2007.gada 8. novembrī Turaidas muzejrezervātā notika ikgadējā zinātniski praktiskā konference, kurā tika sniegts ieskats par muzeja darbību 2007.gadā. Ziņojumā „Turaidas muzejrezervāts Siguldas 800gades gadā” muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne uzsvēra, ka „šis gads vēlreiz apliecināja idejas par muzejrezervāta izveidi, vienā no trim Siguldas vēsturiskajiem centriem – Turaidas vēsturiskajā centrā, nozīmību, Turaidas dabas un kultūrvēsturiskās vides vērtību un muzejrezervāta ilgtspējīgu attīstību šajā centrā”. Atzinīgs ir sabiedrības vērtējums, jo vairākās aptaujās Turaidas muzejrezervāts norādīts kā apmeklētākais, interesantākais un populārākais Latvijas kultūrtūrismā objekts.

 

Par Turaidas īpašo lomu Latvijas kultūrā liecināja arī viens no spilgtākajiem un nozīmīgākajiem šī gada notikumiem - akcija „Saulesziedi Prezidentei”. 1. jūlijā Turaidā pulcējās tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas, lai pateiktos prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par astoņiem darba gadiem Latvijas valsts labā, kā arī, lai paustu protestu pret notiekošo Latvijas politikā.

 

Nenoliedzami šis gads Turaidas muzejrezervātam cieši saistīts ar Siguldas 800 gadi. Tika sagatavotas un izdotas vairākas grāmatas par Siguldas novada vēsturi un kultūras mantojumu - Gunāra Jansona grāmatu „Turaidas pils arhitektūra 13.-17.gadsimts” un izdevumu „Siguldas novada gadsimtu grāmata”. Sagaidot Siguldas 800 gadi, Turaidas viduslaiku pils Rietumu korpusā iekārtotas un atklātas jaunas ekspozīcijas par Turaidas pils un Siguldas novada vēsturi no 13.gadsimta līdz 18.gadsimta beigām. Novada bagātība ir muzeja krājums, par kuru rūpējas muzeja darbinieki, lai nākošajām paaudzēm būtu iespēja iepazīt un izprast kultūrvēsturisko mantojumu.

 

2007.gadā vasarā Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada domi uzsāka arheoloģiskos izrakumus Siguldas Krusta kalnā. Zinātniski praktiskās konferences dalībniekus ar arheoloģiskās izpētes gaitu iepazīstināja muzejrezervāta arheologs Egīls Jemeljanovs. Krusta kalna arheoloģiskie izrakumi saistīti ar Siguldas novada kultūrvēstures izpēti un Turaidas muzejrezervāta pētniecisko tēmu „Lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.

 

2007.gada vasarā tika izpētīts 80 m² liels laukums Krusta kalna centrālajā daļā, pēc izpētes rezultātiem var secināt, ka kalnu apdzīvojuši gan Vidzemes (Gaujas) zemgaļi, gan  Gaujas lībieši.  Atrasto senlietu klāstā plašāk pārstāvēti vācu krustnešu darināti priekšmeti no 13. – 14.gadsmita. Nākošgad arheoloģisko izpēti Siguldas Krusta kalnā iecerēts turpināt.

 

Konferences turpinājumā Turaidas muzejrezervāta speciāliste, mākslas vēsturniece Ina Līne nolasīja ziņojumu par Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas restaurāciju un nākotnes projektu. Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā mājā ir iecerēts veidot unikālu un ekskluzīvu ekspozīciju, kas radīs priekšstatu par 19.gadsimta interjeru un tā laika Latvijas lauku turīgākās sabiedrības dzīves apstākļiem. Projekta ietvaros tiek veikta mērķtiecīga eksponātu komplektēšana un restaurācija, kā arī notiek sadarbība ar citiem Latvijas muzejiem par priekšmetu deponēšanu.

 

Konferences pirmās daļas noslēgumā Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrības valdes loceklis Aivars Janelsītis dalījās iespaidos par redzēto Gruzijā un šīs valsts pieeju kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.

 

Konferences otrajā daļā par hernhūtiešu jeb brāļu draudzes vēsturi un misijas nozīmi Latvijas kultūrvēstures kontekstā ziņoja Brāļu draudzes misijas vadītājs Latvijas Universitātes doktorants Gundars Ceipe. Priekšlasījumā tika uzsvērts, ka latviešiem pašiem ir jāpēta sava vēsture un jāveido stāsts par vēstures notikumiem un procesiem. Gundars Ceipe uzskata, ka latviešu nācijas aizsākumi nav datējami ar jaunlatviešu kustību 19. gadsimta vidū. Latviešu garīgās atmodas aizsākumu lielā mērā veicināja 18. gadsimta Vidzemē izveidotās brāļu draudzes.  

 

Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā satopami apslēptās mantas meklētāju postījumi – mantraču bedres. Ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmām Latvijā iepazīstināja muzejrezervāta speciāliste Ieva Vītola. Ziņojumā „Apslēptā manta Latvijas folkloristikas un arheoloģijas skatījumā” tika prezentēti rezultāti no Ievas Vītolas promocijas darba, kas izstrādāts un aizstāvēts Latvijas Kultūras akadēmijā.

 

Konference noslēdzās ar pieredzē un praksē pārbaudītām atziņām par fitoterapiju. Jānis Ulmis, Limbažu muzeja direktors un zinošs fitoterapeits, klātesošajiem atgādināja par cilvēku pienākumu saglabāt svarīgāko vērtību – veselību. Jāņa Ulmja ziņojums „Fitoterapija un latviskā dzīvesziņa: vēsture un mūsdienu pieredze” iepazīstināja un pārliecināja par to, ka augu valsts var sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem par veselības uzlabošanu, cilvēku labsajūtu un dzīvesprieku.

 

Konferences dalībnieki izstāžu zālē varēja un var aplūkot izstādi „Turaidas muzejrezervāts 2007. gadā”. Izstādē 26 planšetēs vizuāli ir atspoguļots 2007.gada intensīvais un spraigais muzejrezervāta darba process un rezultāti. Tuvākā laikā ar izstādi varēs iepazīties arī muzejrezervāta mājas lapā www.turaida-muzejs.lv .

 

Informāciju sagatavoja

Turaidas muzejrezervāta

direktores vietniece zinātniskā darbā                              Jolanta Dukaļska