Turaidas pilī Siguldas 800 gades svinību laikā, 11. augustā, tiks atvērtas divas jaunas ekspozīcijas „Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā (13. - 16.gadsimts)” un „Turaidas pils un novads (1566. - 1776.)”. Ekspozīcijas stāsta par Turaidas pils un Siguldas novada vēsturi no 13.gadsimta līdz 18.gadsimta beigām. Vēstījumu par Turaidu kā novada vēsturisko centru vairāku gadsimtu garumā atklāj trijos stāvos iekārtotas ekspozīcijas ar laikmetu raksturojošām senlietām no Turaidas pils arheoloģiskās izpētes un materiāliem no Turaidas muzejrezervāta krājuma un citām Latvijas krātuvēm.

 

Turaidas pils Rietumu korpusa pirmajā un otrajā stāvā ir ekspozīcija par Turaidu Rīgas arhibīskapijas sastāvā no 13. - 16. gadsimtam. Tas ir Turaidas uzplaukuma laiks, kad viduslaiku mūra pilī uzturas arhibīskaps, bīskapijas domkungi, bruņinieki. Turaida šajā laikā ir Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala pārvaldes un saimnieciskais centrs, te atrodas arhibīskapijas fogta (tiesneša un zemju pārvaldnieka) mītne. Jaunā ekspozīcija ir stāsts gan par Turaidas novada vēsturi, gan Rīgas arhibīskapijas vēsturi. Viduslaiki Latvijā parasti tiek saistīti ar Livonijas ordeni jeb Vācu ordeņa Livonijas atzaru, kuram piederēja zemes un pilis Gaujas kreisajā krastā, tai skaitā arī Siguldas mūra pils. Taču šajā laikā Livonijā pastāv arī citas valstis. Ievērojamākā no tām ir Rīgas arhibīskapija. Vēstījums, kura pamatā ir pētījums par Rīgas arhibīskapijas vēsturi, ir pirmā šāda veida ekspozīcija Latvijā, uzmanību pievēršot gan Rīgas arhibīskapa garīgajai un laicīgajai varai, gan arhibīskapijas pārvaldei un sociālajām kārtām. Rīgas arhibīskapijas laiks Turaidas novadā 16. gadsimtā noslēdzas ar reformāciju un Livonijas karu.

 

Ekspozīcija „Turaidas pils un novads (1566. - 1776.)” stāsta par pārmaiņu laiku, kad kara darbība mijas ar neilgiem miera periodiem un novadā vairākkārt mainās administratīvā sistēma. 16. gadsimta otrajā pusē Polijas - Lietuvas lielvalsts laikā Turaida nonāk Pārdaugavas hercogistes sastāvā, pēc tam 17. gadsimtā - Zviedrijas sastāvā. 18. gadsimta sākumā Vidzemi - tostarp Siguldu, Turaidu, Krimuldu - pievieno Krievijai. Jaunā ekspozīcija atspoguļo raksturīgākās iezīmes, ko katrs no šiem vēsturiskajiem periodiem atstājis novadā. Ekspozīcijas vairākas daļas atklāj to, kā Turaidas pils zaudē viduslaiku nocietinājuma nozīmi un pakāpeniski kļūst par muižas īpašnieku dzīvesvietu, pils mūrus izmantojot muižas ēku būvniecībai.

Ekspozīcijas daļa “Siguldas novads Pārdaugavas hercogistes sastāvā (1566. - 1621.)” tematiski atspoguļo poļu valdīšanas laiku, kad 1582. un 1590. gadā notiek divas revīzijas, kuru laikā revizori apraksta Turaidas pils ēkas un to stāvokli. Ekspozīcijā var iepazīties ar ilustrētu poļu revīzijas aprakstu, kā arī Polijas - Lietuvas karaļu izdotiem dokumentiem, monētām, medaļām. Zviedru laikus Turaidā – nepilnus simts gadus – raksturo unikāli, mērogā zīmēti novada plāni un kartes. Šajā laikā Turaidas pilī un Gūtmaņalā risinās leģendā par Turaidas Maiju aprakstītie dramatiskie notikumi, tāpēc ekspozīcijā ir aplūkojami Maijas, Viktora un Jakubovska tēlu atveidi. Šajā ekspozīcijas daļā “Zviedrijas politikas izpausmes Siguldas novadā (1621. - 1710.)” izvietots arī Siguldas pilsnovada Starpas kroga makets. Starpas krogs savulaik atradies Rīgas - Cēsu ceļa malā Lorupes gravā, un 17. gadsimta otrajā pusē to pārbūvē atbilstoši zviedru valdības prasībām, ceļinieku ērtībai papildus ierīkojot kungu istabu un stadulas zirgiem. Ekspozīcijas sadaļa “Ziemeļu kara sekas un Siguldas novads pēc iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā (1710. - 1776.)” stāsta   par 18. gadsimta notikumiem novadā. Te iekļauti materiāli par Ziemeļu kara sekām – mēri, kas izplatās arī Siguldas, Turaidas, Krimuldas novadā, nogalinot lielāko daļu vietējo iedzīvotāju. Ekspozīcija noslēdzas ar stāstu par 1776. gada ugunsgrēku, kuru izraisa muižas nomnieka dēla šāviens ar bisi. Netrāpot putnam, aizdegas Turaidas viduslaiku pils, kuru pēc postošā ugunsgrēka vairs neatjauno.

 

Jaunizveidotās ekspozīcijas par Siguldas, Turaidas un Krimuldas novada vēsturi sešu gadsimtu garumā ir Turaidas muzejrezervāta veltījums Siguldas 800 gadē un ieguldījums novada kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā.