Latvijā 2007.gada 9. - 10. oktobrīnotika 11. Baltijas Intelektuālās sadarbības konference, kurā vienkopus satikās Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas zinātņu akadēmiju pārstāvji. Baltijas valstu zinātnieku sanāksmēm ir sena vēsture, tās ar pārtraukumiem tiek rīkotas kopš 1935.gada. Šī gada konferences tēma - Baltijas valstu nacionālās attīstības stratēģijas akadēmiskā skatījumā.

 

Starptautiskā pasākuma otrā darba diena notika Turaidā, tā sākās konferences dalībniekiem iepazīstot Turaidas vēsturisko centru. Zinātnieki izrādīja īpašu interesi par Turaidas pils arheoloģisko izpēti un restaurāciju. Apmeklējot Turaidas pils jaunās ekspozīcijas „Turaida - Rīgas arhibīskapijas sastāvā. 13. - 16.gadsimts” un „Turaidas pils un novads. 1566. - 1776.”, zinātnieku vidū raisījās plašas diskusijas par viduslaiku un jaunāko laiku vēsturi, par ekspozīcijām muzejos.

 

Pēc tam Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā notika Baltijas valstu inteliģences sanāksmes apaļā galda diskusija, kuru ievadīja Somijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs M. Saarnisto un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis A. Siliņš. Viedokli par apspriežamajiem jautājumiem pauda Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Rihards Villems un Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Zenons R. Rudziks, gan citi konferences dalībnieki. Sanāksmes laikā tika parakstīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju zinātniskās sadarbības vienošanās protokols. Konferences dalībnieki Turaidā pieņēma arī rezolūciju par enerģētiku, par kopīgiem pētījumiem un par humanitāro zinātņu attīstību.

 

Baltijas valstu inteliģences sanāksmē īpaši atzīmējama profesora Jāņa Stradiņa uzruna par letoniku, kurā akadēmiķis atzīmē nepieciešamību stiprināt un celt humanitāro zinātņu prestižu. Pēc akadēmiķa teiktā, Turaida kā zinātnieku diskusijas vieta nav izvēlēta nejauši, jo tieši šeit vienkopus savijas dabas un ainaviskās bagātības ar savdabīgu kultūras mantojumu – etnogrāfiju, folkloru, arheoloģiju, šeit kopā dzīvojuši somugri un balti, kā arī vācu ienācēji. Letonika ir avotu kopums par latviešu etnosu, valodu, valstiskuma veidošanos, par Latvijas vēsturi un kultūrvēsturi. Iecerēts, ka 2008.gads būs Letonikas gads, šādi popularizējot humanitāro pētījumu rezultātus un pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas kultūras mantojumam. Tā kā Eiropas Savienības atbalsts humanitārajām zinātnēm ir salīdzinoši neliels un selektīvs, ir nepieciešama pašmāju valdības izpratne un finansējums, jo tieši humanitārās zinātnes veicina nācijas savdabības saglabāšanu: „Integrējoties unificētajā Eiropas Savienības un pasaules zinātnes telpā, mēs rosinām Baltijas valstu humanitāro zinātņu pārstāvjus pētījumos parādīt kopīgo – eiropeisko, bet reizē meklēt arī atšķirīgo, katrai valstij tipisko un savdabīgo, lai šīs zinātnes kalpotu nācijas saglabāšanai, kas nelielām tautām ir īpaši svarīgi.

 

Ņemot vērā humanitāro (nacionālo) zinātņu īpašo lomu sabiedrības garīgās struktūras veidošanā, mēs aicinātu katras valsts valdību to apzināties, finansiāli nodrošinot šādu zinātņu attīstību no valsts budžeta ilgtermiņā.

 

Aicinām visus mūsu reģiona pētniekus apsvērt iespēju veidot kopīgus, fundamentālus darbus baltistikā un somugristikā, izmantojot gan kvalificētu zinātnisko potenciālu un īpaši iesaistot doktorantus, veidojot gan starpnozaru, gan starptautiskus projektus ar plašu skanējumu un nozīmīgumu” (citāts no Jāņa Stradiņa uzrunas).