No 10.februāra Siguldas novada bibliotēkas izstāžu telpā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Sadzejotā valsts”. Izstāde vēsta par to, kā Latvijas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu.

Katrai tautai, arī valstij ir savs kanonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedvesmojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma.

Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.

Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie” manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20.gs. 20./30.gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Daudzos rokrakstus papildina audio un video ieraksti. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.

Izstādi “Sadzejotā valsts” caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa.

Izstāde skatāma kā lapas kādā sociālajā tīklā, kurā dažādu laikmetu rakstnieki un mūziķi veido ierakstus un notikumus, raksta komentārus, pievienojas interešu grupām un apmeklē pasākumus. Profila informācijā tiek nosauktas un raksturotas tēmas, kas interesējušas Raini, Kārli Skalbi, Māri Čaklo, Lūciju Garūtu, Jāzepu Vītolu, Āriju Elksni, Imantu Kalniņu u.c.; klasiķu diskusijai pievienojas arī mūsdienu autori Anna Auziņa, Toms Treibergs, Iveta Ratinīka. Izstādē izmantots bagātīgs muzeja krājuma rokrakstu, dokumentu, fotogrāfiju un citu materiālu klāsts.

Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.

Izstāde “Sadzejotā valsts” Siguldas novadabibliotēkā būs apskatāma līdz 24.martam.