Pēdējos gados Latvijas sabiedrību satrauca gaidāmā un nebūt neiespējamā īres griestu atcelšana, kas nozīmēs to, ka dzīvojamo telpu īpašnieki būs tiesīgi likumā noteiktajā kārtībā paaugstināt izīrējamās telpas īres maksu. Tagad tā jau ir realitāte.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta spriedumu, dzīvojamo telpu īpašnieki ir tiesīgi likuma ďPar dzīvojamo telpu īri 13. panta otrajā sadaļā noteiktajā kārtībā paaugstināt izīrējamās telpas īres maksu.

Savukārt izīrētājiem likuma ďPar dzīvojamo telpu īri 28.2 pantā noteiktajā kārtībā Satversmes tiesas spriedums ļauj izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem no īrētajām telpām bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas.

Šāds tiesas lēmums daudziem īrētajos dzīvokļos dzīvojošajiem visā Latvijā, tai skaitā siguldiešiem, sagādā ne mazums rūpju un satraukuma. Iedzīvotāju ienākumi valstī palielinās daudz lēnāk nekā pieaug maksa par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem. Līdz ar to iedzīvotāju grupas ar nelieliem ienākumiem saskaras ar mājokļu problēmu.

Kā Latvijas pašvaldībām adresētajā dokumentā jau februāra sākumā norādīja LR Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ďīres maksas paaugstināšanās daudzām ģimenēm, kurās ir nepilngadīgie bērni, var radīt pastiprinātu risku iekrāt parādus par īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem. Tieši ģimenes ar bērniem, to uzsvēra arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, zemo ienākumu dēļ ir biežāk pakļautas riskam palikt parādā par īri vai komunālajiem maksājumiem. Un ne tikai tam vien. Tās tiek pakļautas arī sociālās atstumtības riskam, jo ir spiestas samazināt izdevumus savu pamatvajadzību nodrošināšanai, bērnu izglītībai, veselības aprūpei un brīvā laika pavadīšanai.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija gadā saņem vidēji 300 sūdzības no ģimenēm par izlikšanu no dzīvojamām telpām. Taču pašvaldības var būtiski palīdzēt ģimenēm, lai situācija nenonāktu bezizejā. To skaidro Sociālās palīdzības pārvaldes speciālistes - Ģimeņu atbalsta centra vadītāja Kristīne Freiberga un pārvaldes speciāliste darbā ar ģimenēm un bērniem, patlaban arī Siguldas novada domes Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja v.i. Gunta Makarova.

Ieskats normatīvos
Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Siguldas novada dome, vadoties pēc Dzīvokļu un sadzīves komisijas un Sociālās palīdzības komitejas ieteikuma un pamatojoties uz Siguldas novada domes pieņemtajiem Saistošajiem noteikumiem ďPersonu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība.

Saistošajos noteikumos ir teikts, ka ďpersonas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā nosaka LR likumi ďPar pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ďPar dzīvojamo telpu īri, ďPar sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām, ďPar namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā, Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.

Kā minēts Saistošajos noteikumos, ďpersonas, kurām ir nepieciešama palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmkārt, tiek reģistrētas šādās grupās:

personas, kurām saskaņā ar likumu ďPar dzīvojamo telpu īri ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no Siguldas novadā īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:
- maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;
- maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa Siguldas novadā, ja uz dzīvokļa īpašumu vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir:
-maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;
-maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Tas ir tikai neliels ieskats normatīvos. Saistošo noteikumu pilns teksts pieejams Siguldas novada domē vai mājas lapā www.sigulda.lv sadaļā Pašvaldība Dokumenti vai sadaļā Sociālie pakalpojumi.

Savukārt novada Saistošajos noteikumos ďPar sociālo palīdzību Siguldas novadā ir minēts noteikums, ka ďpabalstu īres un komunālo maksājumu veikšanai ir tiesīgi pieprasīt Siguldas novada iedzīvotāji, kuri savu pamatdzīvesvietu ir deklarējuši Siguldas novadā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas.

Lai ģimene saņemtu izziņu par maznodrošinātās ģimenes statusa piešķiršanu, tai jāgriežas Sociālās palīdzības pārvaldē pie Sociālās palīdzības organizatora. Saņemtā izziņa, kopā ar virkni citiem nepieciešamajiem dokumentiem (par tiem informāciju sniegs Sociālās palīdzības pārvaldes darbinieki) jāiesniedz novada domes Dzīvokļu komisijā. Dzīvokļu komisijas pārstāvji izvērtēs ģimenes dzīves apstākļus un tikai pēc tam sekos lēmuma pieņemšana. Ir gadījumi, kad cilvēki paši sev par postu ir pasliktinājuši savus sadzīves apstākļus. Piemēram, notiek šķiršanās process un viens no laulātajiem, tobrīd, neizsvēris visus par un pret, ir atstājis dzīvokli, līdz paņemot arī bērnus. Lai nenonāktu līdz šādai nožēlojamai situācijai, jau laikus noderētu speciālista konsultācija jurista, advokāta ieteikums, kā rīkoties. Šādus pakalpojumus sniedz arī Sociālās palīdzības pārvaldē.

Kādu palīdzību iespējams saņemt maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem?
Šobrīd novada Saistošie noteikumi dod iespēju saņemt materiālo palīdzību ģimenēm ar nepilngadīgajiem bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuri turpina mācības dienas nodaļā un kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 85 latus. Lūdzam vērsties Sociālās palīdzības pārvaldē, Zinātnes ielā 7. Materiālā palīdzība tiek piešķirta konkrētam mērķim kurināmā iegādei, veselības aprūpei, ēdināšanai skolā, u.c.

Diemžēl nereti nākas saskarties ar ģimenēm, kuras, nonākot krīzes situācijās, nevēlas cīnīties un meklēt izeju no notikušā vai nolaiž bezspēcībā rokas. It īpaši esot bez darba, bez ienākumiem ģimenei. Siguldas novadā darbu atrast ir iespējams. Darbiniekus meklē gan ceptuves, gan kokapstrādes ražotnes, gan veikali un remontdarbnīcas. Informācija pieejama laikrakstos, mājas lapā, izlīmētās reklāmas lapiņās visā pilsētā, ir darba piedāvājumu stendi Siguldas lielveikalos.
Arī Ģimeņu atbalsta centrs ik pa laikam organizē dažādas vecāku atbalsta grupas ar mērķi vairot vecākos pašapziņu es gribu, es spēju. Dalība šais grupās mudina būt aktīvākiem, rosina darbošanos, paplašina paziņu, bet vēlāk - arī draugu loku. Rodas jauni kontakti, mainās vērtības, notiek pieredzes apmaiņas process. Aplams ir priekšstats, ka Ģimeņu centrā iegriežas tikai sociālā riska ģimenes. Atbalsta centru apmeklē aktīvi cilvēki tie, kuri vēlas iesaistīties centra darbā, kuri piedāvā savu palīdzību, kuri vēlas būt noderīgi citiem.

Inese Pliena (speciāli www.sigulda.lv)