Allažu skola 2026. gadā svin savu simtgadi – jubileju, kas ļauj atskatīties ne tikai uz skolas tapšanu, bet arī uz tās vietu Latvijā. Viens no spilgtākajiem vēstures mirkļiem fiksēts laikraksta “Brīvā Zeme” 1936. gada 22. septembra numurā.
TOREIZ
“Brīvā Zeme” vēsta, ka, prezidentam Kārlim Ulmanim ierodoties Allažos, pie skolas nama viņu sveica pagasta vecākais K. Krūmiņš, tiesas priekšsēdētājs K. Krūkliņš un vairāki desmiti allažnieku, kuri, tikko uzzinājuši par augstā viesa apciemojumu, pameta darbus tīrumos un steidzās uz skolu.
Ceļā uz skolu prezidentu sagaidīja vēl viens aizkustinošs pārsteigums – dzidrajā rudens gaisā atskanēja bērnu balsu dziedāts sveiciens: “Sveiks, tautas vadoni, sveiks, saulainais maijs!”
Skolas pārzinis J. Jansons, uzrunājot audzēkņus, sacīja: “Bērni – te ir tas vīrs, kas par jums rūpējas, kas apdāvinājis jūsu skolu un jūs ar grāmatām. Tas mūsu prezidents! Esiet tam mūžīgi pateicīgi!” Viņš norādīja arī uz izglītības ministru, uzsverot valsts rūpes par lauku skolu attīstību.
K. Ulmanis lēni gāja gar mazpulku rindām, vērodams spirgtās sejiņas, un viņa ceļš uz skolu bija kaisīts ziediem. “Brīvā Zeme” raksta, ka skolas ēka toreiz bija salīdzinoši jauna – celta 1926. gadā, liela, stalta, ar gaišām klasēm. Tomēr, kā atzīmēts rakstā, apvienotajai pirmās un otrās pakāpes skolai ēka jau tolaik kļuva par šauru, bet telpu iekārtojums – ne visai izdevīgs. Skolā tolaik mācījās 106 skolēni, kurus mācīja četri skolotāji.
Prezidents, izrādot patiesu interesi, vaicāja: “Ko, vai tad lielajos Allažos tik maz skolas bērnu?” “Vairāk nav, prezidenta kungs.” Vēl lielāku pārsteigumu izraisīja fakts, ka skolā nakšņoja aptuveni 50 bērnu, jo mājas bija tālu – vairāk nekā piecus kilometrus. “Tik daudz?” brīnījās prezidents. “Jā, pie mums jau tālāk par pieciem kilometriem uz māju neiet.” Prezidents, nogrozot galvu, atzina: “Lepni ļaudis, tie allažnieki.”
Pie skolas tikko bija uzcelta arī jaunā internāta ēka, kas, kā rakstīja “Brīvā Zeme”, solījās kļūt par glītu un patīkamu dzīves vietu tās iemītniekiem. K. Ulmanim tika izrādīts arī skolotāja K. Odziņa dzīvoklis – gaišs, mājīgs un rūpīgi iekārtots.
Atvadoties Valsts prezidents K. Ulmanis atzina, ka internāta ēka ir labi iekārtota un ka skolām joprojām trūkst telpu, īpaši skolotāju dzīvokļu, taču Allažos darbs tiek darīts ar saprātu un perspektīvu.
TAGAD
Gatavojoties simtgadei, Allažu skola turpina būt īsta pagasta sirds – vieta, kur satiekas paaudzes, atmiņas un kopā būšanas prieks. 31. janvārī, spītējot salam, tika aizvadīts pirmais simtgades pasākums – basketbola spēle, kurā tikās bijušie Allažu skolas absolventi. Sacensības izvērtās spraigas, azartiskas un emocionālas, bet pāri visam valdīja draudzīga un saliedēta gaisotne. Līdzjutēji ar aplausiem un atbalsta saucieniem radīja īstu svētku noskaņu. Šī spēle kļuva par simbolisku simtgades sākumu – apliecinājumu tam, ka skola joprojām vieno savus cilvēkus arī pēc daudziem gadiem.
Savukārt februāra sākumā skolēni projektu nedēļas laikā rakstīja, filmēja, zīmēja un veidoja radošus darbiņus par Allažu pamatskolas vēsturi, iepazīstot skolas ceļu no pagātnes līdz mūsdienām.
Simtgades kulminācija absolventiem notiks 23. maijā, bet 25. septembrī īpašas svinības paredzētas skolas esošajiem skolēniem un pedagogiem.