2007.gada vasarā Siguldas Krusta kalnā notika arheoloģiskie izrakumi, kurus ar Siguldas novada domes finansiālu atbalstu organizēja Turaidas muzejrezervāts. Darbos piedalījās arī Siguldas novada skolu skolēni. Siguldas Krusta kalna arheoloģiskie izrakumi saistīti ar Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmu „Lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kā arī ar padziļinātu Siguldas novada vēstures izpēti sakarā ar Siguldas 800 gades atzīmēšanu.
 
Krusta kalns atrodas valsts aizsardzībā un arheoloģijas pieminekļu sarakstā (Nr. 2139) minēts kā „kulta vieta”.
 
Ziņas par Siguldas Krusta kalnu ir maz, un tās ir pretrunīgas:
           
Krusta kalns 1582.gada un 1590.gada Siguldas pils revīzijā /t.s. Lietuvas metrikā/ nav minēts;
 
-         Senākās ziņas par kalnu atrodamas 1680.gada zviedru plānā, kas glabājas Stokholmas kara arhīvā. Plānā kalns iezīmēts blakus Siguldas pilij un tas nosaukts par „Pilskalnu”;
-         Turaidas muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā glabājas liecības par to, ka kalna nosaukums cēlies no kāda koka krusta, kurš 19.gadsimtā atradies uz kalna.
-         Dažos 20.gadsimta tūristu ceļvežos minēts, ka kalnā atradusies „bruņinieku kapsēta”. Vietējo iedzīvotāju vidū vietas populārāks nosaukums ir „Karātavu kalns”. Kalnam zināms arī tāds vietvārds kā „Miroņkalniņš”.
 
Siguldas Krusta kalns atrodas ap 70 m uz ziemeļiem no Siguldas viduslaiku pilsdrupām, kalna augstums ir 87 m virs jūras līmeņa. Kalnam ir tipiskas pilskalna pazīmes – nolīdzināts plakums (virsma), mākslīgi nostāvinātas nogāzes. Kalna malās, kur nostāvinot nogāzes, varētu būt izveidojusies terase, šobrīd ved gājēju taka.
 
Arheoloģisko izrakumu gaitā tika izpētīts 80 m² liels laukums Krusta kalna centrālajā daļā. Pēc izpētes rezultātiem var secināt, ka Krusta kalns apdzīvots ļoti sen: atsevišķās atrastas bezripas trauku lauskas liecina par seno baltu – Vidzemes (Gaujas) zemgaļu klātbūtni kalnā (Siguldas apkārtnē Vidzemes zemgaļi uzturējās no ~ 2. g.t. pr.Kr. līdz 8.gs. pēc Kr.).  Vairāki izrakumos atrastie priekšmeti datējas ar 11. – 13. gadsimtu, kad šeit dzīvoja Gaujas lībieši. Par to lībiešu klātbūtni Krusta kalnā liecina atrastie lībiešu rotu fragmenti un uz podnieka ripas gatavoto trauku lauskas. Artefaktu klāstā plašāk pārstāvēti vācu krustnešu darināti priekšmeti - arbaletu bultu gali, akmeņkaļa kalts, vairākas būvnaglas, pakavs, klostertipa jumta kārniņu fragmenti u.c. Šie priekšmeti attiecināmi galvenokārt uz 13. – 14.gadsmitu. Pēc tam Krusta kalns, liekas, pamests - visticamāk, tas saistāms ar Siguldas viduslaiku mūra pils straujo attīstību.
 
 
 Sagatavoja:
 Turaidas muzejrezervāta arheologs,
Siguldas Krusta kalna arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs                          Egils Jemeljanovs