Līdz 20. oktobrim pilsētvidē uz konstrukcijām pie Siguldas dzelzceļa stacijas izvietota biedrības “Building Design and Construction council” (BDCC) organizētā ceļojošā lielformāta fotoizstāde “Arhitektūra. Inženierija. Formu spēks”. Izstādes ceļš pie skatītājiem sākās 2023. gada decembrī Āgenskalna tirgus laukumā un turpinās dažādās Latvijas pilsētās visā 2024. gada garumā.

Šāda veida ceļojošo izstāžu organizatore astoņu gadu garumā nemainīgi ir biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC), Gunitas Jansones un Agritas Lūses vadībā. Izstādes vienmēr tiek eksponētas publikas pulcēšanās vietās – pilsētvidē, pie satiksmes mezgliem, promenādēs. Cienot būvju īstenotājus, pie objektiem tiek norādīti pasūtītāji, projektētāji, būvnieki, būvuzraugi. Izstādes stendos integrēti QR kodi, sniedzot skatītājiem iespēju plašāk uzzināt par katru objektu.

Organizatori atzīmē, ka izstādei ir gan informatīva nozīme, kas var vedināt saplānot brīvdienu maršrutus objektu apskatei gan Valmierā, Liepājā, Ogrē un citur, kā arī var iedvesmot skaistu un lietderīgu objektu radīšanā pasūtītājus un projektētājus, jo daļa objektu pelnīti godalgoti konkursos – Latvijas Būvniecības Gada balva un starptautiskajā konkursā Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā. Katrā objektā atrodama kāda mūsu laikmeta būvniecības inovācija, kas ar laiku taps par ikdienu.

Ekspozīcijā aplūkojami šādi objekti:

• “Ilgtspējīgā Ogres Valsts ģimnāzija”

Skolēnu interese par iespēju mācīties jaunajā skolas ēkā bija milzīga, un papildus 10.−12. klases posmam tika atvērtas vēl deviņas devītās klases. Jaunā skolas ēka un sporta bāze apliecina, ka Ogres novadā Egila Helmaņa vadībā pamatīgi strādā, lai jauniešiem iedotu pašu labāko. Baltijas konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2023” iegūta 1. vieta nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts” un Grand Prix konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2023”.

• “de Woldemer intriga”

Valmieras pilī uz jaunā ekspozīcija “de Woldemer” atvērta 2023. gada jūlijā un nosaukta senajā Valmieras vārdā – de Woldemer. Tā apskatāma gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās ēkās. Pamata uzstādījums bija izveidot mūsdienīgu telpu, kurā stāstīt par Valmieras pils vēsturi, kā arī restaurēt un iekonservēt esošās pils drupas. Kultūrvides centra būvapjoms risināts kā lakonisks, kompozicionāli vienkāršs apjoms, kas kontrastē ar ģeometriski sarežģīto pils vidi.

• “Dzīve. Māksla. Daba. Dūrmuiža”

Kā aizrautīgas un uzņēmīgas personības atdzīvina Latvijas laukus, ienesot tajos arī arhitektūru, labs piemērs ir Dūrmuiža Saldus pusē. Īpašuma saimniecei, spilgtai personībai un rotu galerijas īpašniecei, noslēdzās burvīgs posms dzīvē – vairāk nekā 20 gadu darbs ar māksliniekiem un lieliskām rotām, 132 izstādēm, kas pavēris durvis uz kardināli citu posmu – no pilsētas trokšņiem brīvu lauku dzīvi. Sandris Apsīts, būvuzņēmuma “Aimasa” valdes priekšsēdētājs, projektu vērtē kā skaistu sirdsdarbu, kur estētikai ierādīta primāra loma, bet vienlīdz svarīga bijusi funkcija un materiālu ilgmūžība.

• “Vēsturiskā tilta atdzimšana Strenčos”

Vēsturiskais tilts pār Gauju būvēts 1909. gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Pirms pārbūves tiltu klāja trīs veidu segumi: asfaltbetons, koka segums un dabīgais bruģakmens. Pārbūves gaitā no jauna pilnībā izbūvēts 7. balsts uz 13 dzītajiem pāļiem, izgatavots dzelzsbetona laidums no 5. līdz 7. balstam (tilts sastāv no 7 balstiem). 5 starpbalsti pastiprināti un pārklāti ar torketsastāvu. Tagad visas tilta konstrukcijas veido monolīts dzelzsbetons, iegūts vienots arhitektoniskais veidols.

• Divi stendi veltīti vērienīgajam Ķekavas apvedceļam un inovācijām un estētikai tajā

2023. gada 13. oktobrī lietotājiem tika atvērts līdz šim vērienīgākais ceļu infrastruktūras būves projekts Latvijas vēsturē – Ķekavas apvedceļš, kur pirmo reizi Latvijā, arī triju Baltijas valstu mērogā, tika lietots publiskās un privātās partnerības (PPP) realizācijas modelis. Projekta kopējais budžets 20 gadu griezumā ir 250 miljoni eiro (bez PVN), kas ietver gan projektēšanas, gan būvniecības, gan finansēšanas, gan uzturēšanas un atpakaļnodošanas izmaksas. Pēc 22 mēnešu būvdarbiem tapis 17,2 kilometru garais ceļš, kurā atļautā ātruma posmi dažviet sasniedz 12 kilometrus. Kopumā trasē ir deviņi dažādi rotācijas apļi, pieci divlīmeņu pārvadi, trīs tuneļi, gājēju tilts un četras lielizmēra caurtekas, vairāk nekā 20 kilometru paralēlo ceļu un gandrīz 8 kilometru gājēju un velo infrastruktūras.

Viens pārvads veidots no MSE (Mechanically stabilized earth) sienām, un šis konstrukcijas veids šobrīd ir unikāls Latvijā – tas dod iespēju ievērojami samazināt minerālmateriālu patēriņu, būvējot uzbērumu šaurās vietās, un rada estētiski baudāmu risinājumu. Vēl jāmin Latvijai unikālas saliekamās betona caurtekas, kas lietotas gājēju tunelī trases 14. kilometrā pie Ostvalda kanāla, gan arī četrās citās pamattrases vietās. Apvedceļā uzstādītas inteliģentās sistēmas, kas atbilst Eiropas labākajai praksei ceļu satiksmes uzraudzības un uzturēšanas jomā un fundamentāli atšķir Ķekavas apvedceļu no jebkura cita ceļubūves objekta Latvijā. 17 kilometru garajā ceļa posmā ir uzstādīta 21 videonovērošanas kamera un izvietotas divas meteostacijas, kas ik piecām minūtēm sniedz aktuālo informāciju par laika apstākļiem. No dizaina puses uzmanības vērts ir gājēju tilts apvedceļa 10. kilometrā, kura sarkanās metāla konstrukcijas piedod elegantus akcentus un dinamiku, un dekoratīvais apgaismojums, kas iestrādāts gandrīz visu mākslīgo būvju balstos. Grand Prix konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2023”.

• “Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārvērtības”

Mārupes Mūzikas un mākslas skolas ēka piedzīvojusi kvalitatīvas arhitektūras un būvniecības pārmaiņas. Uzsverama ir vērtīgo padomju laika būvelementu un apdares detaļu saglabāšana projekta attīstībā. Padomju laikā būvētajai ēkai apkārt apliecas jauns, divus stāvus augstāks apjoms, un pēc atjaunošanas ēkā ir ietilpināta pilna prasīto telpu programma 423 audzēkņu apmācībai mākslas un profesionālās mūzikas jomā. Jaunais apjoms ir kā savdabīgs aizkars – elegantajā šampanieša toņa fasādē ietverti simboli, kas raksturīgi mākslām, – līniju zīmējums fasādē atgādina fiksētus skaņu viļņus, vai tikpat labi tā var būt īpaša grafikas kompozīcija, kas veidota no šaurām līnijām dažādā garumā.

• Brasas satiksmes pārvads

Brasas satiksmes pārvads ir viena no galvenajām un pazīstamākajām Rīgas pilsētas transporta artērijām. Uzbūvēts 1959. gadā, piedzīvojis nelielus remontus 20. gadsimta 90. gados, un 2023. gada novembrī noslēgusies vērienīgākā rekonstrukcija pārvada pastāvēšanas laikā. Pirmo, 2019. gadā sākto rekonstrukciju nācās pārtraukt, jo pēc darbu sākšanas atklājās, ka pārvads ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā bija domāts. Tas prasīja kardināli citus risinājumus un izmaksas – izmaiņas bija tik fundamentālas, ka vecā pārvada vietā bija jāizbūvē jauns pārvads. Otrajā būvniecības posmā projekts paredzēja izbūvēt divus pārvadus vienu blakus otram, sadalot būvniecību divās kārtās, un tā ir būtiska atšķirība, salīdzinot ar vēsturisko pārvada veidolu. Neraugoties uz šķēršļiem, būvnieki otrajā piegājienā darbus paveica saskaņā ar grafiku, un 2023. gada 20. jūnijā, lai atvieglotu nokļūšanu uz Dziesmu un deju svētkiem, tika atvērta 11. tramvaja satiksme uz Mežaparku, bet 2023. gada novembrī tika pabeigti visi darbi. Kvalitatīvi veicot uzturēšanas darbus, pārvads kalpos vismaz 100 gadus.

• Alūksnes Sporta centrs

Īstenojot projektu, uzbūvēta mūsdienīga, plaša un ērta Alūksnes Sporta centra ēka un tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra. Nojaukts vecais sporta angārs, tā vietā izveidojot plašu un ērtu automašīnu stāvlaukumu. Pārbūvēts blakus esošās Darba ielas posms. Ēkas saimnieki ir Alūksnes Sporta skola. Jaunā ēka ir būtisks ieguvums mācību procesam, vienlaikus arī iedzīvotāju un sporta biedrību aktivitātēm un dažādu sporta sacensību organizēšanai. Centra atklāšanā Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsvēra, ka pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi, lai novadā būtu mūsdienīga infrastruktūra kultūrā, izglītībā, un tagad tāda ir arī sportā.

• Biznesa stacija uzņēmējiem

Alūksnes Biznesa stacija, kas kalpo par ražošanas platformu novada uzņēmumiem, tapusi pēc pašvaldības pasūtījuma, nojaucot četras vidi degradējošas būves Alūksnē, Tālavas ielā 5, un sakārtojot vēsturiskā kvartāla teritoriju līdzās tautā iemīļotajai Alūksnes Bānīša stacijai. Būvdarbi tika pabeigti 2022. gada nogalē, un kopš 2023. gada sākuma šeit jau darbojas vietējie ražotāji un notiek arī kultūras pasākumi. Projekta realizācijas procesā jāizceļ uzņēmēja “Velve-AE” kompetence. Vadītājs Egīls Elksnis norāda, ka Latvijas pilsētas sāk domāt par dizainu un arhitektūru, radot īpašas sajūtas, jo kopā tiek paveikts kas nozīmīgs.

• “Oduma meitys”

Rēzeknes novadā pie gleznainā Adamovas ezera atrodas unikāli, vairāk nekā piecus metrus augsti arhitekta Inta Pujāta radīti vides objekti Oduma meitys (Ādama meitas). Autors skaidro, kas tas ir veltījums tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos un kuriem Oduma meitys ir kā gaismas simbols ceļam mājup. Objekta tēli rada emocionālu pārdzīvojumu – divas sieviešu figūras rokās tur izgaismotu elementu, simbolizējot Mēness gaismu un ceļu caur tumsu. Vides objektu Oduma meitys idejas autors un finansētājs ir arhitekts Ints Pujāts.

• “Uzvaras parks sabiedrības interesēm”

Uzvaras parks savu nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku, atbrīvojot Rīgu. 2023. gada novembrī parks ieguvis jaunu saturu, kalpojot par kvalitatīvu aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu plašam sabiedrības lokam. Parka atjaunošanu raksturojošie skaitļi ir ievērojami – kopumā moderni labiekārtoti gandrīz deviņi hektāri, iestādot vairākus tūkstošus jaunu koku, augu, krūmu un sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas (ziemā) un skrituļošanas (vasarā) celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus. Īpašs aprīkojums paredzēts bērniem – smilšu kaste, šūpoles un iekārtas fiziskajām aktivitātēm. Šeit izbūvēti trīs unikāli tuneļi un ainaviskais skeitparks, kāds Ziemeļeiropā ir vienīgais. Šeit prasmīgi sportisti varot arī apmest 360 grādu kūleni īpašā betona megakonstrukcijas vulkānā. Būvniecības uzņēmuma “PS Aidaco Grou” vadītājs Valdis Koks atzīst, ka četros mēnešos projektēt un izbūvēt šādu apjomu bija gandrīz vai neiespējamā misija, taču to paveica, mobilizējot visus resursus un pārdomāti vadot darbus.

• “Dizaina oāze Losbergi”

Auces pusē ir atdzimusi un tapusi par dizaina oāzi kādreizējās piena lielsaimniecības kompleksa ēka ar 200 gadu senu vēsturi. Atpūtas komplekss “Art&Wedding Resort Losbergi” ir vieta, kas atrodas neskartas dabas ielokā, plašu reljefainu pļavu un mežmalu ieskauta, auklējot četrus ainaviskus dīķus, dižozolu un liepu aleju, ķiršu dārzu un senu namu, kas pavisam nesen ticis pie mūsdienīgām telpām, lai tās piepildītu ar mīļi gaidītu viesu svētkiem un atpūtas brīžiem. Dizaineres Antijas Bronušas rūpīgi lolotajā namā ir pārdomāts ik sīkums gan funkcionāli, gan dizainiski.