas vai aicinājums evakuēties).
• Saglabā savā mobilajā tālrunī un piezīmju grāmatiņā operatīvo dienestu un tālruņa numurus, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu palīdzību. Svarīgākie kontakti Siguldas novadā.
• Sagatavo personīgās mantas līdzņemšanai, tostarp lolojumdzīvniekiem nepieciešamo (barība, medikamenti u.c.), gadījumā, ja uz laiku būs jāatstāj dzīvesvieta. Ieteicams līdzņemšanai sagatavot ārkārtas gadījumu somu. Ņem vērā! Somai ir jābūt tik smagai, lai pats to varētu panest. Pats minimums, kas jāņem līdzi evakuējoties, ir nauda, dokumenti un sakaru ierīces.
• Sagatavo transportlīdzekļus, piemēram, automašīnas, traktorus u.tml. un peldlīdzekļus, piemēram, laivas, plostus u.tml., ja tādi ir.  

Lai evakuācija norisinātos droši, esi uzmanīgs, izmantojot peldlīdzekli (piem., laivu) vai sauszemes transportlīdzekli. Ūdenī var būt šķēršļi, ceļi var būt izskaloti, tie var arī iebrukt.

Ja, saņemot paziņojumu evakuēties, tu atsakies pamest mājvietu, atteikums tev būs jāapstiprina rakstiski, pašam uzņemoties atbildību par iespējamām sekām. Atteikuma veidlapa par evakuāciju. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā var tikt piemērota piespiedu evakuācija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija par rīcību plūdu gadījumā.