Pagātne 800 gadu garumā. Tas ir stāsts par 32 paaudzēm, par vēstures notikumiem, vēstures procesu un cilvēku dzīves stāstiem šajā teritorijā. Uz tiem mēs raugāmies ar 21.gadsimta sākuma zināšanu un izpratnes mērauklu, ieraugām un vērtējam procesus ar mūsu paaudzes acīm. Turaidas muzejrezervāts un Siguldas novada dome sadarbībā ar LR Zinātņu akadēmiju 26.un 27.aprīlī Siguldas mākslu skolā Baltais flīģelis organizē zinātnisku konferenci Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē.

Konferences sākums koncertzāles Baltais Flīģelis telpās 27. aprīlī plkst.10.00. Konferenci atklās LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis.

Konferences pirmajā dienā iecerēts paskatīties uz vēstures norisēm plašākā redzējumā, samērojot tos, un ļaujot saredzēt daudz līdzību ar notikumiem ne tikai novadā, bet arī Latvijas un Eiropas notikumu kontekstā. 800 gadi ir pretrunu un notikumu pārpilni. Šajā teritorijā vairs neskan Baltijas somu tautas lībiešu valoda, kura te dzīvoja pirms 800 gadiem. Par to liecības sniedz vien vēstures avoti un vietu nosaukumi. Konferencē par Siguldu pirms Siguldas runās Sateseles pilskalna arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs, LU Vēstures institūta direktors, vēstures zinātņu doktors Guntis Zemītis. Viņa ziņojuma tēma Siguldas pirmsākumi Sateseles pilskalnā.

Pretrunu pilnas gadsimtu gaitā vienmēr ir bijušas attiecības starp vietējiem iedzīvotājiem un svešzemju iekarotājiem. Akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs ir ieguldījis lielu darbu, sagatavojot publicēšanai latviešu valodā trīs senākās Livonijas hronikas. Indriķa hronikai un Atskaņu hronikai viņš devis izsmeļošus komentārus, bet Vartberges Hermaņa hroniku tulkojis no latīņu valodas un komentējis. Hronikas kā stāstošās vēstures avoti sniedz nozīmīgu informāciju par politiskajiem notikumiem Baltijas jūras austrumu krastā viduslaiku sākumā. Konferencē akadēmiķis iepazīstinās ar kristīgās ticības ieviešanas gaitu un Baltijas reģiona iesaistīšanu Rietumeiropas kultūras lokā 12.-14.gadsimtā.

Plašākai sabiedrībai maz pazīstams ir albūms Terra Mariana, kas vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Livonijā, ko mēdza saukt par Marijas zemi (Terra Mariana). Albūms glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā un tajā atrodams bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, pilsdrupām, baznīcām, senu dižciltīgu dzimtu ģerboņiem u.c. Ar albūmā minētajām Livonijas pilīm konferences klausītājus iepazīstinās asoc. profesors Henrihs Soms.

Klausītājos vienmēr lielu interesi ir raisījis vēstures zinātņu doktora Kaspara Kļaviņa viedoklis par vēstures izpratni, mītiem, stereotipiem un mūsu kultūras mantojumu salīdzinājumā ar citu Eiropas tautu kultūras mantojumu. Atcerēsimies viņa spožo referātu Kāpēc tiek aizmirsta pagātne jeb skaļās klusēšanas tradīcijas Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienās 2005.gadā Turaidā. Šajā konferencē profesors iecerējis runāt par lībiešu valdnieku Kaupo, Livonijas valsts izveidi un attieksmi pret kultūras mantojumu.

Par sievietes sociālo un tiesisko statusu viduslaikos un jauno laiku sākumā 14.-16.gadsimtā konferencē runās Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste Vija Stikāne. Referātā plaša informācija par situāciju Siguldas novadā.

Latvijā pēdējā laikā daudz tiek runāts par vērtībām, par gadsimtos veidoto vērtību sistēmu, paaudžu attiecībām, atbildības sajūtu par dabas un kultūras vērtībām. Par vērtību sistēmas izmaiņām, par paliekošo un pārejošo runās filozofijas habilitētā doktore, profesore Maija Kūle.

Siguldas novada muižas - Turaidas, Krimuldas, Siguldas, Jūdažu, Gāles, Lorupes, Nurmižu, Mores, Siguldas mācītājmuiža un citas muižas savā laikā veidoja kultūrainavu un spēcīgi ietekmēja novada kultūrvidi turpat 300 gadu garumā. Par Siguldas novada muižām, to nozīmi mūsu kultūras mantojumā klausītājus iepazīstinās ievērojamais muižu pētnieks, Rundāles pilsmuzeja direktors, mākslas zinātņu doktors Imants Lancmanis. Par Līvenu dzimtu, par Līvenu laiku Krimuldā konferencē runās topošās grāmatas par Krimuldas muižu autors Dainis Bruģis.

Muižas tēls, cilvēku attiecības un pārvaldes sistēma muižās ilgi saglabājās vietējo ļaužu atmiņās, par to Turaidas muzejrezervāta direktora vietnieces krājuma darbā Līgas Kreišmanes stāstījums.

Īpaši nozīmīga būs 27.aprīļa konferences rīta sesija, kurā tiks akcentēta Sigulda kā Latvijas dabas pērle. Mēs dzīvojam laikā, kurā ir saasinājušās ekoloģiskās, cilvēkus un dabu saudzējošās vērtības. Sigulda ir pilsēta, kuru veido trīs vēsturiskie centri-Turaida, Sigulda un Krimulda. Pilsētas centrs - Gaujas senieleja paaudžu paaudzēs ir saudzēta un izcilais dabas veidojums gadsimtu gaitā nav apbūvēts. Sigulda pieder pie Eiropas unikālām pilsētām, kuras centrā ir brīnišķīgs dabas parks, par ko visvairāk sajūsminās ārvalstu tūristi, saucot Siguldu par zaļo pilsētu un zaļo dārzu. Protams, ka laika ritumā ir notikušas izmaiņas dabas vidē. Dokumentos var lasīt, ka Gauja līdz 16.gs. vēl bija kuģojama, jo upēs bija augsts ūdens līmenis. Taču mežu izciršana visā Eiropā mainīja upju ūdens līmeni. Gaujas nacionālā parka administrācijas direktors Jānis Strautnieks konferencē runās par Gaujas nacionālo parku kā nozīmīgu dabas un kultūrvēsturisko teritoriju. Savukārt nacionālā parka administrācijas vecākais speciālists Valdis Pilāts iepazīstinās ar bioloģisko daudzveidību Gaujas senielejā cauri laikiem. Par izmaiņām kultūrainavā runās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, ģeogrāfijas doktors Oļģerts Nikodemus, kura referāta tēma ir Siguldas apkārtnes ainava pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Izmaiņas no 18.gadsimta līdz mūsdienām Siguldas, Turaidas un Krimuldas apkārtnē tiks parādītas un salīdzinātas ar ievērojamā 18.gs novadpētnieka J.K.Broces zīmējumos un mūsdienu fotogrāfijās fiksēto. Par notikušajām izmaiņām stāstīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egīls Jemeļjanovs.

Gauja, Sigulda un tās apkārtne ir bijusi iedvesmas pilna vieta daudzām izcilām personībām. Par Siguldas novadu tēlotājmākslā, sākot ar 19.gadsimtu, un ieskatu mūsdienās sniegs mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

Siguldas mūzikas skolas pedagoģes Dainas Samtas referātā Sigulda un mūzika iespējams uzzināsim pārsteidzošus atklājumus. Literatūrzinātniece Ruta Veidemane runās par Gaujas un Siguldas atainojumu dzejas formā jau sākot ar Atskaņu hroniku.

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Edgars Ceske ir daudzus gadus pētījis izglītības vēsturi Siguldas novadā. Viņa referāta tēma Izglītība Siguldas novadā 17.gs. beigas līdz 1940.gadam.

Kultūrvēsturniece Indra Čekstere, kura vairāk kā 30 gadus ir aktīvi piedalījusies Siguldas un novada kultūras dzīvē, tradīciju uzturēšanā konferencē dos ieskatu siguldiešu sadzīvē 20.gs. Tas būs referāts par mūsdienu Siguldu, par to, ko mēs zinām un pazīstam, jo informācija verbāli tiek nodota un uzturēta trijās, pat četrās paaudzēs. Referentes iepazīto varēs salīdzināt ar savu pieredzi un redzējumu.

Kas mūsdienās ir saglabājies un saglabāts no tik ļoti daudzinātā dabas un kultūras mantojuma, kas par Siguldas novadu tiek glabāts Turaidas muzejrezervāta krājumā, informēs muzejrezervāta krājuma nodaļas vadītāja Everita Tamme. Konferences noslēgumā par notikumiem 800 gadu garumā klausītājiem tiks piedāvāts ieskats Siguldas novada gadsimtu grāmatas manuskriptā.

Konferencē noteikti būs viedokļu dažādība. Vēstures zinātnei pašlaik Latvijā ir tā retā iespēja, ka vēsture kā zinātne var meklēt kopsakarības un izskaidrot notikušo, nevis aizstāvēt kāda intereses. Vēsture un kultūras mantojums kā nākotnes vertikāles pamats ir arī pamats novada un pilsētas tālākai attīstībai. Kultūras mantojums Siguldā ir krāts vairāk kā 800 gadu.

Konferences pirmās dienas noslēgumā plkst.18.00 visi tiek laipni aicināti noklausīties Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga solistu ansambļa koncertu Bahs un Zelenka N.Šnē vadībā Siguldas ev. lut. baznīcā.

Konferences laikā Mākslu skolā Baltais flīģelis tiks eksponētas vairākas izstādes par Siguldas novada vēsturi, kuras sagatavojuši Turaidas muzejrezervāta darbinieki.

Anna Jurkāne
Turaidas muzejrezervāta direktore